BRŪTE.

3638. Brūtes roku varēja atļaut
vecāki.
/G. Pols, Vecgulbene./


3639. Līgava nedrīkst novakarēs
viena pati staigāt, lai nesatiek kā-
du nelabu garu.
/N. Rudzīte, Nogale./


3640. Brūte pati nedrīkst sev
brūtes apģērbu šūt, tad nelaimīgi
dzīvo.
/M. Štāle, Kaltene./


3641. Pati brūte nedrīkst šūt sev
brūtes kleitu, tad būs slikta laulī-
bas dzīve.
/L. Ozols, Sērpils./


3642. Brūtes uzvalks nedrīkst
būt no divējādām drēbēm, jo tad
jādzīvo ar diviem vīriem.
/M. Koškina, Elēja./


3643. Brūtes kleite jāšūn ar vie-
nu adatu, kura brūtgānam nezinot
jāiesprauž viņa svārkos, lai viņš
būtu uz visu mūžu uzticīgs.
/P. Zeltiņa, Tome./


3644. Brūtes apģērbu šujot, tam
jāpiešuj mats, tad brūtei būs lai-
mīgs mūžs.
/V.Vecvanags, Sauka./


3645. Šujot brūtei laulājamo
kleitu, meitām jāmanās iešūt vīlē
savs mats, tad drīz apprecēsies.
/Fr. Vāvere, Stāmeriene./


3646. Ja brūtei kāzu drēbes šu-
jot, diegs mezglojas, tad tā sievās
būs laimīga.
/V. Rimpele, Rīga./


3647. Ja brūtes kreklu šuvot
meita iedur pirkstā, tad viņai būs
nelaimīga laulība.
/K. Jansons, Plāņi./


3648. Brūtei un iesvētāmai mei-
tai jāiešuj drēbēs sudraba nauda.
/K. Oļļe, Mazsalaca./


3649. Brūtei brūtgāna drēbēs
nezinīt sidraba nauda jāiešūn, lai
brūtgānam viss labi veicas.
/K. Jansons, Plāņi./


3650. Brūtes apģērbā nedrīkstot
būt nekādu asu daiktu, adatu,
spraužamo u. t. t., lai nebūtu grū-
ta dzemdēšana.
/H. Skujiņš, Smiltene./


3651. Brūtes kleiti liek uz gultu,
lai dzemdēšana vienmēr notiktu
gultā.
/M. Kalniņa, Vandzene./


3652. Ja meita, brūtē būdama,
maina virsas drēbes, tad viņas vīrs
meklēs citas sievietes.
/H. Skujiņš, Smiltene./


3653. Brūtei nevajag priekš lau-
lāšanas laulājamo gredzenu ļaut
maukt nevienai sievietei pirkstā.
tad viņa labi dzīvos.
/M. Eglīte, Vijciems./


3654. Kad brūte iet pie laulības,
tad jāmeklē skujains palags, tad
viņai būs bērni. Viņas lakata stūrī
vajaga iespļaut un iesiet, mutē ne-
ņemt ūdeni, bet alu vai citu dzē-
rienu, tad būs bagāta dzīve.
/K. Str., no 80 g. v. Cerbuku
mātes, Kraukļi./


3655. Brūte nedrīkstēja apkal-
pot precētas sievas un sevišķi tādu,
kas bija cerības stāvoklī, jo tad
brūtei nebūšot laimīga dzīve un
būšot liels grūtums.
/G. Pols, Baldone./


3656. Brūtei savās kāzās neva-
jaga neko rīkot, ne vārīt, tad mie-
rīga dzīve būs.
/K. Biša, Vijciems./


3657. Brūtei jāliek pūrā līdz
vecas izperas, lai tās lopos ļau-
nums nemetas.
/K. Jansons, Plāņi./


3658. Līgava nedrīkst ņemt pūrā
līdz adatas, jo tad jaunā dzīvē tā
esot kā adata.
/L. Aizpurve, Lubāna./


3659. Dienu priekš kāzām līga-
va ar savu izredzēto nedrīkst sa-
tikties, citādi slikti dzīvos.
/M. Poriete, Lubāna./


3660. Līgava kāzu priekšdienā
nedrīkst nazi ņemt rokā, tad lau-
lības dzīvē valdīs saticība, bet ci-
tādi dzīvos kā uz nažiem.
/Vidzemes Maliena./


3661. Brūtei pēdējā vakarā
priekš laulībām no pirts nākot, vi-
su laiku jāvalkā brūtgāna svārki,
tad viegli bērni dzimstot.
/V. Priedīte, Rūjiena./


3662. Kad brūte pirmā rītā maz-
gājās, tad tai bija jāieliek bļodā
jeb citā traukā sidraba nauda, lai
apkalpotājs, to atrazdams, priecā-
tos, jo tad viņai būšot prieks visu
mūžu.
/G. Pols, Vecgulbene./


3663. Brūtei nesuši drēbes jauni
puiši no klēts, kur viņa pati tās
iepriekš jau sagatavojusi. Brūte
ģērbusies kupli, jo tad esot kupla
dzīve. Galvā viņai likuši dažādi iz-
pušķotu kroni.
/P. Augstkalniņš, Vecpiebalga./


3664. Ja brūte ģērbjoties apvelk
kādam apģērba gabalam kreiso
pusi, tad būs jāšķiras no vīra.
/L. Zvirbule, Jaunlaicene./


3665. Kad brūti ģērba, tad pie
plikas kājas lika nauda.
/Z. Lancmanis, Lejasciems./


3666. Kad brūtei kreklu velkot
kāds ierauga plikumu, tad tai būs
laimīgs mūžs.
/T. dz., Bērzaune./


3667. Tajā rītā, kad iet pie lau-
lības, brūtei jāpaprasa no brūt-
gāna viena kapeika naudas. Tā jā-
ieliek kreisās kājas kurpē zem
papēža. Pārnākot no mācītāja brū-
tei jāpajem no kāzu galda mai-
zes gabaliņš, tas kopā ar naudu jā-
iesien lupatiņā un jānoglabā. Ja
tā izdara, tad dzīvojot nekad ne-
trūkst nauda un maize.
/K. Juchnevica, Liepāja./


3668. Pie laulas ietot-(ejot) brū-
tei aiz zeķes kāta jāņem līdz nau-
da un maize.
/K. Jansons, Plāņi./


3669. Brūtei priekš laulībām
māte aizbāž naudu aiz zeķes, lai
bagāta nākotne.
/T. Rīgerte, Brunava./


3670. Brūtei aiz zeķes jānēsā
nauda, lai būtu laimīga dzīvošana.
/L. Rone, Rīga./


3671. Uz baznīcu braucot, brū-
tei vajadzējis būt naudai klāt, lai
dzīvē naudas netrūkst.
/R. Štālberga, Ērģeme./


3672. Brūte likusi savā zeķē
sudraba naudas gabalu. Muti maz-
gājusi alū, lai smuka paliekot. Vis-
pēdīgi likusi zīļotin uz vienas, pro-
šavu uz otras gūžas un sudrabu
saktu krūtis. Kad pilnīgi apģērbu-
sies, tad sēdusies uz beņķa vai blu-
ķa, kamēr zirgus pie durvīm pie-
braukuši. Augšā celdamās brūte
atstājusi tai vietā ziedu, kādu vēr-
diņu naudas vai prievītes.
/A. Ģēģeris, Vecpiebalga./


3673. Laulājoties brūtei pie al-
tāra līdz jāņem sāls, maize un nau-
da, tad to šim pārim visā dzīvē ne-
trūks.
/E. Medene, Meirāni./


3674. Pa kāzām līgavai vajag
turēt daudz naudas klāt, jo tad
naudas būs visu mūžu.
/A. Biedriņa, Vecpiebalga./


3675. Brūtei pie laulas jāiebāž
ķešā nauda un maize.
/K. Jansons, Plāņi./


3676. Lai pastāvīgi staigātu ba-
gātībā, tad brūte, kad to veda uz
jauno dzīvi, ielika, citiem nezinot,
naudu zeķē un jaunajam vedējam
kājas bija jāapaun.
/G. Pols, Vecgulbene./


3677. Brūtei pie laulas ejot jā-
tur ķešā atslēgas.
/K. Jansons, Plāņi./


3678. Lauleibys zečēs juoīlīk
apeiņa galviņa, lai vīglys miužs
kai apeineits.
/A. Borozinska, Barkava./


3679. Brūtei pie laulības ejot,
vajagot ielikt kurpē zosu spalvu,
tad ejot lopi pa rokai.
/R. Bērziņš, Džūkste./


3680. Brūtei vajag ieiet baznīcā
pirmai, būs dzīvē visur pirmā.
/A. Medne, Kuršu kāpas./


3681. Brūtei tai rītā priekš lau-
lībām nebija ne ar vienu brīvu ru-
nāt. Tikai tad tā varēja runāt, kad
jaunais vedējs bija pievedis pie
galda un nosēdinājis brūtgānam
blakus.
/G. Pols, Vecgulbene./


3682. Laulas dienā brūtei neva-
jaga no rīta gaļas ēst.
/K. Jansons, Plāņi./


3683. Laulas dienā brūte neēd
tādu kustoņu gaļu, kādi viņai būs
jākopj.
/K. Jansons, Plāņi./


3684. Ja brūtei pūrā deva līdz
govi, tad brūtgānam bija jāliek uz
govs ragiem nauda, kuru saņēma
brūtes vecāki.
/G. Pols, Vecgulbene./


3685. Kad atbraukuši precinie-
ki, tad brūte allaž bēguļojusi un
nedevusies tūliņ rokā.
J. Rubenis, Ērgļi./


3686. Kad brūti veda prom no
tēva mājas, tad jaunais vedējs ņē-
ma līdzi pūru un ar visiem kāzinie-
kiem brauca reizā uz jauno māju.
/G. Pols, Vecgulbene./


3687. Brūtei senos laikos nelika
šleijeri, bet tikai mirtu vaiņagu.
/G. Pols, Baldone./


3688. Miršu kroni vajaga pīt ar
zaļu diegu, lai visas cerības piepil-
dītos; gali jāsasien kopā, lai dzīvē
nešķiras. Un pastarītim jāpin, lai
viss kas laimētos.
/M. Kalniņa, Vandzene./


3689. Ja grib ātri apprecēties,
tad kādās kāzās vajag brūtei kaut
ko nozagt, kā: mirtes zariņu, ga-
baliņu no plīvura.
/K. Corbiks, Jelgava./


3690. Brūtes šleijeri nevar dot
svešam cilvēkam, tad visā mūžā
viņai gadīsies nelaimes; vissliktāki
būs, ja ar to šleijeri pārsegs kādu
mironi.
/E. Zommere, Rauna./


3691. Brūtei uz laulu braucot
ātri jāsaģērbjas.
/K. Jansons, Plāņi./


3692. Brūtei, uz baznīcu brau-
cot, uz pirts izperas jānostāv ģērb-
joties.
/K. Jansons, Plāņi./


3693. Ja brūte, uz baznīcu brau-
cot, atstāj logus un durvis vaļā, tad
tais mājās vēl citi precēsies.
/M. Ramane, Brunava./


3694. Kad brauc brūtes mācī-
bās un iedod pātagu turēt, tad sie-
va visu mūžu valda par vīru.
/A. Broža, Naukšēni./


3695. Brūti nedrīkst vest uz baz-
nīcu ar ķēvi, citādi tai dzīvē nekas
nelaimējas.
/RKr. 6./


3696. Brūti nedrīkst vest uz baz-
nīcu ar ķēvi, citādi tai dzīvē ne-
kas nelaimējas.
/A. Raņķis, Garoza./


3697. Brūti nedrīkst vest uz baz-
nīcu ar ķēvi, jo tad tai dzīvē ne-
laimēsies.
/J. A. Jansons./


3698. Brūti nedrīkst vest uz baz-
nīcu ar ķēvi, tad tai dzīvē nekas
nelaimējas.
/K. Lielozols, Nīca./


3699. Ja atrod vienā pākstī 9
zirņus un tos iemet ratos vai ka-
manās, ar ko ved brūti uz vai no
baznīcas, tad zirgi vairs nevarēs
pavilkt.
/A. Zālīte, Bērzpils./


3700. Kad līgava brauc uz baz-
nīcu, tad tai jāpārvelk trīs reizes
ar roku pār seju, lai nepaliek veca.
/A. Broža, Naukšēni./


3701. Brūtei uz baznīcu brau-
cot jāskatās atpakaļ, tad arī citas
meitas drīz tiks izprecētas.
/Z. Lāce, Veclaicene./


3702. Bryutei braucūt prūjam
kuozu dīnā juozaver atpakaļ, tad
cytys muosys dreižuok izprecēs.
/A. Borozinska, Barkava./


3703. Ja brūtei uz baznīcu brau-
cot zirgs nojūdzas, tad būs jāšķi-
ras no vīra.
/L. Zvirbule, Jaunlaicene./


3704. Kad brūtes zirgs klūp, tad
nav laba dzīvošana.
/R. Bērziņš, Džūkste./


3705. Brūtei, kad brauca baz-
nīcā laulāties, pa ceļam, ko satika,
bija jāmet kāda dāvana: pīrāgi,
prievītes jeb cits kas.
/G. Pols, Baldone./


3706. Kad bryute brauc par yu-
deni, nauda juosvīž vydā, tad bo-
guota byus dzeivuodama.
/T. Nagle, Varakļāni./


3707. Brūtei jāprasa brūtgānam
nauda, lai vēlāk tā varētu naudu
valdīt.
/V. Garais, Vecgulbene./


3708. Kad iet baznīcā laulāties,
līgavai jāiebāž sev kabatā nauda,
maize un sāls, tad dzīvē nekā ne-
trūks.
/J. Apsalons, Sērpils./


3709. Ja līgava pie altāra pa-
ņem līdzi sudraba naudu, tad ba-
gāta visu mūžu.
/E. Druvnese, Irlava./


3710. Kad brūte iet pie laulā-
šanas, tad iešuj kādā drēbē nau-
du, sāli un maizi, tas nozīmē, lai
viņai dzīvē nekas netrūktu. [Sal.
iesvētīšana, krīstīšana.]
/K. Celmiņš, Balvi./


3711. Brūtgānam un brūtei ejot
pie mācītāja pierādīties, brūtei esot
jāstāv šķībi uz kreiso pusi, lai dzī-
vojot viss ļaunums šķībi pār vi-
ņiem nogrieztos.
/A. Bīlenšteina man. 1867. g./


3712. Līgavai pie altāra jāraud.
/K. Jansons, Vijciems./


3713. Kad brūte nāk no altāra,
tad nedrīkst viņai sniegt pliku ro-
ku, jo citādi tai nav laimes.
/K. Corbiks, Jelgava./


3714. Tai vietā, kur brūte stā-
vējusi baznīcā, meitai jāpamanās
nostāties, tad viņa būs pēc tās pir-
mā brūte.
/P. Zeltiņa, Tome./


3715. No baznīcas pēc laulāša-
nas brūti vedis uz māju savs ve-
dējs no brūtgāna puses, ne pats
brūtgāns.
/J. Rubenis, Ērgļi./


3716. Brūtei, kad tā iet pie al-
tāra, ieliek sidraba naudu zābakā
un sieru apliek ap jostas vietu, lai,
atdodot sieru un naudu vīram, va-
rētu valdīt par vīru.
/A. Sprūdžs, Varakļāni./


3717. Pie altāra ejot līgavai
azotē jāieliek maize un sāls, bet
kurpē nauda, un šīs lietas labi jā-
glabā visu mūžu; tad nebūs trū-
kuma. Tāpat brūtes kurpēm jā-
būt ērtām, lai dzīve būtu pilnīga.
/Vidzemes Maliena./


3718. Brūtei, no baznīcas brau-
cot, uz krustceļa jānomet gariem
prievīti un, mājā pārbraucot, jāie-
met kūtī cimdu pāris, tad lopi ne-
sprāgs.
/A. L.-Puškaitis./


3719. Brūtei atbraucot no baz-
nīcas, nedrīkst ļaut pašai izkāpt,
bet tā jāizceļ uz paklāta deķīša,
citādi tai grūta dzīve.
/K. Corbiks, Jelgava./


3720. Kad brūte pārbraukusi, tad
gājuši pretī ar alus kannu, par ko
vajadzējis ziedot. Tad to veduši
pie ugunskura sasildīt. Pēc tam
vecākais vedējs ņēmis brūti pie ro-
kas un, otrā rokā turēdams izkapti
vai garu dūci, iecirtis krustiski trīs
reiz palodē, vedis to par slieksni,
kur paslieksnē bijusi paklāta balta
villāne.
/A. Ģēģeris, Vecpiebalga./


3721. Ja brūte baznīcā uzmin
brūtgānam uz kājas, tad tā valda
par vīru.
/K. Draviņa, Smiltene./


3722. Kad brūte, no baznīcas
nākdama, atrod cilvēku nama dur-
vīs stāvam, tad tā esot slikta zīme.
/Latv. Avīzes. 1824. 32./


3723. Brūtei ienākot istabā (pār-
nākot no baznīcas) jāpaklāj vil-
naine, lai tā uz to uzkāpj, tad labi
aitas padodas.
/M.Auziņa, Rīga./


3724. Kad brūte pirmoreiz ejot
salaulāta brūtgāna istabā, tad tai
pa priekšu jāmet naudas gabals,
lai būtu laimīga dzīve.
/J. Bitaka, Litene./


3725. Kad brūte nāk no baznī-
cas mājās, tad jāliek uz galda sve-
ces, lai būtu pilna saimniecība.
/M. Auziņa, Rīga./


3726. Ja Vidzemē brūti ved uz
brūtgāna māju tad brūtgāna radi
nāk viņai pretī un kaisa viņas
priekšā miežus, rudzus un apiņus.
/Berckemayer#'s Curieuser Anti-
quarius 1711./


3727. Kad ieveda brūti vedēju
mājā, tad vedēju māte sedza brū-
tei pirmo seģeni, pēc vedēju mātes
radi.
/G. Pols, Vecgulbene./


3728. Ja brūte pēc veca ieradu-
ma nebūtu apmičota un izpliķēta
un ja alus un brandvīns pēc zinā-
mas kārtas nebūtu apdziedāts, tad
citi tiešām domātu, ka tas pārs vēl
nav īsti cieti salaulāts.
/K. Šilings, 1832. g., Tirza./


3729. Brūtei kroni drīkstēja uz-
likt viņas labākā draudzene, bet
noņemt bija brūtgāna pienākums.
/G. Pols, Baldone./


3730. Brūtei kroni uzlika brūtes
māsa, bet noņēma brūtgāns.
/G. Pols, Skaistkalne./


3731. Brūtei kāzu kronis jāno-
glabā savas gultas galvas spilvenā.
/K. Jansons, Rauna./


3732. Brutei no baznīcas pār-
braucot, jāuzglabā miršu kronis,
kurš vēlāk jāizvāra tējā un jādod
slimiem bērniem, lai viņiem bruka
nepiemetas.
/P. Zeltiņa, Ikšķile./


3733. Brūtes kroni vajaga gla-
bāt, un ja bērnu pirmo reizi van-
nā liek, tad vajaga iemest vannā
kroņa lapiņas.
/A. Smilga, Gaiķi./


3734. Brūtes kroņa lapiņas jā-
izvāra tējā, kuru jādod bērnam, ja
tam uznāk krampji.
/K. Jansons, Plāņi./


3735. Kad uz brūtes kroni līst
lietus, tad brūtei bagāta dzīve.
/A. L.-Puškaitis./


3736. Brūte, kur nuoiet, tēvam
dod kreklus, mātei kreklus, ķedeli
[brunčus].
/A. Medne, Kuršu kāpas./


3737. Kad apsaprecas, tad luob
ielikt brūtei iz mat naud.
/A. Medne, Kuršu kāpas./


3738. Ja brūtes gultā slepus ie-
dur adatu, tad jaunā pāra visu
mūžu naidojas.
/K. Jansons, Plāņi./


Brūte sapnī.

3739. Ja sieviete pa sapņiem
redz sevi brūtes drēbēs, tad tai būs
drīz jāmirst.
/Marta Bīlenšteine, Dobele./