CĒRMES.
4411. Priekš cērmēm slimajam
jāuzsien uz nabas tabaka.
/K. Jansons, Plāņi./
4412. Kad vēmiens nāk, tad
cērmes ir apmīzušas sirdi.
/P. Š., Rauna. K. Jansons, Plāņi./
4413. Kad bērns degunu knībē
(knibina), tad viņam vēderā ir cēr-
mes.
/K. Jansons, Plāņi./
4414. Cērmes aug, ja bērni dzer
salmu pienu (t. i. kad govis salmus
ēd).
/K. Jansons, Plāņi./
4415. Cērmes cilvēka māgā esot
vajadzīgas gremošanai.
/M. Navenickis, Zasa./
4416. Bez cērmēm cilvēks neva-
rot iztikt, jo cērmes viņam māgā
sagremojot ieēsto barību.
/P. Š., Rauna./
4417. Neviens cilvēks neesot
bez cērmēm: katram esot sava no-
likta daļa vēderā. Tiklīdz pēdīgā
cērme nobeidzoties, tad cilvēkam
arī jāmirstot. [Sal. utis.]
/Āronu Matīss, Bērzaune./
4418. Cērmju zāles jāpērk no
žīda, kam liela bārda.
/K. Jansons, Plāņi./
4419. Cērmju zāles trīs reiz bēr-
nam jāapņem ap galvu, tad vienu
reiz jāpiesit tam pie pakaļas un trīs
šķipsni jāiedod.
/K. Jansons, Plāņi./
4420. Cērmju zāles jāēd otrdie-
nās un piektdienās vecā mēnesī,
tad līdz.
/E. Rotmane, Jaunauce./
4421. Cērmes dzīvojot vēderā
kamolā satinušās. Cērmju zāles jā-
ēd uz mēneša grozībām, tad cēr-
mes tinoties no kamola laukā un
nākot ārā.
/E. Zommere, Rauna./
4422. Cērmju zāles jāēd uz
sliekšņa sēdot vecā mēnesī, lai cēr-
mes laukā nāk.
/K. Jansons, Plāņi./
4423. Vecā mēnesī cērmēm asie
gali ir uz augšu.
/K. Jansons, Plāņi./
4424. Cērmju zāles jādzer vecā
mēnesī, jo jaunā mēnesī cērmēm
galvas uz augšu un tās var iznākt
pa muti.
/J. A. Jansons./
4425. Bērnam, kam cērmes, dod
iekšā savārītus bišu - krēsliņus.
Dod
ar cērmju zāles ar medu.
/K. Pētersons, Raņķi./
4426. Melno rutku sula derot
pret cērmēm.
/K. Jansons, Plāņi./
4427. Cērmes un citus tārpus
var izdzīt, dodot tējas veidā izžāvē-
tus, smalki sagrieztus sīpolus.
/A. Aizsils, Lubāna./