BĒRNA SVĒTĪŠANA.

2407. Ja gribēja, lai dēlam aug liela bārda, tad, bērnu
no altāra atnesot, tam grieza galvu uz vīru pusi,
ja ne, tad uz sievu pusi. Meitenei allaž grieza
galvu uz vīriešu pusi, tad to drīz izprecot.
/M.Dandēns un J.Upīte,
Gatarta./

2408. Bērniņu no baznīcas ārā nesot allaž lūkojās uz to,
lai dabūtu iet labam cilvēkam no pakaļas jeb vismaz
lai pakaļņācējs būtu labs cilvēks, jo bērns
atsitoties priekšējā vai pakaļējā gājējā. (Sal.
kristīšana.)
/M.Dandēns un J.Upīte,
Gatarta./

2409. Pēc sešām nedēļām māte pati nesa savu bērnu baznīcā
pie svētības. Baznīcā ieiedama māte jo cieši
piespieda roku pie baznīcas durvju krampja, lai
bērns liels būdams labprāt apmeklējot baznīcu un
esot dievvārdu mīļotājs. No baznīcas ārā nākot māte
stipri piespieda kreiso elku pie durvju stenderes,
lai bērns neesot gražīgs un raudulīgs.
/M.Dandēns un J.Upīte,
Gatarta./