DILONIS.

5870. Kurzemē saslima viens
jauns cilvēks ar diloni. Ataicinā-
tais burvis Smeilis aizveda slim-
nieku uz kapsētu un iesāka šādu
runu: "Labdien, Velna lielskungs,
labdien, Velna vecmāte! Šeit ir ve-
sels vērsis deviņās daļās sagriezts
(sagriezta ola). Še ir deviņi lasti
katras labības (deviņi graudi kat-
ras labības sugas), še ir birkavs
apiņu (trīs apiņu galviņas); sējiet,
pļaujiet, mazliet un dariet alu, ēdiet,
dzeriet un dzīvojiet labi, bet lieciet
šo goda vīru mierā! Še jums ir
jaunava, kas ēdusi pie ķēniņa gal-
da (muša), dzīvojiet ar to, bet lie-
ciet šo vīru mierā! Še jums ir ēr-
zelis, uzaudzināts ķēniņa mūrētā
stallī (circenis), jājiet, brauciet, bet
lieciet šo vīru mierā." Uzlicis sauju
siena uz kāda kapa, viņš atkal pa-
klanījies un sacījis: "Guliet un vā-
ļājieties šeit, bet lieciet šo goda
vīru mierā! Dzīvojiet veseli, Velna
lielskungs, Velna vecmāte!"
/K. Rusvurms, Baltische Mo-
natschrift, 1861, 145./

Apraksts ir ņemts no kāda ce-
ļotāja Vēbera, kas ap 1730. gadu
apceļojis Baltiju. Noticis tas esot
priekš kādiem 10 gadiem, tā tad
ap 1720. g.


5871. Kad bērns ar diloni vājš,
tad tas esot jābāž trīs reizes caur
nomauktu bērza celmu; pie tā dar-
ba nevaigot ne runāt, ne pasmie-
ties, un kad padarīts, tad no bērna
drēbēm kāda lupata tai vietā jā-
pamet.
/K. Šilings, 1832. g. Tirza./


5872. Ar diloni slimu cilvēku
vajaga vairāk reizes svērt ar bez-
mēnu, kamēr slimniekam paliek
labāki. [Sal. delamais.]
/F. Brīvzemnieks, 1881. VI, 194./


5873. Ja kādam ir aucērums (di-
lonis), tad jāpiesien pie krūtīm
krupis, tad slimais paliks vesels.
/H. Skujiņš, Aumeisteri./

5874. Diloņa slimnieki dzēruši
tukšā dūšā mīzalus.
/J. Rubenis, Ērgļi./


5875. Kad aucērums esot, tad
vajagot katru rītu dzert vienu glā-
zi paša mīzalu un pēc pāra nedē-
ļām būšot vesels. Arī jāņogu zupa
esot derīga pret diloni.
/R. Bērziņš, Annenieki. P. Š., Rauna./


5876. Pret diloni jāiejem saber-
ztas liepu koka ogles, kā pulveris,
un jāuzdzer nevārīts piens virsū.
/L. Bičole, Zaļenieki./


5877. Kad dilonis sāk parādīties,
tad jādzer no rītiem neēdušam
salds piens un paša mīzali, tas jā-
dara katru mēnesi.
/Etn. IV. 1894, Skujene./


5878. Pret diloni jāvāra un jā-
dzer plaušu sūnu sula.
/Etn. IV, 1894, Ērgļi./


5879. Plaušu diloņa ārstēšanai
jāvārī alū teļa plauši un burkāni
tā, ka suts laukā neiet, un kamēr
no 4 stopiem paliek tik viens stops
pāri.
/J. Rubenis, Ērgļi./


5880. Liepu ziedu un bērza la-
pu novārījumu dzer pret diloni.
/P. Zeltiņa, Ikšķile./


5881. Vaiga dzert bītu un mal-
nu ruduku zupu.
/Bez paraksta./


5882. Kad pluču dilons ceļas,
tad vajaga saplūkt zilo rudzupuķu
ziedus, savārīt tos un dzert.
/M. Ķaupelis, Nīca./

5883. Pluču dilonis kad ceļas,
tad vajaga stipri ēst zilās bietes.
/M. Ķaupelis, Nīca./


5884. Kad pluču dilonis ceļas,
tad vajaga savārīt baltā pliedera
ziedus, kas līdzinās suņpliederim,
un tos dzert.
/M. Ķaupelis, Nīca./


5885. Kas ir ar krūtīm slims,
tam jāvāra kazu piens ar vībok-
šņiem un jādzer, tad paliks vesels.
/H. Skujiņš, Smiltene./

5886. Pret diloni der vāverenāju
(ledum palustre) novārījums.
/Etn. IV, 1894, Auļukalns./

5887. Kas ir diloni vai kāsu
slims, tam jādzeŗ vāvurāju novārī-
jums.
/P. Š., Rauna./


5888. Dilonī jādzer aitu spiru
novārījums.
/K. Jansons, Cēsis./