DEGUNS.

I. Deguns niez.
II. Deguna pumpa.
III. Kad no deguna asinis tek.
IV. Deguns ir cieti.
V. Deguns zīlēšanā.

5651. Reiz Dievs domājis izda-
līt degunus. Sabēris viņus lielā
kaudzē, saaicinājis ļaudis, parādī-
jis tiem degunu kaudzi un teicis,
lai ejot izvēlēties. Visi pa galvu pa
kaklu devušies turp. Pirmie dabū-
juši tos skaistākos. Pēdējiem, tiem
slinkākajiem, bijis jāapmierinās
ar pārpalikumiem. Dažs dabūjis
līku, dažs platu. Tie skrienot sa-
bradāti
/M. Alksnis, Skulte./


5652 - 5662. Kam garš deguns,
to meitas mīlē.
/K. Jansons, Plāņi./


5663. Kam garš deguns, tas ir
spītīgs.
/K. Jansons, Plāņi./


5664. Ja ir garš deguns, tad to
vajaga nosmērēt ar abrukaša mīk-
lu, lai sarautos mazāks.
/P. Zeltiņa, Ikšķile./

5665. Kam uz deguna zila strī-
pa, tas žigli mirs.
/K. Jansons, Plāņi./


5666. Ja svešā mājā ieejot no-
šņauc degunu, tad iet slikti.
/J. Rudītis, Jaunpiebalga./


I. Deguns niez.

5667. Ja deguna gals niez, tad
dabū ko jaunu zināt.
/P. Š., Rauna un Rīga./


5668. Kad deguns niez, tad būs
jaunas ziņas.
/M. Pelēce, Cirsti./


5669. Kad deguns niez, - iz-
dzirdēs jaunas ziņas.
/J. Apsalons, Sēļpils./


5670. Kad deguns niez, tad da-
būs ko jaunu zināt.
/K. Corbiks, Jelgava./


5671. Ja deguns niez, tad da-
būs ko no jauna dzirdēt.
/Atbalss k. 1897. K. Kleķe-
ris, Skujene. J. Treimans,
Bērze. R. Bērziņš, Džūkste. K.
Corbiks, Kroņa-Vircava. A. L.-
Puškaitis. H. Jankovska, Rī-
ga. J. A. Jansons, Rāmuļi. A.
Aizsils, Zilupe. T. Rigerte,
Brunava. M. Leimane, Lubā-
na./


5672. Ja deguns niez, tad sagai-
dāmas jaunas ziņas.
/E. Medene, Meirāni./


5673. Ja deguns niez, tad dabūs
ko jaunu dzirdēt.
/A. Bīlenšteina rokraksts,
Zemīte, Dobele, Kabile un
Rīga./


5674. Ja deguns niez šķērsi, tad
dabū jaunas ziņas.
/R. Vucene, Lubāna./


5675. Ja deguns niez, tad dabūs
vēstuli ar sliktām ziņām.
/E. Reinbacha, Vecpiebalga./


5676. Ja deguns niez, tad iz-
nāks uz kapsētu iet.
/A. Bīlenšteina rokraksts, Piltene./


5677. Kad deguns niez, tad gai-
dāms mironis.
/M. Brante, Ainaži./

5678. Ja deguns niez no apak-
šas uz augšu, dabon jaunas ziņas.
/E. Rotmane, Jaunauce./


5679. Ja degungals niez, tad da-
būs ziņas vai nu par kādu dzimu-
šu vai mirušu.
/V. Greble, Kalnamuiža./


5680. Ja deguns niez un netīšām
pabrauka uz augšu - dzirdēs dzi-
mušu; ja uz leju - mirušu.
/Z. Biša, Rīga./


5681. Ja deguns niez, tad dzir-
dēs ko no jauna. Arī - ja deguns
uz leju niez, tad rados kāds drīz
mirs; ja uz augšu, tad dzims, vai
precēsies.
/J. Grīva, Koknese./


5682. Ja kādam no deguna sā-
niem sāk niezēt un šī niezēšana
iet uz leju, tad drīz izdzirdēs kādu
mirušu; bet ja niezēšana iet uz
augšu, tad dzirdēs kaut ko no jau-
na. Ja niez uz leju deguna kreisā
pusē, tad mirs sieviete; ja labā,
tad vīrietis.
/V. Kancāns, Asare./


5683. Ja niez degungals, tad
jaunas ziņas dabūs: ja apakšā,
tad par mirušu, ja virsā - par
dzimušu.
/Z. Lancmanis, Lejasciems./


5684. Ja deguns niez uz augšu,
tad dabūs dzirdēt, ka kāds piedzi-
mis.
/E. Puriņš, Skujene. V. Rū-
nika, Skujene./


5685. Ja deguns niez no augšas
uz leju, tad kāds mirs.
/A. Broža, Naukšēni./

5686. Ja deguns niez uz apakšu,
tad dabūs dzirdēt, ka kāds no-
miris.
/E. Puriņš, Skujene./

5687. Jo nīz daguns uz augšu,
byus kristobas, jo uz zemi, tad
bēres.
/T. Beča, Peiļi./


5688. Jo nīz daguna viersdaļa,
byus kristabas pi pazeistamim, jo
zamejuo - bēres.
/T. Beča, Preiļi./


5689. Ja deguna gals niez uz
augšu (dažreiz degunu nemanot
kasa uz augšu), - kāds piedzims.
/J. A. Jansons, Rāmuļi./


5690. Ja deguna gals niez uz
leju - kāds mirs.
/J. A. Jansons, Rāmuļi./


5691. Ja deguns niez uz leju,
tad kāds mirs, ja uz augšu - tad
dzims.
/A. Bulēne, Turaida. A. Lā-
ce, Skujene./


5692. Kad deguna gals uz aug-
šu aizniezas, tad dzirdēs kur pie-
dzimušu, ja uz leju, tad nomirušu.
/E. Lācis, Tirza./

5693. Ja deguna gals niez uz
augšu, tad kāds dzims, ja niez uz
leju, tad kāds mirs.
/J. Rubenis, Ērgļi. K. Jansons, Plāņi./


5694. Ja deguns uz augšu nie-
zot, tad rados kāds esot piedzimis,
ja uz apakšu, tad nomiris.
/A. Krūmiņa, Smiltene./


5695. Ko daguns nīz uz zemini,
tad dzierdēs nūmirušu; ko uz aug-
ši nīz, to dzierdēs pīdzimušu.
/Bez paraksta./


5696. Kad daguns nīz uz zemi
- pret bērem, kad uz augšu, pret
kristobom.
/T. Bečs, Preiļi./


5697. Ja degunu niezot pakasa
uz augšu, tad kāds dzimst, ja uz
leju, tad mirst. [Sal. skals, cērmes.]
/V. Spandegs, Pociems. A.
Oše, Lubāna. A. Kalniņš, Lu-
bāna./


5698. Ja deguna gals niezot uz
leju, tad dzirdot ko nomirušu.
/A. Lāce, Lubāna./

5699. Ja deguna gals niezot uz
augšu, tad dzirdot ko piedzimušu.
/A. Lāce, Lubāna./


5700. Ja degunu nokasa uz le-
ju, tad tanī laikā kāds mirst, bet
ja uz augšu - tad dzimst.
/L. Pogule, Gatarta./

5701. Ja degungals niez, tad
drīzumā izdzirdīs kādu nomirušu,
vai piedzimušu.
/A. Korne, Meirāni, I. Men-
nika, Ainaži./


5702. Ja deguns niez uz augšu,
tad izdzirdīs kaut kur piedzimušu,
ja uz leju, tad mirušu.
/A. Aizsils, Zeltiņi. R. Vuce-
ne, Lubāna. A. Zvejniece, Lu-
bāna./


5703. Ja deguns šķērsām niez,
mirs kaimiņš.
/M. Zariņš, Ogresgals./


5704. Kad deguns niez, tad re-
dzēsi mironi.
/A. Aizsils, Zilupe./


5705. Ja deguns niez uz augšu,
dzirdēsi ko jaunu piedzimušu, uz
zemi - nomirušu, uz sāniem -
vispār jaunas ziņas.
/V. Miķelāns, Rubeņi./

5706. Kad degunam niez kreisā
nāss, tad dzirdēs kādu dzimušu;
kad niez labā nāss, tad dzirdēs kā-
du mirušu.
/L. Ezīte, Alūksne./


5707. Ja deguna gals niez, tad
dabū zināt, ka kāds dzimis.
/E. Jēpe, Palsmane./


5708. Ja degunu uz augšu no-
slaukot, tad uzdzirdēšot, kur kāds
nomiris.
/P. Čakars, Ranka./


5709. Kad deguns virsa niez, būs
jāiet krustabās.
/K. Jansons, Pilda./

5710. Ja deguna gals niez vai-
rāk uz augšu, tad dzirdēs kādu
dzimušu.
/L. Zvirbule, Jaunlaicene./


5711. Ja deguna gals niez sānos,
tad dzirdēs kādus precamies (arī
šķiramies).
/L. Zvirbule, Jaunlaicene./


5712. Ja deguna gals niez vai-
rāk uz leju, tad dzirdēs kādu mi-
rušu esam.
/L. Zvirbule, Jaunlaicene./


5713. Kad deguna gals niez, tad
dabūs jaunas ziņas: kad deguns
silts un niez uz augšu, tad ir kāds
piedzimis; ja ir auksts un uz zemi
niez, tad kāds nomiris.
/Z. Prauliņš, Aumeisteri./


5714. Kad deguna gals niez, tad
dabūs jaunas ziņas: ja tas silts, tad
ir kāds piedzimis; ja auksts, tad
nomiris
/K.Jansons, Plāņi./


5715. Kad deguna gals niez, ja
tad roku pieliekot, tas ir auksts,
tad dzirdēs kādu mirušu; ja ir
silts, tad dzirdēs dzimušu.
/A. Salmāns, Balvi./


5716. Ja auksts deguns niez, tad
dabūs zināt, ka kāds pazīstams cil-
vēks mirs, ja silts, tad dabūs kādu
dāvanu.
/R. Svekre, Valka./


5717. Ja deguns silts un pie tam
niez, tad rados kāds dzims.
/M. Eglīte, Vijciems./


5718. Ja deguns niez un pie
tam auksts, tad kāds no radiem
mirs.
/M. Eglīte, Vijciems./


5719. Ja deguns uz augšu niez,
tad dabūs priecīgas ziņas, ja uz le-
ju, tad sliktas.
/H. Krastiņa, Rīga./


5720. Ja degunu pakasa uz aug-
šu, dabūs labas ziņas, uz leju -
sliktas.
/H. Augstkalne, Rīga./

5721. Ja niez deguna gals, tad
dabū sliktas ziņas, ja augstāk, tad
labas.
/E. Kampare, Skrunda./


5722. Ja degungals niez un jā-
kasa uz augšu, tad būs laime, ja
uz leju, tad nelaime.
/V. Slaidiņa, Drusti./


5723. Ja niez deguna labā puse,
tad dabūs ko sliktu dzirdēt, ja
kreisā - labu.
/H. Jankovska, Rīga./

5724. Kad deguns niez, tad iz-
dzirdīs kur nomirušu.
/J. Jaunsudrabiņš, Nereta./

5725. Ja niez degungals, tad
dabūs dzirdēt jaunu vēsti, bet ja
deguns niez augšā pie pieres, tad
dzidēs bēru vēsti.
/K. Corbiks, Jelgava./


5726. Kad ātri degungals no-
niez, tad saka: "Dzirdēs atkal kā-
du mirušu."
/J. Ansbergs, Ēvele. Etn. IV, 173./


5727. Kad deguns uz augšu niez,
tad būs rados bēres.
/P. Zeltiņa, Ikšķile./


5728. Ja deguna gals niez, tad
dabūs zināt, ka kāds nomiris.
/P. Zeltiņa, Ikšķile./


5729. Kod cylvākam daguns ko-
suos uz augšu, tod pīzīmēj dzierdēt
pazeistamu cylvāku numierstamu.
A kod daguns kosuos uz zemeni,
tad pīzīmēj dzierdēt kaidu nebejs
jaunu un lobu runu.
/V. Podis, Rēzekne./

5730. Ja deguna gals ieniezas,
un cilvēks to pabrauka uz aug-
šu (nejauši), tad saviešos (piede-
rīgos) vai rados kāds mirs.
/V. Grinbergs, Jaunpiebalga./


5731. Ja zem deguna niez, tad
kāds mirs.
/J. A. Jansons, Rīga./


5732. Kad zem deguna niez, tad
dzird kaut kur mirušu.
/A. Zibens, Rugāji./


5733. Ja deguna gals niez, tad
kas dos naudu.
/J. Rečs, Silajāņi./


5734. Ja deguns niez, tad Rīgā
lēts sviests. [Sal. vēders.]
/E. Ķikule, Ērgļi./


II. Deguna pumpa.

5735. Ja uz deguna piepeši uz-
metas pumpa, tad kāds aprunā.
/M. Ķimene, Mazsalaca./


III. Kad no deguna asinis tek.

5736. Kad pa degunu asinis tek,
tad ar sarkanu dziju jāapsien krei-
sās rokas mazais pirkstiņš.
/K. Jansons, Plāņi. P. Š., Rauna./


5737. Kad asinis tek pa deguna
labo nāsi, tad jāapsien labās rokas
mazo pirkstiņu, ja tek pa kreiso -
kreisās rokas mazo pirkstiņu.
/J. Zariņš, Skrīveri./


5738. Lai asinis pa degunu ne-
tecētu, vajaga stipri nosiet kreisās
rokas mazo pirkstiņu ar diegu, tā
ka tikai gals paliek vaļā, no kā tas
paliek tīri zils.
/K. Bika, Gaujiena./


5739. Asins tecēšanu pa degunu
varot apturēt, ja ap kreisās rokas
īkšķi apsienot sarkanu dziju.
/J. Jansons Plāņi./


5740. Lai asinis no deguna ne-
tecētu, vajaga likt aukstu dzelzi uz
kakla muguras puses lielajām dzīs-
lām, īpaši nazi un atslēgas.
/K. Bika, Gaujiena./


5741. Kam pa degunu asinis
tek, tam atslēga jāuzliek uz kakla.
/K. Jansons, Plāņi. P. Š., Rauna./


5742. Kad no deguna asinis tek,
tad jāliek gabaliņš balta krīta
apakš mēles un auksta atslēga uz
kakla kumbra.
/V. Strautiņš, Taurupe un
Zelgauska./

5743. Kad pa degunu asinis tek,
tad tās ir jāietecina veca mieta
caurumā.
/K. Jansons, Plāņi./


5744. Ja asinis tek pa degunu,
tad vajaga tās ietecināt zem sētas
mieta un mietu uzspraust virsūm,
tad asinis vairs nekad netecēs.
/E. Zariņa, Cēre./


5745. Kad no deguna tek asinis,
tad no zemes jāizvelk miets, mieta
caurumā jāiepilina kādas asiņu pi-
les un miets atkal jāiebāž vecā
vietā. To darot, mietu vajaga pa-
raustīt, citādi slimais var zaudēt
ošanas spēju.
/F. Brīvzemnieks, 1881. IV, 196./


5746. Kad no deguna asinis tek,
tad jāiet pie žoga, jāizrauj miets
un tanī caurumā, kur miets bijis,
jāietecina asinis un miets atkal
turpat jāiedur. Tad asinis vairs
netecēs.
/J. Avots, Svēte./

5747. Kad asins tek pa degunu,
tad jāizvelk no sētas stūra miets,
tur jāiepilina un jāiedzen miets at-
pakaļ, tad vairāk netecēs.
/M. Poriete, Lubāna, A. Su-
ta, Lazdona./


5748. Jādabū un jāizvelk mietu
pārs, un tad tanī jāietecina asinis
no katras nāss savā caurumā, jeb
arī no vienas nāss abos caurumos
un tad atkal mietu pārs jāiesprauž
vecā vietā. Lai mietu pārs uz tām
asinīm izdarītu to, it kā abās nā-
sīs arī būtu iedzīti savi puļķi, kas
aiztura asinis.
/K. Bika, Gaujiena./


5749. Kad asinis tek pa degunu,
tad jāizgriež velēna vai jāizrauj
miets un tur jāiepilina asinis. Pēc
tam jāuzliek velēna vai jāiesprauž
miets tā kā bijis, tad nekad vairs
asinis netekot pa degunu.
/J. Peders, Laubere./


5750. Kas cimdā degunu slauka,
tam iesna metas.
/K. Jansons, Plāņi./


5751. Kad no deguna tek asinis,
tad tās vajaga tecināt uz ledtekām;
tad asinis apstājas.
/F. Brīvzemnieks, 1881, IV, 196./


5752. Kad pa degunu tek asinis,
tad vajag atgāzties augšpēdus un
ar roku degunu turēt cieti.
/K. Jaunzeme, Nīca./


5753. Ja asinis tek pa degunu,
tad jāiespiežas pie sienas un jā-
paceļ rokas augšā.
/K. Pētersons, Blīdienē./


5754. Raksti ar jaunu izgrieztu
zoss spalvu ar tām asinīm, kas tek
no deguna, uz pieres šos vārdus:
Konzam altum esti.
/Zeltenietis, Valmiera./


5755. Šos vārdus uzraksti ar asi-
nīm, kas no deguna tek, ar jaunu
izgrieztu zoss spalvu un nēsā kaklā
pakārtus: O. C. P. U. C. U.
/Zeltenietis, Valmiera./


IV. Deguns ir cieti.

5756. Kad deguns ir cieti, tad
jāosta sadedzinātu matu dūmi.
/Etn. IV, 1894. Auļukalns./


V. Deguns zīlēšanā.

5757. Kad meita ar puisi nakti
daguns ar dagunu sazasyt, tod itei
pīzīmēj, ka tei meita ar tu puisi
preceisīs.
/V. Podis, Rēzekne./