DELAMAIS.

5758. Delamo var pazīt no ādas,
kura gluži vaļēja un grozīga, it kā
nemaz nebūtu pieaugusi pie mie-
siņas. Bērniņu iesien drāniņā un
sver (ziemeļu pusē). Viens aiz lo-
ga stāvēdams prasa: "Ko tu sveri?"
Delamo. "Sver, sver, līdz nosver!"
Tā prasa un atbild trīs reizas. Svēr-
šanu izdara trīs piektvakarus, sau-
lei nogājušai. Saprotams, ka bēr-
niņam ikreiz jābūt ģērbtam tanī
pašā ģērbiņā. Ja sveramais palika
smagāks, delamais bija nosvērts;
Dobeļu K. tā svērta, un kas par
meitu tagad!
/Pētersons, Raņķi./


5759. Saver dzijā deviņas adati-
ņas, sasien kopā ar suņa galvas
kauliem un saliek ūdenī, kurā tad
trīs piektvakarus mazgā bērniņu.
Pēc tam maziņo sver trīs piektva-
karus. Vislabāki to svērt trīs gavē-
ņu piektvakarus.
/K. Pētersons, Blīdene./


5760. Delamo bērns dažkārt da-
būnot ar pārēdināšanu. Mazgā
bērnu trīs piektvakarus ūdenī, ku-
rā bijis ielikts suņa galvas kauss
(kauls). Ik nomazgā, ik iedod iek-
šā gabaliņu no tā paša kaula, sa-
grūsta pulvērģī. Dod arī vēl iekšā
sagrūstu baltu (izbālējušu) suņa
sūdu. Nomazgātu bērniņu nosver
krekliņā; ja līdz otram piektvaka-
ram dilst svarā, tad delamais nav
glābjams, kad pieaug klāt, bērns
paglābts. Ūdeni pataupa no reizas
uz reizu.
/A. Rozenšteine, Saldus. Ūdre,
Tetelminde./


5761. Kad bērnam delamais (jeb
suķkāsis), mazgā trīs piektvaka-
rus ūdenī, kurā ieliktas vecas dzel-
zis, suņa galvas kauls jeb cūkas
žoklis. Mazgāšanu izdara divi tā-
di, kas pirmie un beidzamie savai
mātei dzimuši. Viens mazgā, ka-
mēr otrs aiz durvīm prasa: "Ko tu
mazgā?" "Mazgāju delamo un suņ-
kāsi." "Mazgā, mazgā, ka vari no-
mazgāt!" "Nomazgāšu gan!" Jā-
prasa un jāatbild trīsreiz un trīs-
reiz jālej bērnam ūdens uz galvu.
Var arī pats prasīt un pats klusām
atbildēt.
/K. Pētersons, Tetelminde. A.
Rozenšteine, Saldus./


5762. Suņa galvas kaulu ieliek
ūdenī un mazgā bērniņu, kuram
delamais, trīs piektvakarus. Pēc
tam sver un ievēro, vai svarā pie-
aug, vai atkrīt. Delamais ir zīme,
ka bērns mātei nav vēlēts. Tādās
reizās kaut kurš iztapina kādu ka-
piķi naudas un nopērk slimo bēr-
nu no mātes sevim, sacīdams: "Tu
neesi savai mātei vēlēts, bet no šīs
stundas tu esi manā laimē." Pir-
cējam bērns jānēsā trīs stundas pa
plānu apkārt, tad jāgulda atpakaļ
šūplī (gultā); mātei rokās nav jā-
dod. Pērkamā nauda mātei jāatdod
nabagam pie baznīcas. Teicēja tā
esot atpirkta.
/Kuplais, Kuldīga./

5763. Ja bērnam delamais, tad
jādabon trīs suņu galvas kausi.
Tos izvāra. Izvārītajā ūdenī bēr-
nu trīs vakarus no vietas nomaz-
gā. Piektvakarā ūdeni, pēc saules
noiešanas izlej paspārnē.
/J. Zanders, Zaļenieki./


5764. Kam delamā kaite, tam
jāapgulstas pie sliekšņa un trijde-
viņas reizes jālecina suns pāri, tad
tā atstāsies.
/J. Steglavs, Jelgava./


5765. Kad bērnam nīkšana (de-
lamais), ierok krekliņu skurdŗu
pūznī. Kad krekls tur ilgāku laiku
(dienas trīs) stāvējis, izrok un velk
bērnam mugurā. Iztaisa burkānā
caurumiņu, kuŗā iečurina, un pa-
kar skurstenī. Pēc kāda laika bur-
kānu ierauš sprukstīs. Izspiesto
sulu dod bērnam iekšā. Mazgā bēr-
niņu trīs piektvakarus ūdenī, kam
piebērtas kapa smilktis. Pārnes
trīs piektvakarus no trijiem pa-
gastiem (ar kopējām robežām) ka-
pu smilktis, ieliek ūdenī un mazgā
bērnu trīs piektvakarus.
/A. Rozenšteine, Saldus./


5766. Izkurina pirti, liek slim-
nieku uz lāvas un per ar slotu.
Tur vajaga viena pērēja, viena
prasītāja un viena skaitītāja. Pra-
sītājs jautā: "Ko tu per?" Pērējs
atbild: "Delamo peru." "Per, kā
tu vari izpērt!" "Izpēršu gan." Tā-
du sarunu atkārto deviņas reizes.
Pie pirmā jautājuma skaitītājs
skaita līdz deviņiem, pie otra līdz
astoņiem, pie trešā līdz septiņiem.
Tā dara trīs reizes. Tad ieliek slim-
nieku vannā ar ūdeni, ņem vecu
krusta atslēgu (ar krusta veida
iegriezumu atslēgas zobā) un griež
to deviņas reizes pret sauli. Skai-
tīšanu atkal atkārto pa vecam.
/F. Brīvzemnieks, 1881. VI, 194./


5767. Ja bērnam ir delamā kai
te, tad viņu vajaga svērt piektas
vakaros, vismaz trīs reizes.
/F. Brīvzemnieks, 1881. VI, 194./


5768. Par suņkāsi saucot arī de-
lamo, jo bērns tad arī kāsējot.
/A. Rozenšteine, Saldus./