DĀVANA.

5584. Ja dabon no otra kādu dā-
vanu, tad saņēmējs dod kaut ko
pretī, ko sauc par ziedu.
/A. Bīlenšteina rokraksts, Jaunauce./


5585. Ja no otra kaut ko ņem,
tad jādod zieds, lai otram neiz-
ņemtu ar visu sakni (p. p. kādu
stādu, kādu lopu u. t. t.).
/J. K. Dambergs, Ēdole./


5586. Ja otram ko dod un tas
nokrīt zemē, tad ņēmējs nav tās
dāvanas pelnījis.
/P. Zeltiņa, Ikšķile./

5587. Ja no otra saņemta dāva-
na pazūd, tad dāvinātājs nav to
labprāt devis.
/P. Zeltiņa, Sigulda./


5588. Dāvanu nevajaga dot arī
par slieksni pāri, labāk iziet pa
durvīm, lai savu laimi neatdotu.
/P. Zeltiņa, Ikšķile./


5589. Kad otram sniedz kādu
dāvanu, tad nevajaga pa logu dot,
citādi izdod savu laimi.
/P. Zeltiņa, Ikšķile./


5590. Ja brūtgāns iedāvina brū-
tei kurpes, tad saķildojas.
/A. Bundža, Ķieģeļi./

5591. Ne brūte, ne brūtgans ne-
drīkst viens otram dāvināt ne kur-
pes, ne zeķes, tad tas nozīmējot
šķiršanos.
/H. Krastiņa, Ungurpils./


5592. Ja dāvina kādu asu lietu,
kā šķēres, nažus, tad ceļas naids.
/H. Andersons, Kaugurciems./

5593. Ja dāvina otram kādu asu
lietu un tas pretim nekā nedod,
tad tie drīzā laikā paliek naid-
nieki.
/M. Ķimene, Mazsalaca./


5594. Ja derību laikā kāds ie-
dāvina nazi jeb kādu citu asu lie-
tu, tad notiek dzīvē pašnāvība.
/A. Bundža, Ķieģeļi./


5595. Draudzene viena otrai, vai
arī citas, labās attiecībās stāvošas
personas, nedrīkst dāvāt asas lie-
tas (saktas vai citu ko), tad drau-
dzība iznīkst un sanaidojas.
/M. Auziņa, Rīga./


5596. Asas lietas nedrīkst dāvi-
nāt, tad saiet naidā.
/A. Rozentāle, Jaunauce./


5597. Ja dāvina asas lietas, kā
šķēres, nažus, tad saiet naidā.
/L. Ozole, Rīga./


5598. Draugs draugam, vai brūte
brūtgānam nedrīkst dāvināt kādu
asu lietu, piem. nazi, dakšiņu u. c.,
jo tad nogriežot mīlestību. Ja nu
kādu reizi arī dod, tad tam saņē-
mējam devējai jāmaksā kaut arī
viena kapeika, bet tad tā lieta ne-
kā nevar padarīt.
/L. Šmīdeberga, Zemgale./


5599. Nekad nevajaga dāvināt
dzelzs lietas, citādi būs ķildas.
/P. Jaunzems, Nīca./


5600. Dāvinātu lietu nedrīkst
citam dāvināt.
/P. Š., Rīga. K. Jansons, Plāņi./


5601. Ja dāvā kādu lietu, tad
nedrīkst teikt, cik tas maksā, citādi
tas nelaimi nesīs.
/J. Jurēvics, Kruku pag., Šau-
ļi. (Lietuva.)

5602. Saņemot dāvanu apsējuma
mezglus vajaga pašam atraisīt, tad
dāvinājums atnesot laimi.
/A. Aizsils, Zeltiņi./


5603. Ja aiziet ciemos un aiz-
nes kukuli, tad mājiniekiem tas
jānosmeķē, lai ciemiņš vecs nepa-
liek.
/E. Stīpniece, Vērene./