ČŪSKA.
I. Vispārīgi māņi.
II. Čūsku vārdi.
III. Čūskas košana.
IV. Čūskas kodums.
V. Čūskas vēderā.
VI. Čūskas apturēšana.
VII. Čūsku vajāšana.
VIII. Brīnumu zāles.
IX. Čūska sapnī.
I. Vispārīgi māņi.
5167. Ir čūskas un rupučus tie
cilāja par dievekļiem, ko baroja ar
pienu un citu ēdamo, tos turēdami
tādos īpašos podos, ko mēdza iz-
pušķot ar vārpām un puķēm.
/K. Šulcs, Kurzemes stāstu gr. 1832./
5168. Krusta pacelšanas dienā
visas čūskas salienot zemē pie
čūsku mātes, kur tās paliekot vi-
su ziemu līdz pirmajam pavasara
pērkonam. Lai viņas nemirtu ba-
dā, tad tās laizot tur kādu baltu
akmeni, sauktu par latyru .
/J. Kulešs, Preiļi./
5169. Čūskām ir sava ķēniņiene
ar spožu zelta kroni galvā. Šo kro-
ni viņa dabūnot maija beigās. Kro-
nis tiekot pakārts kādā krūmā,
četru pēdu augstumā. Apakš tā sa-
lasoties liela pulka čūsku un pē-
dējā čūska, kas tiekot citām virsū,
esot tā ķēniņiene.
/E. Zommere, Rauna./
5170. Čūsku ķēniņam esot dārgs
zelta kronis galvā, bet daudz
čūskas esot vienādi ap šo ķēniņu
apkārt, kas viņu sargājot. Ja šo
kroni dabūjot rokā, tad piepildo-
ties visas cilvēka vēlēšanās.
Ja kāds šo kroni noņemot, tad
čūskas ieņemot asti mutē un
skrienot kā rati nebēdniekam pa-
kaļ.
/P. Š., Rauna./
5171. Čūsku ķēniņam esot sar-
kans kronis galvā un ap viņu vien-
mēr esot lieli čūsku bari apkārt.
Ja šo kroni dabūjot noņemt, tad
varot visu dabūt, ko vien vēlējo-
ties. Dabūt to tomēr varot. Tādā
vietā, kur čūskas uzturas, jāno-
klāj balts lakatiņš un jāapvelk ar
baltu diegu, tad katrā stūrī jāuz-
velk krusts; tad čūsku ķēniņš tur
uzmetot tur savu kroni. Kroņa no-
ņemšana esot tomēr savienota ar
lielām briesmām. Čūskas pakaļ
dzīdamās, neskrienot vis pa vienai
un pa zemes virsu, bet veļoties pa
trim četrām kopā un rata veidā.
Pēc citu nostāstiem skrienot pat
pa gaisu ar spārniem.
/A. Kleinbergs, Rauna./
5172. Kas čūsku ķēniņu kroni
dabūjot, tas paliekot par visiem
gudrāks.
/E. Ābole, Vijciems./
5173. Čūskai jāizpiež dzelons,
kas visur līdz jānēsā, lai cilvēks
visur dabū taisnību.
/K. Jansons, Plāņi./
5174. Zem katras mājas dzīvo-
jot viena čūska; ja šī čūska no
mājas aizbēgot, tad māja drīzumā
nodegot.
/H. Vieglais, Vecpiebalga./
5175. Čūskas un kurmji nevarot
pārlīst pār ceļu, ja pa to neiet cil-
vēks. Tie atlienot ceļmalā un gai-
dot līdz kāds pa ceļu iet un tad
aši pārskrienot. Tas tāpēc, ka se-
nos laikos visiem dzīvniekiem bi-
jis jāpalīdz upes rakt, bet čūska ar
kurmi neesot palīdzējuši. Dievs
par to uzlicis šādu sodu.
/J. B. Latvija 1924. Nr. 18./
5176. Ja čūskai gadās priekš
saules lēkšanas pār ceļu iet, tad tā
nespēj pāriet, bet tai tur jānobei-
dzās. [Sal. kurmis.]
/Āronu Matīss, Bērzaune. P.
Lodziņš, Sērpils. Fr. Mūrnieks,
Lejasciems./
5177. Ja mājai vai kādai citai
vietai apiet 9 reizes apkārt pēdu pie
pēdas vienā celiņā, tad pāri ce-
liņam nekad neiet čūska.
/E. Brīnums, Rūjiena./
5178. Čūska nevarot pār lielceļu
pāriet, jo viņā esot ļaunais gars.
/J. Līnis, Taurene./
5179. Pa to ceļu, kur mironis
vests, nevar čūska pāri pāriet.
/H. Siliņa, Penkule./
5180. Kad čūska ir uz ceļa uzlī-
dusi, tad viņa netiek vairs no tā
nost, kamēr cilvēks to neierauga.
/K. Jansons, Plāņi./
5181. Ja čūska ir uz ceļa un ga-
rām iet kāds cilvēks, kas to nav ie-
raudzījis, tad viņa no tās vietas ne-
var tikt prom, kamēr to ieraudzīs
kāds cits cilvēks.
/E. Puķe, Ainaži./
5182. Ja čūska uzgājusi uz cil-
vēku ceļa, viņa nedrīkst aiziet, ka-
mēr nav nācis cilvēks un viņu ap-
žēlojis, atlaidis vai nositis.
/E. Gaile, Rūjiena./
5183. Nevajag čūsku mājā nest,
jo tās citas - dzīvās nāk tad pa-
kaļ.
/K. Strautiņš, Mēdzūla./
5184. Ja čūsku vakarā redz, tad
nelaime būs mājās.
/E. Hiršsone, Talsi./
5185. Čūska saka: "Cilvēki brī-
nās par čūskas novalku, bet ja tie
paši savu novalku redzētu, tad gan
būtu patiesi ko brīnoties."
/J. Rubens, Ērgļi./
5186. Čusina mātīte kāpj kokā
bērnoties, jo vecais čusins tai laikā
aprij savus bērnus. [Sal. kaķis.]
/K. Jansons, Plāņi./
5187. Čūskas priekš bērnu dzem-
dībām uzrāpjoties kādā bērzā
un
pakaroties vidū pār kādu zaru un
tad dzemdējot. Pēc dzemdēšanas
skrienot ātri no koka zemē un sā-
kot pati savus bērnus rīt. Kuriem
bērniem izdodoties paslēpties, tie
paliekot dzīvi.
/A. Vaskis, Tukums./
5188. Čūsku vajagot, jo tās ze-
mes nelabumu uzsūcot, lai cilvēki
varot dzīvot.
/K. Jansons, Plāņi./
5189. Ja nebūtu čūsku, nebūtu
cilvēku.
/A. Mednis, Liepupe./
5190. Čūska var redzēt verstēm
tālu.
/P. Š., Rīgā./
5191. Ja gavēņa laikā kokus vai
žagarus ved no meža mājā, tad va-
saru čūskas nāk mājā. Ja Lielā
piektdienā aiznes uz mežu kādu
koku vai žagaru un nomet pār ro-
bežu otra daļā, tad vasaru ir miers
no čūskām.
/E. Stīpniece, Vērene./
5192. Gavēnī nedrīkst par čūs-
kām runāt, lai tās vasarā nebūtu
jāsastop. Ja par tām runā, tad tās
jāapzīmē tikai: šī, šās, šām
u. t. t.
/J. Jansons, Plāņi./
5193. Čūskas salasoties reizēm
lielās čupās un tad spiedzot. Un ja
kāds to spiegšanu uzdzirdot, tad pa-
liekot kurls. Kad viena čūska spie-
dzot, tad tas nenotiekot. Tad jāiet
uz kādu pūšļotāju.
/Z. Lancmanis, Stāmeriene./
br/ 5194. Vajag apēst gabaliņu brū-
nas čūskas, tad var saprast visas
lopu un putnu valodas.
/M. Auziņa, Zemīte./
br/ 5195. Ja grib iemācīties visas pa-
saules valodas, tad vajaga vārīt
slēgtā katlā čūsku, un pa caurumu
ostīt tvaikus.
/A. Broža, Naukšēni./
br/ 5196. Ja redz čūsku, tad saka, ka
tam cilvēkam gadīsies dzīvē kas
ļauns.
/V. Duka, Vidzeme./
br/ 5197. Ja čūsku redz, tad vajaga
nospļauties, lai ļaunums nepieme-
tas.
/L. Zvirbule, Jaunlaicene./
br/ 5198. Ja čūskas nāk mājā,
tad
tur dzīvo jeb ir dzīvojis kāds ļauns
cilvēks.
/P. Zeltiņš, Ikšķile./
br/ 5199. Ja čūskas nāk mājā,
tad
mājas cilvēks ir ļoti dusmīgs.
/E. Priediņa, Renda./
br/ 5200. Ja čūskas nāk mājā,
tad
būs kāda sērga.
/J. Juškevičs. B. Z. II. piel.
1933. 275./
br/ 5201. Ja čūskas ap māju vazājas,
tad ap māju vajaga apvest mironi.
Tad čūskas tur vairs nerādīsies.
/F. Brīvzemnieks, 1881. VI. 200./
br/ 5202. Ja mājas tuvumā redz
čūsku, tad sagaidāma nelaime.
/A. Zālīte, Bērzpils./
br/ 5203. Ja divi cilvēki iet kopā un
čūska pārskrien par ceļu, tad viņi
pa to ceļu vairs kopā neies.
/Z. Lancmanis, Lejasciems./
5204. Kam bailes no čūskām, tam
mežā ejot jāskaita: "Miroņu pi-
nekļi, striķi, visi apakš zemes!"
/Z. Prauliņš, Aumeisteri./
5205. Kas no čūskas nobīstas,
tam trīs reiz jānospļaujas, jāizrauj
no savām drēbēm dzijas gals, kurš
atrociskis aiz sevis jānomet zemē.
/K. Jansons, Plāņi./
5206. Ja ieraugi čūsku un no-
spļaujies, tad tūlīt ieraudzīsi vēl.
/V. Miķelāns, Slate./
5207. Ja mežā čūsku ierauga,
tad
trīs reizes jānospļaujas un jāsaka:
"Tevi pirmo reizi ieraudzīju!" tad
čūskas vairs nerādīsies.
/A. Upmane, Jaungulbene./
5208. Ja pavasarī pirmo čūsku,
ko redz, nosit, tad vasarā neredzēs
nevienu.
/M. Breikše, Līgatne./
5209. Pavasari, kad pirmo reizi
ierauga čūsku, tā jānosit, tad to
gadu dabū daudz naudas.
/K. Palteris, Nītaure./
/ 5210. Kad čūskas lien no alām
laukā un sildās uz ciņiem, tad tiek
lietus ar pērkoni.
/Z. Lancmanis, Lejasciems./
5211. Ja mežā redz vairākas
čūskas, tad būs lietus.
/A. Aizsils, Lubāna./
5212. Ja mežā redz daudz čūs-
ku, tad drīzi būs lietus.
/E. Elksnītis, Ikšķile./
5213. Kad čūskas žirgti ložņā,
tad ir lietus gaidāms.
/Brīvā Zeme, 1929, VI, 7./
5214. Ja vasaru kādu dienu redz
pulku čūskas lodājam, drīzumā gai-
dāms lietus.
/I. B. Latvija 1924. Nr. 18./
5215. Čūskas valkājas pa zemi
uz lietu.
/P. Š., Katriņa./
5216. Ja salainā laikā čūskas
val-
kājas, tad drīz būs lietus.
/A. Salmāns, Balvi./
5217. Odzes izlien no paslēptu-
vēm uz lietu.
/Pētersons, Vijciems./
5218. Ja nosistai čūskai ir asinis
redzamas galvā, tad gaidāms tu-
vākā nākotnē lietus.
/J. Kļaviņš, Jelgava./
5219. Ja pēc lietus redz čūsku,
tad būs sauss laiks.
/J. Pētersons, Sērmūkši./
5220. Ja mežā redz daudz čūsku,
gaidāms pērkons.
/J. Ķikuts, Nīca./
5221. Ja čūskas lien no alām ārā,
gaidāms karsts laiks.
/J. Ķikuts, Nīca./
5222. Citi ēdina milzu lieluma
čūskas, kas no kaimiņu lopiem zog
pienu un nes to saviem saimnie-
kiem. [Sal. pūķis, ragana, zaltis.]
/D. Fabrīcijs, 1610./
5223. Ja čūskas grib izskaust no
savas zemes, tad plintes stobrā jā-
ieliek čūska un ar to jāpāršaun pār
robežu.
/E. Zommere, Rauna./
5224. Kad iet sēņot jeb ogot, tad
mežā ieejot jānoskaita, elpu aiztu-
rot, deviņas reizes: "Es gulēj#' kā
nomirusi!" tad nesatiekot čūskas.
/A. Aizsils, Lubāna./
II. Čūsku vārdi.
5225. Čūskām ir cilvēku vārdi:
vīriešu un sieviešu.
/K. Jansons, Plāņi./
5226. Katrai čūskai ir savs
vārds. Kurš cilvēks tad uzmin tās
vārdu, tas paliek uz visu mūžu ne-
laimīgs, bet tam čūska vairs ne-
dzeļ.
/Z. Lancmanis, Grundzāle./
5227. Katrai čūskai esot savs
vārds un ja to zinot, tad varot iz-
saukt. Čūska tad nākot pretī un ar
viņu varot darīt, ko gribot, jo tā-
dam viņa nekožot. Tikai vajagot
saukt sieviešu vārdā: "Ilziņ, Līzīt,
Grietiņ u. t. t. !"
/A. Kleinberga, Rauna./
5228. Ejot mežā nevajaga piemi-
nēt čūsku, lai to nesastaptu, jo ja
pieminēs, tad sastaps.
/K. Corbiks, Valgunde./
5229. Kad iet mežā sēņot vai
ogot, tad nedrīkst čūsku īstā vārdā
saukt, jo tad tā var iekost.
/J. Bikša, Daugmale./
5230. Mežā ogojot nevajag vār-
du čūska pieminēt, lai viņa nerādī-
tos.
/L. Seržante, Aloja./
5231. Ja mežā piemin čūskas
vārdu, viņa tūlīt parādās.
/A. Mednis, Limbaži./
5232. Par čūsku runājot, ne-
drīkst to vārdā saukt, tad ļaunums
piemetas.
/L. Zvirbule, Jaunlaicene./
5233. Kad mežā ejot, tad nevaja-
got piesaukt vārdu čūska, jo tad
čūskas rādoties, bet vajagot gan sa-
cīt tārps.
/A. Krūmiņa, Smiltene./
5234. Čūska jāsauc par stīvnāsi,
ne par čūsku, lai viņa nerādītos un
nekaitētu.
/P. Š., Vidriži./
5235. Tautā ne labprāt piemin
čūsku īstā vārdā. To mēdz saukāt
par garo putnu, garo tārpu, zemes
putnu, tārpu u. c.
/P. Jurģis jun., Jaunroze./
5236. Lai cilvēks nekad neierau-
dzītu čūsku, vajaga vārda "čūskas"
vietā teikt ko citu, piem. vecs, sa-
puvis striķis.
/H. Siliņa, Penkule./
5237. Kad čūsku redz, tad jāsa-
ka, ka sapuvis striķis guļ kā čūska,
tad tā guļ mierīgi un to viegli var
nosist.
/V. Liepiņa, Penkule./
5238. Čūsku īstā vārdā
nevajaga
saukt. To vajag labāk saukt vai nu
par "garo", "sātanu", "nelabo",
"tārpu" u. t. t.
/Z. Lancmanis, Lejasciems./
5239. Čūsku nedrīkst saukt pie
vārda; var saukt par brūtīti, par
jumpravu, par garasti, par garo tār-
pu, tik ne par čūsku. Citādi viņa
rādās.
/E. Gaile, Rūjiena./
5240. Čūsku veci cilvēki sauc par
lingā putnu.
/H. Skujiņš, Smiltene./
5241. Mežā ejot, jāpaņem bērza
zari padusē un jāsaka: "Ko satikšu,
to tūlīt pēršu" , tad nevienas čūskas
neredzēsi.
/V. Miķelāns, Slate./
5242. Čūskas nerādās, ja saka:
"Kas priekšā, tas pušu; kas aiz mu-
guras, to neredz."
/E. Jēpe, Palsmane./
5243. Lai čūskas nerādītos, tad,
mežā ieejot, jāsaka: "Labrīt, visi
meža kukainīši!"
/E. Laime, Tirza./
5244. Kad čūsku ierauga, tad, ja
grib lai viņa nekustas, jāsaka:
"Brūte gaida ģērbēja."
/E. Laime, Tirza./
5245. Kad divi jeb vairāki cilvēki
uziet čūsku, tad nedrīkst viens otru
pie vārda saukt, jo tad sauktam pie-
metas slikta slimība.
/Z. Lancmanis, Gaujiena./
5246. Čūsku sitot, otru cilvēku
pie vārda nesauc.
/K. Jansons, Vijciems./
5247. Gavēnī čūska jāpiemin
pie
ugunskura, lai vasarā nedzeļ.
/M. Ābele, Jaunjelgava./
5248. Ja kur laukā izejot negrib
satikties ar čūskām, tad ceļu uzsā-
kot jāsaka: "Eita jūs, māsiņas, pa
malām, es iešu pa ceļu."
/P. Š., Rauna./
5249. Mežā ogojot, lai neuzietu
kādiem zalkšiem jeb čūskām virsū,
tad mežā ieejot jānolauž bērza za-
riņš, jāaizliek aiz jostas un jāsaka
šādi vārdi: "Kuru satikšu, to pēršu,
kamēr viņam dzīvība iziet." Tad
neviens zalktis nerādās.
/M. Auziņa, Rīga./
5250. Ja kāda saimnieka daļā ir
daudz čūsku, tad pavasara rītā, ka-
mēr vēl ir rasa, ir jāstaigā pa pļa-
vām un ganībām un jāskaita šādi
vārdi: "Vecas vīzes, lapčas projām,
vecas vīzes, lapčas projām u. t. t."
/J. Peders, Laubere./
5251. Kad iet mežā ogot, tad pie-
gājušam pie meža jāsaka: "Nekris-
tītie pie malas, nu iet kristītie", tad
nesatiksi nevienas čūskas.
/J. Apsalons, Sērpils./
5252. Ieejot mežā jāsaka: "Tiš,
nost no kājām!" Tad čūskas ne-
redz.
/A. Veckalne, Dreiliņi./
5253. Mežā ejot vajaga teikt:
"Miroņi, visi pie malas!" tad nerā-
dās čūskas.
/J. Grestes krājums, uzr. M.
Lapetrova, More./
5254. Lai pasargātos no čūskām,
tad ieejot mežā jāsaka: "Kur Jēzus
vārdu daudzinās, tur elles spēki
drebēs."
/J. Pamplis, Garoza./
5255. Kad uz mežu iet, tad jā-
skaita pātari, lai čūskas klāt nenāk.
/H. Siliņa, Penkule./
5256. Kad iet mežā, kurā čūskas
dzīvo, tad vajag atcerēties pirmo
ziemsvētku dienu. Ja tā dara, čūs-
ku neredz.
/A. Šķēre, Skaistkalne./
5257. Ja iet mežā sēņot jeb ogot,
tad jāpasaka: "Pirmie ziemas
svētki piektdien." Tādā gadījumā
neredzēs nevienas čūskas.
/O. Darbiņš, Birži./
5258. Ja pavasarī pirmo reizi
mežā iet, tad vajaga aiz jostas aiz-
bāzt pirmo kociņu, kuru ierauga
zemē, tad neredz čūskas.
/A. Smilga, Gaiķi./
5259. Vajag jemt rupjas maizes
gabaliņu uz mežu līdz, lai čūskas
nerādās.
/L. Bičole, Zemgales Mežmuiža./
5260. Kad mežā ejot negrib sa-
tikt čūsku, tad vajaga teikt šādus
vārdus: "Labrīt, tu mīļā meža mā-
siņ, iesim abas vienu ceļu, bet tikai
kā nesatiekamies."
/K. Corbiks, Līvbērze./
5261. Kas iet mežā, tam jāno-
lauž skuju zariņš un jāsaka 3 rei-
zes: "Tiš, mežā!" Tad neredzēs ne-
vienu čūsku, un tās arī neiekodīs.
/J. A. Jansons./
5262. Ejot mežā, kur daudz čūs-
ku, jāskaita: "Lācis sēž laivā, zaļa
slota rokā; kurš nāk pretim, tam
dod pa acīm." Tad čūskas neuz-
bruks.
/J. A. Jansons, Plāņi./
5263. Kad pirmā dienā pļavā iz-
kāpj no vāģiem, tad jāaizdedzina
salmu vīšķītis un jāsaka: "Kas pļa-
vā, lai mežā!" Tad pļavā nebūs
čūsku.
/K. Jansons, Plāņi./
5264. Lai pļavā sienu pļaujot, ne-
rādītos čūskas, tad pirmajam pļā-
vējam, izkapti strīķējot, vajaga sa-
cīt šādus vārdus: "Kas pļavā esat,
pazūdiet pa mežiem un krūmiem,
citādi galvas nost!"
/E. Zommere, Rauna./
5265. Ja pļavā dzīvo daudz čūs-
ku, tad jājem izkapts, jāpiesien ga-
rā striķī un jāiet visapkārt pļavai,
velkot izkapti pa zemi sev aiz mu-
guras. Iziešanas vietā jāiesprauž
mietiņš, kas vēlāk jāaizsviež uz to
pusi, uz kuru grib, lai čūskas aiz-
ietu.
/M. Rumpe, Tirza./
5266. Mežā ejot jāņem nazis līdz
un jāsaka: "Kuru pirmo redzēšu,
to noduršu", tad neredz nevienas
čūskas.
/A. Smilga, Gaiķi./
5267. Mežā ejot, jātur rokā nazī-
tis, lai čūskas nerādās.
/I. Melngalve, Melluži./
5268. Ja negribot čūskas redzēt,
tad vajagot noķert dzīvu čūsku, ap-
dedzināt astes galu un tad palaist.
/J. Līnis, Taurene./
5269. Ja grib, lai ganībās nebūtu
čūsku, tad jānoķer viena čūska un
jāsadedzina.
/A. Plaudis, Kosa./
5270. Lai čūskas nenāktu mājā,
tad gavēņa piektdienās, mežā ve-
zumu taisot, pēdējā pagale vai ža-
gars jāliek otrādi, t. i. ar rezgali uz
pakaļgalu, vai arī pēdējā pagale vai
žagars no vezuma jānomet.
/V. Johansone, Liepa./
5271. Kad iet mežā, vajaga ņemt
sērmūkšļa kūju un iegriezt tanī de-
viņus krustus, tad čūskas neredzot.
/M. Eglīte, Vijciems./
5272. Ja gavēnī runā par čūsku,
tad viņa jāsauc par "šo", citādi
viņas vasarā bieži rādās.
/J. Jansons, Plāņi./
5273. Pēdējā māņa dēļ
arī "šis"
ir palicis jau nepatīkams vārds, kā-
dēļ mēdz sacīt: "Šis ir cinatā".
/P. Š., Rauna./
5274. Ja redz čūsku, tad nevajag
nospļauties, jo tad tā būs vēlreiz
jāsatiek.
/A. Pidriks, Sauka./
III. Čūskas košana.
5275. Kad čūska iekož, tad viņa
noņem pusi laimes.
/P. Zeltiņa, Ikšķile./
5276. Čūskas nekož tādam cilvē-
kam, kas čūskas nesitot un neie-
nīstot.
/P. Zeltiņa, Ikšķile./
5277. Čūska nevienam nevar ie-
kost, ja tā nesacērt ringolā un ne-
iegrūž dzelona zemē, kur tai katrā
vietā ir ģifts.
/P. Š., Rauna. K. Jansons, Plāņi./
5278. Kad čūska iekodusi, tad
viņa arī ir izlaidusi visu savu ģifti
un var atkal kost tikai tad, ja dabūj
no zemes ievilkt ģifti.
/P. Š., Rauna. P. Zeltiņa, Ikšķile./
5279. Ja čūska iekodusi, tad ie-
kostajam jāsteidzas pie ūdens, ka-
mēr vēl čūska nav piesteigusies, tad
nepampst un čūska nobeidzas.
/A. Aizsils, Lubāna./
5280. Ja čūska iekož, tad tūliņ
jāsteidzas pie ūdens un kaut pilīte
jāuzpilina uz ievainotās vietas. Arī
čūska tūlīt pēc iekošanas steidzas
pie ūdens. Sakostajam jāpieiet pie
ūdens priekš čūskas, tad čūska
beigta un vaina dziedēta.
/E. Laime, Tirza./
5281. Kad čūska iekož, tad ļoti
ātri jāskrien uz ūdeni un jānomaz-
gā, tā vieta, jo arī čūska tūlīt
skrien
uz ūdeni, un kurš pirmais aizskrien,
tam par labu nāk.
/A. Berķe, Mētriena./
5282. Kad čūska iekodusi, tad sa-
kosto nedrīkst vest istabā, bet tas
jāārstē laukā.
/L. Bičole, Zaļenieki./
5283. Ja iekož čūska, tad cilvēks
nevar iet zem jumta pirms nav pie
ārsta bijis, jo tad nevar izārstēt.
/Z. Lāce, Veclaicene./
5284. Kad dabū odzes kodienu,
tad nedrīkst iet tādā ēkā, ko kuri-
na, bet drīzāk kādā šķūnīti,
ko ne-
apkurina, jo tad kodiens nesa-
pampst.
/E. Zemītis, Ventspils./
5285. Kodēja čūska jālūko
no-
sist un ar tās galvu vāts jāapspai-
da. Galva savelk ģifti atpakaļ. Sa-
kosto nedrīkst nest uguns ēkās (kur
uguns kurta).
/E. Gaile, Trikāta un Rūjiena./
5286. Ja čūska esot iekodusi, tad
to vietu vaigot apspaidīt ar čūskas
galvu un tā drīz vien paliekot ve-
sela.
/H. Skujiņš, Smiltene./
5287. Ja čūska iekož, tad kodēja
čūska jānoķer, jāpārgriež vidū
pu-
šu, un gaļa jāliek pie koduma. Tad
nepampst, un arī sāpes ātri pāriet.
/K. Mulenbacha man./
5288. Ja čūska iekož, tad viņa
jānosit un ar koku, ar kuru nosita
čūsku, jāapberzē kodums, tad ne-
kas nekait.
/K. Palteris, Nītaure./
5289. Čūsku kodumu vajaga ap-
spaidīt ar to koku, ar kuru čūska
nosista, tad slimnieks drīz izveseļo-
joties.
/I. B. Latvija, 1924. Nr. 18./
5290. To koku, ar ko garo (čūs-
ku) nosit, aiz sijas istabā aizbāž un
bērnam ar to garās vainu ārstē,
bērnu apspaida ar koku.
/K. Jansons, Plāņi./
5291 Ja redz čūskai ko mutē,
tad čūska jānosit, jāizjem tas, kas
tai mutē, un jānoliek istabas sienā,
kur tam nolūkam izurbts caurums.
Ja pāriet uz citu vietu dzīvot, tad
atradums jāņem līdz. Tad cilvēks
būs visu mūžu laimīgs.
/F. Brīvzemnieks, 1881. VI, 200./
5292. Ja čūskai ieliekot mutē
baltumiņu no cilvēka zobiem, tad
tā esot uzreiz pagalam.
/P. Zeltiņa, Ikšķile./
5293. Kad čūska iekož kājā
vai
rokā, tad sakostais loceklis jāierok
zemē, tad zeme izvelk ģifti.
/P. Š. jun., Mārsnēni. P. Zel-
tiņa, Ikšķile./
br/ 5294. Kad čūska iekož, tad ievai-
notā vieta jāierok zemē, vai arī jā-
uzsien varde.
/E. Laime, Tirza./
5295. Ja dzīvu vardi piesien pie
čūskas koduma, tad varde izsūc
jifti un vaina paliek vesela.
/E. Vīķele, Plāņi./
5296. Kad garais tārps (čūska
iekož, uz tās vietas jāuzsien varde,
tad paliks vesels.
/H. Skujiņš, Aumeisteri./
5297. Čūskas kodumu var sadzie-
dēt uzliekot pīpes sviedrus uz ko-
duma.
/K. Jaunzeme, Nīca./
5298. Ja čūskai mutē iesmērē
pī-
pes sodrējus, tad čūska nobeidzas.
/A. Aizsils, Kalsnava.
5299. To locekli, kamī čusins
iekož, zemē ierok, lai tukšis neme-
tas.
/K. Jansons, Plāņi./
5300. Kad čūska iekož, tad uz
tās vietas jāliek rupuča āda, lai ne-
tūkš.
/Z. Lancmanis, Lejasciems./
5301. Ja čūska iekož, jāuzliek
uz
koduma krupja āda.
/E. Gaile, Trikāta un Rūjiena./
5302. Kad čūska iekodusi, tad
tūliņ uz koduma vietas jāuzliek
varde, kas izvelk visu ģifti.
/P. Š., Rauna. J. Rubenis, Ērgļi./
5303. Ja čūska iekož, tad kodu-
ma vietā jāliek klāt dzīvas vardes
tikmēr, kamēr tās nobeidzas. Ja
vardes vairs nebeidzas, tad visa
ģifts no koduma ir izsūkta un tā
tad nekādu ļaunu seku nav.
/E. Vēvere, Ļaudona./
5304. Ja čūska iekož, tad to vie-
tu jāberzē ar vardes vēderu, kamēr
varde nobeidzas.
/J. A. Jansons, Olaine./
5305. Kad odze iekož, tad pie
brūces vajag piesiet dzīvu vardi. Ja
varde nobeidzas, tad odzes kodiens
nebūs nāvīgs.
/M. Zariņa, Ogresgals./
5306. Uz čūskas koduma liek
vardi, jo pēdējā esot no čūskas cē-
lusies.
/K. Jansons, Plāņi./
5307. Kad lopam vai cilvēkam
iekož odze, tad kodums jāsaberž ar
petrolejā samērcētu vilnainu lupa-
tu, bet sakostais nedrīkst iet pirms
sasmērēšanas skursteņu ēkā.
/P. Bīlands, Pastende./
5308. Kad odze iekož kājā, tad
kodumu vajag ārstēt, sakot šādus
vārdus:
"Gluma zema
Tauku desa,
Saule gāza,
Lai tavs kodums
Izput kā ūdens burbul#'s.
Pēc tam uzspļauj trīs reizes uz ko-
duma un tas sadzīst. Arī odze esot
beigta.
/K. Šteinbergs, Skrunda./
5309. Pret čūskas kodumu līdz
vārdi: "Mārija zvērēja, čūska
dū-
ra, Jēzus strāpēja to". Jānoskaita
trīs reizes, krustus pievelkot.
/K. Mu#:lenbacha man./
5310. Ja čūska iedzēlusi, jāskai-
ta trīs vai deviņas reizes: "Ievai
dūra dzeloni. Savas vātis Jēzum min
ar savām kājām. + + +
/I. B. Latvija 1924. Nr. 18./
5311. Odzes vārdi: Ieva dūra
dzenolu no savas mutes un Jēzus
ar savām kājām. + + +
(Deviņas reizes tā jārunā).
/A. Šķēre, Skaistkalne./
IV. Čūskas kodums.
5312. Gavēnī nosista jāie-
liek pusstopā spirta un ar šo šķid-
rumu jāapsmērē čūskas kodums.
Kodušo čūsku vajaga nosist un ar
viņas galvu saspaidīt kodumu.
/J. Kriķis, Starti./
5313. Čūskas kodumu un vispā-
rim uzpampumu noslābina, kad uz
tā uzliek lupstenājus (ligusticum
levisticum).
/Etn. IV, 1894. Auļukalns./
5314. Čuskas kodumam vajag
uzlaist pīpes dūmus, tad nepampst.
/J. Andersons, Sātiņi./
5315. Ja čūska ir iekodusi, tad
ir ieteicams ēst gaiļa smadzenes.
/S. Gūberts. 1688./
5316. Ja govij iekož čūska, tad
vakarā bez saules jāizgriež vij-
griezne ar visām saknēm un ar to
jāapriebj tā vieta. Pēc tam vij-
griezne jāaiznes turpat atpakaļ, tad
čūskas kodums ātri izlaižas.
/A. Aizpurve, Lubāna./
5317 Ja čūskai ir balts astes ga-
liņš, tad viņa kodusi cilvēkam vai
lopam.
/P. Š., Rauna./
5318. Ja kustonim iekož čūska,
tad jāņem 9 akmeņus no pirts
krāsns, 9 reizes ar tiem iekostā
vieta jāsaspaida, un akmeņus jā-
atliek tai pašā vietā atpakaļ, kur
tie ņemti. Pēc uz ievainojuma uz-
liek tabaku un govs būs vesela.
/Z. Lāce, Veclaicene./
5319. Ja čūska iekož sunim, tad
jāsviež nauda pāri jumtam.
/J. A. Jansons, Olaine./
V. Čūska vēderā.
5320. Čūska var ielīst tāpat cil-
vēkiem kā govīm vēderā.
/P. Š., Rauna./
5321. Pie pupa bērniem čūskas
labprāt lienot, pievilktas no piena
smakas. Annēniešos čūska ielīdusi
bērnam mutē. Gan tēvs steidzās
raut ārā, bet čūska vidū pārtrūkusi
un otra puse palikusi bērnam vē-
derā. Bērns palicis zils un melns
un bijis uz vietas pagalam. Ar ta-
baku varot čūsku atbaidīt.
/A. Kleinbergs, Rauna./
5322. Kad cilvēkam māgā čūs-
ka ielīdusi, tad tam mugura salstot.
Tad jādzer salds piens. Tai pašā
gadijumā dzer arī zirga sviedrus.
/K. Jansons, Plāņi./
5323. Kad čūska guļot ielīdusi
vēderā jeb arī ir tur ieburta, tad
zirgs jāsajāj putām un ar tām pu-
tām jāaptraipās, tad čūska nāk
laukā.
/P. Zeltiņa, Ikšķile./
5324. Kam čūska ielīdusi māgā,
tam zirga mīzalus dod.
/K. Jansons, Plāņi./
5325. Kam čūska ielīdusi iekšās,
tam zirga sviedrus dod dzert.
/K. Jansons, Plāņi./
5326. Otram vēderā var čūsku
iedzirdināt šādā kārtā. Vajaga no-
sist čūsku, ielikt viņai zirni mutē
un ierakt zemē. Kad tur izaug
zirņi, tad ar tiem var iedzirdināt
otram čūsku vēderā.
/E. Linge, Salaspils./
5327. Čūskas un šķirgāļus var
cilvēkam vēderā arī iedzirdīt. Līdz
Jurģa dienai jādabū tāds kustonis,
jānosit, jānogriež tam galva, kurā
jāieliek miežu grauds un jāierok
zemē. Kad miezis tur izaudzis un
nogatavējies, tad tas jānogriež un
graudi jāsaberž par miltiem. Kam
šos miltus iebērs dzērienā, tam vē-
derā izaugs čūska vai šķirgālis.
Tādēļ arī vēl ļaudis priekš dzerša-
nas no padotā trauka arvien nolēja
kādas piles zemē jeb uzpūta uz
dzēriena virsū. Ar to tad ļaunums
ticis novērsts. Čūsku jeb šķirgāli
varot tomēr izvemt laukā, ja zir-
ga sviedrus iejemot iekšā.
/F. Brīvzemnieks, 1881. VI, 201./
5328. Ar čūsku jeb vardi var
otru apdzirdīt arī tā. Gavēnī jā-
norauj čūskai jeb vardei galva,
kreisās acs caurumā jāieliek viens
zirnis un tad galva jāpaliek apakš
pirts lāvas. Katrā piektā vakarā
zirnis jāaplej ar ūdeni. Pēc septi-
ņām nedēļām zirnis izaugs un sāks
ziedēt, bet augļu tam nebūs. Uz
ziediem radīsies melni putekļi. Šie
putekļi ir jāuzjem un jāpaglabā
kādā pudelītē. Ja šos putekļus ie-
ber kādā dzeramā traukā, tad, kas
no tā trauka dzers, tas dabūs vē-
derā dzīvu čūsku jeb vardi. Ja tas
notiek, tad tam cilvēkam ir jāmirst,
ja viņš nezina, kā glābties. Vienī-
gais līdzeklis pret tiem kustoņiem
vēderā ir šņaucamā tabaka. Ja to
iejem iekšā, tad uznāk vēmiens un
kustoni var izvemt laukā.
/F. Brīvzemnieks, 1881. VI, 201./
VI. Čūskas apturēšana.
5329. Ja čūsku ierauga un ne-
dabū rokā, tad vajagot tai vietā
uzlikt sērmūkšļa krustu, tad čūs-
ka uzlecot virsū un nost vairs ne-
tiekot, kamēr to nositot. Ja čūsku
ieraugot, tad vajagot ar vienu
sviedienu uzsviest zariņu, tad viņa
vairs projām netiekot, bet ja pace-
ļot uz augšu un gribot otrreiz
sviest, tad aizbēgot.
/A. Kleinbergs, Rauna./
5330. Ja čūska iebēg krūtī (ci-
nī), tad vajag tanī vietā nolikt
krustu, jo tad viņa nekad vairs ne-
var tikt ārā.
/I. Kažoka, Lubāna./
5331. Kad čūska pazūd, tad vi-
ņa tomēr atgriežas atkal turpat at-
pakaļ, ja tai vietā iesprauž sēr-
mūkšļa krustiņu zemē.
/K. Jansons, Plāņi./
5332. Ja redz čūsku un tā aiz-
bēg, tad tanī vietā no kociņiem jā-
uzmet krusts, vēlāk čūska atnāk
atpakaļ un uzguļas uz krusta.
/A. Aizsils, Lubāna./
5333. Ja čūsku nedabū nosist,
bet redz gan, kur ielied, tad jāiz-
taisa no pīlādža krustiņš un jāie-
sprauž tai vietā, kur cūska ielīda.
Pēc trim dienām čūska iznāk pie
krustiņa.
/A. Dragone, Palsmane./
5334. Cinī, kurā ir čūska, vajag
iespraust sērmaukša krustiņu, tad
čūska pēc brītiņa izlied.
/A. Kalniņa, Jaunpiebalga/
5335. Ja čūska zemē ieliedot, tad
pie tā cauruma lai piespraužot
sērmūkšļa krustiņu, tad viņa tū-
daļ izlīdīšot.
/J. Bitaka, Litene./
5336. Pie alas, kurā čūska ielī-
dusi, jānoliek pīlādža krustiņš, tad
viņa pati izlīdīs un apgulsies uz
krustiņa.
/L. Lupiķis, Dzelzava./
5337. Ja čūskai uzmet pīlādža
krustiņu, tad tā netiek no vietas
prom.
/J. A. Jansons, Rāmuļi./
5338. Ja redz čūsku zemē ielie-
nam, vajaga tur iespraust sērmūš-
ku krustiņu, tad čūska drīz izlīdīs
un aptīsies ap krustiņu.
/I. B. Latvija, 1924, Nr. 18./
5339. Kad čūskai piesprauž
krustu klāt, tad tā nevar no tās
vietas vairs aiziet.
/R. Bērziņš, Džūkste./
5340. Ja čūska iebēg cinī, tad
viņu no slēptuves var izvilināt, ja
uzsprauž cinim sērmūkša koka
krustu, kurš pagatavots bez dzelzs
daļām - naglām.
/V. Grīnbergs, Jaunpiebalga./
5341. Ja gulošai čūskai uzmet
virsū krustām pīlādža zarus, tad
viņa no tās vietas vairs nevar aiz-
iet un nomirst.
/A. Korne, Meirāni./
5342. Ja redz mežā čūsku un vi-
ņa aizbēg, tad tai vietā, kur domā,
ka viņa ielīdusi, noliek krustiski
saliktu sarkanu dziju. Tad viņa
nāks ārā.
/A. Mednis, Limbaži./
5343. Ja grib čūsku piesiet, tad
vajaga tajā vietā, kur čūska zemē
ielīž, uzlikt sarkanas dzijas krus-
tu. Pēc laiciņa čūska tajā vietā
atkal izlīdīs.
/L. Zvirbule, Jaunlaicene./
5344. Ja čūsku redz, tad jāno-
lauž sērmūškas zars un jāuzliek
uz tās vietas, kur čūska ielīdusi,
tad viņa nāk ārā.
/J. Jurjāns, Jaungulbene./
5345. Kad čūskai aizliekot krus-
tu priekšā, kur tā ielīdusi, tad tā
no tās vietas vairs nevarot ārā
tikt, kamēr to krustu kāds noņe-
mot vai apgāžot.
/E. Ābole, Vijciems./
5346. Kad čūska ielien kādā alā,
tad pie tās jānoliek sērmūkšļa
krustiņš. Čūska tad iznāk pie tā
krustiņa.
/F. Brīvzemnieks, 1881. VI, 201./
5347. Ja kur redzēta čūska, tad
vajaga tai vietā uzvilkt krustu, un
čūska iznāks otrreiz tai pašā vietā.
/O. Darbiņš, Birži./
5348. Kad čūsku ierauga, bet vi-
ņa tūlīt pazūd, ar kaut kādu koci-
ņu trīs reizes apvelk riņķī. Pēc
tam kociņu noliek riņķa vidū un
pārliek pāri otru kociņu tā, lai iz-
nāktu krusts. Pēc neilga laika
čūska būs redzama uz krusta.
/I. B. Latvija 1924. Nr. 18./
5349. Ja čūska ieskrien cinī, tad
ar mietu jāuzmet krusts, jāapvelk
ap to vietu trīsas reizes pret sauli
riņķis un miets turpat jāiesprauž.
Iz šā riņķa viņa nekad nedrīkst
iziet. Vilcējs var godīgi aiziet uz
māju, atnākt otrā dienā un čūsku
nosist.
/E. Gaile, Rūjiena./
5350. Kad čūsku nosit, tad tur
zemē jāiesprauž krusts; tad tur
iznāks no zemes apakšas arī citas
čūskas.
/P. Zeltiņa, Ikšķile./
5351. Kad čūsku ierauga, bet tā
tūlīt ielien zemē, uzliek trīs krus-
tus. Pār krustiem pārlīst čūska ne-
varot. Ja tā no zemes izlīdīs, tad
katrā ziņā aptīsies ap vienu no
krustiem.
/I. B. Latvija, 1924, Nr. 18./
5352. Ja redz čūsku zemē ielie-
nam, vajaga ar basām kājām trīs
reizes ap to vietu skriet apkārt.
Tad čūska drīz izlīdīs, bet nekur
tālu neaizrāpsies, jo viņa nevar
pārlīst pār vietu, kur kristīgs cil-
vēks gājis ar basām kājām.
/I. B. Latvija, 1924, Nr. 18./
5353. Ja sitējam čūska izbēg un
ielien cinī, jāuzmet ar pirkstu
krusts, jāapvelk pret sauli 3 reizes
riņķī un jāsaka: "Jumprava, pa-
gaidi kamēr ķēniņš zobenu no-
kaļ." No šā riņķa čūska
nedrīkst
iziet. Ja neviens nenāk viņu nosist,
viņai turpat jānobeidzas.
/E. Gaile, Rūjiena./
5354. Lai čūska neaizbēgtu, ka-
mēr sitējs koku dabū, jāsaka: "Stā-
vi brūte, kamēr tevi kronēs!"
/L. Zvirbule, Jaunlaicene./
5355. Kad ieraugi čūsku, tad jā-
saka: "Brūte, pagaidi, kamēr brūt-
gāns svārkus šūn", tad viņa gulēs
mierīgi, vari nosist.
/J. Apsalons, Sērpils./
5356. Čūsku var apturēt, lai ne-
bēgtu projām, ar šādiem vārdiem:
"Pagaidi, brūtīte, kamēr brūtgā-
nam svārkus pašuv!"
/E. Zommere, Rauna./
5357. Ja čūsku grib dabūt ārā
no slēptuves, tad tai vietā jāie-
sprauž sērmūkšļa krustiņš un jā-
noskaita šādi vārdi: "Guli, guli,
mamzelīte, kamēr taisu zobentiņu.
Kad būs gatavs zobentiņš, tad es
tevi modināšu."
/E. Zommere, Rauna./
5358. Guli, guli, kūlainīti, devi-
ņās baznīcās; tev pieder tie purvi,
meži, man tie lauki, tīrumi. Sariti-
nies kā sētas rīkste. Amen.
/A. Šķēre, Skaistkalne./
5359. Ja čūska ielīdusi krūmā,
tad gājuši krūmam apkārt, bet ti-
kai pret sauli un pēdu pie pēdas.
Čūska tad izlīdusi.
/E. Krastiņa, Naukšēni./
5360. Kad čūsku redz, tad jāsa-
ka: "Gaidi, brūte, kamēr brūtgāns
nāks". Tad čūska vairs nekustas,
viņu var nosist. Bet ja čūsku grib
aizbaidīt, tad vajaga teikt: "Kau-
nies, kaunies, Ievas meit", tad
čūska aizbēg.
/Z. Lancmanis, Lejasciems./
5361. Kad ierauga čūsku un
grib, lai viņa apstājas, jāskaita:
"Brūte, pagaidi, brūtgāns nāks ar
miršu kroni."
/H. Skujiņš, Smiltene./
5362. Ja čūsku ierauga, jāskaita
trīs reizes: "Brūte, pagaidi, vedekla
nāk!" tad čūska nebēg. Ja tā to-
mēr vēl bēg, jāskaita: "Brūtgān,
pagaidi, vedekla nāk!" Tad čūska
katrā ziņā vairs nebēgs.
/I. B. Latvija, 1924, Nr. 18./
5363. Ja kaut kur ierauga čūs-
ku un nav neviena sitamā, tad jā-
saka: "Pagaid', brūtīt, kamēr brūt-
gāns nāks." Čūska gaidot, kamēr
atnākot ar mietu.
/E. Gaile, Rūjiena./
5364. Čūsku var apturēt ar šā-
diem vārdiem: "Brūte, pagaidi, ka-
mēr brūtgāns nāk!"
/K. Jansons, Plāņi./
5365. Čūsku var apturēt ar šā-
diem vārdiem: "Trīna, pagaidi,
kamēr es aiziešu pie skrodeļa tev
svārkus nomērīt!"
/K. Jansons, Plāņi./
5366. Kad čūsku redz, jāskaita
sekošie vārdi, tad čūska apstājas:
"Pagaid, pagaid, mamzelīt, kamēr
kleitu nomērī". Jeb arī: "Striķi,
pinekli, striķi, pinekli, pagaidi
mani."
/H. Skujiņš, Smiltene./
5367. Čūsku var apturēt ar šā-
diem vārdiem: "Guli, guli jumpra-
viņa, kad nokalšu zobentiņu; kad
nokalšu zobentiņu, tad tev kaklu
nocirtīšu."
/K. Jansons, Smiltene./
5368. Ja čūsku ierauga, tad jā-
skaita: "Bum, bum, velna zivs,
pagaidi, kamēr dabūju apaušu."
Tad čūska paliek stāvot.
/J. Jurjāns, Jaungulbene./
5369. Kad čūsku ierauga, jā-
skaita: "Striķis, pineklis, striķis,
pineklis, striķis, pineklis - guli!"
Tad čūska nebēgot prom un to va-
rot viegli nosist.
/I. B. Latvija, 1924, Nr. 18./
5370. Kad čūsku redzot, tad va-
jagot sacīt: "Čūska pinekls", tad
viņa vairs no tās vietas projām ne-
tiekot.
/E. Ābole, Vijciems./
5371. Čūsku ieraugot, lai tā ne-
bēgtu prom, jāskaita: "Čuči, guli,
kūlenīt, tev pieder purvi, meži,
man tās tīruma ežiņas."
/I. B. Latvija, 1924, Nr. 18./
5372. Čūsku neredz, ja mežā
ejot saka: "Nost no ceļa, griezīšu
kopā, metīšu podā, vārīšu klim-
pas."
/K. Jansons, Plāņi./
VII. Čūsku vajāšana.
5373. Kad ķirminu (čūsku) no-
sit, tad ienaidnieks vinnēs.
/I. Bergmanis, 1862. g., Bārta./
5374. Kad ķirmins iekož, tad ie-
naidnieks vinnēs.
/I. Bergmanis, 1862. g., Bārta./
5375. Saka, kad čūskai uzsitot
trīs reizes ar bērza rīksti, tad viņa
paliekot ļoti nevarīga un ātrāki
nomirstot, nekā kad to sistu ar
citu kādu koku.
/M. Auziņa, Rīga./
5376. Ja odzei uzsit trīs reizes
ar bērza vici pa galvu, tad odze
paliek beigta guļot.
/K. Šteinbergs, Skrunda./
5377. Čūsku varot vislabāk ar
alkšņa koku nosit.
/A. Ēdelmanis, Raņķi./
5378. Kas čūsku sit, tam jā-
stāv tā, kā viņa ēna krīt uz čūsku,
lai nekāda vaina nepiemestos.
/K. Jansons, Plāņi./
5379. Kas čūsku savā ēnā sit,
tam kājas sāp.
/K. Jansons, Plāņi./
5380. Čūsku var nosist atrociņis
ar mazu, mazu žagariņu.
/K. Jansons, Plāņi./
5381. Ja pirmo čūsku, pavasarī
ko redz, nosit, tad tas visu vasaru
būs brīvs no čūskām, tās vairs ne-
redzēs.
/S. Dunkule, Jaunauce./
5382. Čūsku mežā redzot, vaja-
got sist ar pīlādzes zaru, tad tā
viegli nositama.
/A. Strode, Rudzēti./
5383. Čūsku vajag sist ar tādu
koku, kur stāvais zars audzis, tad
pašam nekas slikts nenotiks.
/M. Eglīte, Vecgulbene./
5384. Priekšmetu, ar kuru nosit
čūsku, atstāj turpat nepaceltu.
/M. Navenickis, Zasa./
5385. Kad to koku, ar ko čūska
sista, ņem rokā, tad tā paliks kā
čūskas pavēdere.
/Atbalss k. 1897. A. Klein-
bergs, Rauna./
5386. Ja tādu koku paņemot ro-
kā, ar kuru čūska sista, tad rokas
sasprēgājot.
/J. Niedre, Džūkste./
5387. Ja to koku, ar ko čūsku
sit, otrreiz rokā saņemot, tad mute
paliekot tāda kā čūskas pavēdere.
/A. Kleinbergs, Rauna./
5388. Nevajaga aiztikt tam ko-
kam, ar ko ir čūska nosista, citādi
roka sasprēgās, līdzīga čūskas vē-
deram. Bet ja ar tādu koku aiztiek
čūskas kostu vainu, tad pampums
un sāpes pāriet.
/F. Brīvzemnieks, 1881. VI, 200./
5389. Koku, ar kuru čūska no-
sista, nevajagot rokās ņemt, ja ņe-
mot, rokas sāpot un sapampstot.
/H. Skujiņa, Smiltene./
5390. Ja čūsku redz, tad viņa
jānosit un jānorok. Bet tas koks,
ar kuru tika čūska sista, jānes mā-
jā un jāsadedzina, un ja nesade-
dzina, tad otru reizi čūska visādā
ziņā iekodīs.
/A. Brūvele un A. Suse, Ape./
5391. To koku, ar kuru nosista
čūska, nedrīkst ņemt rokā, jo tad
rokas paliekot itkā ar čūskas ādu.
/Z. Lancmanis, Gaujiena./
5392. To koku, ar kuru nosista
čūska, nedrīkst ņemt rokā, jo tad
rokas paliekot it kā ar čūskas ādu.
/Z. Lancmanis, Gaujiena./
5393. Koku, ar kuru čūska sis-
ta, nevajag ņemt rokā, jo tad ro-
kas plīst.
/M. Eglīte, Svētciems./
5394. Ja nosit čūsku, tad to mie-
tu vajaga iespraust zemē, lai citi
zin, kas tas par mietu un neņem
rokā.
/A. Eglīte, Svētciems./
5395. Koku, ar kuru čūska sis-
ta, vēlāk nevar ņemt rokā, tad ro-
kas čūlo.
/A. Tidriķe, Pabažu jūrmala./
5396. Čūsku sitamo mietu otrs
rokās nevar ņemt, jo tad sprēgā
rokas.
/J. Vilnītis, Jumurda./
5397. Ja čūsku nosit, bet tās
galvu nesadragā vai neiedzen ze-
mē, tad ķirzaka čūsku izārstē.
/J. A. Jansons, Valka./
5398. Ja čūsku pārsit pušu, tad
ķirzakas to salodē.
/A. Zvejniece, Piebalga./
5399. Koku, ar kuru nosit čūs-
ku, vajag nolikt pie klēts durvīm,
tad zaglis netiks tur iekšā.
/M. Auziņa, Zemīte./
5400. Kociņu, ar kuru čūska no-
sista, vajag iebāzt klēts sienā pie
durvīm, jo tad klētī zagļi netiek
iekšā.
/L. Rone, Ikšķile./
5401. Ja to koku, ar kuru čūska
nosista, ienes klētī, tad peles labī-
bas neaiztiek.
/V. Alke, Jaungulbene./
5402. Koku, ar kuru čūsku no-
sit, nedrīkst nest līdz, tad nesējs
paliek akls.
/E. Laime, Tirza./
5403. Ja čūska ar vardi kaujas
un ja viņas ar kādu rundziņu iz-
šķir, tad to rundziņu vajaga ņemt
līdzi pie tiesām, jo tad tur viss labi
izdosies.
/V. Krieviņš, Daugmale./
5404. Ja kāds cilvēks nosit ar
vienu un to pašu koku septiņas
čūskas, tad šis koks viņam (cilvē-
kam) jāpanes uz muguras, jo tad
mugura nesāp.
/K. Līdeka, Meirāni./
5405. Ja viens čūsku sit un otrs
smej, tad smējējs satūkš.
/K. Jansons, Plāņi./
5406. Kas dzīvu čūsku iemet
ugunī un izdzird tur čūskas spieg-
šanu, tas paliek kurls.
/K. Jansons, Plāņi. P. Š., Rauna./
5407. Ja kāds čūsku sitot nejau-
ši dzirdot viņas balsi, tad tam
dzimstot kurli bērni.
/J. Jansons, Plāņi./
5408. Kas čūsku uzliek uz egles
krijas, kur tā izlaiž savas kājas,
ja dabū tās redzēt, tas paliek akls.
/K. Jansons, Plāņi./
5409. Nevajaga atstāt pussistu
čūsku, ja tā paliek dzīva, tad viņa
atriebjas: sāk sāpēt kāda miesas
daļa.
/J. Atteka, Nīca./
5410. Čūsku nedrīkstot nosist,
tad sitējam rādoties to vasaru
daudz čūsku.
/Z. Sēle, Sloka./
5411. Ja kāds čūsku sitot to vi-
sādi spīdzinot, tad tas dabūjot čūs-
kas vainu: grozot galvu tāpat kā
čūska.
/J. Jansons, Plāņi./
5412. Kad sieva cerībās, vīrs ne-
drīkst čūskas sist, citādi jaunpie-
dzimušam bērnam locekļi rausto-
ties kā čūska. Ja vīrs to nav ievē-
rojis un sievai piedzimst šāds slims
bērns, jāatrod koks, ar kuru čūs-
ka sista, tas jāvāra un šinī ūdenī
jāmazgā bērns. Tad bērns drīz iz-
veseļosies.
/I. B. Latvija, 1924, Nr. 18./
5413. Ja vīrs, kad viņa sieva at-
rodas mātes cerībās, iesit čūskai
ar pātagu, tad viņu bērns lokas kā
pātaga (dabū "čūskas vainu").
/K. Jansons, Plāņi./
5414. Ja vīrs tai laikā, kad vi-
ņam sieva ir uz grūtām kājām, ie-
sit čūskai ar pātagu, tad viņu
bērns vienmēr izraisās no jostiņas.
/K. Jansons, Plāņi./
5415. Kad divi jeb vairāki cil-
vēki uziet čūsku, tad nedrīkst viens
otru pie vārda saukt, jo tad sauk-
tam piemetas slikta slimība. Slikta
slimība piemetas arī tad, ja čūsku
moca. Ja tāda slikta slimība ir pie-
metusies, tad to citādi nevar ār-
stēt, ka tikai nesot čūskai dāva-
nas uz to vietu, kur viņa uzieta;
mēdz vienmēr nest krustiņu ar
sarkanu bantīti.
/Z. Lancmanis, Gaujiena./
5416. Saulīte to cilvēku lādot,
kas čūsku atstāj dzīvu, jo saulīte
nevarot viņas sasildīt.
/K. Šilings, 1832. g., Tirza./
5417. Katru čūsku, ko redzot,
vajagot nosist, citādi saulīte lādot,
jo visus viņa varot sasildīt, tikai
čūsku ne.
/A. Kleinbergs, Rauna./
5418. Kad redzot čūsku un to
nenositot, tad saule par to raudot.
/K. Corbiks, Kroņa-Vircava./
5419. Ja kāds cilvēks redz čūs-
ku un nenosit, tad to cilvēku saule
nolād.
/A. Korne, Meirāni./
5420. Kas čūsku redz un neno-
sit, to saulīte deviņas dienas lād.
/E. Laime, Tirza./
5421. Kad čūsku atstāj nenosis-
tu, tad saule deviņas dienas lād to
cilvēku, bet kad čūsku nosit, tad
Dievs deviņas dienas piedod grē-
kus.
/P. Zeltiņa, Ikšķile./
5422. Kas pavasarī nenositot
pirmo čūsku, to saule trīs nedēļas
lādot.
/A. Zibens, Rugāji./
5423. Ja čūsku redz un to ne-
nosit, saule deviņas dienas par to
raud.
/J. A. Jansons, Rāmuļi./
5424. Ja čūsku nosit un atstāj
virs zemes, tad saule trīs dienas
raud.
/J. A. Jansons, Olaine./
5425. Ja čūsku ierauga, bet ne-
nosit, tad saulīte deviņas dienas
raud.
/V. Greble, Kalnamuiža./
5426. Ja čūsku nenosit, tad sau-
lītei deviņas dienas jāraud.
/A. Bulēne, Rīga./
5427. Ja kāds redz čūsku un ne-
mēģina to nosist, tad šo cilvēku
saule deviņus gadus lād.
/A. Šķēre, Skaistkalne./
5428. Ja čūskai paiet garām un
to nenosit, tad saule raud (jo viņai
čūskas daudz jāsilda), ja čūsku no-
sit tad saule Dievu lūdz.
/A. Užāne, Skujene./
5429. Ja odzi redzot un neno-
sitot, tad saulīte septiņas dienas
raudot.
/A. Mednis, Skrunda./
5430. Kad ierauga odzi un to
nenosit, tad saulīte raud deviņas
dienas.
/J. Stirna, Skrunda./
5431. Čūska jānosit, tad saulīte
deviņas dienas grēkus piedos, ja
nesit, tad deviņas dienas viņa
skums.
/M. Poriete, Lubāna./
5432. Ja čūsku redz un nosit,
tad saule sitēju deviņas dienas
svēta.
/L. Zvirbule, Jaunlaicene./
5433. Ja čūsku redz un nenosit,
tad saule nesitēju deviņas dienas
lād.
/L. Zvirbule, Jaunlaicene./
5434. Ja nosit čūsku, tad saulī-
te piedod grēkus.
/O. Darbiņš, Birži./
5435. Ja čūsku nositot, tad
Dievs deviņas dienas grēkus piedo-
dot.
/M. Klause, Jaunpiebalga./
5436. Kas vienu čūsku nosit,
tam saulīte septiņus grēkus pie-
dod.
/E. Laime, Veckalsnava./
5437. Ja nosit čūsku, tad septiņi
grēki tiek piedoti.
/B. Brikmane, Skrunda./
5438. Ja čūska iekož un nevar
to nosist, tad Dievs to cilvēku lād.
/L. Reiteris, Lubāna./
5439. Katru čūsku, ko tik sa-
stop, vajaga nosist, tad Dievs pie-
dod trīs dienu grēkus. Kas čūs-
ku nenosit, to saulīte nolād, jo
viņa nevarot čūsku sasildīt. Čūsku
var nosist gluži vienkārši, uzsvie-
žot tik tai kūju jeb rīksti un aiz-
ejot projām, atpakaļ neskatoties.
/F. Brīvzemnieks, 1881. VI, 200./
5440. Kurā dienā čūsku nosit,
tai dienā Dievs grēkus piedod.
/A. Kalniņa, Jaunpiebalga./
5441. Saulīte visus radījumus
varot sasildīt, tikai čūsku ne, tāpēc
čūskas visur, kur tās redz, jānosit,
jo pats Dieviņš piedodot trīs dienu
grēkus, kamēr pretējā gadījumā
saulīte deviņi dieni raudot.
/K. Jansons, Plāņi./
5442. Ja kādreiz redz čūsku un
to nenosit, tad tā arī citreiz turpat
redzama; arī saulīte septiņi gadi
raudot.
/A. Strode, Rudzēti./
5443. Atstāt čūsku dzīvu nekad
nedrīkst. Tad saulīte 9 dienas
raud.
/E. Gaile, Rūjiena./
5444. Kad čūsku atrod un to
nenosit, tad saulīte deviņi dieni
raud.
/K. Jansons, Plāņi./
5445. Ja redz čūsku un to ne-
nosit, tad saulīte septiņi gadi raud.
/J. Jaunsudrabiņš, Nereta./
5446. Kad čūsku nositot un ne-
aprokot, tad par to saulīte raudot
gaužas asaras.
/R. Bērziņš, Džūkste./
5447. Cik čūsku nosit, tik grē-
ku Dievs piedod.
/J. A. Jansons./
5448. Pavasarī jānosit čūska un
jāaprok pie nama durvīm, tad va-
saru nenāk čūskas mājās.
/M. Vilciņa, Pope./
5449. Kad redzi čūsku un atstāj
nenosistu, tad tev būs kāds ļau-
nums pie lopiem.
/J. Apsalons, Sērpils./
5450. Čūskas mājās nedrīkst
sist, citādi nāk vēl vairāk.
/L. Strute, Šķibe./
5451. Ja čūsku nosit un aprok,
tad Dievs piedod 3 dienu grēkus,
bet ja atstāj virs zemes, tad 9 die-
nu grēkus pieliek.
/E. Jēpe, Palsmane./
5452. Ja nosit čūsku, tad va-
jaga to aprakt zemē, jo citādi sau-
le nolād to cilvēku, kas viņu no-
sitis.
/A. Vilšķērsts, Daugmale./
5453. Ja nosistu čūsku zemē no-
rok, tad citas čūskas priecājas, ja
kokā uzkar, tad raud.
/K. Jansons, Trikāta./
5454. Cik daudz čūsku atstāsi
nenosistu (no tām, kuras ierau-
dzīsi), tik daudz ienaidnieku ie-
mantosi.
/A. Aizsils, Veckalsnava./
5455. Cik čūsku nosit, tik naid-
nieku tam mazāk.
/L. Reiteris. Lubāna./
5456. Odzei uz astes jāuzkaisa
sāls, tad viņa nobeidzas.
/M. Zariņa, Ogresgals./
VIII. Brīnumu zāles.
5457. Zaļā ceturtdienā latvietis
nocērt mežā kādu koku un tad iet
vasarā tur čūskas meklēt, ar ku-
rām dziedē dažādas cilvēku un lo-
pu slimības. Čūskas sakaltē pie
uguns un tad saberž pulverī.
/Wo:chentliche Unterhaltun-
gen 1805, 276./
5458. Zaļā ceturtdienā jānogriež
atrocenis krūkļa kūja un ar to jā-
sit čūska. Ar tādu kūju tad varēs
izdziedēt čūskas kodumu.
/F. Brīvzemnieks, 1881. VI, 200./
5459. Gavēņu laikā nosita čūs-
ka jāiebāž pudelē, jāpielej ar
brandvīnu un jāliek iestāvēties. Šīs
zāles lietojamas pret tūsku, sevišķi
lopiem.
/J. Rubenis, Ērgļi./
5460. Kad gavēnī atronot čūs-
ku, tad to vajagot nosist un spirta
pudelē iemērkt. Šādu spirtu derot
smērēt pret kaulu sāpēm.
/R. Bērziņš, Annenieki./
5461. Čūskas tiek izkaltētas, sa-
berztas par pulveri un tad lietotas
par zālēm pret dažādām cilvēku un
lopu slimībām.
/J. Petri, Neuestes Gema#:lde,
1809. 480./
5462. Čūsku sakaltē, saberž, sa-
berzto pulveri ieber ūdenī, kuru
dzer pret krītamo slimību.
/M. Šimiņš, Brukna./
5463. Kas uziet čūsku, kas grib
norīt peli vai vardi, lai izšķir tos
ar koku. Šo koku lai glabā, un kad
kādu reizi jāiet tiesas priekšā, tad
lai kulē groza šo koku vai kādu
gabalu no viņa, tad pie tiesas labi
izdosies. Izšķirta pele, staļļa baļķī
ielaista, dod zirgiem svētību, tāpat
varde aitu kūtī. Bet pašam gada
laikā esot jāsargās, ka čūska neie-
kož.
/K. Šilings, 1832. g., Tirza./
5464. Kad uziet čūsku, kurai
mutē ir kāds kustonītis, tad to va-
jaga izņemt, bet čūsku atstāt dzī-
vu. Šādu kustonīti klāt turot, cil-
vēkam visur ir laime.
/J. Rubenis, Ērgļi./
5465. Kapara čūsku izkaltē, sa-
berž smalku un liek brandvīnā, no
kā iznākot labas zāles.
/A. Bīlenšteina rokraksts, Saka./
5466. Jānoķer čūska un jāizvelk
tai diegs caur acīm, kurš jānēsā
klāt, tad drīz dabūs dzīves draugu.
/P. Zeltiņa, Tome./
5467. Jo pavasarā atrūd čyusku
vēl bez dzagūzes, tad tie nas dzei-
vu uz muojom, līk pudelē un lītoj
īnuošu un cytu slimeibu uorstei-
šonai.
/A. Lazdāns, Kalupe./
5468. Puisis meitu var sev tā
pieburt jeb piečukstēt: gavēnī va-
jag čūsku noķert un tai trīs reiz
iedurt ar šujamo adatiņu. To ada-
tiņu vajag uzglabāt un ar to iedurt
tai meitai, kuru puisis izvēlējies,
tad šī viņu mīlēs.
/R. Bērziņš, Džūkste./
5469. Gavēņa laikā nosista čūs-
ka jāizmērcē ūdenī, tad viņa der
visām slimībām par zālēm.
/P. Zeltiņa, Ikšķile./
5470. Spirts, kurā uzglabātas
čūskas, noder par ārstēšanas lī-
dzekli pret kāju un roku sāpēm un
tamlīdzīgām slimībām.
/Z. Lancmanis, Beļava./
5471. Ja ir dabūts kāds augons,
vai cita tamlīdzīga slimība caur
to, ka ir smiets par nosistu čūsku,
tad to augonu var izārstēt, apspai-
dot slimo vietu ar to kociņu, ar
kuru čūska nosista.
/Z. Lancmanis, Lejasciems./
5472. Ja priekš Jāņiem ielaiž
dzīvu čūsku pudelē un uzlej spir-
tu, tad jāiedod kustoņiem (kad tie
laizas, rīvējas - noburti), tad tie
atsvabināti no ļaunu cilvēku no-
buršanas.
/Z. Lāce, Veclaicene./
5473. Ja saberž čūskas ādu un
ar šo pulveri apkaisa ievainoju-
mus, tie ļoti ātri sadzīs.
/I. B. Latvija, 1924, Nr. 18./
5474. Ja čūskas ādu tura uz
krāsns augšas, tad drīzā laikā visi
prusaki istabā iznīks.
/I. B. Latvija, 1924, Nr. 18./
5475. Ja istabā glabā čūskas
ādu, tad visas blaktis izbēg.
/H. Skujiņš, Smiltene./
5476. Kad pār jostu laiž trīs reiz
čūsku, tad nesāp mugura.
/Z. Lancmanis, Gaujiena./
5477. Kad čūskai redzot kumosu
mutē, tad tas esot jāatņem, jānes
uz māju, jāizurbj silē caurums, ka
tik gluži cauri nebūtu, še jāieliek
kumoss un jāaizpuļķo. Zirgi, kas
pie šās siles ēdīšot, būšot brangi
kā
bluķi.
/J.Bitaka, Litene./
5478. Ja mednieks dzīvu čūsku
iebāžot plintes stobrā un izšaunot
gaisā, tad tam medībās vareni iz-
dodoties.
/A. L.-Puškaitis, Alūksne. L. P.
VI, 871 (142, 1)./
IX. Čūska sapnī.
5479. Kad sapnī redz ķirmenu
(čūsku), tad būs nezināms ienaids.
/I. Bergmanis, 1862. g., Bārta./
5480. Ja sapnī redz čūsku, tad
būs satikties ar ļaunu cilvēku.
/A. Aizsils, Kalsnava./
5481. Ja sapnī redz čūsku, tad
ļauni cilvēki ir tuvumā.
/L. Pogule, Gatarta./
5482. Ja neprecējies cilvēks pa
sapinim sit čūsku, tad viņš aizdzīs
savu mīļāko; ja precējies sit, kad
tam lopos būs kāda laža.
/K. Jansons, Plāņi./
5483. Ja sapnī nosit čusku, ta
pie kustoņiem (lopiem) būs kāda
nelaime.
/K. Jansons, Plāņi./
5484. Ja sapnī čūsku [zalti?]
nosit, tad govīm notiek kāda nelai-
me.
/O. Joāss, Lubāna./
5485. Kad sapnī redz čūskas,
būs kāda nelaime pie lopiem.
/A. Račevskis, Jaunpiebalga./
5486. Ja čūsku sapnī sit, tad
būs kāda nelaime lopiem.
/L. Zvirbule, Jaunlaicene./
5487. Kad sapnī nosit čūsku,
tad pie lopiem notiek kāds slik-
tums.
/Āronu Matīss, Bērzaune./
5488. Ja kāds, kam ir lopi, sap-
nī sit čūskas, tad būs slimi lopi.
/A. Aizsils, Prauliena./
5489. Ja sapnī redz čūsku, tad
lopi beidzas.
/A. Oše, Lubāna./
5490. Ja sapnī čūsku nosit, tad
nīks lopi.
/M. Navenickis, Zasa./
5491. Ja sapnī nosit čūsku, tad
govs slimos un nonīks.
/Vidzeme./
5492. Ja sapnī nosit kādu čūs-
ku, tad kāds kustonis nobeidzas.
/J. Jurjāns, Jaungulbene./
5493. Ja meita pa sapinim redz
sev čusku ap galvu, tad šī kritīs
negodā.
/H. Skujiņš, Smiltene./