CIRCEŅI.
I. Laimes nesēji.
II. Circeņi nākamības zīlēšanā.
III. Circeņi laika zīlēšanā.
IV. Circeņu izdzīšana.
V. Circeņa nauda.
I. Laimes nesēji.
4603. Circenis istabā ir laimes
nesējs.
/E. Metusals, Valmiera./
4604. Lai mājā būtu laime, tad
jāaudzina circeņi.
/L. Bēķe, Madona./
4605. Ja istabu izvitē ar glūdu,
tad sarodas daudz circeņu.
/H. Skujiņš, Smiltene./
4606. Kas circeni nomaitā, tā
drēbes kustoņi saēdīšot.
/K. Šilings, 1832. g., Tirza./
4607. Kas circeņus sit, tam vi-
ņi cimdus un zeķes sakapā.
/K. Jansons, Plāņi./
4608. Circeņus nedrīkst sist, tad
viņi saēd drēbes.
/A. Miglava, Rīga un Ādaži./
4609. Nedrīkst circeņu dedzināt,
lai tie drēbes nekapātu.
/K. Corbiks, Tukums./
4610. Circeni nedrīkst sviest
karstā krāsnī, tad citi circeņi sa-
kapā zeķes un cimdus.
/A. Salmāns, Balvi./
4611. Kad circeņus slīcinot, tad
viņi zeķes sakapājot.
/A. Brūvele un A. Suse, Ape./
4612. Circeni nevaiga nicināt
(nerrot), tad tas drēbes saēd.
/H. Skujiņš, Aumeisteri./
4613. Kas circeņus vajā, tam vi-
ņi cimdus un zeķes sakapā - saēd.
/J. Jansons, Plāņi./
4614. Nedrīkst sist circeņus, jo
tad tie saēd sitējam drēbes.
/J. Andriņš, Taurkalne./
4615. Circeņus nedrīkst ar uguni
dedzināt, jo tad tie ēdot zeķes.
/J. Putniņš, Bērzpils./
4616. Cilvēkam iesākumā zobu
nemaz nebijis. Dievs tad pavēlējis
circenim zobus iekalt.
/Etn. I. 1891. 55. Bērzaune./
II. Circeņi nākamības
zīlēšanā.
4617. Ja vakarā ieskrien logā cir-
cenis, tad tai mājā kāds mirs.
/A. Salmāns, Balvi./
4618. Ja circeņi lēc istabas dur-
vīs, tad tanī istabā kādam jāmirst.
/A. Dragone, Palsmane./
4619. Ja ķipis vai circenis kā-
dās mājās čirkst, tad šajās mājās
būs bēres.
/T. Ķenga, Jelgava./
4620. Kod ustobā pī zemnīka
vai
pī kaida saiminīka ciertins suoks
dzīduot pa vysu ustobu, vai pa vy-
sim kambarim, itei pīzīmēj smierti
saiminīkam vai puormaņu dzei-
vokļu.
/V. Podis, Rēzekne./
4621. Kod pi zemnīka vai kaut
kaida saiminīka ustobā atsarasīs
circenis un suoks dzīduot, itei pī-
zīmēj tam saiminīkam vai zemnī-
kam lelu laimi.
/V. Podis, Rēzekne./
4622. Kad circeņi skrien ārā no
istabas, tad tā māja drīz degs.
/Z. Lancmanis, Gaujiena./
4623. Vakarā, kad circenis sāk
dziedāt, tad jāskaita, cik reizes viņš
no vietas dziedās, tad pēc tik ga-
diem apprecēsies.
/A. Rozenberga, Šķibe./
III. Circeņi laika zīlē-
šanā.
4624. Ja circenis ātri čirkst, tad
būs grozīgs laiks, ja lēni, tad ne.
/A. Krūmiņa, Vijciems./
4625. Ja vakarā dzied circeņi,
tad būs savāds laiks.
/L. Zvirbule, Jaunlaicene./
4626. Circeņi stipri dzied uz lie-
lu vēju.
/Z. Prauliņš, Aumeisteri./
4627. Kad circeņi vakaros stipri
dzied, tas ir uz lielu vēju.
/M. Alksnis, Skulte./
4628. Circenis dzied uz vēju.
/K. Jansons, Plāņi./
4629. Ja circeņi aizkrāsnē dzied,
sacelsies vējš.
/J. A. Jansons, Bīriņi./
4630. Ja circeņi dzied aizkrāsnē,
tad gaidāmi vēji.
/A. Dragone, Palsmane./
4631. Ja circeņi stipri dzied, gai-
dāms vējains laiks.
/V. Poriete, Palsmane./
4632. Ja circeņi brēc, būs ne-
gaiss.
/L. Jenne, Allaži./
4633. Ja istabā circeņi brēc, tad
lieli vēji.
/A. Zēbuliņš, Vidriži./
4634. Ja circenis ilgi aiz-
krāsnē, tas nozīmē uz drīzu sliktu
laiku.
/A. Bērziņa, Aloja./
4635. Kad circeņi dzied aizkrās-
nē stipri, tad būs lieti.
/Z. Lancmanis, Gaujiena./
4636. Ja circeņi aizkrāsnī
dzied, tad būs lietus.
/K. Freimane, Talsi./
4637. Ja circeņi dzied aizkrāsnē,
tad lietus būs.
/T. Dzintarkalns, Talsi./
4638. Circenis ziemā dzied stipri
uz sniegu un siltu laiku, vasarā uz
lietu.
/M. Sikle, Nīca./
4639. Ja circeņi dzied, tad gai-
dāms silts un mitrs laiks.
/K. Zilbers, Meņģele./
4640. Circenis dzied uz mīkstu
laiku.
/K. Jansons, Plāņi./
4641. Ja circeņi laižas vakaros,
tad būs lietus.
/M. Driņķe, Ranka./
4642. Kad circeņi dzied, gai-
dāms slikts laiks.
/K. Lielozols, Nīca./
4643. Kad circeņi laižas pa gai-
su, tad būs slikts laiks.
/I. Stirna, Skrunda./
4644. Ja circeņi dzied, tad būs
jauks laiks.
/E. Druvnese, Irlava./
4645. Kad circenis lec uz du-
rim (no istabas ārā), tad būs labs
laiks. Bet ja circenis lec uz krāsns
pusi, tad būs draņķa laiks.
/M. Āboliņa, Aumeisteri./
4646. Ja vasarā daudz circeņu
aizkrāsnē, tad ziema būs auksta.
/J. Zvaigzne, Rēzekne./
4647. Ja circenis dzied aiz-
krāsnē, tad būs auksts laiks.
/K. Bērziņa, Rīga.
4648. Ziemā, kad circeņi dzie-
dot, tad sagaidāms auksts laiks,
bet vasarā karsts laiks.
/E. Aizpurve, Lubāna./
4649. Jo vosor daudzi cierciņu
aizkruosnē, tad zīma byus solta.
/M. Apeļs, Stoļerova./
4650. Ja circenis dzied, tad zie-
mu būs diezgan silts laiks.
/K. Corbiks, Kroņa-Vircava./
IV. Circeņu izdzīšana.
4651. Lai aizkrāsnē circeņi ne-
dzīvotu, krāsnes jāslauka vecā mē-
nesī.
/A. Dragone, Palsmane./
4652. Circeņi pazūd, ja vienam
circeņam izrauj labās puses garo
kāju.
/K. Jansons, Plāņi./
4653. Lai izdzītu circeņus no
mājas, tad jāatrod uz krustaceļa
ratu tapa un tā jāpārnes mājā un
jānoliek aizkrāsnī.
/A. Aizsils, Lautere, Bērzaune./
4654. Labs līdzeklis pret circe-
ņiem ir, ja uz ceļa atrastu ratu
tapu par muguru sviežot, uzsviež
uz krāsns. Tad circeņi iznīkst.
/Skolnieku pulciņš, Jēkabpils./
4655. Circeņi pazūd, ja uz
krāsns augšas uzmet zemē dabūtu
valgu un attaisa logus.
/K. Jansons, Plāņi./
4656. Ja circeņus grib izdzīt,
tad pirmais maizes kukulis no
krāsns laukā velkot jāuzliek uz
loga un jānopūš tam pabari.
/K. Jansons, Plāņi./
4657. Kad, maizi cepot, pēdējo
kukuli izvelk no krāsns, tad tās
pabiras, kas paliek uz lizes, vajaga
izsviest pa logu laukā. Ja tad nu
logu atstāj vaļā, tad visi mājas cir-
ceņi dodas pa to logu laukā.
/E. Zommere, Rauna./
4658. Ja mājā ir circeņi, tad vi-
ņus var viegli izdzīt. Kad cep
maizi, ielaižot maizes kukuli krās-
nē, nokrata no lizes miltus par
slieksni jeb logu ārā. Tā dara trīs
reizes, pēc tam circeņi paši aiziet.
/M. Miezīte, Ozoli./
4659. Circeņus izdzen no ista-
bas, ja, maizi cepot, kukuli ceplī
iešaun un tad tūliņ lizi pa durvīm
ārā izbāž un novēlē circeņiem
no
istabas iziet un aiziet uz citām mā-
jām.
/M. Navenickis, Zasa./
4660. Ja istabā esot daudz cir-
ceņu, tad vajagot katru reizi, kā ie-
laižot maizes kukuli krāsnī, iz-
grūst lizi pa logu laukā.
/H. Lindberga, Veselauska./
4661. Milti, kas paliek uz lizes
pēc maizes izvilkšanas no krāsns,
jāizber pa logu laukā un jāsaka:
"Visi muzikanti pa logu laukā!"
Tad circeņi atstāj istabu.
/L. Kleinberga, Svēte./
4662. Kad laiž maizi krāsnī, tad
pēc pirmā ielaistā maizes klaipa
liek uz lizes circeni un šauj pa lo-
gu ārā sacīdams: "Maize iekšā,
circeņi ārā!"
/G. Pols, Šenberga (Skaistkalne)./
4663. Lai circeņus izdzītu, tad
maizi cepot, kā kukuli liek krās-
nī, tā lize jābāž pa logu ārā
un
jāteic: "Kukulis krāsnī, circenis
ārā!"
/G. Pols, Bauska./
4664. Ja grib izdzīt circeņus no
mājām, tad tirgus dienā vajag pa-
ņemt gabaliņu maizes, uzsviest to
uz krāsns un teikt: "Ejiet nu, mu-
zikanti, spēlēt!"
/K. Corbiks, Līvbērze./
4665. Lai nemestos circeņi mā-
jā, tad trīs sestdienas un trīs piekt-
dienas vakarus jāattaisa logs un
jāsaka: "Circen, ej uz kapiem spē-
lēt!"
/J. Pamplis, Garoza/
4666. Circeņus var iznīdēt, ja
tos nolamā: "Ubagi, eita ubagot!"
/V. Kancāns, Asare./
4667. No circeņiem un prūšiem
var šā atsvabināties. Trīs nedēļas
no vietas katrā piektdienas vaka-
rā jāatver durv's vai logs, jāņem
lize un jādara tā, it kā ko izmes-
tu laukā, runājot šādus vārdus:
"Eita, viesiņi, nu citur! Še jau
diezgan esat mituši, eita citur!"
/F. Brīvzemnieks, 1881. 157./
4668. Ja circeņus grib iznīcināt,
tad veca mēneša piektvakarā vie-
nam jādur circenis uz skala un ot-
ram jājautā: "Ko tu dur?" "Circe-
ni duru!" "Duri, duri, kamēr no-
dur pavisam!" Un trīs reizes tas
jāatkārto.
/G. Pols, Baldone./
4669. Ja grib iznīdēt circeņus
no mājas, tad ceturtdienas vakarā
vajaga uz slotas kāta jāt pret sau-
li apkārt mājai. Pretim nācējs
prasa: "Ko tu tur jāj?" Jājējs at-
bild: "Circeņus jāju!" Jautātā-
jam jāatbild: "Jāj, jāj, ka var aiz-
jāt!" Pēc tam slotas kāts jāiz-
sviež kaimiņu robežās.
/K. Biša, Rencēni./
4670. Circeņi aizdzenami: Piek-
tā vakarā jāapskrien 2 reiz ap dzī-
vojamo ēku, neapstājoties un at-
pakaļ neskatoties. Trešo reiz skrie-
not, jāapstājas pie loga un jāpra-
sa: "Vai muzikanti mājā?" Iekš-
pusē atbild: "Ir gan mājā, lai iet
vien projām!" Jāatstāj durvis un
logi vaļā.
/L. Kleinberga, Svēte./
4671. Kad circeņus grib iznīdēt,
tad jāpiesien kādu pie pažagas za-
riem, jāuzkāpj tai jāteniski mugu-
rā un jāpārjāj pār robežu: tad cir-
ceņi aizies uz citām mājām.
/L. Krastiņa, Baldone./
4672. Lai izskaustu circeņus,
tad kāds circenis jāienes kaimiņa
daļā un jājāda tas kā zirgs.
/A. Leimane, Mārsēni./
4673. Circenis jāpiesien diegā un
jāvelk ačgārni no istabas laukā,
tad circeņi mājās nedzīvojot.
/J. Aizsils, Bērzaune./
4674. Ja circeņus grib izdzīt no
mājas, tad no kaimiņa jāpalūdz
pirts slota un jāizper visi kakti, un
tad tā jāiemet upē.
/P. Zeltiņa, Ikšķile./
4675. Ja grib circeņus iznīdēt,
tad jāaiziet līdz linu mārkam, jā-
jem daži linu slogāmie žagari un
jāvelk aiz galotnēm, neskatoties
atpakaļ līdz mājai. Tad ar šiem
žagariem jāizkuļ aizkrāsns un
kakti. Pēc tam žagari sadedzinā-
mi.
/E. Brīnums, Rūjiena./
4676. Ja mājā atrodas daudz
circeņu, tad lai tos iznīdētu, viens
jānoķer un tam jāpiesien diegs pie
kreisās pakaļas kājas un, pašam
atpakaļ neskatoties, jāvelk circenis
līdz uz mežu. Diega gals jāpiesien
pie pirmā krūma un pašam, atpa-
kaļ neskatoties jānāk mājā. Cir-
ceņi tā nobīstas, ka pa logiem, pa
durvīm aiziet uz mežu un nenāk
vairs atpakaļ.
/K. Mīlenbacha man./
4677. Kad circeņus grib iznīdēt,
tad vienu circeni vajag iebāzt spič-
ku kastītē, to kastīti aiznest uz kap
sētu un iemest jaunā kapā.
/A. Salmāns, Balvi./
4678. Kapsētā, tikko izraktā
kapā, jāmet trīs circeņi, tad circe-
ņi nekad vairs mājā nedzīvos.
/A. Dragone, Palsmane./
4679. Ja grib iznīcināt circeņus,
sasien diviem kreisās pakaļkājas
un dzīvus nomet uz krustceļa.
/R. Štālberga, Erģeme./
4680. Lai circeņi nedzīvotu ista-
bā, tad 3 circeņi cimdā jāaiznes
uz krustceļa un trīs reizes jāpār-
velk pār ceļu.
/A. Dragone, Palsmane./
4681. Lai circeņi nedzīvotu ista-
bā, tad trīs circeņi jāpaliek zem
linu sloga mārkā.
/A. Dragone, Palsmane./
4682. Lai circeņi nedzīvotu ista-
bā, tad kāds circenis jāpaliek zem
linu sloga mārkā.
/V. Poriete, Palsmane./
4683. Labs līdzeklis pret circe-
ņiem ir, ja tos salasa trauciņā un
ejot nosviež uz ceļa.
/Skolnieku pulciņš, Jēkabpils./
4684. Lai nebūtu circeņi, tad
vajaga noķert vienu circeni un ie-
likt sērkociņu kastītē. Kastīte jā-
uzliek uz ragaviņām (ziemu) virsū
un jāved ačgārni pār savas zemes
robežu un jāizgāž, tad circeņi pa-
zūdot.
/K. Palteris, Nītaure./
4685. Circeņus vai prūšus var
aizdzīt, ja ieliek divus kādā kastī-
tē, nones citā mājā un izlaiž vi-
ņus siltā vietā, tad tur noies un
dzīvos visi. Bet no tām mājām,
no kurām divus iznesa, tur vairs
nebūs nemaz.
/J. Atteka, Nīca./
4686. Kad kāds iebrauc ar bal-
tu zirgu, tad vajag saķert kādus
circeņus, ietīt lupatiņā un, braucē-
jam nezinot, iesiet baltā zirga astē;
tad no tās mājas izzudīs circeņi.
/A. Bīlenšteina rokraksts,
Jaunplatone./
4687. Ja circeņus grib iznīcināt,
tad lupatā jāpiesien kādi šie ku-
kaiņi un jāpiesien baltam ciemiņa
zirgam pie astes, bet tā, ka pats
ciemiņš to nemanītu.
/F. Brīvzemnieks, 1881. IV, 197./
V. Circeņa nauda.
4688. Ein Opfer der Verlobten,
bestehend aus ein Paar Geld-
stu#:cken.
/A. Bīlenšteina rokraksts./