BURŠANA.

---

3777. Buršanu atzīst arī jezuītu
raksti Livonijā no 16. g. s. beigām,
kādēļ ziņas par buršanu nav mek-
lējamas tikai pagānu laiku māņos.
/P. Š./

3778. "Quidam etiam certis
verbis ad arcendos ab humanis cor-
poribus et pecorum morbos certis-
que dimensionibus ad capitis dolo-
res mitigandos usi, nunc de super-
sedendo his omnibus secundum
christianam informationem sat
agunt,"
"Arī daži, kas bija nodarboju-
šies ar zināmiem vārdiem atturēt
no cilvēkiem un lopiem slimības,
un ar zināmu mērīšanu atvieglināt
galvas sāpes, tagad pēc kristīgas
pamācības visas tādas lietas atstā-
ja."
/Rigas jezuiti no Latgales, 1608. g./

3779. Adeo sunt aliqui periti
magicis istis artibus, ut etiam me-
dia aestate, cum infensissimi esse
soleant calores, provocare possint
pruinas, frigora, nives. Et quod
magis est, frumenta iam sata et
iam ex terra prodeuntia ad talos
usque, suis veneficiis impellunt, ut
retorto modo superiores fines in
terram recrescant, et tanquam tri-
cae in agris intricentur, ut agricola
nullum inde habeat fructum. (Daži
tik labi zina burvības mākslas, ka
pati vasaras vidū, kad mēdz būt
visniknākais karstums, var izsaukt
sarmu, salnu un sniegu. Bet kas
ir vēl vairāk, iesētu labību un jau
izaugušu līdz papēžiem viņi ar sa-
vu burvību tā aiztura, ka asni ie-
aug atkal zemē un tīrumos tiek tā
sajaukti, ka zemkopis nedabū ne-
kādus augļus.)
/D. Fabrīcijs, 1610./

3780. Parastais buršanas lī-
dzeklis ir iepļaušana, ar ko nega-
tavo druvu apsmej. Bez tam šeit
sastopama arī vārpu savīšana, sa-
siešana vai aizlaušana ziedamā
laikā.
/K. Straubergs, Br. Zeme,
1934. g. 31. dec./

3781. Pār apsētu kaimiņa tīru-
mu skauģis pārbrauc ar pliku pa-
kaļu, lai tam neaugtu labība.
/K. Straubergs, Br. Zeme,
1934. g. 31. dec./

3782. Valmieriešu Prūša Jēkabs
teica, ka priekš sešiem gadiem viņš
savā tīrumā esot atradis vienu no-
sprāgušu sivēnu ieraktu, kādēļ vil-
ki viņam daudz cūku un lopu sa-
plēsuši. Viņa sieva tad esot aiz-
nesusi uz robežu vārītu cūkas gaļu
bļodā un kannu alus.
/Pēc V. Baloža rokraksta no
Kampenhauzena revīzijas pro-
tokola. 1739. g./

3783. 1772. g. [kāds zemnieks
lūdz Grobiņas mācītāju aizlūgt par
viņa laukiem Dievu, jo vņa] mie-
žu laukā bijuši iesisti divi apses
mieti.
/Kurzemes draudžu chronikas II, 60./

3784. 1793. g. [Griezes drau-
dzes mācītājs aizlūdz Dievu par
vienu saimnieku, kam] ļauns cil-
vēks stallī sienmalu un vienu ma-
zu trauku ar asinīm apstrīpojuši.
/Kurzemes draudžu chronikas II, 125./

3785. 1798. g. [Griezes drau-
dzes mācītājs aizlūdz Dievu par
vienu saimnieku, kam] viens cil-
vēks rudzus it kā ar šķērēm no-
griezis un uz tādu vīzi apnarrojis.
/Kurzemes draudžu chronikas II, 130./

3786. 1798. g. [Griezes drau-
dzes mācītājs aizlūdz Dievu par
vienu saimnieku, kam] viens cil-
vēks apakš govu staļļa sliekšņa
krustu nolicis ir.
/Kurzemes draudžu chronikas II, 130./

3787. 1785. g. Tomaišu Mačs,
kam negodīgi cilvēki izgājušā nak-
tī šādus un tādus niekus pie zir-
giem padarījuši ir, [griežas pie
Griezes draudzes mācītāja un] tā-
dēļ padodas Dievam visā savā na-
ma būšanā.
/Kurzemes draudžu chronikas II, 119./

3788. 1792. g. [Griezes drau-
dzes mācītājs aizlūdz Dievu par
vienu saimnieku, kam] bezdievīgs
cilvēks zirga asti ar maziem mez-
gliņiem sataisījis.
/Kurzemes draudžu chronikas II, 125./

3789. Citi saimnieki dara visā-
das māņas, kad stellē dienestnie-
kus uz muižas darbu, izcilā zirgam
krētis un sarus un met ar kreiso
kāju krustu priekšā.
/K. Šilings, 1832. g., Tirza./

3790. Labākie laiki burvju dar-
biem esot ziemas svētki, gavēnis,
zaļā ceturtdiena, Lielā piekta un
Lieldiena. Šajās dienās atrod lopu
silēs asinis, šur tur olas izmētātas,
cūkas mēslus, cūkas zarnas un ci-
tas līdzīgas lietas. Ja šādu olu sa-
šauj ar plinti, tad tas burvis paga-
lam.
/A. Bīlenšteina rokraksts, Lu-
bāna./

3791. Ja grib zināt, vai kāds
cilvēks ir noburts, tad ieliek dzirk-
les dvielī un sien trīs reiz ap gū-
žām. Ja dzirkles izkrīt, tad cil-
vēks ir noburts.
/A. Bīlenšteina rokraksts.
K. Boivics, 1862. g., Lubāna./

3792. Paņem kaut ko ienaid-
nieka: drānu gabalu, ūdeni, kur tas
mazgājies, jeb ko citu, iegāž to
avotā un uzbāž apšu mietu ačgār-
niski virsū, tad viņš gulēs tur mū-
žīgi.
/J. K. Dambergs, Ēdole./

3793. Dievgalda laikā no altāra
deķa jānorauj kāds diedziņš jeb
dzītiņa. Ar šo diedziņu un vienu
olu jāiet pusnaktī uz kapsētu un
domājot par to cilvēku, kam ļau-
nu vēlē, jāizrauj viens krusts. Uz
krusta jāuzliek ola, uz olas diedziņš
un tad krusts jāiebāž atpakaļ vecā
vietā. Ja krustu uzreiz iebāž, tad
noburtais cilvēks tūliņ mirst; ja to
lēnām bāž zemē, tad tas ilgi vārgs.
/F. Brīvzemnieks, 1881. VI, 205./

3794. Kad grib noburt otra lo-
pu, tad uz kapiem no krusta izvelk
dzelza naglu, iedur to tai zemē, kur
lops nupat nocēlis savu kāju, un
nosaka: "Tu nu klibo, līdz tu no-
dēdi (jeb arī tik un tik gadu)!"
/J. K. Dambergs, Ēdole./

3795. Ja cilvēku grib noburt,
tad paņem kapa smiltis, ieliek tās
tā cilvēka gultā un noteic: "Kā tas
tur guļ, tā tu guli tik un tik gadu!"
/J. K. Dambergs, Ēdole./

3796. Ja kāda pāra draudzība
sāk jukt, tad var padarīt tā, ka ne-
uzticamais ienīst visu pasauli un
tura mīļu tikai savu veco draugu.
Jāiztaisa trīs skalu krusti, jāiesit
tanīs naglas un tad krusti priekš
pusnakts jāaprok uz krustceļa ar
asiem galiem uz augšu.
/E. Zommere, Rauna./

3797. Vajaga adatu ar visu pa-
vedienu bez mezgla izvilkt pasle-
peni trīsreiz caur sava izredzētā
drēbēm, tad tas vairs nesadraudzē-
šoties ar kādu citu.
/E. Zommere, Rauna./

3798. Ja brūte jeb brūtgāns pa-
liek neuzticīgi, tad jāuzraksta ar
adatu uz divām svecēm abu jauno
draugu vārds un vecums un trijos
piektvakaros bez saules līdz pus-
naktij jānodedzina tās sveces, cik
tālu sniedzas raksti. Tad neuzti-
camajam tikmēr nebūšot miera, ka-
mēr negriezīšoties atpakaļ.
/E. Zommere, Rauna./

3799. Kad meita grib sev kādu
puisi pievilkt, tad tai vajaga viņu
ievest savā istabā un apguldīt savā
gultā. Kad viņš ir aizmidzis, tad
tam jānogriež kāda matu šķipsna,
kas tad jāieliek durvju eņģēs vai
arī kādā šķirbā, no kuras to nekas
nevar izvilkt. Tad tas puisis būs
kā piesiets un netiks no tās meitas
nekad vairs vaļā.
/E. Zommere, Rauna./

3800. Lai meitas puišus dabūtu,
tad sestdienā pirtī ejot gredzena
pirksts labajā rokā aptinams trīs
reizes ar sarkanu dzīparu. Pirksts
jāper sakot: "Še būs, tur nebūs."
/A. Bērziņa, Aloja./

3801. Lai meitai brūtgāns ne-
aizietu, tad sestdienā pēc brūtgāna
aiziešanas, meitai jāperas ar paegļu
slotu, pie kam pēc katra slotas pie-
sitiena jāuzmet gars.
/A. Bērziņa, Aloja./

3802. Lai meita dabūto puisi
nepazaudētu, tad puisim nezinot,
jānogriež viņa matu cirta. Cirta
jāieliek cūkas pūslī un jāpakar
skurstenī. Kāršanas laikā jāskatās
uz to pusi, kur puisis dzīvo.
/A. Bērziņa, Aloja./

3803. Ja kādu cilvēku grib
skaust, lai tas savā vietā nedzīvotu,
tad pie tā durvīm jāierok adata ze-
mē ar aso galu uz augšu.
/P. Š., Rauna./

3804. Ja grib, lai kāda lieta la-
bi izdotos, tad, par šo lietu runā-
jot, nedrīkst pieminēt vārdiņu
"ne".
/E. Metuzāls, Turaida./

3805. Ja meita grib kādu puisi
dabūt, tad jāņem jauns mutautiņš
un jāiet uz kapsētu, kad bērē kādu
vīrieti. Tiklīdz atskan pirmās
dziesmu skaņas, tad ar mutautiņu
trīs reizes jāvelk par krustu uz sa-
vu pusi. Pēc tam jādod mutautiņā
noslaucīties nodomātam cilvēkam.
/A Aizpurve, Lubāna./

3806. Lai meitas pievilktu sev
preciniekus, tad jādara šādi. Jā-
izgriež vardei acis, jādabū no kā-
das mājas putraimi, citiem nezinot.
Tirgū jānopērk katliņš un cik prasa
par katliņu, tik arī jādod. Putrai-
mi ar vardes acīm jāsavāra un jā-
aprok pie vārtiem, tad nāk daudz
precinieku.
/A. Aizsils, Lubāna./

3807. Kad nomirst vīrietis, tad
ar adatu iedur viņam drēbēs un to
adatu uzglabā. Ja patīk kāds pui-
sis (vai meita), tad ar to adatu ie-
dur viņa drēbēs un saka: "Kā tas
līķis uz zārka krīt, tā lai viņš pie
manis krīt."
/T. Dzilna, Bērzgale./

3808. Ja grib puisi pievilkt, tad
noķer čūsku, apreibina to un izver
tai ar adatu un diegu trīs reizes
caur acīm, tad ar to pašu diegu iz-
ver izredzētam caur svārku stūri
- tad būs pieburts.
/A. Zālīte, Bērzpils./

3809. Pie tiesas vai pie bargiem
kungiem iekšā ejot, domās jāmet
trīs krusti priekšā. Kreisā kāja jā-
ceļ pirmā par slieksni. Acis pa-
priekšu jāmet uz grīdas un tad uz
kungiem vai tiesnešiem un jāskai-
ta pie sevis šādi vārdi: "Auns,
auns, auns, lai tev sirds ir kā bal-
tas aitas vilna, kā rīta rasa, kā sau-
les stari, kā mēnesis noiedams. Lai
zelts uz tavas galvas spīd, lai zelts
uz tavas galvas mīt. Lai uguns
manā sirdī mīt, iekš tā vārda Die-
va tā tēva, amen, tā Dēla, amen, tā
svētā Gara, amen. Amen, Amen,
Amen. +++."
/D. Dama, Smiltene./

3810. Ja kāds otram grib at-
riebties, tad tam jāierok septiņas
vasku svecītes otra lopu kūts pa-
durvē, bet ja nav lopu, tad istabas
paslieksnē. Tad tam nosprāgs visi
lopi, jeb arī viņš pats kaut kā no-
nīks.
/E.Zommere, Rauna./

3811. Ja kāds gājējs grib vecā
saimnieka mājā iekurināt naidu,
tad viņam, no vecās mājas prom-
ejot, jāatstāj Jurģa dienā uz plīts
trīs skaidiņas, lai būtu ienaidam
iekukri.
/H. Skujiņš, Smiltene./

3812. Ja kādam vēl, lai nevei-
cas, tad sasien ievērojamās svētdie-
nās no dažādiem atkritumiem vīs-
tokli, aiznes uz viņa robežu un ie-
liek zemē.
/K. Preiss, Vecgulbene./

3813. Ja kādam grib ko ļaunu
padarīt, tad jāsaslauka dažādi
mēsli un netīrumi kopā, glīti jāsa-
sien paciņā un jānosūta tam cilvē-
kam, vai arī jāatstāj pie viņa dur-
vīm zemē.
/E. Zommere, Rauna./

3814. Saviem ienaidniekiem var
sagādāt lielas mokas, ka tie nezina
vairs kur sprukt. Jāsameklē tik
daudz daktis jeb lupatas, cik ie-
naidnieku. Tad uz katras lupatas
jāuzraksta sava ienaidnieka vārds,
visas lupatas jāieliek sveķos jeb ci-
tā degošā vielā un tad tur jāpielaiž
uguns. Kamēr uguns degšot, tik-
mēr tiem ienaidniekiem būšot jā-
cieš lielas mokas.
/E. Zommere, Rauna./

3815. Ja gavēnī nosprāgst kāds
teļš jeb cits mājas lops, tad tā gaļu
sakapājot un iznēsājot pa nābur-
giem, lai arī tiem notiktu tāds pats
ļaunums.
/E. Zommere, Rauna./

3816. Ja gribot kādam slimību
pieburt, tad kādā lupatā jāsaslau-
kot asinis un tā tad jānoliekot tā
cilvēka paslieksnē, lai tas tur, ne-
ko nezinot, dabūtu pāri staigāt.
/E. Zommere, Rauna./

3817. No skaudīga un ļauna cil-
vēka nevajaga pieņemt nekāda
ēdiena, jo tanī var būt ieburti kau-
piņš vai ķirzaka, kuri iemetas ēdē-
jā un to nomāc.
/P. Zeltiņa, Ikšķile./

3818. Lai skaudīgs kaimiņš va-
rētu otram kaimiņam ko ļaunu pa-
darīt, tad viņš ierok tā luakā olu,
kas nes ļaunumu.
/P. Zeltiņa, Ikšķile./

3819. Lai noburtu lopus, jāsēž
katrā gavēņa piektdienā pēc mēness
lēkta uz vistas olas un jāskaita
zvaigznes visu nakti, vai līdz mē-
ness rietam.
/K. Lielozols, Nīca./

3820. Skauģis iedams gar otra
druvu ēd graudus un tā ar velna
jeb pūķa palīdzību dabūj otra la-
bību savā klētī.
/P. Zeltiņa, Ikšķile./

3821. Ar sarkanu dzīparu ap-
sietu vistas olu iekasot otra saim-
nieka druvā, skaita šo pantiņu:
Appušķoju baltu gaili
Ar sarkanu dzīpariņu,
Lai neaug mieži, rudzi,
Lai zirdziņi noplinkšķēja.
/J. Vulfs, Ūziņi. LD 34107./

3822. Lai ienestu mēri apskau-
žamā kaimiņa lopos, tad skauģis
iecērp slepeni viņa lopiem spalvā,
aitām vilnā.
/P. Zeltiņa, Ikšķile./

3823. Ja kādam grib ļaunu no-
darīt, tad jāsalasa agrie pavasara
kukaiņi, Lieldienas rītā uz krāsns
slaukamās slotas trīs reizes jāap-
jāj ap to māju, kurā dzīvo cilvēks,
kam ļaunu vēlē, un kukaiņi jāiz-
ber pagalmā. Tad notiks tāds ļau-
nums, kādu vēlas.
/J. Jurjāns, Jaungulbene./

3824. Ja grib, lai otram saim-
niekam labība lāgā neaugtu, tad
viņa tīrumā jāsasien dažas vārpas
vienkopus un tā jāskaita:
"Sasienam gailīšam kājiņas
Ar sarkanu dzīpariņu.
Pilni zariņi melnu putniņu.
Trīs dienas slims,
Trīs dienas vesels.
Pa durvīm iekšā,
Pa logu ārā!"
/J. Jurjāns, Jaungulbene./

3825. Ja saimnieks grib, lai vi-
ņam labi paaug labība, tad vajaga
kaimiņa laukā pacelt velēnu, zem
tās izkratīt pīpītes pelnus ar oglī-
tēm, un pie tam teikt: "Manā lau-
kā zelta kvieši, kaimiņam tik sē-
nalas."
/L. Ozole, Sērpils./

3826. Ja otru grib noburt, lai
tam būtu jāiet nabagot, tad tam
slepeni jāaizliek aiz oderes trīs ka-
peikas vai graši, lai tas tos kādu
laiku dabūtu nēsāt.
/E. Zommere, Rauna./

3827. Ja no bleķa iztaisa tādu
kā mazu karotīti un ieliek to ot-
ram slepeni aiz oderes, tad tam
visu mūžu būs jālasa nabagu ka-
rotes no citiem.
/E. Zommere, Rauna./

3828. Ja otru grib tā noburt,
lai to visi par muļķi turētu, tad
vajaga izgriezt mazu papīra cilvē-
ciņu jeb lellīti, tas salocīts jāieliek
piņģerotā, piņģerots jāsaspiež un
slepeni jāieliek noburamā cilvēka
apģērba stūrī.
/E. Zommere, Rauna./

3829. Ja otru grib noburt, lai
to arī savi ļaudis ienīdētu, tad jā-
dabū liela gara adata, jānotrin tai
abi gali asi, un tā tad slepeni jāie-
sprauž apburamā cilvēka drēbēs.
/E. Zommere, Rauna./

3830. Ja otru grib noburt, lai
to visi ienīdētu, tad jāņem sarūsē-
jusi lielā adata un jāieliek slepeni
tam cilvēkam aiz drēbju oderes, lai
tas to kādu laiku dabūtu nēsāt.
/E. Zommere, Rauna./

3831. Ja otru grib noburt, lai
tam dzīvē nekas neveiktos, tad jā-
ņem tāds bleķa gabaliņš kā zāģis
un jāieliek slepeni tam cilvēkam
aiz oderes. Tad tam kā zāģim vi-
sās vietās būs jāatduras.
/E. Zommere, Rauna./

3832. Ja otru grib noburt, lai
tas pakārtos, tad no lupatām jā-
pataisa mazs lellītis, jāapmet tam
ar diegu cilpa ap kaklu un tā sle-
peni jāaizliek tam cilvēkam aiz ap-
ģērba oderes uz pašiem pleciem.
Ja noburtais cilvēks to ilgāku lai-
ku dabūs nēsāt, tad viņš pēdīgi
pakārsies.
/E. Zommere, Rauna./

3833. Saimniece, kas grib, lai
viņai būtu daudz sviesta, lai iz-
ģērbjas vienā kreklā, atlaiž matus,
uzmauc zirga sakas, pie valgiem
lai piesien slauceni un tad lai
skrien pa ganībām, tad atpakaļ
kūtī un tur noņem sakas ar slau-
ceni.
/L. Ozole, Sērpils./

3834. Ja grib, lai kāds cilvēks
visu gadu naidojas, tad jādabū eža
āda un jāuzmauc uz tā cilvēka
durvju kliņķa, tad tas naidojas un
badās, kā eža āda.
/J. Jurjāns, Jaungulbene./

3835. Ja kāds lops apburts, tad
jānoņem no pirts krāsns trīs ak-
meņi un jāmet turpat ūdenī. Ja
ūdens šņāks, tad tiešām lops ap-
burts. Nu šis ūdens jālej uz pirts
krāsns un jāsatecina apakšā kādā
traukā. No trauka vēl bija jālej uz
krāsns. Tā tas jādara trīs reizes.
Ar šo ūdeni jāmazgā lops trīs rīti
un trīs vakari bez saules. Mazgā-
jot roka jāvelk pret spalvu.
/I. Indāns, Gārsene./

3836. Ja kaut ko noburtu grib
atburt, tad jāsaka: "Lai paliek,
kāds bijis!"
/K. Jansons, Plāņi./

3837. Kas apburts, to vajaga
apkvēpināt ar putnu lizdām, ar zā-
lēm, kas rautas Jāņa vakarā un
beidzot ar matu šķipsnu, kas no-
griezta aiz kreisās auss.
/F. Brīvzemnieks, 1881. VI, 205./

3838. Ja bērns jeb lops ir no-
burts, tad jāņem ar nazi no trim
nomītiem sliekšņiem, no katra trīs
reiz, mēsli, kas jāliek mazgājamā
vannā, kur jāmazgā bērns, jeb jā-
dod tas ūdens noburtam lopam.
Par noburto bērnu liek arī sunim
pārlēkt.
/F. Brīvzemnieks, 1881. VI, 205./

3839. Lai kādam no ienaidnie-
kiem nepadotos ar lopiem, tad aiz-
nes uz viņa kūti gaļas gabalu un
noliek pie labākā lopa.
/K. Preiss, no 79 g. v. M.
Zvirgzdiņas, Vecgulbene./

3840. Kad grib, lai otram sa-
slimtu kustoņi, tad vajaga no tā
kūts paņemt kādu mietu un pār-
sviest pāri jumtam.
/G. Pols, Staburags./

3841. Kad likumi jāsaņem (no-
likta lieta ļaunā nolūkā ir likums),
vispirms jānoskaita tēva reize, tad
jāapmauc cimdi rokā. Saņemtais
likums jānoliek tādā vietā, kur ne-
viens cilvēks nestaigā, un jāsaka:
"Kungs, Kungs, Kungs, tavs prāts
lai notiek, ne mans. Ja viens ma-
nam lopam ļaunu vēlē, tad tas lai
notiek tam pašam. Iekš tā vārda:
Dieva tā tēva, tā Dēla un Svēta
gara, Amen."
/J. Peders, Laubere./

3842. Kad noburts lops nobei-
dzas, tad kāds tā kauls jāaiznes
uz otras mājas daļu un tur jāno-
liek.
/K. Jansons, Plāņi./

3843. Veci cilvēki esot Dricā-
nos sacījuši: "Lai tev gandējas!"
vēlēdami, lai notiek kas nelabs,
tomēr ne visai slikts.
/A. Skroderis, Rēzekne./

@ 3844. Ka meitys gryb byut par
laimeigim un kab jūs miluotu pui-
ši, tod nysod uz pyrmuos žydu lel-
dīnijs juo nūnas da sauleitis kai-
dam nebejs žydam cyukys auss
un juo īmmat jam sinčus, tod ty-
mā godā byus juom lela laimja
juos mīluos jauni un skaisti puiši
un taipat juos varēs izīt pi veira.
/V. Podis, Rēzekne./

3845. Dauguļos kādas mājas
krustcelēs izlikti iemaukti, apzīmē-
ti ar burvja krustiem, lai pasargā-
tu zirgus no niknām skauģu bul-
tām.
/Latvis, 1925. 1216, Dauguļi./

@ 3846. Kad grib zemnīks, kab pi
juo kaimiņa uz teiruma izdagtu
vysa maizja, to kū vajag padareit?
Juoņa dīnys naktī pajimt treis na-
dasādātys ulys un divpadsmit stun-
žu naktī nūnest un nūlikt zam pa-
parda tūs, un uz reita da saulis pa-
jimt nū zam paparda tūs ulus roz-
svaidēt uz sešu golu pa teirumu
tuo kaimiņa, uz kuru tu turi dus-
mis. Nu tuos dīnys pi tova kaimi-
ņa labeiba uz teiruma naradzama
propuls un sadegs.

3847. Burvju raganu nešļava
rata rumbā jāiebāž un rumba up-
malē jāuzmauc kādā kokā, kurš
jāgriež riņķī, lai burvis, ragana at-
šaun asti, nomirst.
/K. Jansons, Plāņi./

3848. Ja kādreiz pie mājas at-
rod olu kaut kur zemē, tad to ir
nometis burvis un apbūris šo mā-
ju ar sliktu. Lai mājai caur ap-
būrumu nebūtu jācieš, tad vajag
olu iebāzt rumbā un noslīcināt,
tad par burvības neizdošanos bur-
vim jācieš trīs dienas drudzis.
/A. Skrūze, Saikava./

3849. Kad ierauga čūsku un
sabaida, tad tā bēg uz savu alu.
Šāda ir jāatzīmē. Tādā sestdienas
pavakarē, kad pie debesīm nav ne-
viena mākonīša, jāiet uz to alu, jā-
noķer čūska, jāatnes uz māju un
jācep uz uguns. Cepot jāizspiež
no čūskas sula, pati jāmet projām,
bet no sulas taukiem jātaisa sve-
cīti ar nātna diega dakti. Ja nu
kādu cilvēku grib noburt, tad tā
svecīte jāaiznes uz to pirti, kur no
buramais cilvēks grib pērties.
Pirtī svecīte jāaizdedzina, jānoliek
uz krāsns un pašam jābēg projām.
Ja svecīte būs maza, tad tas cil-
vēks, kas tur pērsies, paliks uz div
nedēļām negudrs. Bet ja svece būs
lielāka, tad viņš var uz visu mū-
žu palikt plānprātīgs.
/J. Lazdāns, Daugavpils./

3850. Ja apiet kaimiņa tīrumu
ar olu rokā un to olu iesviež tai tī-
rumā, tad tas tīrums būs pliks kā
ola.
/J. Lazdāns, Kalupe./

3851. Ja grib ienaidniekam at-
riebties, tad jāieliek ugunī tā mēs-
li, tad ienaidniekam čūlo pakaļa.
/J. Krastiņš, Irlava./

3852. Meita istabu slaucīdama
nevar izslaucīt, ja slotā ir ielikta
gaiļa spalva, kura izrauta tai brīdī
no gaiļa astes, kad tas patlaban
čieko (min) vistu. Kā meita sāk
istabu slaucīt, tā jāiet aiz stūra
darīšanās.
/J. Vilnītis, Jumurda./

3853. Kad mironis tikko pagla-
bāts, tad vajaga ar tīru jaunu ka-
roti pagrābt no kapa smiltis, bet
tā, ka neviens neredz. Ja nu kā-
dam grib ļaunu darīt, tad vajaga
apiet tai mājai, kur tas cilvēks
dzīvo, 3 reizes apkārt un tad no-
bērt smiltis pie sliekšņa. Kurš
pārkāps par slieksni, tas būs kā
apmāts: ja tādam cilvēkam labu
stāstīs, viņš neticēs, melus turēs
par taisnību un otrādi. Naktī būs
ciets miegs, varēs viegli apzagt; ko
tāds cilvēks darīs, tas neizdosies;
ja meitai kāzas gaidāmas, tad iz-
juks; visādas nelaimes būs.
/A. Zandere, Kandava./
3854. Ja kāds ko sākot un gri-
bot, lai tas izpildoties, tad vajagot
ar roku trīs reiz piesist uz kaut kā
melna.
/H. Skujiņš, Smiltene./

3855. Ja grib labi samīt zir-
giem, tad priekš zirga mīšanas jā-
noķer sikspārnis un jāaizjāj līdz
skudru pūļa, uz kura uzliek sik-
spārni. Pēc tam cik vien ātri iespē-
jams jājāj prom, lai nedzird sik-
spārni spiedzam. Kad skudras
sikspārni apēdušas, tad no tā jāpa-
ņem krusta kaulus un ar to jāiedur
tam cilvēkam, ar kuru maina zir-
gus.
/A. Aizpurve, Lubāna./

3856. Vecam lai tas ilgāki dzī-
votu, jāskaita šī dziesmiņa trīs rei-
zes:
Ai, bagāta Veļu māte,
Tavas šauras kamaniņas!
Kur tu viņu pašu liksi,
Kur liks viņa grabažiņas?
Ļauj viņam vēl laiciņu
Šai zemē padzīvot,
Lai viņš redz savus bērnus
Lielus stiprus uzaugam.
/H. Skujiņš, Smiltene./

3857. Kad no mājas aiziet sa-
vi ļaudis, tad jāsviež tiem ar sāli
pakaļ, lai ļauni draugi tos nepa-
vestu.
/E. Zommere, Rauna./

3858. Lai mājas mātei dēlu,
vīru jeb brāli slikti ļaudis nepa-
vestu uz neceļiem, tad viņai jā-
sviež tiem ar cūkas mēsliem pakaļ.
/E. Zommere, Rauna./

3859. Pušelnieki [saimnieki] grie-
zušies pie zīlnieka pēc padoma
par neizdevīgu saimniecību. Zīl-
nieks pavēlējis, lai šaunot krustā-
niski rijā un kūtīs. Tad lai pra-
sot viens otram: "Ko tur šauni?"
Otrs tad atbildot, ka tam vecam
mirušam saimniekam acis izšau-
not. Tad tie pūķi, kas aiznesot svē-
tību, bēgšot prom.
/Latviešu draugs, 1839. 70./

3860. Izurbj mājas sienā cau-
rumu un liec tur nešļavu iekšā,
tad ar sērmūkšļa tapu caurumu
aiztapā.
/H. Skujiņš, Smiltene. Zelti-
nietis, Valmiera./

3861. Lai kaimiņš neapburtu
sējumus, ejot sēt vajaga nomizot
kārkla stibiņu, bet augšgalā atstāt
lapas, tad paņemt aiz lapām un
stibiņu apvilkt ap lauku.
/H. Siliņa, Penkule./

3862. Pēc tam, kad tev ir no-
zagta kāda manta, ņem vecu rum-
bu un aizķīlē abus galus ar ķīļiem,
un aiznes ceturtdienas vakarā pēc
zagšanas uz avotu un saki: "Tā-
lai tā cilvēka sirds puto, kā tā
rumba". Tad tas cilvēks nevarēs
nekur miera atrast, kamēr atnesīs
to mantu atpakaļ.
/H. Skujiņš, Vijciems./

3863. Ja mājā ir kāda nelaime,
kas cēlusies no noburšanas, tad
trīs reizes jāņem galdauts sev ap-
kārt un tāpat trīs reizes jāsaka:
"Dieviņ, palīdzi!" Tad tas pats
galdauts jāņem trīs reiz ap kreiso
kāju no priekšas uz pakaļas pusi
un trīs reiz jāsaka: "Nelabais, at-
kāpies!"
/E. Zommere, Rauna./

3864. Ja zagli grib piesiet, tad
jāsaka šādi vārdi: "Lai debess ir
kā cepure uz tavas galvas un zeme
kā kurpes pie tavām kājām! Stāvi
un nekusties no vietas, kamēr es
pats tevi atlaižu."
/L. Krastiņa, Baldone./