Drudzis.
6012. Drudzi daudzina par vienu no bīstamākām
vecu laiku
slimībām. Viņš mēdzis piesisties ne agrāki
kā ap 15
gadiem un piemeties allaž no pārbīšanās. Drudzi
varējuši dziedēt ar sabaidīšanu un vemšanu,
bet
slimnieki nebijuši ne sabaidāmi, ne arī piedabūjami
uz vemšanu. /J.Rubenis,Ērgļi/
6013. No gavēņa līdz dzeguzes kūkošnai
nedrīkst laukā
klaigāt, jo tad drudzis piemetas.
/A.Vaskis,Tukums/
6014. Gavēņu laikā nedrīkst
mājās bļaustīties, citādi
mājās var atsaukt no meža drudzi.
/O.Ozoliņš,Ādaži/
6015. Drudzis vakaros aurējot pa mežu; kas
atsaucoties,
tam viņš pielīpot. /A.Vaskis,Tukums/
6016. Drudža laikā pa mežu saukušas
balsis; kas atsaucies,
tam piemeties drudzis un bijis jāmirst.
/P.Zeltiņa,Ikšķile/
6017. To dienu priekš Jurģa nevajagot svilpt,
tad drudzis
piemetas. /V.Līcis,Nītaure/
6018. Drudža un kašķa kaites nākot
no velna.
/A.Bīlenšteina rokraksts,Kandava/
6019. Drudzis ir velns. Viņu tikai tā var aizdzīt, ka
to
piekrāpj. Viena saimniece aizdzinusi ganu meitai
drudzi ar to, ka dienas vidū meiteni atguldījusi
aukšpēdu, uzlikusi baltu skaidu uz acīm un atstājusi
to vienu pašu guļam. Pēc kāda brīža kāds
saucis:
"Tas nav mans jājams zirgs, jo tam blese pierē. Iešu
savēju meklēt." Drudzis ar to meiteni atstājis.
/A.L.-Puškaitis/
6020. Vecos laikos drudzis staigājis pa zemi kā pelēka
cūka vai rādījies kā ūdens burbulis. Kurš
cilvēks
to pazinis un iebildis, to drudzis tūliņ sācis
kratīt. /K.Jansons,Plāņi/
6021. Pavasarī drudzis vazājies apkārt. Viņš
vēlies te kā
dzīvu kamols, te atkal kā diegu kamols, un ja vie
kāds cilvēks šim dalicis nagus (rokas), tā drudzis
tūliņ tam cilvēkam bijis klāt.
/H.Skujiņs,Aumeisteri/
6022. Kad drudzis dabūts no sabīšanās,
tad slimo var
izārstēt tikai ar sabaidīšanu. /A.L.-Puškaitis/
6023. Kas drudzi dabūjis no sabīšanās, tad to var
ārstēt
caur sabaidīšanu. /B.Daņilovs,Kacēni/
6024. No kā drudzis cēlies, ar to viņu
arī var aizdzīt.
Ja drudzis piemeties no izbailēm, tad viņu var
aizdzīt ar baidīšanu. Tā bērnus svieduši
gaisā un
solījušies pērt; pieaugušos solījušies kārt
un vest
pie slepkavām. Reiz viena sieva dabūjusi drudzi no
biezputras pārēšanās. Tā viņa ilgi
slimojusi un
beidzot tai iekritis prātā pamēģināt ar
to pašu
biezputru. Lai gan tā sajutusi lielu riebumu pret
to ēdienu, viņa tomēr to pārvarējusi
un ēdusi, bet
pēc ēšanas drudzis bijis jau pagalam.
/K.Miļnus,Žeime/
6025. Ja drudzis bijis no bailēm dabūts, tad arī ar
bailēm
lūkojuši aizdzīt. Tā, piemēram, dažam
piesējuši pie
kājām valgu un laiduši uz galvas akā. Drudzis arī
atstājies, kad slimības dienā slimnieks krietni
piedzēries brandvīna. Tāpat drudzis atstājies,
kad
slimnieks pa kratīšanas laiku peldējies itin siltā
ūdenī. Drudži vēl tikuši norakstīti.
Vajadzējis
apēst ar zināmiem vārdiem aprakstītu papīra
gabaliņu, tad drudzis atstājis.
/M.Šimiņš,Brukna/
6026. Drudzis atkrītot, kad slimais kādu citu izsmejot vai
nobaidot; tad drudzi dabūjot izsmietais vai
nobaidītais. /M.Navenickis,Zasa/
6027. Vecos laikos drudzis gribējis kratīt kādu vīru,
bet
šis to pamanījis un iemeties uz galvas kādā dobē.
Drudzis piegājis pie dobes un nodancojies vien,
sacīdams: "Nupat labā pupu sēja, bet zirgs dobē
kaklu aplauzis." Tā drudzis to atstājis un aizgājis
citur zirgu meklēt. Vīrs nu kāpis no dobes ārā
un
gājis tūliņ pupas dēstīt; bet tad pieaugušas
arī
ļoti labas pupas. /J.Rubenis,Ērgļi/
6028. Viens drudža slimnieks norēdzējis sapnī,
lai viņš
izģērbjoties pliks un izlienot caur ūdeni upei pa
dibenu uz otru krastu, tad drudzis to atstāšot. Šis
nu paņēmis citas drēbes, pārsviedis upes otrā
krastā, izlīdis caur ūdeni un otrā pusē
apģērbies.
Pie atstātām drēbēm nu piegājis kāds
smalks kungs
un sacījis: "Tagad man pats labais sējas laiks, bet
zirga vairs nav, āda vien palikusi."
/J.Rubenis,Ērgļi/
6029. Kāds puisis reiz piekrāpis drudzi.
Viņš palīdis zem
tilta un ielaidies līdz lūpām ūdenī, pieķerdamies
pie dziedrkoka. Te kāds uz tilta saucis: "Tas zirgs
mani apnicis, jāšu to ķēvi, kas tur mežā
zviedz."
Drudzis tūlīt atstājies un uzklupis ganu meitai,
kura turpat mežiņā, lopus ganīdama, dziedājusi.
/A.L.-Puškaitis/
6030. Drudzi var aizdzīt, kad slimo ierok aitu mēslos.
Velns tūliņ skrien gar pakšiem un slimnieku sauc
vārdā, bet atbildi nedabūjis to atstāj.
/A.L.-Puškaitis/
6031. Drudzi var aizdzīt, kad slimnieku dārzā
apkraun ar
dēļiem un to atstāj guļam. Velns tūlīt
ierodas un
to krata vēl niknāk nekā senāk, bet labi izkratījis,
atstāj. /A.L.-Puškaitis/
6032. Latvijā drudzis izzudis, kad kungi iesākuši
bairišu
darīt. /K.Jansons,Plāņi/
6033. Drudzi vislabāk var izārstēt, ja iet pie katoļu
mācītāja palīdzību lūgties. /A.L.-Puškaitis/
6034. Drudzi var ar griešanu nogriezt. Ņem
pīlādža koka
sprunguliņu, uzgriež virsū deviņus krustus, apsien
to ar deviņiem mezgliem diegā un nēsā kaklā
apkārt
deviņas dienas; tad sprunguls tanī brīdī, kad
krata,
jāsviež krāsnī un jāsaka: "Lai sadeg
visi deviņi
velni elles ugunī!" Tad jāiet projām, atpakaļ
neskatoties. /F.Brīvzemnieks,1881.VI,146/
6035. Drudzi var uz ceļa atstāt, kad ņem Jāņa
vakarā
grieztu pīlādža koka spieķi, jeb, ja tāda
nav pie
rokas, krāsns čauksturi, un kad drudzis sāk kratīt,
kāp minētam ieročam mugurā un jāj krusta
ceļiem; še
spieķis vai čauksturis jānosviež un jāsaka:
"Kas
pirmais šo spieķi ieaudzīs, tam lai drudzis paliek!"
Slimniekam jāiet uz māju, atpakaļ neskatoties.
/F.Brīvzemnieks,1881.VI,146/
6036. Ļauno drudzi, no kā nevar tikt vaļā,
var citam
atdot, kad deviņus rītus iet pa lauku, un kuru
cilvēku satiek, tam dod labu rītu, ja svešais labu
rītu saņem, tad slimniekam jāsaka: "Lai mans drudzis
tev paliek!" /F.Brīvzemnieks,1881.VI,146/
6037. Ņem septiņas maizes garozītes
un uzraksta uz katras
pa vienai no apakšējām rindiņām un apēd
garozītes
septiņās dienās, katru dienu pa vienai. Abararaka,
Abarak un tā pr. kamēr septītā rindiņā
paliek tikai
A. /F.Brīvzemnieks,1881.VI,146/
6038. Kad ir aukstais drudzis, tad raksti uz trīs
maizes
šķēlēm tādus vārdus: "Rabi, Kabi,
Glabi." Pēc tam
dod tos slimajam, pa priekšu to maizi ar Rabi. Ja
vēl atkārtojas, tad to maizi ar Kabi, un ja vēl
atkārtojas, tad to maizi ar Glabi. Katrā riciņā
jāuzgriež trīs robi, trīs krusti jāuzmet
un trīs
reiz tā visusvētākā vārdā jāskaita:
amen.
/H.Skujiņš,Smiltene/
6039. Kad cilvēkam drudzis, vajaga tam aizsiet acis un
dzīt uz mežu. Mežā nogriezt slimniekam matu nošķīti,
to piesiet pie apses. Tikko kāds cits matiem
pieskarsies, tas paliks slims, bet agrākais
slimnieks vesels. /H.Siliņa,Penkule/
6040. Ja ir slims ar drudzi, tad, saulītei norietot,
vajaga iet uz kapsētu un gulēt pie kapa, tad drudzis
drīzi pazudīs. /V.Krieviņš,Daugmale/
6041. Kam drudzis, tam dienas vidū jāiet
uz kapiem gulēt,
tad drudzis atstāsies. /V.Līce,Nītaure/
6042. Kad rudzi zied, tad trīsdeviņām
vārpām jānobrauka
ziedi un jāapēd, jo tā varot no aukstā drudža
izsargāties. /A.Bīlenšteina rokraksts,Kandava/
6043. Ja kam ir drudzis, tam deviņas reizes jāskrien
ap
sērmūksli un trīs reizes jāiekož kokā,
tad drudzis
pāries. /A.Bīlenšteina rokraksts,Zaļenieki/
6044. Kam ir drudzis, tam jāiedod driģenes, lai tiktu
vesels. /A.Vaskis,Tukums/
6045. Drudzis aiziet, kad zirnekli ar visu staipekni
ieliek baltmaizē un apēd.
/M.Sikle,Nīca.V.Saperovs,Vecpiebalga.
A.Broža,Naukšēni.A.L.-Puškaitis/
6046. Jānoķer 3X9 garkājainos zirnekļus,
jāiešuj tos
bantītē un jāapsien tos drudža slimniekam ap kaklu.
Triju dienu laikā drudzis ir kā ar roku noņemts.
/A.Pidriks,Sauka/
6047. Ja grib nodzīt drudzi, tad tam, kuram ir drudzis,
jāliek zirga sakas kaklā un jārādās citiem
cilvēkiem:
tad tiem, kas smejas, drudzis pielīp, bet pašu
drudzis atstāj. /L.Kļaviņa,Liepa/
6048. Kam ir aukstais drudzis, tam jājāj
uz krāsns kruķa
uz krustceļiem, janosviež tur kruķis un ar līkumu
jāskrien uz māju, atpakaļ neskatoties.
/A.Bīlenšteina rokraksts,Tukums,Jaunauce/
6049. Lai drudzi aizdzītu, vajadzējis jāt ar slotas
kātu
par krustceļiem un grāvjiem šķērsām
pāri. Gulēt
bijis jālien krasnī. /E.Zommere,Rauna/
6050. Kad drudzis krata, tad cilvēkam, kas ar
to slimo,
jāielien gulēt nosprāguša zirga ribās un jālūko
aizmigt. /J.Jansons,Plāņi/
6051. Drudzī asinis jālaiž, un slimam
jādod tās dzert.
/K.Jansons,Plāņi/
6052. Drudzi tā varot aizdzīt, kad melna
kaķa asinis glāzē
tecinājot un iedodot; vai arī, kad slimais trīs
naktis no vietas guļot uz krustceļa zārkā, ar baltu
palagu apsegts, un nevienam ne vārdiņu neatbildot,
ja kas iesāktu runāt. Tas arī palīdzot, ja mazu
gabaliņu rupjas maizes četrkantīgi sagriežot,
uzpilinājot tur septiņas pilītes melnas tintes un
norijot. Kad pašu laiku drudzis gaidāms, tad lai
cits ierakstot slimnieku skurstenī, tad drudzis
tūdaļ ar dūmiem aizejot projām.
/K.Šilings,1832.g.,Tirza/
6053. Kad kādam ir drudzis, un tas sapnī redz vācieti
(kungu), tad drudzis aizdzenams tikai ar nelāga
riebīgiem dūmiem. Tā, piem., dedzina uz oglēm
vecas
pastalas, spalvas u.c. Šajos dūmos jāstāv, un tie
jāož. Bet ja slimnieks sapnī redz vērsi, tad drudzis
atdzenams tikai ar riebīgu dziru. Salej visu, kas
vien riebīgāks var būt, un dzer to iekšā, tad
drudzis nost kā ar roku atņemts.
/M.Šimiņš,Brukna/
6054. Drudža slimniekam vajaga trīs dienas
no vietas turēt
miežu graudus saujā un pēc tam tos iemest upē,
lai
ūdens aiznes drudzi prom.
/P.Zvirgzdiņš,Mārciena/
6055. Pret drudzi esot teicamas tās zāles,
kas zirga
maitas galvai caur nāsīm izaugušas cauri. Zāles
jāsakaltē, jāsaberž un jāiedzer ar ūdeni.
Drudzi
vēl varot aizdzīt, apēdot to zivtiņu, ko līdaka
ierijusi.
/A.Kundziņš,Talsi.B.Blumbachs,Lībagi/
6056. Drudzis atstājis slimnieku, ja tas ēdis cūkas
gaļu,
jo no cūkas gaļas tas bīstoties kā žīds.
/M.Navenickis,Zasa/
6057. Kam ir drudzis, tam nezinot jāiedod izvārīta
varde.
/K.Jansons,Plāņi/
6058. Ja drudzis ir, tad jānoķer varde,
tās kauliņi
jāizžāvē, jāsaberž un jāiedod
slimniekam.
/A.Bērziņa,Aloja/
6059. Pret drudzi der apšu mizu un kanēļu novārījums.
/K.Miļnus,Žeime/
6060. Drudža slimnieku svēpē ar zirga
nagiem.
/P.Š.,Skaista/
6061. Drudzī kazas piens jādzer.
/K.Jansons,Plāņi/
6062. Drudzim noder bērzu sulas.
/Gelehrte Beytrage,1765/
6063. Ko drudzis krata, tam jādzer samazgas no
samazgu
baļļas. /K.Jansons,Plāņi/
6064. Liepu ziedu tēju, kā arī kliedaru
(sambucus nigra)
ziedu un kumelīšu novārījumu daudzina par derīgiem
sviedrētāju līdzekļiem pret drudzi.
/K.Miļnus,Žeime/
6065. Drudzis aiziet, kad slimniekam iedod maisījumu
no
kadiķu ogām, gaļas sālījuma un sīpoliem,
bet tam nav
jāzina, ko tas ieņem. /A.L.-Puškaitis/
6066. Kad drudzis krata, tad jādzer savi mīzali,
un ja ar
to vēl nepaliek mierā, tad vēl jālej tie uz karstām
pirkstīm, kā pamašās darot. /K.Bika,Gaujiena/
6067. Kad drudzis krata, tad jādzer karsts novārīts ūdens,
cik karstu vien var izturēt un cik daudz vien var
iedzert, tāpat bez sukura. /K.Bika,Gaujiena/
6068. Kad drudzis krata, tad jālej uz vērmelēm
brandvīns,
un katru dienu jādzer pa glāzītei jeb arī pa divām.
/K.Bika,Gaujiena/
6069. Kad drudzis krata, tad jādabū zemes
vēzis, jāieliek
šnabja jeb spirta pudelē un tad pa druskai jādzer.
Šnabis jādodot slimajam tā dzert, ka tas nezinot,
kas tās par zālēm. /K.Bika,Gaujiena/
6070. Kad bērnam uznāk auksts drudzis, tad zemnieki
dedzina kaulus, ādas, sapuvušu un zaļu malku un tura
bērnu šādos dūmos, ko viņi par svētīšanu
sauc, it kā
šā aizdzītu ļaunus garus.
/J.B.von Fišer,Lieflandisches
Landwirtschaftsbuch.1753,401/
6071. Drudzi var aizdzīt, ja slimnieku ierok miroņu kaulos
tā, ka galva vien ārā. /A.L.-Puškaitis/
6072. Ja drudzis moca, tad jāuzmauc galvā
zirga vai govs
galvas kauss, tad drudzis atstāj.
/H.Siliņa,Dobele/
6073. Drudzī slimam ceturtdienas vakarā plikam krusta
ceļā jāguļ. /K.Jansons,Plāņi/
6074. Kad aizjāj slotas kātu, pažagu
jeb citu kādu līdzīgu
lietu uz krustceļu un to tur atstāj, tad drudzi var
"nojāt". Kas tādu lietu atrod un pārnes mājā,
tam
drudzis piesitas, bet aizjājēju atstāj. [Sal.Jāņa
diena.] /K.Miļnus,Žeime/
6075. Drudzi var aizdzīt, ja jāteniski uz
slotas aizjāj
uz krustceļu un slotu nomet. Kurš slotu paceļ, tam
drudzis klāt.
/K.Rasa,Kalnamuiža/
6076. Drudzi var aizdzīt, kad uz slotas ačgārni aizjāj
uz
krustceļiem un tur to pamet. Mājās ejot, nav brīv
skatīties atpakaļ. /A.L.-Puškaitis/
6077. Ko drudzis krata, tam jāaiziet uz krustceļu,
jāielien zirga sakās un jāapgulstas.
/K.Jansons,Plāņi/
6078. Drudzis noiet, ja uz krustceļa par slimā plecu pret
sauli met maizi. /K.Jansons,Plāņi/
6079. Lai izdziedētos no drudža, iet uz
kapsētu, noņem no
trim krustiem jeb citiem pieminekļiem sūnas jeb
pelējumu, no katra pa trim gabaliņiem, atnes mājā,
izvāra un dzer par zālēm. Uz katra krusta, no kura
ņemtas sūnas, jāuzliek zieds, kaut arī kāds
nieciņš,
lai mironis nenāktu sapņos un neprasītu savas mantas
atpakaļ. /F.Brīvzemnieks,1881.VI,194/
6080. Drudzis atstājot, kad slimais ar akmeni ejot ap
kapiem. /M.Navenickis,Zasa/
6081. Lai izdziedētos no drudža, diloņa
un arī citām
slimībām, vajaga slepeni aiziet uz baznīcu, nokasīt
ar nazi kaut dažus puteklīšus no altāra četriem
stūriem un nosviest katrā stūrī pa grasim. Tad
vēl
jāņem no baznīcas sliekšņa mēsli.
Visu to vajaga
dot slimniekam, lai viņš to pieņem par zālēm.
Noder
arī mēsli no otras mājās sliekšņa,
bet tikai tad,
ja otras mājas ļaudis nezina, ka no viņiem ir ņemti
mēsli. /F.Brīvzemnieks,1881.VI,194/
6082. Lai izdziedētos no drudža kratīšanas,
vajaga
nogriezt no maizes virsas garozu, sadalīt to trīs
daļās un uzrakstīt tur: Fadrsb, Madks, Laenrl, uz
katras daļas savu vārdu. Jūtot, ka drudzis nāks,
slimajam jāapēd pa priekšu viena daļa, pēc
brīža
otra un pēdīgi arī trešā. Otrā dienā
slimniekam
vajaga pieņemt ar brandvīnu melno sakni un vērmeles.
/F.Brīvzemnieks,1881.VI,194/
6083. Kam drudzis, tam jāsēd ceļa malā;
kad nu garām
gājējs to iebilst, tad drudzis pieķeras tam, un
pirmais paliek vesels. /Z.Prauliņš,Aumeisteri/
6084. Ko drudzis krata, tam jāielien skudru pūlī gulēt.
/K.Jansons,Plāņi/
6085. Lai tiktu no drudža vesels, tad jāguļ
rudzu laukā
uz krusta vagām jeb kūtī uz govs saitas.
/M.Navenickis,Zasa/
6086. Drudzī jāguļ straujā ūdenī
uz ecēšām.
/K.Jansons,Plāņi/
6087. Drudzi var aizdzīt, ja piektdienā mazgājas strautā.
Mājās ejot, nav brīv atpakaļ skatīties.
/A.L.-Puškaitis/
6088. Drudzi var aizdzīt, ja ielaižas akā.
/A.L.-Puškaitis/
6089. Ko drudzis krata, tam plikam jāvārtās
kūtī govu
mēslos. /K.Jansons,Plāņi/
6090. Drudzī jāguļ aitu kūtī
un nedrīkst atsaukties, ja
kāds sauc. /K.Jansons,Plāņi/
6091. Drudžu atdzīšanai ir labs līdzeklis
vesela zivs, ko
līdaka ierijusi. /B.Blumbachs,Lībagi/
6092. Drudzi var aizdzīt, ja ēd kaltētas
peļu astes.
/T.Dzintarkalns,Talsi/
6093. Drudža dziedēšanai no katra pirksta
naga nogrieza
kādu drīksniņu, šos nagus uzsēja dzīvam
vēzim uz
muguras un palaida to upē vaļā.
/I.Rubenis,Ērgļi/
6094. Kad drudzis krata, tad jāmazgājas siltā
ūdenī, kurā
jāiemet no 3 tīrumiem pa 9 vārpām no katra tīruma.
Tas jādara bez saules rītā vai vakarā.
/K.Jansons,Pilda/
6095. Drudža laikā jājāj uz slotas kāta,
tad nepielips
drudzis. /P.Zeltiņa,Ikšķile/
6096. Ja liels drudzis, tad uz gultas gala vajaga uzvilkt
trīs lietuvēna krustus. /A.Auziņa,Jaunrauna/
6097. Drudzi var izārstēt, apsienot vārītas
olas plēvi ap
kreisās rokas mazo pirkstiņu.
/K.Bruņinieks,Sēme/
6098. Kad ir drudzis, tad ap kaklu sarkanu dziju ar
deviņiem mezgliem, ūdens pudelīti un pīlādža
krustu.
Drudzis pāries. /A.Veckalne,Dreiliņi/
6099. Drudzi var arī pārdot par brandvīna
glāzi, par
kapeiku u.t.t. /K.Miļnus,Žeime/
6100. Kad bērnam drudzis, viņu uzliek uz
lizi un taisās
šaut krāsnī. Caur tādu baidīšanu atbaidot
drudzi.
Senāk bērni allažiņ dabūjuši drudzi,
visvairāk
pavasaros, pa āru skraidot un viens otru sabaidot.
/S.Čunka un Fogelmane,Lielsatiķi/
6101. Kad drudzis sāk bērnu kratīt,
viņš jārauga atbaidīt:
neviļot uzsviež bērnam virsū suni, jeb taisās
viņu
bāzt āliņģī. /A.Rozenšteine,Saldus/
6102. [Kad bērnam drudzis], tad slepus uzlej viņam
ūdeni
virsū, jeb noved kur tumsā, lai dabūtu sabīties.
/Ūdre,Tetelminde/
6103. Drudzi bērnam tā rauga atdzīt:
iedod bērnam baltu
suņsūdu ar ūdeni, jeb izspiež zirga sūdam
zupi un
dod iekšā. /A.Rozenšteine,Saldus/
6104. [Kad bērnam drudzis], tad sagrūž
trīs jēlus vēžus,
izspiež zupi caur lupatiņu un piepilina pie tējas,
ko dod bērnam iekšā. /Kuplais,Kuldīga/
6105. Drudzi dziedējuši ar trīskantā uzrakstītiem
"abracadacabra" vārdiem.Šie vārdi jāuzraksta
uz
papīra un tas jādod slimajam ar maizi apēst. Tāds
pat papīrītis jāuzkar arī kaklā.
/K.Miļnus,Žeime/
6106. Drudža vārdi: Abaraka, Abarak, Abara,
Aba, Ab, A.
Šie vārdi jāuzraksta, vai septiņi maizes gabaliņi
ar tiem jāaprunā (jāapvārdo), un slimniekam jādod
apēst ikrītus priekš saules lēkšanas viens
maizes
gabaliņš. /Alksnis-Zundulis,Naudīte/
6107. Citi drudža vārdi: "Nežēlīgi
vēl drudzis krata
vecīti; ja drudzis nezudīs, tad velns raus vecīti
gan drīz." [Šie vārdi gan liekas sabojāti jeb
pat
tīšām izdomāti. P.Š.] Šādi vārdi
jāuzraksta uz
papīra, tas jāiesviež ačgārni pār
galvu tekošā
ūdenī un jāiet ātri mājā, bet ejot
nedrīkst atpakaļ
skatīties. /K.Minus,Žeime/