5625. 1863. gada 4. oktobrī
pulksten trijos no rīta pie debesīm
parādījās savāds gaišums. Māņti-
cīgi ļaudis runāja, ka debess esot
atvērusies. Ko tai brīdī lūdzot, tas
piepildoties.
/Latv. Avīzes, 1864. 7./
5626. Debessvārti atveroties pa-
pasti naktī. It kā zibens pāršķeļot
debesis pušu, un tad parādoties ap-
žilbinoši gaiša gaisma. Pēc acu-
mirkļa debessvārti atkal aizvero-
ties. Biežāki to redzot vienatā.
/O. Darbiņš, Birži./
5627. Kad debessvārti atveras,
tad jāprasa veselība.
/O. Darbiņš, Birži./
5628. Kad redz debesis atvera-
mies (blāzmu), vajaga skaitīt tēva
reizi; tad nokrīt sauja naudas.
/R. Bērziņš, Džūkste./
5629. Kad atsataisa dabasu vuor-
ti (umai naktī palīk gaišs), vajag
īdūmuot un paprasīt nu Dīva kuo
gribi; cik īspēsi tymā laikā pa-
lyugt, vyss izapildīs.
/T. Beča, Preiļi./