DEBESIS.
5607. Uz debesim nedrīkst ar
pirkstiem rādīt, tad nopūstot
pirksts.
/A. Strode, Rudzēti./
5608. Uz debesīm nevajag ar
pirkstu rādīt, lai Dieviņš nesa-
skaišas
/L. Bičole, Mežamuiža./
5609. Nevajagot ar pirkstu rā-
dīt uz debesīm, jo tad Dievs sodot
rādītāju.
/J. Skara, Jaunpiebalga./
5610. Ja ar pirkstu rāda uz de-
besīm, tad pirksts nopūst.
/J. A. Jansons, Tukums./
5611. Kad ar pirkstu uz debe-
sīm rādot, tad pirksts nopūstot.
/Atbalss k. 1897. A. Klein-
bergs, Rauna./
5612. Pie debess vārtiem stāv
eņģeļi, kas dvēseles saņem un de-
besīs ielaiž. Bet dažai dvēselei šā-
du tādu iemeslu dēļ ilgāki jāgaida
pie debess durvīm, līdz to pieņem.
[Sal. dvēsele.]
/J. Dāvīds, Biksere./
5613. Mirušiem liekot ziemu de-
besīs sniegu ēvelēt. Ja gadījās pēc
bērēm sniegam snigt, tad teica, ka
nelaiķi tagad grūti kalpinot, ka lie-
kot tik daudz sniega pieēvelēt. (Sal.
sniegs).
/P. Lodziņš, Sērpils./
5614. Ja pie debesīm parādās
kāda svešāda zīme, tad tā zīmējas
uz karu.
/A. Salmam'ns, Balvi./
5615. 1863. gada 4. oktobra
naktī redzēja pie debesīm savādu
gaišumu [ziemeļa blāzmu?]. Māņ-
ticīgi ļaudis tūdaļ sāka par karu,
sērgām, badu un citām briesmām.
Bet daži teica, ka esot debess at-
vērusies.
/Latv. Avīzes, 1864. 7./
5616. Kad pie debesīm redza-
mas "uguns zīmes", tad drīzumā
sagaidāmi kari.
/A. Liepiņa, Lubāna./
5617. Kad sarkanas debesis, tad
gaidāmi kari. [Sal. mākoņi.]
/O. Darbiņš, Birži./
5618. Ja pie debesīm parādās
sarkana svītra, tad sagaidāms
karš.
/A. Bundža, Rubene./
5619. Ja nakti debesis ir sarka-
nas, tad būs karš.
/H. Lindberga, Jaunrauna./
5620. Ja pie debesīm redz krus-
tus, tad būs kari.
/J. Rudītis, Jaunpiebalga./
5621. Ja pie debesīm sarkani
plankumi, būs ugunsgrēki.
/J. Rudītis, Rīga./
5622. Ja saulei rietot austrumi
kļūst sārti, tad labs laiks.
/K. Grantiņš, Krustpils./
5623. Kad debess bieži no-
zvaigžņojusies, tad sagaidāms slikts
laiks.
/J. Ķikuts, Nīca./
Debesis sapnī.
6524. Ja sapņo kaut ko par de-
besīm vai tās spīdekļiem, tad tas
nozīmē nemierus vai karu.
/H. Andersons, Kaugurciems./