BRŪTGĀNS.

 

3741. Pie venteniekiem ir vēl
atlicies šāds ieradums no veciem
laikiem, ka tautietis (brūtgāns) līdz
kāzu dienai pūš klajumā ganu tau-
ri (sal. taure), lai nestu laulībā svē-
tību līdz. Kad pats neprotot labi
taurēt, tad tas salīgstot citu, kas
viņa vietā sataurējot svētību.
/Baltijas Vēstnesis, 1870. 17 (132)./

3742. Brūtgāns piektdien pēc
brokastes aizjāja uz brūti, lai ar
viņu un viņas tēvu varētu kopā
braukt pie mācītāja rādīties.
/S. Novickis, Ilūkste. RKr. 11./

3743. Ja meita laiž pirmo brūt-
gānu garām, tad viņai vairs brūt-
gāna nebūs.
/H. Skujiņš, Smiltene./

3744. Pirmais vīrietis, ko sa-
tiek mēneša sākumā, otardienas
rītā, un kas sveicina, tas būs nā-
košais vīrs.
/V. Saperovs, Vecpiebalga./

3745. Kad mācītājs baznīcā uz-
sauc laulubniekus (laulājamos pā-
rus), tad klausīties var iet vai nu
brūtgāns viens pats, vai brūte vie-
na pati, lai laulībā viņiem bērni
nemirtu.
/K. Jansons, Plāņi./

3746. No brūtgāna nekad ne-
drīkst saņemt kurpes vai zeķes, tad
izšķirsies.
/A. Zandere, Rīga./

3747. Ja brūte dāvina brūtgā-
nam dzelzs lietas jeb kurpes, tad
viņi izšķirsies.
/J. Atteka, Nīca./

3748. Brūtgānu ģērbušas tās
meitas, kuras atbraukušas no brū-
tes mājas līdz ar vedējiem.
/P. Augstkalniņš, Vecpiebalga./

3749. Brūtgānam mirti piesprau-
da brūte, bet atņēma brūtes labā-
kā draudzene, tā saucamā brūtes
māsa.
/G. Pols, Baldone./

3750. Brūtgānam pie laulības
ejot, vajagot ielikt kurpē labības
vārpu, tad tam augot laba labība.
/J. Treimanis, Bērze./

3751. Brūtgānam pie altāra jā-
nostājas tā, lai no baznīcas ārā
ejot, brūte tam apietu apkārt, tad
viņa būs vīram paklausīga.
/K. Jansons, Plāņi./