CAUREJA.

3925. Caureja pāriet, ja dzer
alkšņu čiekuriņu jeb ozolu mizu
novārījumu, vai arī melleņu ogu
sulu, jeb ēd vīgriežņu ziedus.
/A. Vaskis, Tukums./


3926. Kad cauri iet, tad vajaga
savārīt ozola mizas un iedzert.
/M. Ķaupelis, Nīca./


3927. Pret cauru vēderu sa-
grauzdēta maize, koka ogles vai
arī smalki sarīvēta priežu miza.
/Etn. I, 1891. 160./


3928. Korķa pelnus ieber brand-
vīnā un dzer pret cauru vēderu.
/J. Avots, Svēte./


3929. Pret caureju dzer smal-
kus pelnus.
/K. Jansons, Plāņi./

3930. Pret caureju derot kliņ-
ģerītes.
/M. K., Sauka./


3931. Kad cauras iekšas, tad
jādzer brūngalvīšu (prunella) tēja,
arī kazeņu novārījums ir derīgs.
Bērniem dod arī tēju no grauzdē-
tām ķimenēm (carum carvi). Pret
vēdera graizēm vēl noder augstiņu
tēja (erythrea centaurium).
/K. Miļņus, Žeime./


3932. Ja bērns vēdero (t. i. ja
viņam iet cauri), tad viņš, labi stai-
gāt nemācēdams, un allažiņ uz
tūplīti krizdams, nositis diršai
ūku. Tādā reizā jāceļ diršas kau-
liņš (tūplītis). Piespiež ar vienu
roku bērnu sev klāt, ar otru pa-
cilā tūplīti, lai vēderošana nostā-
tos.
/K. Pētersons, Raņķi./


3933. Tūplīti pasitot, bērniem
tiek caurs vēders; tad viņam rauga
tūplīti, proti paceļ tūpļa kauliņu
uz augšu.
/A. Rozenšteine, Saldus./


3934. Kad bērns brēc ar vēderi-
ņu, viņu mazgā kumelītēs. Bēr-
nam dod iekšā krūšu pienu ar no-
kritušas nabiņas pulvērģi. Dod arī
iekšā mušādu vai incīšu sakni, sa-
rīvētu pienā jeb sukura ūdenī.
/K. Pētersons, Raņķi./

3935. Kad bērnam caurs vē-
ders, dod iekšā sarīvētu mušātu un
pijoļu saknes krūts pienā.
/Austere, Saldus./


3936. Kam caureja, tam jādzer
izkaltētu zirgu skābeņu tēja.
/J. Jansons, Plāņi./


3937. Lai apturētu caureju, tad
vajaga dzert zirgu skābeņu tēju.
/E. Jēpe, Palsmane./

3938. Kad bērnam iet cauri, dod
dzert zirgu skābeņu tēju.
/A. Rozenšteine Saldus./


3939. [Kad bērnam ir caurs vē-
ders], uzlej rāceņu stērķelēm virsū
ķiršu brandvīnu un dod iekšā.
/A. Rozenšteine, Saldus./


3940. [Kad bērnam ir caurs vē-
ders], sadedzina pudeļu korkas un
dod pelnus iekšā, sasmalcina
krāsnī labi izdegušu dedzināta
stieģeļa gabaliņu un dod iekšā
pienā, ūdenī jeb tējā.
/Rašmane, Saldus./

3941. Caurskreju zāles aug vis-
vairāk kāpostdārzos dzeltānu zupo-
ju kātu un bāliem ziediem, apaļā
cekulā. [Sal mīšana.]
/J. Rubenis, Ērgļi./