CEĻOŠANA.

I. Izbraukšana.
II.Ceļavīra zirgs.
III. Sastapšana.
IV.Ceļošana sakarā ar laimi.
V. Ceļošana sakarā ar laiku.

I. Izbraukšana.

4058. Ja grib kaut kur agri iet
vai braukt, tad iepriekšējā vakarā,
kāpjot gultā, vajagot piesist pie
gultas malas tik reizes, cikos jāce-
ļas. Bet ja jau ir iekāpis gultā un
izstiepis kāju taisni un tad vēl pie-
sit, tad no rīta neatmodīšoties.
/Z. Grīnberga, Sigulda./


4059. Kamēr gaiļi nav dziedā-
juši, naktī nekur nav jāiet, jo
priekš pusnakts blandās apkārt
smuti (velni), margu bērni, kuri
nav kristīti.
/A. Ārmans, Ludzas Zaļmuiža./


4060. Nekad nedrīkst vēlēt ot-
ram laimīgu ceļu, jo tas nozīmē
sliktu izdošanos.
/L. Lauva, Lubāna./


4061. Kad vīri taisās kaut kur
izbraukt, tad sievām nav brīv vi-
ņiem pa kājām maisīties, lai vī-
riem neietu ceļā slikti.
/A. Rulle, Ciecere./


4062. Ja vīri taisās izbraukt,
tad sievām nav brīv ātrāki istabu
slaucīt vai vērpt, iekām tie nav
aizbraukuši. To ievērojot, vīriem
smaidīs laime.
/A. L.-Puškaitis./


4063. Ja vīri taisās izbraukt,
sievām nav brīv istabu slaucīt vai
vērpt, iekāms viņi nav aizbrauku-
ši; ad vīriem smaidīs laime.
/K. Lielozols, Nīca./

4064. Ja vīri taisās izbraukt,
tad sievām nav brīv slaucīt istabu
vai vērpt, iekāms vīri nav atgrie-
zušies. Tad vīriem smaidīs laime.
/Bērziņš, Ropaži./


4065. Ja vīri taisās izbraukt,
tad sievām nevajaga vērpt vai is-
tabu slaucīt, iekāms vīri nav at-
braukuši, citādi tiem nelaimēsies.
/J. A. Jansons./


4066. Kad iet uz ceļu, nevajaga
istabu slaucīt, tad nav laimes.
/R. Bērziņš, Džūkste./


4067. Ja kāds iet ceļā, nedrīkst
vērpt, tad garš ceļš.
/R. Bērziņš, Džūkste./


4068. Ja kaut kur tālu jāaizceļo,
tad no mājas sienas jāpaņem līdzi
kāda skaidiņa, tad varēs atkal mā-
jās atgriezties.
/A. Tidriķe, Pabažu jūrmala./


4069. Ja kur jāiet, tad vajag
mazu brīdi apsēsties, laimes brīti-
ņu pasēdēt.
/A. Mednis, Limbaži./


4070. Arvien, kad grib kur iet
un ir apģērbies, tad jānosēž lai-
mes stunda; tad viss labi izdodas.
/V. Pavāre, L. Straupe, Iecava./


4071. Garākā ceļā dodoties, mā-
jās visiem jānosēžas un jāpasēd -
būs laba izdošanās.
/B. Daņilovs, Kacēni./


4072. Kaut kur izejot, vispirms
ir jāpiesēžas, tad labi izdosies.
/B. Brikmane, Skrunda./


4073. Kad taisās kur iziet, tad
vajaga pirms apsēsties, tad laba
laime.
/R. Bērziņš, Džūkste./


4074. Priekš ceļā došanās vaja-
ga apsēsties, tad ceļojums izdodas
labi.
/E. Rotmane, Jaunauce./

4075. Kad dodas ceļojumā, tad
vajaga iepriekš visiem nosēsties,
lai ceļš labi pašķiras.
/Z. Prauliņš, Aumeisteri./


4076. Ja dodas kāds ceļā, tad
visiem jāapsēžas priekš atvadīša-
nās.
/A. Kalniņa, Jaunpiebalga./


4077. Pirms izbraukšanas ga-
rākā ceļā iepriekš jāapsēžas krēs-
lā, lai labāki izdotos.
/J. A. Jansons, Piņķi./


4078. Ja aiziet kādā svešā vie-
tā, tad vajag kaut ko vēlēties. Šī
vēlēšanās piepildīsies.
/V. Oinaskova, Ungurpils./


4079. Ja izies no mājām neēdis,
ciemā nemielos.
/K. Zilbers, Meņģele./


4080. Ja ceļa braucējs griež
maizi, un ja maize nogriežas ar uz-
kalnu, tad ceļā labi klājas, bet ja
ar iedobumu, tad slikti klājas.
/R Kalniņš, Lubāna./


4081. Ja ejot uz kādu darbu
vai ciemu ir laba patikšana, tad
labi ies, bet ja ne, tad slikti.
/A. Aizsils, Lubāna./


4082. Ja kur jāiet, tad jāap-
griežas deviņas reizes apkārt, lai
viss labi izdotos.
/P. Zeltiņa, Rīga./


4083. Ja kur iziet, tad pasliek-
snē ar kāju jānovelk trīs reiz
krusts, lai viss labi izdotos, un jā-
saka šādi vārdi:
Ar Dievu es nu iziemu,
Dievs izšķirs manus celiņus,
Svēts eņģels mani pavada,
Šeit laicīgi, tur mūžīgi.
/M. Šauruma./


4084. Kad brauc ceļā, tad pār-
met zirgam krustu; tad laime.
/R. Bērziņš, Džūkste./


4085. Rīkojot ratus ceļam, ne-
drīkst stāties viņu ilksīs; zirgs jā-
jūdz vienam vīram.
/K. Corbiks, Vilce./


4086. Zirgu iejūdzot, jāpārmet
krusts, lai labi izdodas.
/A. L.-Puškaitis./


4087. Kad, no mājām ārā brau-
cot, zirgs tur atstāj mēslu čupu,
tad būs laimīgs brauciens.
/J. Cinovskis, Snēpele./


4088. Priekš ceļošanas brau-
cējs taisa ar kāju jeb pātagu zirga
kāju priekšā vienu jeb trīs krus-
tus.
/Špīss, Zemīte, no A. Bīlen-
šteina rokraksta./


4089. Ja kaut kur grib braukt,
tad cilvēkam aizjūgta zirga priek-
šā ir ar labo kāju jāaizvelk krusts,
jo tad ceļā nenotiek nelaime.
/V. Krieviņš, Daugmale./

4090. Kad zirgs iejūgts ratos,
tad ar pātagas kātu, zirga priekšā
uz zemes, jāuzvelk krusts, lai ceļā
labi izdodas.
/R. Rullis, Ciecere./


4091. No mājām ceļā dodoties,
jātaisa zirgam priekšā ar pātagas
kātu trīs krusti, lai nelaime un ļau-
nais gars bēg no ceļa.
/Alksnis-Zundulis, Naudīte./


4092. Kad ceļā izbrauc, tad ar
kreiso kāju zirga priekšā jāpamet
krusts, tad liksta negadīsies priek-
šā.
/J. Rubenis, Ērgļi./


4093. Kad ceļa vīri izbrauc ce-
ļā, tad mājiniekiem jāstaigā, lai
braucējiem būtu viegls ceļš.
/P. Zeltiņa, Ikšķile./


4094. Ja pirmo reizi kaut kur
aizbrauc, jāaplej ar ūdeni.
/A. Miglava, Rīga./


4095. Kad ceļavīrs braucis uz
tālu ceļu, tad neviens nekā nestrā-
dājis, kamēr tas pārbraucis savas
zemes robežām.
/A. Ģēģeris, Vecpiebalga./


4096. Ja tai mājā, no kuras iz-
braucis ceļavīrs, bijis mazs bērns,
tad kāds bērna tuvinieks pavadījis
ceļavīru, izrāvis no viņa vezuma
mazu siena kušķīti, atnesis to cim-
da īkstī uz māju un ielicis bērna
šūpuļa galvgalī, lai bērnam tiktu
ceļavīra miegs.
/A. Ģēģeris, Vecpiebalga./


4097. Ja saimnieks, laukā iz-
braucot, piesit labo kāju kreisai,
tad nekāda nelaime nenotiek.
/A. Vilciņš, Līgatne./


4098. Aizbraucot no dzimtenes,
lai nebūtu pēc tās jābēdājas, uz
robežas ir jāpaklanās uz visām čet-
rām pusēm, jāpajem no kājas
apakšas zeme, jāiedzer tā drusku
ar ūdeni, pārējā jāiesien lupatiņā
un jāpakar kaklā.
/V. Pilipjonoks, Asūne./


4099. Ja nosit kāju pret kādu
akmeni, tad to vajagot ņemt līdzi,
jo tas nesot laimi.
/M. Zaķis, Stiene./


4100. Ja no mājas izejot kas
aizķeras, jeb ko tur aizmirst, tad
būs drīz atpakaļ jānāk.
/V. Pilipjonoks, Asūne./


4101. Kad aizejot no mājas kas
aizmirsies, tad nevajaga iet atpa-
kaļ; citādi, kur iet, slikti klāsies.
/K. Corbiks, Jelgava./


4102. Ja, izejot ceļā, kaut kas
aizmirstas mājās un jāskrej atpa-
kaļ, neies labi.
/H. Dravniece, Alūksne./


4103. Ja, no mājas izejot, mā-
jā kas aizmirstas, tad tā zīme uz
drīzu atgriešanos.
/A. Mencis, Puikule./


4104. Ja, aizejot no mājas uz
ilgāku laiku, paskatās atpakaļ, tad
vēl atgriezīsies; bet ja nepaskatās,
tad vairs nekad neatgriezīsies.
/A. Upmane, Jaungulbene./


4105. Ja kādam, uzsākot ceļu,
uznāk lietus, tas nozīmē labu izdo-
šanos.
/P. Jaunzemis, Nīca./


4106. Ja, ceļā dodoties, piepēši
sāk lietus līt, tad tas ir uz labu
izdošanos.
/V. Pilipjonoks, Asūne./

4107. Kas izbrauc nu sova po-
golma sazalasījuos braukt pa so-
vim dareišonuom un taišņi suoka
līt lels leits, itys pīzīmēj tam brau-
kuotuojam lelu laimi juo dareišo-
nūs.
/V. Podis, Rēzekne./


II. Ceļavīra zirgs.

4108. Kad braucot zirgs svīdis,
tad braucējs nemanot izrāvis no ot-
ra ceļa vīra vezuma siena vīšķi,
notrinis ar to zirgam sviedrus un
atkal nemanot atlicis sienu atpa-
kaļ, tad zirgs vairs nesdīdis.
/A. Ģēģeris, Vecpiebalga./

4109. Ja zirgs nosprauslojas iz-
braucot no mājas, tad ceļš būs lai-
mīgs.
/K. Corbiks, Vilce./


4110. Ja ceļā zirgs izjūdzas,
nelaimēsies.
/J. A. Jansons, Piņķi./


4111. Ja, viesos braucot, zirgs
ceļā sprauslā, tad tā ir zīme, ka
braucējus tajās mājās gaida, uz
kurām viņi brauc.
/J. A. Jansons, Jelgava./


4112. Ejot garā ceļā, vispirms
vajaga atpūsties, atsēžoties ceļa
malā, tad notiks laimīgi galā.
/A. Kondrāte, Lenči./


4113. Ja divi iet pa mežu, tad
nevajag iet tā, ka koks paliek star-
pā, tad sanīstas.
/Z. Zobiņa, Burtnieki./

III. Sastapšana.

4114. Kad brauc uz pilsētu, tad
pirmajam, ko satiek ceļā, jāteic
dievpalīgs; ja tas to saņem, tad pil-
sētā ies labi, ja ne, tad slikti.
/K. Lielozols, Nīca./


4115. Kad ved ko pārdot uz
pilsētu, tad pirmam, ko satiek ce-
ļā, jādod dievpalīgs; ja tas to sa-
ņem, tad ies labi - ja ne, tad
slikti.
/Bērziņš, Ropaži./


4116. Ja, no mājas iziedams,
satieci kādu cilvēku, tad eji atpa-
kaļ, atsēdies un pēc tam vari no
jauna iet un staigāt, jo tad tev viss
izdosies labi.
/A. Kundziņa, Talsi./


4117. Jo kū satyki uz ceļa ar
tukšim spaiņim, tad byus nalaime.
/V. Pilipjonoks, Asūne./


4118. Ja kaut kur iet un uz
krustceļiem kāds paiet garām, tad
gājiens būs nelabvēlīgs.
/M. Hermakile, Ranka./


4119. Ja ejot pa ceļu kāds aiz-
iet garām pa labi, tad iet slikti, bet
ja pa kreisi, tad labi.
/E. Zariņa, Annenieki./


4120. Kad ceļa vīri taisās ceļā,
tad visas mājas sievietes nosēstas
klusu savā vietā, jo kad sieviete
gadās ceļā pretī, tad ceļa vīram
notiks kāda nelaime. Bet ja vī-
rietis nāk pretī, tad būs laime.
/A. Bīlenšteina rokraksts,
Bauska, Zemīte, Kandava,
Aizdzire, Gramzda un Piltene./


4121. Ja no rīta darīšanās ejot
uz ceļa pirmo satiek sievieti, tad
to dienu slikti ejot; ja vīrieti, tad
labi. Tomēr ir izņēmumi, tā piem.,
sevišķi labi izdodoties, ja pirmo sa-
tiekot žīdieti.
/J. Jirgensons, Šķibe./


4122. Ja no rīta satiek pirmo
sievieti, tad iet visu dienu slikti,
ja vīrieti, tad iet labi.
/A. Rozentāle, Jaunauce./


4123. Ja ceļā dodoties satiek
sievieti, iet nelaimīgi, ja vīrieti -
laimīgi.
/K. Līdeka, Meirāni./

4124. Kad peļņā brauc sieviete
un pretim nāk sieviete, tad nelai-
me; ja vīrietis, tad laime.
/J. Mennika, Ainaži./


4125. Ja vīrietis ceļā pirmo sa-
tiek vīrieti, tad sagaidāma nelaime.
/E. Bērziņa, Suntaži./


4126. Ja vīrietis ceļā pirmo sa-
tiek sievieti, tad sagaidāma laime.
/E. Bērziņa, Suntaži./


4127. Ja sieviete ceļā pirmo sa-
tiek vīrieti, tad tai sagaidāma lai-
me.
/E. Bērziņa, Suntaži./

4128. Ja sieviete ceļā pirmo sa-
tiek sievieti, tad sagaidāma nelai-
me.
/E. Bērziņa, Suntaži./


4129. Ja iet uz lauku un vīrie-
tis nāk pretī, tad būs laime, seviš-
ķi vēl, ja viņš ko nes. Ja sieviete
gadās pretī, tad laimes nebūs. Tur-
pretī būs liela laime, ja pretī nāk
grūta sieviete.
/A. Bīlenšteina rokraksts, Valka./


4130. Ja izejot no mājas satiek
vīrieti ar kaut ko rokā, tad tai
dienā sagaidāma vislabākā izdoša-
nās, ja bez nekā - arī diezgan la-
bi. Bet ja sievieti satiek ar kādu
sainīti rokā, tad diezgan laba diena
sagaidāma, ja bez nekā - slikti
vien būs.
/E. Vēvere, Zeltiņi./


4131. Kad ceļā satiek sievu tuk-
šām rokā, tad nelaime gaidāma;
kad pilnām rokām, tad laime gai-
dāma.
/A. L.-Puškaitis./


4132. Ja kāds nāk ar pilnu ro-
ku, tad būs laba laime, lai tas bū-
tu vīrietis jeb sieviete, bet vislai-
mīgāki ir, ja braucēju satiek pir-
mo ar pilnu vezumu.
/K. Bika, Gaujiena./


4133. Ja nākot pretim sieviete
ar kaut ko rokā, tad esot laime.
/H. Lindberga, Veselauska./


4134. Ja, izejot no mājas, sa-
tiek sievieti ar kādu nesamo, tad
būs laime.
/P. Zeltiņa, Rīga./


4135. Ja no mājas izejot satiek
sievu ar tukšu grozu vai ūdens
spaiņiem, tad gadīsies kādas ne-
patikšanas.
/T. Dzintarkalns, Talsi./


4136. Ja satiek pirmo pretim
nācēju sievieti ar pilnu grozu, tad
būs laime.
/I. Miķelsone, Valmiera./


4137. Ja ejot jeb braucot pirmo
satiek ar pilnām rokām jeb vezu-
mu, tad labi izdosies, ja tukšā, tad
slikti.
/E. Lācis, Tirza./


4138. Ja kaut kur ejot nāk pretī
sieviete, vai vīrietis tukšām rokām,
tad gājiens neizdosies.
/V. Saulīte, Mālpils./


4139. Ja satiek pirmo pretim
nācēju sievieti ar pilnu kurvi, tad
laime.
/B. Indriksons, Rencēni./


4140. Ja ceļā satiek sievieti ar
nesamo, tad gājiens izdosies.
/A. Biša, Rencēni./

4141. Kad [Briežu Pēteris], pa
ceļu iedams, kādu vecu sievu sa-
tike, tad jau vairs nedrīkstējis tā
lāk iet.
/Latv. gada grāmata, 1789. 132./


4142. Kad izbraucot bābu dur-
vīs satiek, tad tas neesot labi.
/G. F. Stenders, Kurzeme./


4143. Kad īsi kur ceļā un pyr-
mū pretimguojēju satiksi bābu, va-
jag īt atpakaļ; jo īsi uz prīkšu, tad
nasalūbs.
/P. Rubyns, Vārkava./

4144. Ja ejot pretim pirmā nāk
sieviete, tad nebūs laimes.
/Z. Prauliņš, Aumeisteri./


4145. Kad sievieti satiek pirmo
ceļā, ceļš neizdosies.
/J. Apsalons, Sērpils./

4146. Ja ejot pirmo ceļā satiek
sievieti, tad nelaimīgi iet.
/S. Kažoka, Lubāna./


4147. Kad iet un satiek sievu
ejam pretim, tad būs tukšs gājiens.
/J. Ķikuts, Nīca./


4148. Ja, izejot no mājām uz
darīšanām vai darbu, vai arī iz-
ejot pirmo reizi no rīta ārā, satiek
sievieti, tad tā ir zīme uz neizdo-
šanos.
/J. A. Jansons, Rīga./


4149. Kad, izejot no mājas, pir-
mā pretī nāk sieviete, būs nelaime.
/J. A. Jansons, Lugaži./


4150. Ja, kaut ko pirkt ejot,
pirmā pretī skrien sieviete, pir-
kums, ja tas dzīvs, - nonīks; ja
nedzīvs, tad pārmaksās.
/J. A. Jansons, Rīgas Jūrmala./


4151. Ja kādam pa ceļu brau-
cot, sieviete pāriet šķērsām par ce-
ļu, tad tam ir gaidāma lielāka ne-
laime, nekā kad sieviete nāk taisni
pretī.
/E. Zommere, Rauna./


4152. Ja satiek sievu ar tuk-
šiem spaiņiem, tad gaidāma nelai-
me.
/J. Ķikuts, Nīca./


4153. Ja ceļā satiek pirmo sie-
vieti ar tukšām rokām, tad no-
doms neizdosies; bet ja sievietei
rokās ir kāds nesamais, tad izdo-
sies.
/A. Vaskis, Tukums./


4154. Ja brauc pretim pirmais
cilvēks ar vezumu, tad laime, un
jo lielāks vezums, jo lielāka laime.
/M. Eglīte, Valka./


4155. Ja nākot piedzēris cilvēks
pretim, tad arī esot laime.
/H. Lindberga, Veselauska./


4156. Ja pirmo, kur ejot, satie-
kot mācītāju, tad būšot nelaime
jeb neizdošanās.
/E. Ābole, Vijciems./


4157. Ja ceļā sastop mācītāju,
vai arī zaķi, tad katrā ziņā notiek
kāda nelaime.
/L. Lauva, Lubāna./

4158. Ja kāds dodas kādā ce-
ļojumā, un viņš grib zināt, kā vi-
ņam ceļojums izdosies, tad tas at-
karājas no tā, ko viņš pirmo ceļā
satiks: vīrieti jeb sievieti. Ja sa-
tiks vīrieti, tas nozīmē, ka viņam
izdosies labi (vīrietis vienmēr jā-
laiž garām pa labai rokai), ja sie-
vieti, tad viņam ies slikti (sieviete
jālaiž garām pa kreisai rokai).
/K. Corbiks, Sērene./

4159. Ja kādu lielāku ceļu uz-
sākot pirmo sastop sievieti vai baļ-
ķu vedējus, sagaidāmas neveik-
smes.
/K. Kaufmanis, Lieljumprava./


4160. Ja ceļā sastop vīrieti, tad
esot laime, bet ja žīdu jeb sievieti,
tad neesot.
/G. Pols, Staburags./


4161. Ja pār ceļu pāriet sie-
viete šķērsām pāri, tad būs kāda
nelaime, ja vīrietis - laime.
/K. Corbiks, Valgunde./


4162. Ja ejot satiek pirmo ceļā
sievieti, tad ir paredzama kāda ne-
laime. Bet ja grib lai nelaime ne-
notiktu, tad jāatiet trīs soļi atpa-
kaļ un trīs reizes jānospļaujas.
/A. Brāka, Meirāni./


4163. Ja no mājas izejot satiek
pirmo sievieti, tad būs nelaime, ja
vīrieti - laimi.
/K. Corbiks, Jelgava./


4164. Ja ceļā dodoties pirmo
satiek vīrieti, tad būs laime; ja sie-
vieti, tad nelaime.
[Sal. mednieks, sieviete.]
/J. Simbruks, Bauska. P. Š.,
Rauna. J. Rubenis, Ērgļi./

4165. Kad uz ceļa sastop vis-
pirms sievieti, tad labāk griežas at-
pakaļ, jo nebūs laimes; bet ja sa-
tiek vīrieti jeb vislabāk žīdu, tad
būs laime.
/B. Blumbachs, Lībagi./


4166. Ceļā ejot, ja satiek vīriš-
ķi, īpaši žīdu ar bārdu, tad laime;
ja sievišķi, tad nelaime.
/R. Bērziņš, Džūkste./


4167. Ja uz pilsētu vai tirgu
braucot satiek žīdu, tad būs laime.
/J. A. Jansons./


4168. Ja agri rītā pirmo satiek
žīdu, tad to dienu laimēsies.
/N. Freidenfelds, Talsi./


4169. Kad uz pilsētu vai tirgu
braucot, ceļā satiek žīdu, tad būs
laime.
/M. Sikle, Nīca./


4170. Kad, uz pilsētu braucot,
pirmo satiek žīdu, tad būs laime.
/V. Saperovs, Vecpiebalga./


4171. Ja ceļā sastop žīdu, tad
viss labi izdosies.
/J. A. Jansons, Piņķi./


4172. Kad, izejot no mājas, pir-
mais pretī nāk vecs žīds, - būs
laime.
/J. A. Jansons./


4173. Kad žīdu satiek ceļā, tad
laba laime.
/R. Bērziņš, Džūkste./

4174. Ja pirmais pretimnācējs
ir žīds vai žīdiete, tad liela lai-
me.
/M. Eglīte, Vijciems./


4175. Ja kaut kur ceļā dodoties
satiek pirmo ceļā žīdu, tad šai die-
nā viss ļoti labi izdosies.
/A. Liepiņa, Lubāna./


4176. Ja ejot pirmo ceļā satiek
zīdu, tad ļoti laimīgi iet.
/S. Kažoka, Lubāna./


4177. Kad, uz pilsētu vai tirgu
braucot, satiek žīdu, tad būs laime.
/K. Lielozols, Nīca./


4178. Ja uz pilsētu braucot sa-
tiek žīdu, tad būs laime.
/K. Lielozols, Nīca./


4179. Ja braucot uz tirgu satik-
si pirmo ceļā žīdu, labi veiksies
endele, bābu - slikti.
/V. Miķelāns, Dunava./


4180. Ka cylvāks agri nu reita
da saulis izleikšonys izīt nu sātys
un uz ceļa sazatops ar žydu, itei
pīzīmēj, ka tys cylvāks ti, kur jis
īt, vysus apgudreis un byus cīši
prīceigs sovā dareišonā.
/V. Podis, Rēzekne./


4181. Sastapties ar žīdu, nozī-
mē sliktas izredzes.
/P. Jaunzemis, Nīca./

4182. Ja, ejot pa ceļu, pirmo
satiek žīdu vai čigānu, tad nodo-
mātais darbs izdosies sekmīgi.
/A. Zeltkalns, Lubāna./


4183. Ja ceļā pirmo sastop sie-
vieti, tad nebūs laimes. Lai nelai-
mi novērstu, tad trīs reizes jāno-
spļaujas, citā gadījumā arī ar krei-
so kāju jāmet krusts atpakaļ.
/A. Upmane, Jaungulbene./


4184. Ja iziet no mājas un ceļā
pirmo satiek sievieti, tad jāgriežas
atpakaļ, jo citādi notiek kāda ne-
laime.
/J. A. Jansons, Olaine./


4185. Ja ceļā pirmo satiek sie-
vieti, tad slikti klāsies; tāpēc va-
jaga trīs reizes apgriezties un no-
spļauties.
/V. Zvaigznīte, Zeltiņi./


4186. Ja no rīta satiek pirmo
sievieti, tad vajag nospļauties pār
kreiso plecu, citādi notiek nelaime.
/A. Veckalne, Dreiliņi./

4187. Ja ceļā satiek sievieti -
būs nelaime. Lai no tās izbēgtu
- jāklanās uz visām debess pu-
sēm.
/A. Vīgrante, Jaunpiebalga./


4188. Ja pretimnācēja esot
sieviete, tad lai sargoties, ja nemā-
kot rīkoties: drīzumā tad tanī pa-
šā dienā notiekot kādas nepatik-
šanas. Cita līdzekļa nelaimi no-
vērst neesot, kā tikai vajagot pār-
spļaut pār kreiso plecu.
/A. Skuja, Mālupe./


4189. Ja kaut kur ejot uz ceļa
pirmo satiekot sievieti, tad tas no-
zīmējot nelaimi, bet vajagot trijus
soļus atpakaļ atkāpties un trīs rei-
zes nospļaudīties, tad tās nelaimes
vairs neesot.
/E. Ābole, Vijciems./

4190. Ja kaut kur brauc vai
iet un nāk pretī sieviete, tad no-
tiks kaut kāda nelaime. Lai to
novērstu, vajagot uz to pusi no-
spļauties, tad nekas nenotiks.
/K. Corbiks, Kroņa-Vircava./


4191. Kad vīriešiem kādās darī-
šanās kur jāiet un tas pirmo sa-
stop sievieti, tad tam tālāk nav jā-
iet, jo pats nelabais todien tam ne-
dos mieru (tad nelaimēsies). Tādā
atgadījumā vajaga trīs reizes no-
spļaut, tad viss atkal laimēsies.
/O. Freimane, Jaunrumba. K.
Alksnis-Zundulis, Naudīte./


4192. Ja satiek sievu pirmo
reiz uz ceļa, tad vajagot trīs reiz
nospļauties un teikt: "Nebija, ne-
redzēju."
/F. Pārups, Zante./


4193. Kod agri nu reita zem-
nīks, vai kaids nebejs struodnīks
izīt nu ustobys uorā, īt uz dorbu,
un vyspyrmuok īdoms pa ceļi, jis
sazatuop ar buobu, itei sazatik-
šonu vacīji ļauds skaita cīši par
nalobu sazatikšonu. Tam cylvā-
kam dorbs kreit nu rūku, nu kuris
pusis jis suoks struoduot un struo-
duoj, bet galu golā sapūstēj un
pēčuok nazyna, kai ju paprovēt.
Tai ka jam tei dīna ir pavysam na-
laimeiga, jis nanupelnēs del sevis,
a kai vacīji ļauds un buži runuoj:
jis struoduoj deļ čorta. Tod kū da-
rēt: Taidam cylvākam vajag vys-
pyrmuok, ka sazatopi ar buobu nu
reizis nuspļaut treis reizis un īt tur,
kur tev vajag. A ka atīsi uz dor-
ba, vajag vyspyrmuok izlīt uz rū-
ku yudina un numozguot treis rei-
zis sovu muti. A pēčuok apslau-
ceit muti ar pierdukni sova krak-
la. Tūlaik izlīt tū yudini un nū-
spļaut uz tuos vītys, kur izlēji tū
yudeni, a pēčuok suokt struoduot,
tod tev nikaidys nalaimis pi tova
dorba nikod nabyus, tu laimeigi
atstruoduosi tū dinu un atīsi uz sā-
tu.
/V. Podis, Silajāņi./


4194. Ja no mājām izejot sa-
tiek sievieti, tad tā ir nelaime, tad
vajadzīgs trīs soļus atpakaļ kāp-
ties, jo tad nelaime nenotiek.
/K. Kristape, Olaine./


4195. Ja ejot satiek pirmo sie-
vieti, tad lai gājiens nebūtu nelai-
mīgs, vajaga kāpties trīs soļi atpa-
kaļ, spļaut zemē un aizmest kru-
stu.
/L. Zvirbule, Jaunlaicene./


4196. Ja nāk pretī pirmā sie-
viete, tad jāapgriežas trīs reizes
dienvidziemeļu virzienā riņķī un
jānospļaujas, tad būs laime.
/A. Ratniece, Pabaži./

4197. Ja ceļā satiek pirmo sie-
vieti, tad tas ir uz neveiksmi; bet
ja to palaiž garām gar labo roku,
tad nekādas nelaimes nebūs.
/A. Salmāns, Balvi./


4198. Ja ejot sieviete ar nešiem
pār ceļu pāriet, būs neizdošanās.
/V. Rūnika, Skujene./

4199. Ja ceļa vīriem pāriet pār
ceļu jeb nāk pretī kāda sieviete,
tad tai gaitai nebūs laimes. Ne-
laime ir lielāka, ja sieviete ir veca
un viņa pāriet šķērsām pār ceļu.
Katrs gājējs baidās no tādas satik-
šanās, bet ja tomēr tā notiek, tad
tas griežas atpakaļ, atsēstas kādu
brīdi un tad tik uzsāk savu ceļu.
/A. Bīlenšteina rokraksts, Sal-
dus, Jaunplatone, Kazdanga un
Lubāna./


4200. Ja uz ceļa pirmo pretim-
nācēju satiek sievieti, tad esot ne-
laime. Lai nelaimi novērstu, ce-
pure jāapgriež otrādi.
/Z. Grīnberga, Sigulda./


4201. Ja ceļā dodoties satiek
sievieti, tad jāapgriežas trīs reizes
riņķī, lai labi iet.
/K. Līdeka, Meirāni./


4202. Ja ejot ceļā pirmo satiek
vīrieti, tad laimīgi ies.
/S. Kažoka, Lubāna./


4203. Ja iet un satiek vīru ar
zirgu pašu pirmo, tad būs laime.
/J. Ķikuts, Nīca./


4204. Ja no rīta pirmo satiek
braucēju ar vezumu, jeb kājnieku
ar paku, tad visu dienu ies laimīgi.
/E. Jēpe, Palsmane./


42O5. Ja satiek ceļā cilvēku ar
nastu, tad ir laime, un ja satiek
bez nastas, tad nelaime.
/I. Liberte, Rembate./


4206. Ja kāds iet pie otra ko
pirkt jeb aizņemties un pretī nāk
cilvēks ar tukšām rokām jeb tuk-
šiem vāģiem, tad gājiens jeb brau-
ciens būs par velti.

4207. Ja gājējs satiek ceļā otru
cilvēku, kas kaut ko nes, tad būs
laime; ja viņš satiek otru tukšām
rokām, tad būs nelaime.
/J. Bikša, Daugmale./


4208. Ja kaut kur ejot redz, ka
svešs cilvēks pāriet krustim pāri
ceļam, tad nebūs laimes.
/J. Cinovskis, Snēpele./


4209. Ja pāris cilvēku no rīta
pāriet pa priekšu pār ceļu, tad ne-
laime.
/A. Smilga, Gaiķi./


4210. Ja vīrietis pāriet krustis
ceļu, tad kaut ko atrod.
/K. Lielozols, Nīca./


4211. Ka tu ej nakti pa ceļu un
tev pazaruoda ocūs pazeistams na-
bašniks, itei jau nav labi, sorgīs
nu kuo nebejs smertis.
/V. Podis, Rēzekne./


4212. Kod cylvaks īt un sasatiks
ūtru cylvāku, un jis ruodas bez
golvys, tod itei pīzīmēj, ka jis drei-
ži miers zemē.
/V. Podis, Rēzekne./


4213. Ja kaut kur brauc vai iet,
un pār ceļu pārskrien meža zvērs,
tad vairs uz to vietu nekad neies
vai nebrauks.
/E. Poriete, Lubāna./


4214. Ja kāds kustonis pāriet
krustis ceļu, ta esot nelaime.
/M. Valts, Nīca./


4215. Ja netālu no mājas kāds
kustonis pāriet šķērsām par ceļu,
tad gadīsies kāda nelaime priekšā.
Ja kustonis iet no kreisās uz labo
pusi, tad vēl nekas; bet ja tas iet
no labās uz kreiso pusi, tad laime
pagalam.
/A. Bīlenšteina rokraksts,
Blīdiene un Piltene./

4216. Ja braucot kāds četrkā-
jainais pārskrien pār ceļu no labās
uz kreiso pusi, tad braucējs piedzī-
vos kādu nelaimi vai neizdevību;
bet ja pārskrien no kreisās uz labo
pusi, tad būs laime.
/J. Vilnītis, Jumurda./


4217. Kad tiem viens kaķis,
suns jeb cūka ceļā pretī nāk ...,
tad tie tūdaliņ saka: "Lai tevi Kris-
tus sodī!"
/Lenca sprediķu grāmata, 1764, 128./


4218. Ja kaķis pār ceļu pār-
skrien, tad ceļā būs nelaime.
/J. A. Jansons, Jelgava./


4219. Ja ciemā ejot ceļā sastop
kaķi, tad saka, ka " baļķis aizvilkts
ceļā", un tic, ka ciemā gājiens ir
veltīgs, jo mājās vajadzīgā nesa-
staps.
/A. Plaudis, Kosa./


4220. Kad taisās kur iet, bet ne-
aiziet, tad esot kaķis pārvilcis baļ-
ķi pār ceļu.
/R. Bērziņš, Džūkste./


4221. Kad kaķis pār ceļu pār-
skrien, labāk griezies atpakaļ -
nekas neizdosies.
/H. Skujiņš, Smiltene./


4222. Ja melns kaķis pārskrien
pār ceļu, tad ceļš neizdodas.
/M. Kalniņa, Rīga./


4223. Ja melns kaķis pārskrien
pār ceļu, - būs nelaime.
/J. A. Jansons, Rīga./


4224. Ja melns kaķis pārskrien
pāri ceļam un tūlīt tur iet pats, tad
notiek nelaime.
/A. Rozentāle, 73 g. veca, Jaunauce./


4225. Ja pārskrien pār ceļu
melns kaķis, tad jāatkāpjas deviņi
soļi atpakaļ un tad tikai jāiet tā-
ļāk, vai atkal ļaut citam pāriet
pāri, kur kaķis skrējis, lai nelaime
notiek pārgājējam.
/M. Macpāne, Alsunga./


4226. Ja melns kaķis pārskrien
pār ceļu, tad būs nelaime, bet ja
pār ceļu pārskrien raibs kaķis, tad
nelaime būs uz pusi mazāka.
/T. Ķenga, Jelgava./


4227. Ja pār ceļu pārskrien
tumšs kaķis, tad būs nelaime. Ja
gaišs - laime.
/E. Reinbacha, Vecpiebalga./


4228. Ja pār ceļu pārskrien
balts kaķis, tad gaidāma laime.
/Z. Ozoliņa, Dole./


4229. Ja balts kaķis pārskrien
pār ceļu, tad būs prieki, laba lai-
me.
/K. Grantiņš, Krustpils./


4230. Ja, pa ceļu braucot, ierau-
ga, ka kaķis pārskrien pār ceļu,
tad nebūs laimes. Kaķi jārauga at-
dzīt atpakaļ, vai tam jāuzsit ar pā-
tagu, tad nekas nekaitēs.
/Alksnis-Zundulis, Naudīte./


4231. Ja kaķis pārskrien pār ce-
ļu, tad jārauga to atdzīt atpakaļ
vai uzsist ar pātagu, tad nekas
ļauns nenotiks.
/J. A. Jansons./


4232. Ejot pa ceļu, ja kaķis pār-
skrien krusteniski pāri, tad notiek
kāda nelaime; lai šo nelaimi no-
vērstu, tad jāapgriežas trīs reizes
uz labo pusi.
/G. Karlsone, Talsi./


4233. Ja kaķis pārskrien pār ce-
ļu, tad notiek kāda nelaime, bet ja
trīs reiz apgriežas uz riņķi, tad ne-
kāda nelaime vairs nenotiek.
/M. Eglīte, Vijciems./


4234. Ja ejot pa ceļu pārskrien
pār ceļu runcis, tad jāiet trīs soļi
atpakaļ un trīs reizes jānospļaujas.
/K. Freimane, Talsi./


4235. Kad kaķis pārskrien pār
ceļu, tad trīs reizes jānospļaujas un
jāapgriežas riņķī.
/J. A. Jansons, Rīga./


4236. Ja iet pa ceļu un pār-
skrien kaķis pār ceļu, tad gaidāma
nelaime; tādēļ jāiet trīs soļi atpa-
kaļ, tad nelaime būs novērsta.
/A. Mednis, Skrunda./


4237. Ja pārskrien pār ceļu ka-
ķis, tad jāapgriežas pašam 3 rei-
zes riņķī, citādi notiek kāda ne-
laime.
/J. A. Jansons, Olaine./

4238. Ja kaķis pār ceļu pār-
skrien, tā ir slikta zīme. Tad trīs
reizes jānospļaujas, lai tas baļķis
no ceļa noveltos.
/A. Vaskis, Tukums./


4239. Ja kaķis pārskrien pār ce-
ļu no labās puses, tad būs kāda
nelaime, ja no kreisās - laime.
[Sal. kaķis.]
/V. Johansone, Liepa./


4240. Ja kaķis pārskrien pār
ceļu no kreisās uz labo pusi, tad
to dienu slikti klājas, ja no labās
puses uz kreiso, tad labi klājas.
/M. Macpāne, Alsunga./


4241. Kad kaķis pārskrien pār
ceļu no kreisās uz labo pusi, tad
tai dienā tam cilvēkam ies labi, bet
ja kaķis pārskrien no labās uz
kreiso pusi, tad ies slikti.
/A. Rozenberga, Vecpiebalga./


4242. Kad kaķis pārskrien pār
ceļu no labās uz kreiso pusi, tad
būs laime, bet ja otrādi, tad būs
nelaime.
/L. Aizupe./


4243. Ja kaķis pārskrej pār ce-
ļu no kreisās uz labo pusi, tad būs
laime, ja no labo uz kreiso, tad
nelaime.
/M. Iniņberģe, Rīga./


4244. Ja pa ceļu ejot kaķis pār-
skrien no kreisās uz labo pusi, tad
būšot laime, bet ja no labās uz
kreiso pusi, tad nelaime.
/T. Dzintarkalns, Talsi./


4245. Kad ejot pārskrien ceļam
pāri no labās uz kreiso pusi ka-
ķis, tad būs laimīgs ceļš.
/K. Corbiks, Jelgava./


4246. Kad ejot pārskrien ceļam
pāri no kreisās uz labo pusi kaķis,
tad būs nelaimīgs ceļš.
/K. Corbiks, Jelgava./


4247. Ja kaķis pārskrien pār
ceļu, bet tūdaļ atkal atskrien atpa-
kaļ, tad nekāda nelaime nenotiks.
/V. Greble, Kalnamuiža./


4248. Vacīji ļaudis stuosta, ka
izīsi nu ustobys uorā, dūmoj kaut
kur īt, vai uz mīsteni pa kaut kai-
dam dareišonuom, vai kaut kur pi
sābra, un kod izīsi nu ustobys
uorā un redzeisi, ka tev pretim par
celim puorskrīn kačs, tod jau va-
cīji ļauds runoj: "Itys nav labi, tevi
gaida lela napatikšona vai nalaim-
ja". Tod kū dareit itam cylvākam?
Vajag vys pyrmuok treis reizis nū-
spļautīs uz tuos vitys, kur puor-
skrēja kačs, un napazagrīzdams at-
pakaļ un tūlaik vēl treis reizis nū-
spļaut, un īt tur, kur tev vajag.
Vairuok nikaidys nalaimis tev ne-
var byut, tu laimeigi tiksi tur, kur
tev vajag.
/V. Podis, Silajāņi./


4249. Ja kaķis vai zaķis pār-
skrien pār ceļu - nebūs laime, bet
ja tos var atdzīt atpakaļ, tad ne-
laime novērsta.
/A.Tidriķe, Pabažu jūrmala./


4250. Kad uzsākot ceļošanu
kāds sastop zaķi, kas pār ceļu
skrien, jeb redz kraukli pretim lai-
žamies vai arī satiek kādu sievu,
kas pretī nāk, tad to dienu viņam
nekas labs neizdosies.
/P. Einhorns, 1627. g./

4251. Kad kaķis pār ceļu tek,
tad tas neesot labi.
/G. F. Stenders, Kurzeme./


4252. Ja zaķis pārskrien par ce-
ļu, tad tā ir ļauna zīme.
/A. Bīlenšteina rokraksts,
Kandava, Aizdzire, Zemīte,
Dobele, Lielauce, Rīga./


4253. Ja pirmais, ko ceļā satiek,
ir zaķis, tad nebūs ceļā laimes.
/A. Bīlenšteina rokraksts,
Zaļenieki./

4254. Ja zaķis pār ceļu pārskre-
jot, tad tai dienā nelaimējoties.
/F. Pārups, Zante./


4255. Ja braucot zaķis pār ceļu
pārskrien, tad būs kāda nelaime.
/J. A. Jansons, Tirza./


4256. Ja zaķis pār ceļu pār-
skrien, ceļā sagaidāmas nepatikša-
nas.
/K. Corbiks, Tukums./

4257. Ka kaut kur iet vai brauc
un ja zaķis pārskrien pār ceļu, tad
izjūk cilvēka vēlēšanās.
/J. Kasparovics, Skrunda./


4258. Ja ceļam pārskrej pāri za-
ķis, tad tai vietā jāpagriež mugura,
lai nenotiek nelaime.
/I. Upenieks, Skrunda./


4259. Kad brauc no mājām ārā
un zaķis pārskrien pār ceļu, jā-
griež atpakaļ, jo citādi ceļā notiks
kāda nelaime.
/K. Corbiks, Kroņa-Vircava./


4260. Ja zaķis pārskrien pār ce-
ļu, tad būs no kā jāsargājas; lai
nenotiktu nekāda nelaime, tad tur
jāmet trīs reiz kūleņi. [Sal. zaķis.]
/V. Pilipjonoks, Asūne./

4261. Ja ejot pāri ceļam pār-
skrien zaķis, tad būs uztraukums.
/E. Reinbacha, Vecpiebalga./


4262. Ja ejot zaķis pārskrien
šķērsām pār ceļu, tad pa to ceļu
iet beidzamo reizi.
/E. Lācis, Tirza./


4263. Ja ejot pa ceļu zaķis pār
skrien pāri, tad gājējs vairs pa šo
ceļu savā mūžā neies.
/A. Bauers, Ramka./


4264. Kad zemnīks brauc par
mežu un par ceļi jam pretim pour-
skrīs zaķis, tod vysadā ziņī zem-
nīkam byus nalaimja, jam nūkriss
nu rotu skrytuļi vai nozajiugs
zyrgs.
/V. Podis, Rēzekne./


4265. Ja ejot diviem cilvēkiem
kopā pār ceļu pārskrien zaķis vai
vāvere, tad otrreiz kopā pa to pašu
ceļu viņi neies.
/V. Alke, Jaungulbene./


4266. Ja ejot pa ceļu, gājējam
pa priekšu, pār ceļu pārskrien za-
ķis vai vāvere, tad tam gājējam
neies labi.
/M. Priedīte, Meirāni./


4267. Kad pār ceļu pārskrien ve-
sels pāris zaķu, tad būs nelaime.
/A. Aizsils, Zilupe./


4268. Ja zaķis pārskrien ceļam
pāri no labās uz kreiso pusi, tad
neesot laime, uz kurieni dodas.
/G. Pols, Staburags./


4269. Kod cylvāks īt pa ceļu un
jam pretim skrīn zaķis, itei pīzī-
mēj tam cylvākam ceļī lelu nalai-
mi. Bet kab sprukt nu ituos na-
laimis, tys cylvāks lai treis reizis
uz vītys apsagrīžas un taipat nu-
spļaun treis reizis un īt tuoļuok.
Vyss byus jam laimeigi, bet tys za-
ķis tū nalaimi cylvāka atrass uz
sovys golvys.
/V. Podis, Rēzekne./


4270. Ja, pa ceļu ejot, ierauga
zaķi, tad jānotupstas, lai būtu laba
laime.
/A. L.-Puškaitis./

4271. Ja pa ceļu ejot ierauga
zaķi, tad jānorūpstas, lai būtu la-
ba laime.
/Bērziņš, Ropaži./

4272. Ja ejot ierauga zaķi, tad
jānotupas, lai būtu laime.
/J. A. Jansons./


4273. Kad kādu darīšanu dēļ
kur jāiet un zaķis vai vāvere pār-
skrien pār ceļu, tad gājējam jā-
griežas atpakaļ, jo tad nelaime
gaidāma.
/O. Freimane, Jaunrumba./


4274. Ja pār ceļu pārskrien za-
ķis vai kaķis, tad ceļā labi neizdo-
sies. [Sal. kaķis, zaķis.]
/K. Corbiks Jelgava./


4275. Ja vāvere vai zaķis pār-
skrien pār ceļu no kreisās uz labo
pusi, tad būs nelaime, ja no labās
uz kreiso, tad būs laime.
/P. Kartupele, Smiltene./


4276. Ja ejot pa ceļu pārskrej
zaķis no labās puses uz kreiso,
tad ies slikti; bet ja tas pārskrej
no kreisās uz labo, tad klāsies labi.
/A. Zeltkalns, Lubāna./

4277. Ja zaķis pārskrien pār ce-
ļu no labās uz kreiso pusi, tad būs
nelaime; bet ja otrādi, tad laime.
/M. Driņķe, Ranka./


4278. Ja no rīta priekšā pār ce-
ļu pārskrien zaķis no kreisās uz
labo pusi, tad tai dienā slikti klā-
joties; ja pārskrien no labās puses
uz kreiso, tad labi.
/J. Jirgensons, Šķibe./


4279. Ja zaķis pār ceļu pār-
skrien no kreisās uz labo pusi, ir
bez nozīmes, otrādi nozīmē sliktu.
/V. Miķelāns, Rubeņi./


4280. Ja vāvere pārskrien pār
ceļu, tad būs ugunsgrēks.
/J. A. Jansons, Tirza./


4281. Ka cylvāks kaut kur īt vai
brauc un jam par ceļu puorskrīn
vuovere, itei pīzīmēj līlu nalaimi
ceļī.
/V. Podis, Rēzekne./


4282. Ja vāvere pār ceļu pār-
skrien, tad būs nelaime. Bet vaja-
ga trīs reizes riņķī apgriezties un
nospļauties, tad nebūs nekas.
/V. Kalniņa, Mārsnēni./


4283. Ja vāvere pārskrien ceļam
pāri uz ciemu ejot, tad ciemā neies
labi.
/L. Pogule, Gatarta./


4284. Ja redz vāveri pārskrejot
pār ceļu, tad pa šo ceļu vairs ne-
kad nebūs jāiet.
/A. Bauers, Ranka./


4285. Kad vāvere pārskrien pār
ceļu, tad būs laime.
/V. Pavāre, Iecava./


4286. Kad pārskrienot vāvere
pāri ceļam, tad ceļā esot laime.
/E. Kreicbergs, Skrunda./


4287. Ja vāvere pārskrien pār
ceļu uz labo pusi, tad ceļiniekam
ies slikti, bet ja uz kreiso, gaidāma
laba izdošanās.
/V. Baltais, Lubāna./

4288. Citi, kad uz ceļu vīkšas un
vilku ierauga, domā, ka laimīgi pa
ceļu izstaigās. [Sal. vilks.]
/K. Šilings. 1832. g., Tirza./

4289. Ja pār ceļu pārskrien
vilks, tad būs laime.
/T. Ķenga, Jelgava./


4290. Klaušu laikos, kad gājuši
muižā, ja ceļā satikuši vilku, tad
labi, ja cilvēku - slikti.
/V. Miķelāns, Asare./


4291. Ja zaķis pār ceļu krustis
iztek, tas esot slikti, bet ja vilks,
tas esot labi.
/Latv. Avīzes, 1824. 32./


4292. Ja izejot no mājas, pirmo
ceļā sastop suni, tad nodomātais
izdosies; ja sastop lapsu, ta priek-
šā būs nelaime, vai pat nāve.
/A. Vaskis, Tukums./


4293. Ka suns, kod tu kaut kur
izej nu ustobys, īt pa sovim darei-
šonam un jis tev puorskrīs par ce-
ļi, to tu lobuok tū dīnu pavysam
naej, par tū, ka vari dabuot lelu
napatikšonu.
/V. Podis, Rēzekne./


4294. Kad cūka pāriet krustis
ceļu, tad nelaime.
/K. Lielozols, Nīca./


4295. Ja izejot no mājas, ierau-
gi kraukli vai stirnu, tad esi drošs,
jo šoreiz tev būs laime.
/J. Ceplenieks. Austrums, 1889. 1195./

4296. Kad stirna pārskrej pār
ceļu, tad laimējas.
/K. Lielozols, Nīca./


4297. Ja lapsa pa ceļu skrien, tad
neveicas.
/M. Irbe, Maliena./


4298. Ja, no mājām ārā ejot,
uz ceļa stāv vai pār ceļu pāriet
vista, tad nebūs laimes.
/J. A. Jansons./


4299. Ja varde pārlec pār ceļu,
tad ceļš būs aizkrustots.
/M. Kerkuma, Rīga./


4300. Ja ejot pār krustceļiem pa
priekšu pārskrien balodis, tad jau-
nam gaidāma vēstule, bet vecam
asaras.
/A. Oša, Lubāna./


4301. Ja ceļojot redz žagatu, za-
ķi vai kaķi, tad laimes maz; bet ja
ierauga kraukli vai stirnu, tad ceļš
izdosies laimīgi.
/J. Ceplenieks. Austrums. 1889.
1195./


4302. Kad pa ceļu ejot kāds
brauc pretim un zirgs zviedz, tad
vajaga trīs reizes iespļaut saujā un
roku iebāzt azotē. Tad esot laime.
/L. Žagata, Jelgava./

4303. Ka īsi pa ceļu un saza-
topsi ar pazeistamu cylvāku, un jū
napazeisi, itei pīzīmēj, ka tys cyl-
vāks, kuru tu napazini, dreiži byus
boguots.
/V. Podis, Rēzekne./

4304. Kad uz ceļu, pa kuru iet,
vai pa ceļam gadās redzēt skalus
vai kociņus, kuri krusteniski salikti,
tad liela nelaime, vai nāve rados.
/M. Auziņa, Rīga./


4305. Kod cylvāks sazataisējs
kaut kur īt pi pazeistamu, un kod
jis jau īt, ceļī jam ausis suoks zva-
nēt, itei pīzīmēj, ka jis tī, kur īt pi
pazeistamu vai pi radinīku, dabuos
nalobu ziņi un jam tiks lels kauns.
/V. Podis, Rēzekne./

4306. Ja ejot uz kādu svarīgu da-
rīšanu ceļā paklūp, tad neveiksies
labi.
/K. Corbiks, Valgunde./


4307. Ja ejot kaut kur pa ceļu
jāklūp, tad gājiena mērķis neizdo-
sies.
/T. Dzintarkalns, Talsi./


4308. Ka izīsi nu sātys, kaut kur
ceļī, un nagribādams ar vīnu kuoji
pakrissi, itej pīzīmēj tev nalaimi
ceļī. Lobuok tū dīnu grīzīs atpakaļ
un sēd sātā, uz reita nūjīsi, kur tev
vajag.
/V. Podis, Rēzekne./


4309. Ja ejot nodauza labo kāju,
tad gājiens būs nelaimīgs.
/L. Zvirbule, Jaunlaicene./


4310. Ja kaut kur ejot nodauza
labo kāju, tad nodoms neizdosies.
/K. Biša, Rencēni./


4311. Ja kādā nodomātā ceļā
kaut kas saplīst, vai salūst, tad tas
ir uz laimīgu izdošanos.
/V. Greble, Kalnamuiža./


4312. Ja braucot rati apgāžas
uz kreiso pusi, tad ies labi.
/A. Lillenurms, Veclaicene./


4313. Ja braucot rati apgāžas uz
labo pusi, tad ies slikti.
/A. Lillenurms, Veclaicene./


4314. Ja uz ceļa ejot nokrīt uz
kreiso pusi, tad ies labi.
/A. Lillenurms, Veclaicene./


4315. Ja uz ceļa ejot nokrīt uz
labiem sāniem, tad slikti ies.
/A. Lillenurms, Veclaicene./

4316. Kad ceļā ejot atritinās kāju
saitiņa, tad slikta laime.
/R. Bērziņš, Džūkste./


IV. Ceļošana sakarā ar laimi.

4317. Diviem kopā ejot pa ceļu
nedrīkst kādu izlaist caur vidu cau-
ri, tad tas viņu laimi paņem. [Sal.
mīšana.]
/P. Zeltiņa, Ikšķile./


4318. Vairākiem pazīstamiem ko-
pā ejot, nevajaga laist iziet cauri
kādam svešam, jo tad tas paņem
visu laimi līdz.
/J. A. Jansons, Olaine./


4319. Pa ceļu ejot, ja kāds izšķir
divus pretim nācējus, tad tie sa-
strīdās.
/L. Strute, Šķibe./

4320. Ja divi iet pa ielu un tre-
šais viņiem iziet cauri, tad tie divi
saķildosies.
/L. Bērziņa, Rīga./


4321. Ceļa gājējam iet līdz pa
labo pusi ceļam Laime, pa kreiso
pusi Nelaime. Tāpēc vajaga ceļojot
mīzt tikai kreisajā pusē Nelaimei
virsū, bet tik ne labajā, kur Laime
iet līdz, tad ceļš izdosies laimīgi.
[Sal. mīšana.]
/J. Apsalons, Sēļpils./

4322. Ļaudis domā, ka velns iet
cilvēkam pa kreisi, bet eņģelis pa
labi. Tāpēc nedrīkst spļaut pa labi
uz eņģeļa, bet ir jāspļauj tikai pa
kreisi uz velna.
/V. Juoņus, Pustiņa./

4323. Pa ceļu braucot, ejot labā
pusē nemiezn.
/K. Jansons, Plāņi./


4324. Pa ceļu ejot, nevajag nekad
mīzt labā pusē, jo tad apmīž savu
laimi.
/M. Kalniņa, Vandzene./

4325. Pa ceļu ejot, nevajaga
spļaut uz labo pusi, jo tad aizspļauj
Laimei acis.
/M. Pelēce, Cirsti./


4326. Kad vecus ceļus iznīcina,
tad pie mājas lopiem nav nekādas
laimes.
/Alksnis-Zundulis Naudīte./


4327. Ja kāds saimnieks izar
vecu ceļu, kas gājis pa viņa zemi,
tad izputēs viņa saimniecība.
/I. Apkalns, Koknese./


4328. Kas ceļus un ežas uzplē-
sis, tas drīz mirīs. Tā ir saprotama
arī paruna: "Kas ceļu ar, tas badu
ar."
/P. Pļavinskis, Sērpils./

4329. Kas uz celiņa miez, tas sa-
vu godu apmiez.
/E. Laime, Kalsnava./


4330. Uz celiņa nedrīkst mīst,
aizmiez Laimītei acis.
/A. Mednis, Limbaži./


4331. Ja skaidas uz ceļa kruste-
niski, tad būs nelaime.
/A. Aizsils, Lubāna./


4332. Ja naktī iet pa ceļa kreiso
pusi, tad rādās spoki, jāiet pa labo.
/V. Amoliņa, Olaine./


4333. Ja naktī iet pa ceļa kreiso
pusi, tad rādoties spoki, bet ja gar
labo, tad - ne.
/M. Dambe, Ozoli./


4334. Ceļam jāiet pa kreiso pusi:
pa labo iet cilvēka Laime.
/V. Saulīte, Mālpils./


4335. Ejot pa ceļu, nedrīkst pa
labo pusi nošpļauties, tad var Lai-
mei acis piešpļaut. [Sal. ceļošana.]
/M. Poriete, Ēvele./


4336. Kad nošpļaujas pa kreisi
ceļam, tad aizšpļauj laimei acis; kad
nošpļaujas pa labi ceļam, tad aiz-
špļauj nelaimei acis.
/A. Klause, Jaunpiebalga./


4337. Pa ceļu ejot nevajaga at-
pakaļ skatīties, tad velns rauj.
/Z. Prauliņš, Aumeisteri./

4338. Ja uz celiņa ir kāds žaga-
riņš, nedrīkst tam kāpt pāri -
samin Laimi.
/A. Šķēre, Skaistkalne./


V. Ceļošana sakarā ar
laiku.

4339. Kad Ziemā ceļus pieputina
ar kalnu, tad sausa vasara; kad pa-
liek ar iedobu, tad slapja vasara.
/J. Dreimanis, Mēdzūla./


4340. Ja celiņi pavasarī izkūst
ar bedri, tad esot graudu gads.
/E. Muzikante, Burtnieki./


4341. Ja pavasarī ceļa vidus iz-
kūst papriekš nekā ceļa malas, tad
gaidāma slapja vasara, ja otrādi,
tad sausa.
/J. Ezeriņš, Vecpiebalga./


4342. Ja ziemu ceļi izbraukti ar
ieleju, tad labību vajag sēt uz kal-
niņu, jo tad tā nenoslīks.
/M. Zariņa, Ogresgals./


4343. Kad ziemā ceļš izbraukts
ar grāvi, tad kartupeļi jādēsta zemā
vietā, jo paredzama sausa vasara.
/Z. Akmentiņa, Lubāna./

4344. Kad pavasarī, sniegam no-
ejot, uz ceļiem sniegs augstāks kā
gar malām, tad gaidāma slapja va-
sara un zirņi jāsēj uz kalniņiem.
/J. Rubenis, Ērgļi./


4345. Ja ceļš ir zemāks un gar
malām sniegs augstāks, tad būs
sausa vasara un zirņi jāsēj lejās.
/J. Rubenis, Ērgļi./


4346. Ja kājceliņš pavasarī iz-
kūst vidū ar kalnu, tad zirņi tai ga-
dā jāsēj uz kalniņa, ja ar leju, tad
lejā. Sējot pirmā sauja jāmet pret
ziemeļiem.
/K. Jansons, Plāņi./


4347. Ja pavasarī ceļam pa-
priekšu nokūst vidus, tad ir vidus
sējamais laiks labāks, ja malas, tad
sākums un beigas.
/K. Jansons, Plāņi./


4348. Ja pavasarī ceļš nokūst
ātrāki nekā pārējais lauks, tad va-
sarās upēs būs maz ūdens; bet ja
pirmais nokūst lauks, tad upēs būs
daudz ūdens.
/A. Mencis, Puikule./


4349. Ja viensāņis pavasarī celīni
mājā kūst, būs bagāta vasara.
/J. Jansons, Trikāta./


4350. Ja pavasarī pēc sniega no-
kušanas ceļi izrūguši, - sausa va-
sara.
/J. A. Jansons, Rāmuļi./

4351. Ja pavasarī pēc sniega no-
kušanas ceļi tūliņ sausi, būs slapja
vasara.
/J. A. Jansons, Rāmuļi./


4352. Ja ziemā uz meža ceļa re-
dzamas nobirušas skujas, tad va-
sarā labs miežu laiks.
/V. Ķiņķeris, Lubāna./


4353. Ja pavasarī pa ratu risu
( = rici) tek daudz ūdens, tad būs
gari lini.
/A. Aizsils, Lubāna./