CIRVIS.

4691. Senāk ļaudis baidījušies
pacelt cirvi, kas gulējis zemē no-
sviests. Garām ejot, viņi sacījuši:
"Cirīt, mans ambīlīt! Cirīt, mans
ambīlīt!" Bet kad pagājuši laimīgi
garām, tad uzklieguši cirvim: "Ķi-
relis, ķeksis, zemē guļ! Ķirelis, ķek-
sis, zemē guļ!"
/F. Brīvzemnieks, 1881. VI, 207./

4692. Velnam esot bailes no
cirvja. Ja velnam jāejot garām
gar cirvi, kas atstāts zemē, tad tas
sakot mīļā balsī. "Cirīt, cirīt, ci-
rīt!" Bet kad esot jau pagājis ga-
rām, tad droši uzsaucot: "Cira
kabuci, cira kabuci!"
/P. Š., Rauna./


4693. Cirvi, tāpat kā arī nazi,
nedrīkst likt ar asumu uz augšu,
jo tajā laikā dzimušie bērni top
par slepkavām.
/A. Upmanis, Dobele./


4694. Cirvja kāts jācērt vecā
mēnesī; kā cirtīsi jaunā - lāga
nebūs. To es ar reiz izprovēju. No-
cirtu vienu cirvja kātu jaunā mē-
nesī, notēsu un uzliku uz krāsns
augšas, lai kalst. Otru nocirtu ve-
cā mēnesī, tāpat notēsu un uzliku
uz krāsns augšas. Pēc laba laika
abus apskatīju. To kātu, ko jaunā
mēnesī cirtu, to bija ķirmji sagrau-
zuši, un tas nekam nederēja, bet
tas, ko vecā mēnesī cirtu, tas man
ilgi nokalpoja.
/H. Skujiņš, Aumeisteri./


4695. Cirvam kāts jāliek pilnā
mēnesī, tad viņš nekrīt laukā.
/H. Skujiņš, Smiltene./


4696. Ja cērt cirvja kātu, tad
vajaga cirst jaunā vai vecā mē-
nesī; tad ir viegls.
/Fr. Valdmans, Virbi./


4697. Cirvim kāts jāliek vakarā
un rītā jāizķīlā, tad nemūk tik ātri
no kāta nost.
/J. Kladnieks, Lubāna./


4698. Cirvim kātu taisot, jādze-
not koka resgals iekšā, tad nenā-
kot ārā.
/A. Lāce, Lubāna./

4699. Cirvim kāts jāliek vecā
mēnesī, jo tad cirvis nemūk nost.
/V. Dārziņa, Ranka./


4700. Ja cirvim kātu liek jaunā
mēnesī, tad tas ātri izkrīt.
/A. Kondrāte, Cēsis./


4701. Ja cirvim kātu liek jaunā
mēnesī, tad kāts nestāv iekšā.
/P. Biša, Vijciems./


4702. Cirvjam kātu vajaga likt
vecā mēnesī, bet ja to vajaga da-
rīt citā reizē, tad kātu liekot va-
jaga sacīt: "Vecs mēness!"
/J. Līcītis, Vilzēni./


4703. Nemin uz cirvja kāta,
tad nebūs stīvas kājas.
/L. Ezīte, Alūksne./


4704. Cirvi jaunā kātā liekot
nevajaga pieskarties pie asmins,
jo citādi ar viņu iecirtīs.
/K. Corbiks, Kroņa-Vircava./


4705. Cirvi nedrīkst pār plecu
likt, citādi vanagi ķerot vistas.
/A. Bīlenšteina rokraksts./


4706. Cirvi nedrīkst pa nakti at-
stāt klucī iecirstu, tas tikpat kā
tas būtu vīram krūtīs iecirsts.
/H. Siliņa, Penkule/

4707. Kas otram draudē ar cir-
vi vai nazi, tam aiz muguras stāv
velns ar asiņu trauku.
/P. Š., Rauna. K. Jansons, Plāņi./


4708. Cirvi vai nazi nevajaga
pa roku galam otram sviest, lai
saņēmējam dūrēji nepiemetas.
/K. Jansons, Plāņi./


4709. Ja pēc saules noiešanas
trin cirvi, nazi jeb citu ieroci, tad
ar trinamo ir trīs reiz jāpiesit, jo
citādi par tik daudz, cik notrīts,
velnam ķēdes paliek tievākas.
/J. Rubenis, Ērgļi./


4710. Cirvim zobi jādēj vecā
mēnesī.
/K. Jansons, Plāņi./


Cirvis sapnī.

4711. Ja namdaris sapnī cirvi
pazaudē, tad viņš pats mirs.
/J. Kriķis, Starti./