DEGUMS.

5638. Kad apdedzina nagus, tad
nagi jāpieķer pie auss ļipiņas, tad
vairs degumi nesāp.


/H. Skujiņš, Smiltene./


5639. Uz deguma ir jāuzšņauc
virsū, tad drīz sadzīst.


/P. Zeltiņa, Ikšķile./


5640. Lai izārstētu apdegumu,
tad apdeguma vieta jāapsmērē ar
purduļiem un jāapkaisa ar sāli.
/A. Aizsils, Kalsnava./


5641. Ja kādam gadījies sade-
dzināt kādu vietu, degumu vaja-
got apsmērēt ar zaķu taukiem, tad
tur drīz vien vesels paliekot.
/H. Skujiņš, Smiltene./


5642. Kad sadeg pirksts, tad va-
jag apsmērēt ar raugu, jo tad ma-
zinās sāpes.
/A. Klause, Jaunpiebalga./


5643. Ar vītola lapām vajagot
mazgāties, tad degumi noejot.
/A. Krūmiņa, Valka./


5644. Apdegumus var izārstēt, ja
smērē ar skābu krējumu.
/A. Aizsils, Lubāna./


5645. Apmilzumu var izārstēt,
ja uzliek biezpienu ar maizi vai
speķi.
/A. Aizsils, Lubāna./


5646. Ja sadedzina pirkstu, tad
vispirms noberzē ar sāli un ap-
smērē pēc tam ar sviestu.
/E. Barbaka, Rīga./


5647. Apdeguma vietas jāap-
smērē ar sviestu vai krējumu, tad
ātrāk dzīst.
/A. Aizsils, Kalsnava./


5648. Apdegumus var izārstēt,
ja piesien vainai zaļu, smalki sa-
grūstu sīpolu, kam klāt piebērts
vēl sāls. Tad neuzceļas tulznas.
Pēc laiciņa nojem un tā vietā uz-
liek ceptu sīpolu, tad ātri sadzīst.
/A. Aizsils, Lubāna./

5649. Lai degumu izdziedētu,
tad uz slimās vietas piektā vakarā
šķiļ zibeņus.
/F. Brīvzemnieks, 1881. IV, 195./


5650. Buŗamie vārdi pret apde-
dzināšanos ar uguni (latgaliski):
Vardivīte guņi kiure uz palāka ak-
mistena. Kļova lopa nudzāsuse, ni
pļēnīte napļēnēja.
/L. Latkovskis, Latgale./