CŪKA.

I. Cūku īpašības.
II. Cūku vešana.
III. Pazudušas cūkas meklēšana.
IV. Kuilis.
V. Cūku audzēšana.
VI. Cūka aizgaldā.
VII. Cūku dziedāšana.
VIII. Cūku kaušana.
IX. Cūkas gaļa.
X. Cūka laika zīlēšanā.
XI. Cūka vispārējā zīlēšanā.
XII.Cūka un nauda.
XIII. Cūka sapnī.

I. Cūku īpašības.

4767. Dzēruši velnam kāzas.
Cūka bijusi muzikantos par bungu
sitēju. Viņa nemācējusi lāgā bun-
gas sist, un velns to izmēdījis un
sacījis: "Vu, vu, vu! Lai tu visu
mūžu vuvini!" No tā laika ar#'
cūka cita nekā nemākot sacīt kā
tikai: vu, vu!
/H. Skujiņš, Smiltene./


4768. 30. novembrī pie kādas
vecas baznīcas Vidzemē ir cūku
audzējamais tirgus. Tur tirdzinie-
ki saiet papriekšu uz veco baznīcu,
nes alu līdz un lej to tur zemē, un
iemet ogles, mālu gabaliņus, dzī-
paru galus un naudas grašus baz-
nīcas pagrabā, tad iet uz krogu un
izdala nabagiem maizi un gaļu, un
tad dzer un plītē.
/Latv. ļaužu draugs, 1836. 71./


4769. Rudenī cūka saka: "Es
dilšu, es dilšu."
/A. Miglava, Rīga./

4770. Lielas cūkas ganībā sau-
cot: "Gūt, gūt!"
/H. Skujiņš, Smiltene./


4771. Cūku mēslus nevar uz
sakņu dārziem vest, jo no tiem
daudz kaitīgu kukaiņu pieviešoties.
/H. Skujiņš, Smiltene./


4772. Ja cūkas kožas, tad jāie-
met starpā suns, tad cūkas vairs
nekodīsies.
/J. A. Jansons./


4773. Ja naktī cūkas kviec, tad
pazudīs mājas suns.
/J. Vīksne, Meirāni./


4774. Nevajaga cūkai spert ar
kāju, tad kāju saišķi raisās vaļā.
/A. Berķe, Mētriena./

4775. Ja cūkām iebirst rudzu
ziedi saros, tad tās ļoti zaglīgas.
/H. Siliņa, Dobele./


4776. Ja cūkas negantas, tad
tām pār muguru jāpārsviež sāls,
lai paliktu lēnas.
/A. Bulēne, Turaida./


4777. Cūku priekš pārdošanas
vajagot turēt pāris dienas neēdušu,
tad viņa būšot smagāka.
/A. Korsaks, Ezere./


4778. Cūkām der kurpīšu sak-
ņu sula.
/A. Aizsils, Lubāna./


4779. Cūkām nedrīkst dot mai-
zes mīklu, lai būdu nesaraktu.
/A. Bulēne, Turaida./


4780. Salmus, uz kuriem gulē-
juši cilvēki, nedrīkst likt cūkām
aizgaldā, jo tad cūka nogulēs sa-
vus sivēnus.
/J. A. Jansons, Piņķi./


4781. Rudeņos, kad kaun cūkas,
ja puisis vai meita nogriež cūkai
kāju ar vienu griezienu, tad tam
griezējam tanī rudenī gaidāmas
kāzas, bet ja ar reizi kājas neno-
griež, tad kāzu nebūs.
/A. Brāka, Meirāni./


4782. Ko cūka kož, tas paga-
lam.
/K. Jansons, Rauna./


4783. Kad cūkām ausis un astes
nokritušas, tad viņas ir slimas.
/K. Lielozols, Nīca./


II. Cūku vešana.

4784. Ja pērk cūku, tad jāņem
līdz trīs saujas no viņas bijušās
migas un jāiemet jaunā, tad viņa
esot mierīga un nezinot, ka pār-
nesta citā vietā.
/E. Puķe, Ainaži./


4785. Ja cūkas neiet līdz uz
jaunu dzīves vietu, tad no vecās
vietas vajag paņemt 3 akmeņus un
nosviest tos jaunās dzīves vietas
robežās.
/A. Kondrāte, Cēsis./


4786. Kad nopirk cūku jeb ma-
zu sivēnu, tad pakaļa papriekšu
jābāž maisā, tad tā labi augs, ba-
rosies un drīz uz pakaļas sēdēs.
/P. Zeltiņa, Ikšķile./


4787. Kad nopērk cūku (si-
vēnus), tad nevajag galvas galu pa
priekšu maisā bāzt, bet otrādi, tad
sivēni tik brangi kā maisi.
/M. Auziņa, Rīga./


4788. Lai cūka neietu atpakaļ
uz veco māju, tad, maisā bāžot, jā-
bāž dibens pa priekšu, un maisā
jāieliek salmi no bijušās migas.
/A. Bērziņa, Aloja./


4789. Tai maisā, kurā nes no-
pirktu cūku, jāieber pelni, tad vi-
ņa labi aug.
/P. Zeltiņa, Ikšķile./


4790. Ja to maisu atnes uz māju
atpakaļ, kurā cūka aizvesta uz
svešu vietu, tad arī cūka atbēg at-
pakaļ.
/K. Jansons, Plāņi./


4791. Sivēnu nopirkot, jānes tas
uz māju pār muguru pārlikts, tad
no tā izaug liela un laba cūka.
/P. Zeltiņa, Ikšķile./

4792. Kas no svešas vietas cū-
ku atved, tam sev kājas jānomaz-
gā un mazgājamais ūdens jādod
cūkai dzert.
/K. Jansons, Plāņi./


4793. Lai cūka, pārvesta uz jau-
nu vietu, nebēgtu atpakaļ uz ag-
rāko vietu, tad tai jānogriežot no
astes mazs kušķītis saru un tie jā-
iebāžot kādas ēkas paksī, tad cū-
ka nebēgot atpakaļ. [Sal. suns.]
/H. Skujiņš, Smiltene./

4794. Cūkai jaunā vietā pirmo
reizi jādod ēst podiņā, lai viņa ne-
bēg projām. [Sal. suns.]
/K. Jansons, Plāņi./

4795. Kad atved mājās jaunu
cūku, tad tai jādod katliņā ēst.
Priekš ēšanas katliņš jāpaņem
saimniecei trīs reizes riņķī, un kad
cūka viņu izēd, tad tas aizgaldā jā-
apgāž uz mutes, jo tad cūka mie-
rīgi dzīvo un neskrej nekur pro-
jām.
/V. Krieviņš, Daugmale./


4796. Kad cūku ved ratos, tad
to vajaga ielikt ar galvu uz ratu
pakaļas pusi.
/S. Gūberts, 1688./


4797. Cūkai vezumā jāliek gal-
va uz pakaļējo pusi, jo cūka nepa-
nes zirga bezdelus.
/E. Jēpe, Palsmane./


4798. Cūkas vezumā vedot, jā-
liek galvas uz ratu pakaļas pusi,
jo, uz priekšas pusi liekot, tās no-
nīkst.
/Zemes Spēks, 1932. 28, 477./


4799. Kad cūku uz jaunu vietu
ved, tad nevajagot vāģos viņas gal-
vu uz priekšu likt, bet otrādi; citā-
di tai visas vainas jaunā vietā pie-
metoties.
/E. K., Piebalga./

III. Pazudušas cūkas meklēšana.

4800. Kad cūka pazudusi, tad
paņēmuši vārāmo pavārnīcu un
kuldā trīs reizes pamaisījuši pel-
nus pret sauli, cūka tad atkal at-
nākusi mājā.
/E. Krastiņa, Naukšēni./


4801. Ja cūka pazūd, tad sile
jāapgriež otrādi; tad cūka atradī-
sies. [Sal. sivēns.]
/A. Bulēne, Turaida./

IV. Kuilis.

4802. Cūka jāved pie kuiļa uz
nedēļas galu; ja vedīs nedēļas ie-
sākumā, tad būs maz sivēnu, bet
ja vedīs uz nedēļas galu, tad būs
daudz sivēnu.
/H. Skujiņš, Smiltene./


4803. Ja cūka apņem kuiļus
mēneša beigās, tad tai būs maz
sivēnu.
/K. Jansons, Plāņi./

4804. Cūka jāved pie kuiļa trešā
dienā, tad viņai būs daudz sivēnu.
/H. Skujiņš, Smiltene./


4805. Cūkām, kuras kuiļus ne-
ņem, jādod vīrieša bārda.
/K. Jansons, Plāņi./


4806. Kad cūku grib atturēt no
vadāšanās, tad maizē jāieliek vī-
rieša bārda un jādod cūkai apēst.
/J. Avots, Sece./

4807. Ja cūkas nemeklējas, tad
jādod tām rudzi.
/Z. Lāce, Veclaicene./


4808. Cūku īpašnieks vakarā
nedrīkst galvu sukāt, tad cūkas
neiet kuiļos.
/I. Indāns, Gārsene./


4809. Cūku vedot kuiļos, vedē-
jiem jārunājas, tad cūkai būs
daudz sivēnu.
/V. Johansone, Liepa./


4810. Kad cūku veda pie kuiļa,
tad kuiļam nesa tarbā auzas. Au-
zas bēra tarbā ar skaitli, un cik
sauju tarbā iebēra, tik cūkai gai-
dīja sivēnu.
/M. Āboliņa, Aumeisteri./


4811. Iekām cūku ved pie kui-
ļa, kuilim jādod zirņi ēst, lai sivē-
ni būtu apaļi kā zirņi.
/Alksnis-Zundulis, Naudīte./


4812. Kad cūku ved pie kuiļa,
tad kuilim jādod zirņi ēst, lai si-
vēni ir apaļi kā zirņi.
/B. Daņilovs, Kacēni./


4813. Kad cūku ved uz kuili,
tad jāsaka: "Iesim nu, cūciņ, uz
baznīcu!" tad būs daudz sivēnu.
/P. Zeltiņa, Ikšķile./


4814. Ja cūku uz kuili vedot sa-
tiek kādu ceļā, tad nedrīkst to svei-
cināt, nedz sveicinājumu saņemt,
bet ir tik jāsaka: "trīspadsmit, trīs-
padsmit...", lai būtu daudz si-
vēnu.
/J. Dreimanis, Mēdzūla./


4815. Myusu cyuka vairuok rei-
zes skraidieja ar keili, bet nevarie-
ja apskraidet, tod es pajemu, iz-
capuse maizi, sakasieju ap maizes
kvāšnes dūnom palykušu meikli,
savuļinouju mozūs kukuleišūs,
salyku prīskinīkā, aiznešu cyukai
i nu klēpa izbaroju. Tovu breinu-
mu! Pēc tuo cyuka tyuleņ apskrai-
dieja.
/A. Garijone, Domopole./

V. Cūku audzēšana.

4816. Cūku silē nedrīkst barību
liet ārpus staļļa durvīm, jo tad
cūkas vairs neēd un slimo.
/A. Mūrniece, Cēsis./


4817. Cūkas jābaro ar kartu-
peļu bumbuļiem, tad būs daudz
sivēnu.
/A. Aizsils, Lubāna./


4818. Cūkas jābaro ar kartupe-
ļu bumbuļiem, tad būs daudz si-
vēnu.
/A. Podniece, Ogre./


4819. Cik grib cūkai sivēnu, tik
auzu (visp. graudu) sauju reizē jā-
ber silē.
/E. Laime, Tirza./


4820. Ja cūkai dod jēlas asinis,
tad viņai aizliek iekšas ciet un cū-
ka sprāgst nost. Asinis jāizvāra,
tad gan var dot cūkai.
/H. Skujiņš, Smiltene./


4821. Ja cūku dzērienā vāra
linsēklas, tad gaļa ir dzeltena.
/H. Skujiņš, Smiltene./

4822. Ja cūku baro ar ozolu zī-
lēm, tad no tādas gaļas netek tau-
ki un gaļa svilst (piedeg) pie pan-
nas.
/H. Skujiņš, Smiltene./


4823. Ja cūku baro ar zivīm,
tad gaļai ir nejauka zivju garša.
/H. Skujiņš, Smiltene./


4824. Cūkām nevajaga nest ar
sietiņu ēst, tad gaļa ir putrai-
maina.
/M. Eglīte, Pāle./


4825. Cūkām nedrīkst ar sieku
graudus nest, tad viņām ronas put-
raimi.
/A. Kalāce, Durbe./


4826. Ja cūkai dod no sieta
graudus, tad viņa būs ar "putrai-
miem".
/J. Zvaigzne, Rēzekne./


4827. Cūkām jāiedod žāvēta
cūkgaļas šķēle, lai viņas mierīgi
migā guļ un dzemdējot neapēd sa-
vus sivēnus.
/K. Jansons, Plāņi./

4828. Ja grūtai cūkai iesit ar
vāli pa degunu, tad viņa pārme-
tas.
/K. Jansons, Plāņi./


4829. Ja grūtai cūkai sit pa pur-
nu, tad viņa pārmetas.
/H. Skujiņš, Aumeisteri./


4830. Grūsnēju cūku nedrīkstot
par vilku saukt, jo tad viņa sivē-
nus ēdot.
/E. Gaile, Aumeisteri./


4831. Ja kāds ap bērnu māti
(cūku ar sivēniem) kremtas, tad
bērnu māte sarok migu.
/H. Skujiņš, Smiltene./


4832. Bērnu mātei, kamēr tai
sivēni klāt, jādod pie ēdiena pelni
un sāls, tad izaugs veselīgi sivēni.
/H. Skujiņš, Smiltene./

4833. Ja cūkai ir sivēni, tad ne-
vajaga tos saukt par smukiem un
lieliem, citādi cūka ēdot sivēnus
kopā.
/K. Lielozols, Nīca./


4834. Kad cūkai ir sivēni, tad
nedrīkst trīs dienu laikā iziet no
mājas, citādi cūka sivēnus norij.
/K. Šteinbergs, Skrunda./

4835. Kad cūkai atnāk sivēni,
tad jāsagrauzdē šķēle gaļas un jā-
iedod tā, lai neviens neredz un ne-
zin; tad cūka nerokoties un sivēnus
nenoguļot.
/J. Jansons, Plāņi./


4836. Ja cūka nepieņem sivē-
nu, tad jālej ūdens trīs reizes caur
pažagu un ar šo ūdeni jānomazgā
cūka, sākot no astes un beidzot ar
galvu - pieņems.
/V. Miķelāns, Asare./


4837. Kad cūka sivēnus negla-
bājot, tad jāuzzina tas ienaidnieks,
kas to padarījis, un no viņa ap-
ģērba neredzot jānogriež maza
drānas strēmelīte. Drānas gabaliņš
jāsadedzinot un pīšļi ar barību jā-
dodot cūkai, tad tā sivēnus atkal
glabājot.
/H. Skujiņš, Smiltene./


4838. Sivēnu māti nedrīkst kai-
sīt ar salmiem, kas izvilkti no gul-
tas maisa, tad cūka noguļ sivēnus.
/E. Laime, Tirza./


4839. Kad cūka sivēnus nevā-
cot, tad trīs reizes vajagot atpaka-
ļus istabu izslaucīt.
/J. Daizis, Nīca./


4840. Ja cūka sivēnus plēš, tad
tos vajag izlaist caur vīriešu bikšu
lielu.
/M. Zariņa, Ogresgals./


4841. Ja cūka ēd sivēnus, tad
vajaga trīs kumosus maizes apņemt
ap kājas gurnu un atdot cūkai, tad
tā glabā labi.
/E. Jēpe, Palsmane./


4842. Lai cūkām utis noietu,
ņem 9 utis no tās cūkas, kurai tās
ir, un nes uz krustcelēm, kur tās
ar bērza rīksti izper, tad utis noiet.
/E. Šneiders, Alūksne./


VI. Cūka aizgaldā.

4843. Cūkas jāmet aizgaldā pēc
Miķeļa dienas un augošā mēnesī.
/S. Gūberts, 1688./


4844. Cūkas jāmet aizgaldā un
arī pati aizgalda jātaisa jaunā mē-
nesī; bet jākauj viņas pilnā mē-
nesī, lai gaļa vārot vai cepot nesa-
raunas.
/K. Jansons, Plāņi./


4845. Barokļi metami aizgaldā
jaunā mēnesī, tad viņi labi ēdot un
nerokoties pa pakaišiem.
/J. Jurjāns, Jaungulbene./


4846. Jaunā mēnesī jāliekot cū-
kas barot, tad labi nobarojoties.
/A. Krūmiņa, Vijciems./


4847. Cūkām jātaisa aizgalda
jaunā mēnesī, jo cūkas tad mierī-
gas un labi barojas.
/F. Gruzīte, Lubāna./


4848. Cūkas jāliek barot jaunā
mēnesī, tad brangas būšot.
/M. Priedīte, Meirāni./


4849. Cūkas liek aizgaldā jaunā
mēnesī, lai tuklākas barojas.
/E. Zirnītis, Lubāna./


4850. Cūkas barot jāliekot jaunā,
augošā mēnesī, tad labi barojoties.
/M. Priedīte, Meirāni./


4851. Ja grib, lai baroklim būtu
vairāk tauku, tad tas jāsak barot
vecā mēnesī; bet ja vēlas vairāk
liesuma, tad jāsāk barot jaunā mē-
nesī.
/A. Mūrniece, Cēsis./


4852. Cūkas jāmet aizgaldā pil-
nā mēnesī, bet aizgalda jātaisa
trīs dieni vecā mēnesī.
/K. Jansons, Plāņi./


4853. Pilnā mēnesī cūkas jāliek
baroties, un pilnā mēnesī jāuztaisa
arī cūkām būdas, jo tad cūkas labi
nobarojas.
/E. Ārgals, Naukšēni./


4854. Ja cūku grib barot, tad tā
jāliek aizgaldā svaru dienā, tad
barojoties svarīga; bet kad ieliekot
vēža jeb citā dienā, tad nīkstot.
/G. Pols, Vecgulbene./


4855. Cūkas aizgaldā jāliek sva-
ru dienā, tad svarīgi sivēni.
/A. Sausā, Tirza./


4856. Cūkas jāmet aizgaldā
svaru dienā, tad tās labi barojas.
/A. Oše, Lubāna./


4857. Ja cūku grib mest aizgal-
dā, tad tā 8 nedēļas jānosēdina ar
sivēniem, tad viņa nerūc pēc kui-
ļa un labi barojas.
/P. Zeltiņa, Iksķile./


4858. Agrāk, kad cūkas visu
vasaru ganīja laukā, tad, pirmo rei-
zi barojot kūtī, nogrieza astei sa-
rus un ielika ēdienā, lai apēd, un
ticēja, ka tad cūkas nobarosies
treknas.
/K. Preiss, Vecgulbene./

4859. Sivēnu liekot aizgaldā, tā
mugura vispirms jānoglauda ar
akmeni un akmens jāiesviež aiz-
galdā priekš sivēna ielikšanas, tad
sivēns mierīgi guļot savā migā.
/A. Aizsils, Lubāna./


4860. Kad cūku met aizgaldā,
tad tai jāizņem trīs reiz caur kāj-
starpām pirts slota un trīs reiz
jāiesit par pakaļu ar vāli, lai viņa
labi barojas un mierīgi guļ aiz-
galdā. Šis mānis atgādina parunu:
"Cūka brenga kā velēkne."
/K. Jansons, Skulte./


4861. Rudenī, kad cūkas baro-
jot, vajagot mīklas minēt, jo cūkas
tad brangas nobarojoties.
/Z. Grīnberga, Sigulda./


4862. Rudenī, kad cūkas met
aizgaldā, tām jāiesien aužamās
spolītes astē, tad tās treknas ba-
rojoties.
/J. Jansons, Plāņi./


4863. Ja cūkas liek jaunā aiz-
galdā, tad jāiemet sauja sāls, lai
labi barojas.
/M. Zaķis, Stiene./


4864. Cūku aizgaldā liekot, va-
jag teikt: "Audz liels kā lācis!" tad
cūka izaug ļoti liela.
/M. Valdmane, Zaļā muiža./


4865. Ja cūku nevar pārvest
jaunā aizgaldā, tad no vecās jāpa-
ņem trīs dakšas mēslu un jāaiznes
jaunā, tad cūka ies.
/A. Bulēne, Turaida./

4866. Kad ieliek cūku barot,
vajaga ieliet spainī ūdeni un pār-
liet cūkai krustiem pāri pār mu-
guru, tad labi barojas.
/K. Corbiks, Līvbērze./


4867. Sietalu cūkām ēdiens silē
jāmaisa ar apdedzinātu ozola
koku.
/K. Jansons, Plāņi./


4868. Meitām bija aizliegts cū-
kām ēst nesot atpakaļ skatīties, tad
cūkas labi nebarojoties. Viņas do-
mājot, ka nenesot aiz laba prāta
un ka nesējai esot žēl.
/Skolnieki, Limbaži./


4869. Kad cūkām nes ēdienu,
nedrīkst atpakaļ skatīties, tad vi-
ņas nebarojas. Viņas domājot, ka
devējam esot žēl.
/Skolnieki, Limbaži./


4870. Vajag, kad līk baro't, pī-
taisīt cārmyukšu ūgu, atgrīzt vep-
ram asti, vysu sakopo't un ar iz-
maisīt ar nūdaguļi. Tod dreiži nū-
sabaroj tukli.
/T. Beča, Preiļi./


VII. Cūku dziedāšana.

4871. Ja cūka neēdot, tad tai
vajagot iedot izmazgātu kreklu [?],
tūlīt sākšot labi ēst.
/H. Lindberga, Veselauska./


4872. Liepu lapas, zaļus kartu-
peļus un cūku taukus sagrūž ko-
pā, un no tiem sataisa mazus ka-
moliņus, kurus dod cūkām pret
asins kaiti.
/V. Strautiņš, Taurupe un
Zelgauska./

4873. Ja cūka ir slima, tad viņu
var tā izārstēt: noķer čūsku, iz-
cep un samaļ smalku; šo malumu
iedod slimajai cūkai, kas tad drīz
kļūs vesela.
/B. Brikmane, Skrunda./


4874. Cūkas niezētājs jāgriež un
jāmet sunim vai putniem, lai cil-
vēkam nepiemetas niezētājs (niezē-
tājs ir rīkles galā).
/A. Aizsils, Vietalva./


4875. Cūkas liesu agrāk esot iz-
kaltējuši, saberzuši pulverī un de-
vuši kā zāles cūkām, kad tām liesa
pamīšumis sagājusi.
/K. Gailis, Ventspils./


VIII. Cūku kaušana.

4876. Cūkas jākauj jaunā mē-
nesī, tad ir pilna gaļa.
/M. Pelēce, Cirsti./


4877. Cūkas jākaun jaunā mēne-
sī, lai gaļa vārot briestu.
/A. Aizsils, Zilupe./

4878. Cūkas jākauj jaunā mē-
nesī, tad gaļa vārot nesaraujas.
/A. Zvejniece, Piebalga./


4879. Cūka jākauj jaunā laikā,
lai gaļa vārot nezūdot.
/O. Muceniece, Ventspils./

4880. Cūkas jākauj jaunā mē-
nesī, tad gaļa neraujas.
/V. Alke, Jaungulbene./


4881. Cūkas jākaujot jaunā mē-
nesī, tad āda neatvāžas.
/A. Lāce, Lubāna./


4882. Cūkas jākauj jaunā mē-
nesī, tad gaļa labi vāroties.
/M. Priedīte, Meirāni./

4883. Cūkas kaujamas jaunā
mēnesī, tad gaļai plānāka āda.
/M. Zariņa, Ogresgals./

4884. Cūka jākauj jaunā laikā,
tad mīksta gaļa.
/K. Kristape, Olaine./


4885. Cūku vajaga kaut jaunā
mēnesī, tad būs mīksta gaļa.
/K. Corbiks, Līvbērze./


4886. Cūkas jākauj jaunā mē-
nesī, tad gaļa vārās mīksta.
/A. Broža, Naukšēni./

4887. Cūka jākauj jaunā mē-
nesī, citādi gaļa ir sīksta.
/N. Valdmanis, Vecpiebalga./

4888. Cūkas jākauj jaunā mē-
nesī, jo tad svētīgāka gaļa.
/V. Amoliņa, Olaine./


4889. Cūkas jākaun jaunā mē-
nesī, lai no gaļas āda nelec vaļā
un lai gaļa neraujas.
/J. Rubenis, Ērgļi./

4890. Ja cūku kauj vecā mēnesī,
tad gaļa ātri plok un nav laba, bet
ja kauj jaunā, tad gaļa ir laba un
neplok.
/K. Deķis, Blīdiene./

4891. Kad cūkas kauj vecā mē-
nesī, tad neesot sātīga gaļa.
/R. Bērziņš, Džūkste./


4892. Vecā mēnesī nevar cūku
kaut, tad gaļa vārot raujas.
/A. Aizsils, Madona./


4893. Cūkas nedrīkst kaut vecā
mēnesī, tad cepot un vārot gaļa
sarūk; jākauj jaunā mēnesī.
/M. Štāle, Kaltene./


4894. Kad cūku kauj vecā lai-
kā, gaļa raujas, kad jaunā laikā,
gaļa briest.
/V. Liepiņa, Penkule./


4895. Ja cūku nokauj vecā lai-
kā, tad gaļai netek necik tauku,
lai tā aŗ izskatītos diezcik trekna.
/N. Rudzīte, Nogāle./


4896. Vecā mēnesī nedrīkst kaut
cūkas, tad gaļai nav nekāda sā-
tuma.
/I. Indāns, Gārsene./


4897. Cūkas nevar kaut vecā
mēnesī, jo tad gaļa saraujas.
/H. Siliņa, Dobele./


4898. Kad vecā mēnesī kauj cū-
ku, tad gaļa nav gausīga.
/I. Stirna, Skrunda./


4899. Ja cūkas kauj vecā mēne-
sī, tad tauki no liesuma neatšķiras.
/V. Johansone, Jaunpiebalga./


4900. Kad vecā mēnesī nokauj
cūku, tad cieta āda.
/K. Lielozols, Nīca./


4901. Vecā mēnesī nevar cūku
kaut, jo tad gaļa raujas un āda
plīst nost.
/A. Šķēre, Skaistkalne./


4902. Cūku nevar kaut vecā mē-
nesī, tad gaļai abi gali liecas no
pannas nost.
/J. Krastiņš, Irlava./


4903. Cūkas jākauj augošā mē-
nesī, tad gaļa vārot nesaraujas.
/Z. Lancmanis, Jelgava, Bukaiši./


4904. Cūkas jākauj augošā mē-
nesī, tad gaļa vārot briest, bet ja
nokauj dilstošā mēnesī, tad gaļa
vārot saraujas.
/K. Corbiks, Jelgava./


4905. Ja augošā mēnesī kauj
cūku, tad gaļa nesaraujas, ja vecā
- saraujas.
/T. Rīgerte, Brunava./

4906. Cūkas jākauj augošā mē-
nesī, tad gaļa neraujas.
/L. Zvirbule, Jaunlaicene./


4907. Cūkas jākauj augošā mē-
nesī.
/K. Vieglais, Krape./


4908. Cūku nevar kaut augotā,
jaunā mēnesī, tad cepot jeb vārot
gaļa atdalās pa kārtai. Cūka jā-
kauj pilnā mēnesī.
/K. Mulenbacha man./


4909. Cūkas jākauj pilnā mē-
nesī, jo tad tauki labi iztek.
/M. Velvele, Straupe./

4910. Cūkas jākauj pilnā mē-
nesī, lai cepot nāk tauki laukā.
/K. Jansons, Plāņi./


4911. Cūkas jākaun pilnā mē-
nesī, lai gaļa nesarautos.
/E. Medene, Meirāni./


4912. Cūkas jākauj pilnā mē-
nesī, lai gaļa nesaraujas.
/L. Rudzīte, Vijciems./


4913. Cūka jākauj pilnā mēnesī,
tad gaļa būs treknāka.
/I. Mennika, Ainaži./


4914. Cūkas jākauj jaunā pilnā
mēnesī, tad gaļa neraujas.
/L. Reiteris, Lubāna./


4915. Cūkas jākauj pilnā mē-
nesī.
/E. Gaile, Trikāta un Rūjiena./


4916. Cūkas jākauj pilnā mē-
nesī.
/E. Aļeiņikovs, Pociems./


4917. Pilnā mēnesī vajaga cū-
kas kaut, jo tad neiežūst gaļa žā-
vējot.
/K. Corbiks, Kroņa-Vircava./


4918. Cūkas jākauj jaunā, vis-
labāk pilnā mēnesī, tad gaļa ne-
saraujas.
/J. Jurjāns, Jaungulbene./

4919. Cūkas jākauj pilnā mēne-
sī, tad būs vairāk (svarā) gaļas.
/J. Andersons, Sātiņi./


4920. Cūkas jākauj pilnā mē-
nesī. Ja kauj tukšā vai dilstošā
mēnesī, tad gaļa dzeltē un sarūk.
/J. Rinkuss, Prauliena./


4921. Cūkas jākauj pilnā mēne-
sī, tad gaļa nesaraujas.
/A. Užāne, Skujene./


4922. Cūkas vajag kaut pilnā
mēnesī, tad gaļa vāroties nesarau-
sies.
/A. Korsaks, Ezere./


4923. Ja vecā mēnesī kauj cū-
ku, tad dzeltena gaļa; ja kauj pil-
nā mēnesī, tad būs balta gaļa.
/Z. Lāce, Veclaicene./


4924. Cūkas jākauj pilnā, jaunā
mēnesī, jo tad ilgi glabājot gaļa
nedzeltē un vārot izplēšas.
/N. Dārziņa, Ranka./


4925. Cūkas jākauj pilnā mē-
nesī, tad esot stingra gaļa.
/R. Straudovskis, Lielplatone./


4926. Cūkas jākaun vecā mē-
nesī un vepri jaunā mēnesī, tad
gaļai āda vārot neatlec.
/A. Aizsils, Lubāna./


4927. Lai cūkas gaļa vasarā ne-
paliktu dzeltena, tad cūku kaujot
galva jāliek uz ziemeļiem.
/A. Aizsils, Lubāna./


4928. Ja gaļu ilgāk grib pasar-
gāt no sadzeltēšanas un saglumē-
šanas, tad vepri jākauj jaunā mē-
nesī, bet cūkas vecā mēnesī.
/J. Jurjāns, Jaungulbene./


4929. Vepri jākauj jaunā mē-
nesī, bet cūkas vecā, tad būs laba
gaļa.
/J. Apsalons, Sēļpils./


4930. Ja cūkas kauj vecā mē-
nesī, tad gaļa raujas un dzelt. Bet
vecas cūkas jākauj vecā mēnesī,
tad ir mīkstāka gaļa.
/E. Zirnītis, Lubāna./

4931. Vajaga vecā mēnesī cūkas
kaut, tad tām būs plāna āda.
/M. Ezertēvs, Cirsti./


4932. Vecā mēnesī kautas cū-
kas gaļa nedzeltē.
/E. Laime, Tirza./


4933. Cyuka juokaun vacā mē-
nesī.
/B. Spūlis, Vārkava./


4934. Vecā mēnesī cūkas jākau-
jot, jo tad gaļa nesaraunoties, to
kaltējot, jeb vārot.
/E. Aizpurve, Lubāna./

4935. Ja cūkas kauj jaunā mē-
nesī, gaļa saraujas un ir sīksta.
/A. Miglava, Terneja./


4936. Baroklis jākauj vecā lai-
kā, kad esot sātīgāka gaļa.
/J. Niedre, Džūkste./


4937. Cūkas jākauj vecā mēne-
sī, tad gaļa nedzeltē, cepjot nerau-
jas un kaltējot āda neatlec.
/A. Skrūze, Saikava./

4938. Cūkas kaujamas vecā mē-
nesī, lai gaļa nerautos.
/K. Corbiks, Tukums./


4939. Ja cūkas kauj vecā mēne-
sī, gaļa nesaraujas un ir labāka.
/A. Miglava, Terneja./


4940. Ja cūkas kauj vecā mē-
nesī, tad gaļā tārpi nemetas.
/J. Jurjāns, Jaungulbene./


4941. Cūkas kaujamas dilstošā
mēnesī, tad gaļas svars nezūd un
treknums labi uzglabājas.
/A. Zvejniece, Piebalga./


4942. Ja cūkas gaļai atlec āda,
tad cūka ir kauta tukšā mēnesī.
/P. Š., Rauna./

4943. Ja cūku kauj jaunā mē-
nesī, tad gaļai iet āda nost.
/A. Kondrāte, Cēsis./


4944. Barokļi jākauj mēneša pē-
dējā ceturksnī.
/A. Zvejniece, Lubāna./


4945. Cūkas nevar kaut piekt-
dienās un trešdienās, jo tad gaļa
dzeltē.
/J. Avotiņš, Vestiena./


4946. Ja cūku nokauj uz kūts
sliekšņa, tas saimniekam atnes ne-
laimi.
/A. Šķēre, Skaistkalne./

4947. Kad cūku kauj, tad vis-
pirms izrauj trīs sarus no viņas,
lai ātrāki mirst.
/J. Rupjais, Asūne./


4948. Cūkas kaujot, "jāuzmet
uz sariem" [jāiedzer degvīns], lai
ātrāk mirst.
/J. A. Jansons, Sigulda./


4949. Kad cūku kauj, tad ne-
drīkst smieties, lai cūka ātrāk
mirtu.
/K. Lielozols, Nīca./


4950. Cūku kaujot, nedrīkst
smieties, lai cūka ātri mirst.
/K. Alksnis-Zundulis, Naudīte./

4951. Cūkas kaujot nedrīkst
smieties, lai cūkas ātri mirst.
/A. Broža, Naukšēni./

4952. Lai kaujamā cūka ātrāki
mirtu, tad nedrīkst smieties.
/J. A. Jansons, Gaujiena./


4953. Cūku kaujot, nedrīkst
smieties, lai cūka ātrāk mirst. [Sal.
tālāk, kad cūka jau nokauta.]
/A. Raņķis, Garoza./


4954. Kad nokauj barotu cūku,
tad viņai jānogriež astes galiņš un
jāiemet viņas pašas aizgaldā, lai
uz priekšu izdotos labi sivēni.
/K. Jansons, Plāņi./

4955. Kad cūku nokauj, tad jā-
nogriež astes galiņš un jāatmet at-
pakaļ kūtī, lai nākamo gadu augtu
lieli vepri.
/K. Ošleja, Talsi./


4956. Cūku kujot, nogriež no-
kautai cūkai astes galu un met kū-
tī atpakaļ, lai vaisla nezustu.
/T. Dzintarkalns, Talsi./


4957. Kad cūkas nokauj, nogriež
asti un aprok kūts mēslos, lai bū-
tu tādas pašas cūkas nākamā
gadā.
/A. Stemps, Jaunpiebalga./


4958. Ja labi nobarots suķis, tad
to nokaujot jānogriež astes gals un
jāatsviež atpakaļ cūku kūtī, lai
citi aug un barojas tādi paši.
/A. Zavicka, Sātiņi./

4959. Ja trekna cūka nobarota,
tad, kad viņa nokauta, pašu astes
galiņu vajaga nogriezt un iemest
atpakaļ aizgaldā, tad citas nobaro-
sies tādas pat.
/K. Preiss, Vecgulbene./


4960. Kad cūku nokauj, tad va-
jaga nogriezt astes galiņu un at-
mest atpakaļ aizgaldā, lai aizgalda
nepaliek tukša un neizbeidzas cū-
ku laime.
/A. Didriksone, Nogale./


4961. Nūkaunūt cyuku vai vep-
ri, vajag atgrīzt astes golu, pajemt
tū uz placa un izsvīst uz cepļa.
Svīžūt sacīt: "Lai aug vepri tik
leli, kai cepļi".
/P. Vaivods, Vārkava./


4962. Nokautai cūkai jāuzmet
aste uz jumta, lai aug lieli mieži.
/L. Kundziņa, Talsi./


4963. Nokautai cūkai jānogriež
astes gals un jāuzmet uz jumta.
Ja paliek uz jumta, tad augs lieli
mieži.
/L. Druķe, Virbji./


4964. Kad kauj cūku, jānogriež
astes gals un jāpārmet pāri kūts
jumtam, jo tad aug labi mieži.
/K. Arājs, Virbji./

4965. Kad kauj cūku, tad cūkai
jānogriež aste, jāsviež uz jumta
un jāsaka: "Še jums, vārnas, ža-
gatas, nesakat vilkam, kur gani
gana!" tad vilki nenesīs aitu.
/L. Reiteris, Lubāna./


4966. Kad cūku kauj, tad cūkai
jānogriež aste, jāsviež uz jumta un
jāsaka: "Še jums, vārnas, žagatas,
nesakat vilkam, kur gani gana!"
/A. Zālīte, Bērzpils./


4967. Nokautas cūkas ciči jā-
nogriež, jāuzmet uz krāsns un jā-
saka: "Cepli, cepli, še tev ciči, lai
aug cūka tā kā ceplis". Tad cūkas
augs lielas.
/J. Jakāns, Bebrene./


4968. Kad nokauj cūku, tad cū-
kas pupus vajaga nogriezt, paņemt
rokā un skriet gar cūku stalli un
kviekt. Tad nākošu gadu ir daudz
sivēnu.
/K. Lielozols, Nīca./


4969. Kad nokaunot cūku un
nosvilinot, tad vajagot nogriezt cū-
kai pupus un kviecot skriet ar pu-
piem uz cūku staļļa pusi un ie-
sviest tos cūku midzenī, lai jau-
nām cūkām augot daudz sivēnu.
/J. Daizis, Nīca./

4970. Nokautām cūkām jāno-
griež cicīši un jāiemet cūku mi-
dzenī, lai sivēni padotos.
/K. Corbiks, Tukums./


4971. Ja nokauj cūku, tad tai
jānogriež pupi un jāiemet migā,
lai būtu daudz sivēnu.
/A. Skuja, Vestiena./


4972. Nokautai cūkai vēl ūdeni
lej mutē.
/K. Jansons, Trikāta./


4973. Kad cūku nokaun, rovju
koks jāslaka asinīm, tad aug va-
renas cūkas.
/A. L.-Puškaitis./


4974. Griežot cūkas kaklu vi-
siem jāsmejas, būs biezs speķis.
/J. Jakāns, Bebrene./

4975. Kad cūku kauj, citiem
jāsmejas, lai būtu biezāks tau-
kums.
/A. Šķēre, Skaistkalne./


4976. Kad nokautu cūku šķēr-
žot smejas, tad ir biezāks tau-
kums.
/J. Rubenis, Ērgļi./


4977. Kad nokautai cūkai griež
kaklu, tad ir jāsmejas, lai gaļa
būtu trekna. [Skat. atpakaļ, kad
cūku taisās kaut.]
/J. Lazdāns, Kalupe./

4978. Ja nokautam baroklim
griež kaklu, tad citiem vajaga
smieties, lai būtu tuklāks.
/A. Cirsis, Kalupe./


4979. Kad cūkai griež galvu
nost, tad vajaga bērniem smieties,
lai būtu garšīga gaļa.
/K. Corbiks, Līvbērze./


4980. Nokautai cūkai galvu grie-
žot nost, jāsmejas, lai gaļa būtu
trekna.
/O. Darbiņš, Birži./


4981. Cūku šķēržot jāsmejas,
tad gaļa vārot briedīs (plētīsies)
smiedamās.
/A. Aizsils, Bērzaune./


4982. Kad nokauj vepri, nosvi-
lina viņu un griež veprim galvu,
tad visiem bērniem jāsmejas, lai
veprim būtu biezs speķis.
/A. Smagars, Ludza./


4983. Ja cūkas kauj, tad tai
dienā nedrīkst sievieši vērpt un
adīt, jo tad cūkas rokoties. Par
gaļu nedrīkst teikt paldies, tad cū-
kas nebarojas.
/E. Vēvere, Ļaudona./


4984. Kad cūkai galvu nogriež,
tad vajaga ar to piesist pie cūkas
kakla un teikt: "Simtu tai vietā!"
/J. Treimanis, Bērze./


4985. Kad nokautai cūkai no-
griež galvu, tad to vēl trīs reizes
piesit pie pārējā ķermeņa un klāt
esošie smejas, lai būtu tuklāka
gaļa.
/L. Latkovskis, Latgale./


4986. Nokautu vepri pie svilinā-
šanas nedrīkst likt ar galvu zie-
meļu virzienā, tad paliek negar-
šīga gaļa. [Sal. maize.]
/V. Miķelāns, Rubene./


4987. Ja cūku kaujot galva pa-
griezta pret ziemeļiem, tad gaļa
būs sīksta.
/K. Corbiks, Kursīši./

4988. Kad cūka nokauta, tai jā-
nogriež galva un jāuzliek uz
krāsns, lai citu gadu cūkas aug lie-
las kā krāsns.
/M. Sikle, Nīca./

4989. Kad cūku nokaun, tai jā-
nogriež galva un jāuzliek uz
krāsns, lai citu gadu aug cūkas
lielas kā krāsnis.
/Alksnis-Zundulis, Naudīte. A.
L.-Puškaitis./


4990. Kad cūkai galva nogriezta,
tad tā jāliek uz krāsni, lai nākošu
gadu būtu cūkas kā krāsnis.
/R. Bērziņš, Džūkste./


4991. Kad cūka nokauta, tai jā-
nogriež galva un jāuzliek uz
krāsns, lai citu gadu cūkas aug
lielas kā krāsnis.
/A. Raņķis, Garoza./


4992. Nokautai cūkai jānogriež
galva un jāuzliek uz krāsns.
/J. A. Jansons, Gaujiena./


4993. Kad nokauj cūku un tai
nogriež galvu, tad pēdējo krustiem
iegrieztu uzliek uz krāsni, lai aug
lielas cūkas kā krāsns.
/R. Straudovskis, Lielplatone./

4994. Kad cūkas galvu uzliek uz
krāsns, tad otru gadu cūkas izaug
kā krāsns.
/A. Broža, Naukšēni./


4995. Ja, cūkas svilinot, vārnas
ķērc, tad nebūs labs ragu ceļš.
/K. Corbiks, Kroņa-Vircava./


4996. Priekš kādiem gadiem mē-
dza nokautos barokļus svilināt uz
malkas sārta. To izdarīja šādi: sa-
sēja nokautajam baroklim kājas
pa pārim, izbāza vidū labi pagaru
bomi. Šo bomi nu nēma divi puiši
uz pleciem un turēja virs uguns,
vienādi grozīdami, lai spalvas vis-
caur nosviltu. Bomi nu ņēma tāds,
kam bija mugurā kuprs, vai arī
kam mugura sāpēja, un braucīja
to pār muguru, lai tā paliktu vese-
la. Pēc tam bomi nolika uz sētu,
lai nākošu gadu būtu tik augsts
baroklis.
/J. Niedre, Džūkste./

4997. Lai cūkas vasaru raktos
mierīgas vienā pulciņā, tad, ja no-
kauj cūku, pats purniņa galiņš jā-
nogriež un jāaprok tai vietā, kur
vasaru domā cūkas ganīt.
/V. Miķelāns, Asare./

4998. Kad cūku nokaujot, tad
tās vietā aizgaldā vajagot ielikt res-
nu bomi un klēpi salmu. Tad cū-
kas uz priekšu labi izdošoties.
/H. Skujiņš, Smiltene./


IX. Cūkas gaļa.

4999. Ja cūku kauj, tad gaļu ne-
drīkst ātrāk ēst, kamēr nav trīs pi-
lieni no cūkas asinīm ugunī ielieti.
/L. Andersone, Jelgava./


5000. Kad nokauj barokli, tad
vāra lopu gaļu. No šīs gaļas dod
katram mājas iedzīvotājam kādu
šķīvīti. No šīs pašas gaļas dod arī
suņiem un kaķiem, uguns kūrējiem
un grāpja kāsim.
/J. Niedre, Džūkste./


5001. Kad cūkas nokauj, jāvāra
daudz gaļas, tad labi cūkas baro-
joties.
/E. Līdeka, Lubāna./


5002. Lai vasaru cūkas ganos
būtu mierīgas, tad, pirmo reiz cū-
kas gaļas paēdušiem, visiem jāno-
guļ atmiegs.
/V. Miķelāns, Baltmuiža./


5003. Pēc obādām (cūku bēres)
vajaga visiem atgulties, atpūsties,
tad būs lēnas cūkas.
/J. Apsalons, Sēļpils./


5004. Tai dienā, kad cūku kauj,
jāēd rīkles gals, tad kakls nesāpēs.
/K. Lielozols, Nīca./

5005. Tai dienā, kad cūku kauj,
jāēd rīkles gals, vai cūkas vai arī
cita lopa, lai kakls nesāp.
/M. Sikle, Nīca./


5006. Kad cūka nokauta, tad jā-
ēd cūkas rīkle, lai nesāp kakls.
/K. Lielozols, Nīca./


5007. Tikko nokautai cūkai jā-
izgriež rīkles gals un jāapēd, tad
kakls nesāp.
/J. A. Jansons, Gaujiena./


5008. Ja barokļa cūka ir kuiļos,
tad viņas gaļai ir kuiļa garša.
/K. Jansons, Plāņi./


5009. Kas ēd cūkas ausi, tas tiek
dzirdīgs, kas snuķi, tas kļūst liels
rakstītājs, kas plaušas, viegls dejo-
tājs. Bērniem neļauj ēst cūkas sir-
di un mēli, jo kurš bērns ēd cūkas
sirdi, tas griež krūtis pretim vecā-
kiem, kas ēd mēli, tas runājot ve-
cākiem pretim.
/K. Corbiks, Valgunde./


5010. Kad nokauj cūku, tad ja
ēd viņas mēli, paliek par lielu pļā-
pu, ja ēd ausis, tad labi var dzirdēt,
ja ēd viņas purniņu, tad tiek par
labu rakstītāju un ja kājas ēd, -
tad tas tiek par vieglu dejotāju.
/L. Ērģelniece, Zasulauks./


5011. Kad cūkas mēli ēdot, tad
liels pļāpa paliekot.
/T. Dzintarkalns, Talsi./


5012. Ja sieviete ēd cūkas pur-
nu, tad tā būs veikla adītāja.
/P. Š., Rauna. K. Jansons,
Plāņi./


5013. Kas ēd cūkas degunu, tas
mācēs izadīt visādus raibumus.
/T. Dzintarkalns, Talsi./


5014. Kad mazi bērni ēdot cū-
kas purnu (snuķi), tad mākot smu-
ki rakstīt.
/R. Bērziņš, Džūkste. J. Trei-
manis, Bērze./


5015. Maziem bērniem jāēd cū-
kas snuķis, tad tie mācās smuki
rakstīt.
/M. Valtere, Tērvete./


5016. Tas, kas ēd cūkas snuķi,
būs liels rakstītājs.
/K. Corbiks, Līvbērze./


5017. Kad cūkas purniņu ēdot,
tad esot skrīveris.
/V. Eglīte, Sēja./


5018. Ja vīrietis ēd cūkas purnu,
tad tas paliek par skrīveli jeb par
grāmatnieku, jeb tam labi veicas
rakstīšana.
/V. Spandegs, Pociems. K.
Jansons, Plāņi. P. Š., Rīga./


5019. Kad cūkas purnu ēd, tad
pratīs labi rakstīt.
/Atbalss k. 1894. P. Lodziņš,
Sērpils./


5020. Vajag ēst cūkas degunu,
tad prot smuki rakstīt.
/Z. Prauliņš, Aumeisteri./


5021. Nevajagot ēst cūkas pur-
nu, tad rakstīšana ejot kā cūkai
rakšana.
/E. Līdeka, Lubāna./


5022. Ja maziem bērniem dod
ēst cūkas smeceri, tad tie raksta
kā cūku rakumus.
/E. Zirnītis, Lubāna./


5023. Bērni nedrīkst ēst cūkas
degunu, jo tad nevar iemācīties
rakstīt.
/J. Putniņš, Bērzpils./

5024. Kad cūkas galva izvārīta,
tad cūkganam jāņem smecere un
jāaprok tur, kur gana. Cūkas ap
šo vietu rakņāsies un prom neies.
/A. Skrūze, Saikava./


5025. Kad cūkas purnu ierokot
kādā kalniņā, tad cūkas tur vien
rokoties.
/R. Bērziņš, Džūkste./


5026. Sievietei nevajag cūkas asti
ēst, lai viņa nebūtu laiska.
/K. Jansons, Plāņi./


5027. Tam, kas ēd cūkas asti,
suņi kož.
/K. Corbiks, Līvbērze./

5028. Ar cūkas žulti dziedē ie-
griezumus un iecirtumus.
/J. Rubenis, Ērgļi./

5029. Kad jaunu cūkas kāju no-
svilina, tad to ēdot rodās laba at-
miņa
/T. Dzintarkalns, Talsi./


5030. Cūkas žults, izspiesta caur
drānu, derot brangi pret plaušu
karsoni un diloni. Izspiesto šķidru-
mu ielej brandvīnā un ļauj tam
dienu un nakti nostāvēties. Šķid-
rums dzerams pa šņabja glāzei.
/Etn. I, 1891. 66. Rinzele./


5031. Cūkas nieris ēdot jāsa-
griež daudz gabaliņos, lai cūkām
daudz sivēni nāk.
/K. Jansons, Plāņi./


5032. Cūkas nieri jāgriež gare-
niski, lai sivēni izaug gari.
/K. Jansons, Plāņi./

5033. Cūkas aknas jāēd bez mai-
zes, tad cūkas neraks rudzu zel-
meni.
/J. Apsalons, Sēļpils./

5034. Cūku aknas neēd ar maizi,
jo tad cūkas rok rudzus.
/J. Melbārdis, Lubāna./


5035. Ja cūkas aknas ēd ar mai-
zi, tad nākošā gadā cūkas rok kar-
tupeļus.
/L. Dragūne, Meirāni./


5036. Ja aknas ēd ar maizi, tad
cūkas rok rudzus.
/V. Joāss, Lubāna./


5037. Cūkas aknas izvārītas ne-
var ēst ar maizi, tad cūkas rudzus
rok.
/E. Lācis, Tirza./


5038. Cūku aknas ar maizi ne-
vajaga ēst, lai cūkas rudzus nerok.
/K. Jansons, Vijciems./


5039. Pie cūku aknām nedrīkst
ēst maizes, tad tās ir blāgas.
/K. Bika, Gaujiena./


5040. Pie cūku aknām nedrīkst
ēst maizi, tad cūkas rok rudzus.
/P. Zeltiņa, Ikšķile./


5041. Ja uz uguns cep cūkas
gaļu, un tauki iztek ugunī, tad ne-
varēšot nobarot treknas cūkas.
/K. Corbiks, Kroņa-Vircava./


5042. Daži cūkas liesu neēd, tā-
pēc ka tā stāvot pie kuņģa un tai
esot mēslu garša.
/K. Jansons, Plāņi./

5043. Ja ēd cūkas sirdi, tad esot
sirdīgs kā cūka.
/E. Zirnītis, Lubāna./


5044. Vajaga ēst cūkas aci, tad
tam ēdējam būs laba redze.
/M. Ezertēva, Cirsti./


5045. Cūkas auss nedrīkstot ēst,
jo tad pie ausīm augot gnīdas.
/L. Aizpurve, Lubāna./


5046. Kad cietu cūkas gaļu grib
mīkstu izvārīt, tad gaļas gabals jā-
liek ar ādu uz katla dibena un tad
jāuzlej ūdens.
/O. Līde, Rauna./


5047. Mellums, kas nokautai cū-
kai plucinot aiz auss paliek - ir
"žīdēns".
/K. Jansons, Plāņi./


5048. Par cūkas gaļu ir šāds
vecs izteikums latīņu valodā: Caro
porcina, sine vino pejor ovina: si
tribuas vinum fuerit cibus et me-
dicina. Cūkas gaļa bez vīna ir slik-
tāka par aitas gaļu; be ja jem vīnu
klāt, tad tā ir barība un medicma.
/S. Gūberts, 1688./


5049. Ja cūkai ir rupja gaļa, tad
viņas balss ir kā aizsmakusi un
bieži viņa griež zobus. Viņas sa-
riem uz muguras ir tad sarkan-
dzeltēnas saknes.
/S. Gūberts, 1688./


X. Cūka laika zīlēšanā.

5050. Kad cūka velk salmus vai
sienu, tad būs lietus.
/S. Gūberts, 1688./


5051. Ja cūkas vakarā rukš un
nes salmus migā, otrā dienā līs
lietus.
/V. Oinaskova, Ungurpils./


5052. Kad cūkas nēsā salmus
vai sienu, kad suņi vārtās un kaķi
ēd zāli, tad būs lietus.
/K. Jansons, Plāņi./


5053. Kad cūka mutē nes mi-
gu, tad būs auksts laiks.
/Z. Prauliņš, Aumeisteri./


5054. Kad cūkas taisa midzeni,
gaidāms vējš.
/J. Ķikuts, Nīca./


5055. Cūka nes salmus un taisa
migu - lietus gaidāms.
/L. Lejasmeijere, Piltene./


5056. Ja cūka vakarā migu tai-
sa, tad rītu būs lietus.
/E. Elksnītis, Ikšķile./


5057. Kad cūka midzeni velk,
tad gaidāms slikts laiks.
/M. Sikle, Nīca./


5058. Kad cūka midzeni taisa,
tad būs vējš.
/M. Ķikuts, Nīca./


5059. Kad cūkas migā rokas, tad
būs mīksts laiks.
/L. Bulēts. Krape./

5060. Kad cūka migu velk, tad
būs slikts laiks.
/V. Slaidiņa, Rīga./


5061. Ja cūka nes uz savu mi-
dzeni salmus, tad būs nejauks laiks.
/I. Ozoliņa, Rīga./

5062. Ja cūka taisa migu, tad
gaidāms negaiss.
/N. Vārtukapteine, Cēsis./


5063. Kad cūkas un vistas va-
karā vēlu iet gulēt, tad rītā lietus
līst.
/Z. Prauliņš, Aumeisteri./


5064. Kad cūkas vēlu vakarā
vēl zāli ēd, tad būs drīz lietus.
/Mājas Viesis, 1885. 30./

5065. Ja cūkas nakti migā rūc
un neguļ, tad gaidāms nelabs laiks.
/A. Krūmiņa, Vijciems./


5066. Kad cūkas nemierīgi guļ,
tad nākamās dienās būs lietus.
/A. Dragone, Palsmane./

5067. Kod cyuka vosorys laikā
agri atskrīn nu ganeibys uz sātu
un gonus nikuo naredzeis, itei pī-
zīmēj, ka byus lels leits un pār-
kiuns.
/V. Podis, Rēzekne./

5068. Cūka vemj uz sliktiem
laikiem.
/Z. Prauliņš, Aumeisteri./


5069. Kad cūkas vemj, tad gai-
dāms lietus.
/L. Reiteris, Lubāna./

5070. Ka cyuka vemj, tad para-
dzams leits.
/H. Z. Valainis, Eglūna./


5071. Ja cūkas vasarā vemj, tad
būs negaisi.
/R. Kalniņš, Lubāna./


5072. Ja vasarā cūka vemj, tad
būs lietus.
/M. Navenickis, Zasa./


5073. Cūkas vemj uz lietu.
/J. Lazdāns, Kalupe./


5074. Cūka vemj sliktus laikus.
/K. Jansons, Plāņi./


5075. Kad cūka vemj - nelāgs
laiks gaidāms.
/Atbalss k. 1894. P. Lodziņš,
Sērpils./


5076. Ja cūka vārtās smiltīs, tad
viņa gaida lietu.
/L. Ērģelniece, Zasulauks./


5077. Kad cūkas dienas dienasvidū
nelāgi kviec, tad slikta vasara sa-
gaidāma.
/E. Hiršone, Talsi./

5078. Ja cūkas kviec, tad būs
slikts laiks.
/J. Banazis, Nīca./


5079. Ja cūkas kviec un skrai-
da, tad gaidāms slikts laiks.
/A. Āboliņš, Alūksne./


5080. Ja cūkas rok jau sasalušu
zemi, tad laiks drīz atlaidīsies.
/Atbalss k. 1894. J. Kriķis,
Starti./


5081. Kad cūkas bizo (skraida),
tad vējš būs.
/K. Lielozols, Nīca./


5082. Kad cūkas lustīgas, tad
pērkons gaidāms.
/K. Lielozols, Nīca./


5083. Cūkas pavasarī rumelējas
tikai tad, kad jau norūcis pirmais
pērkons.
/H. Skujiņš, Smiltene./


5084. Ja cūkas vārtās dubļos,
tad gaidāms pērkons.
/R. Gailīte, Liezere./


5085. Ja cūkas daudz dubļos
vārtās, tad gaidāms pērkons.
/L. Daugaviete, Smiltene./

5086. Cūkas "rumulējas" uz lie-
tainu laiku.
/A. Gailis, Trikāta./


5087. Ja cūka mazgājas pa ūde-
ni, tad būs karsts laiks.
/A. Aizsils, Zilupe./

5088. Ja cūkas vakarā vēlu rok,
- būs rītā slikts laiks.
/A. Zālīte, Bērzpils./


5089. Ja cūkas vakarā gulēt
ejot berzējas gar būdas sienām,
tad otrā dienā līs lietus.
/V. Bernaua, Cēsis./


5090. Ja cūka berzējas, tad
auksts laiks būs.
/A. Vilciņš, Līgatne./

5091. Kad cūkas berzējas, tad
silts laiks gaidāms.
/K. Lielozols, Nīca./

5092. Ja cūkas kasās, tad rītā
būs mīksts laiks.
/V. Ķiņķeris, Madona./


5093. Kad cūka kasās, tad būs
lietus.
/A. Aizsils, Zilupe./


5094. Ja cūka kasās pie mājas
pakšķa, tad būs liels putenis.
/A. Aizsils, Zilupe./


5095. Kad cyuka kosās zīmā,
byus atkusnis.
/L. Švandere, Mērdzene./

5096. Pēc cūkas liesas rudeni
noteic, kura sēja izdosies: ja pir-
mais gals resnāks, agrā, vidus -
vidējā, pēdējais - vēlā.
/E. Laime, Kalsnava./


5097. Rudenī, kad kauj cūkas,
jāskatās pēc liesas: ja liesa gara
un bieza, tad ziema būs gara un
dziļa, ja liesa īsa un plāna - zie-
ma īsa un sniega maz.
/E. Aizsils, Lubāna./


5098. Pēc cūkas liesas var no-
teikt kāda būs ziema. Ja liesa uz
priekšas galu biezāka, tad būs no
rudens dziļa ziema. Bet ja liesa
biezāka uz pakaļas galu, tad ziema
dziļa uz pavasara pusi.
/L. Reiteris, Lubāna./


5099. Rudenī, kad kauj cūkas,
jāskatās, kāda liesa: ja liesai gali
resnāki, tad ziemas sākumā un
beigās būs dziļš sniegs, ja vidus
resnāks, tad ziemas vidū visvairāk
snigs.
/A. Zālīte, Bērzpils./


5100. Kad rudenī cūkas kaun,
tad jāapskata, kāda liesa ir cūkai.
Ja īsa liesa, tad būs īsa ziema, ja
gara liesa, tad būs gara ziema.
/H. Skujiņš, Smiltene./


5101. Ja cūkai liesa plata, tad
ziema būs dziļa.
/K. Palteris, Nītaure./


5102. Ja cūkas liesai abi gali
tievi, tad rudenī un pavasarī esot
plāns sniegs.
/K. Streidiņš, Veļķi./


5103. Ja cūkas liesai vidus esot
biezs, bet abi gali tievi, tad zie-
mā esot biezs sniegs.
/K. Streidiņš, Veļķi./

5104. Ja cūkai plāna liesa, tad
sekla ziema, t. i. maz sniega.
/L. Seržante, Aloja./


5105. Kad rudenī cūkas kaun,
tad no liesas var zināt, kāda būs
ziema. Ja abi liesas gali ir sabie-
zējuši, tad ziemas sākumā un bei-
gās būs labs ceļa laiks; bet ja vi-
dus ir sabiezējis un gali plāni, tad
ziemas vidū būs labs ceļa laiks.
/H. Skujiņš, Aumeisteri./


5106. Ja rudeņos cūkas kaujot
liesa ir pret galvu resnāka, tad vēls
pavasars, ja pretēji, tad agrs ru-
dens.
/A. Jugane, Beļava./


5107. Ja cūkas liesa ir abos ga-
los resnāka kā vidū, tad ziema būs
no sākuma un uz beigām.
/M. Ķikuts, Nīca./


5108. Ja pie kaušanas cūkas lie-
sa vienāda izskatās, tad ziema
vienāda, bet ja viens gals plānāks,
kā otrs, tad sākumā jeb beigās plā-
nāka jeb dziļāka ziema. Liesas va-
ļējais gals ir ziemas beigas un pie-
augošais - sākums.
/K. Krastiņš, Lizums./


5109. Ja rudeni cūkas kaujot
atrod garu liesu, tad būs gara zie-
ma un otrādi. Ja viens gals liesai
biezāks, tad tanī būs dziļāka zie-
ma.
/J. Rubenis, Ērgļi./


5110. Pēc kauto barokļu liesas
biezuma pareģo laiku ziemā. Ja
liesa bieza, tad gaidāma barga zie-
ma; ja plāna, tad ziema mīksta.
Ja, turpretim, priekšējais gals biezs
un ciets un otrs plāns, tad ziema
stipra tikai līdz svētkiem. Ja
priekšējais gals plāns un pēdējais
biezs, tad otrādi.
/K. Corbiks, Turlava./


5111. Cik nokautai cūkai rudenī
ir bieza liesa, tik bieza būs ziemā
sniega kārta.
/K. Jansons, Plāņi./


5112. Ja cūkai, kura nokauta,
ir bieza liesa, tad ziemu biezs
sniegs, bet ja plāna, tad būs maz
sniega.
/K. Corbiks, Līvbērze./


5113. Kad nokauj vepri, tad jā-
skatās, cik bieza liesa. Ja liesa ir
bieza, tad ziema būs barga ar lie-
liem vējputeņiem; bet ja liesa ir
plāna, tad ziema būs ar maz snie-
ga un ar mazu aukstumu.
/A. Smagars, Ludza./


5114. Jo cyukai ir gara līsa, tad
byus gara zīma, jo eisa - tad eisa,
jo bīza - tad solta, un jo pluo'na
- tad sylta.
/T. Beča, Preiļi./


5115. Rudenī pie cūku kaušanas
jānovēro cūkas liesa, ja bieza un
plata liesa, tad gaidāma dziļa zie-
ma.
/K. Preiss, Vecgulbene./


5116. Rudenī no cūkas liesas
varot izzināt nākamo sējamo lai-
ku un vasaru.
/J. Jansons, Vijciems./


5117. Ja rudeni kautai cūkai
liesas priekšgals (nepieaugušais) ir
plānāks, tad no rudens ziemas nav
ko gaidīt - tā būs pavasari. Ja
otrs gals plānāks, tad tūlīt no ru-
dens ir sagaidāma bieza ziema.
/A. Ansone, Skrunda./


5118. Ja cūkām liesa gara, tad
būs gara ziema, bet ja īsa - tad
īsa.
/V. Greble, Kalnamuiža./


5119. Ja cūkām plāna liesa, tad
ziemā maz sniega.
/M. Zālīte, Jumurda./


5120. Ja cūku liesas priekšgals
ir tievs, tad rudens ir pliks, bet ja
resns, tad uz reizes būs dziļa zie-
ma. (Kur liesa resnāka, tur, tanī
laikā, dziļāka ziema.)
/J. Vilnītis, Jumurda./


5121. Ja cūkas liesa bieza, tad
sagaidāma stingra ziema.
/Lagzdiņa, Sabile./


5122. Ja cūkai bieza liesa, būs
dziļa ziema.
/J. A. Jansons, Sigulda./


XI. Cūka vispārējā zīlēšanā.

5123. Kad cūkas migā guļot rūc,
tad būs slimīgi laiki.
/K. Jansons, Plāņi./


5124. Kad cūkas ap paviļām
rok, tad tas uz miršanu.
/J. Ansbergs, Ēvele. Etn. IV, 173./

5125. Ja cūka rok sētmalē vai
pagalmā, tad kāds mirīs.
/V. Greble, Kalnamuiža./


5126. Ja cūka mājas pakšus rok,
tad kādam mājā jāmirst.
/J. Vilnītis, Jumurda./


5127. Ja cūka rok mājas pak-
šus, tad kādam no mājas iemītnie-
kiem jāmirst.
/P. Kartupelis, Smiltene./


5128. Kad cūkas rok paviļas, tad
kāds mirs.
/Skolnieki, Limbaži./


5129. Ja cūka rok paviļas, tad
kāds mirst.
/Skolnieki, Limbaži./


5130. Ja cūka istabas durvju
priekšā bedri rok, jeb no citām
ēkām uz istabu mutē salmus nes,
tad mājā kādam jāmirst.
/Atbalss k. 1897. K. Kleķe-
ris, Skujene./


5131. Ar tām kaņepāju šķip-
snām, ar kurām cūkām svilinot kā-
jas sapin, pirmo reiz pavasarī zir-
giem kājas pin, lai tie vasaru lēni
ēd.
/K. Jansons, Plāņi./


XII. Cūka un nauda.

5132. Cūka brida pār upīti,
Naudas kule mugurā;
Būt tā cūka nebridusi,
Nebūt naudas šai zemē.
/LD 30905. Sal. 30906-8./


XIII. Cūka sapnī.

5I33. Ja sapnī redz cūkas, tad
drīz būs kāzas.
/G. Stenders./


5134. Ja sapnī redz cūku, tad būs
priecīgas kāzas priekšā.
/J. Ko'ls, Ostseeprovinzen, II,
1841, 32./


5135. Ja sapnī redz cūkas, tad
būs nepatikšanas.
/M. Stupele, Rīga./


5136. Ja sapnī redzot cūku, tad
būs nepatikšanas ar sievietēm.
/M. Dandēns, Gatarta./


5137. Kad cūkas redz sapnī, tad
būs naids mājā.
/P. Zeltiņa, Ikšķile./

5138. Ja cūkas vai sivēnus redz
sapnī, tad būs lāsti.
/A. Aizsils, Kalsnava./


5139. Ja sapnī redz sliktas cū-
kas, tad dabūs lāstus.
/J. Jurjāns, Jaungulbene./


5140. Ja sapnī cūka skrien pa-
kaļ un taisās kost, tad būs darīša-
nas ar ļaunu cilvēku.
/J. Kriķis, Starti./


5141. Ja sapnī redz cūku, tad
būs nepatikšanas ar kādu sievieti.
/Macpāne, Alsunga./

5142. Ja sapnī redz nokautu cū-
ku, tam mājā būs mirons.
/P. Š., Rauna./

5143. Kad žīds pa sapņiem cū-
ku jāj, tad cūka sprāgs.
/E. Hiršsone, Talsi./