Dzeguze.

I. Izcelšanās un pārvēršanās par vēja vanagu.

6241. Dzeguze sūtīta mācībā, bet viņa nav klausījusi un
tādēļ cita nekā nemāk, kā tik savu kukū.
/P.Zeltiņa,Ikšķile/

6242. Pirmā gadā dzeguzēns vēl nekūkojot, tikai čirkstinot,
prasīdams no putniņiem ēst. Dzeguze kūkojot tikai
otrā gadā. Trešā gadā tā atstājot dzeguzes kārtu un,
pārvērzdamās par peļu vanagu, ķerot putniņus un
peles. /D.Ozoliņš.Austrums,1891/

6243. Putniņš, kas skrej dzeguzei pakaļ, saka tai: "Tiš
perēt, tiš perēt!" Dzeguze atbild: "Kas kūkos, kas
kūkos?" /L.Švandere,Ļaudona/

6244. Pati dzeguze olas neperējot, bet iedējot tās mazu
putniņu lizdās. Dzeguzēns esot ļoti rijīgs un pēdīgi
apēdot arī to putniņu, kas viņu uzaudzinājis.
/A.Vaskis,Tukums/

6245. Dzeguze nedējot olas, bet norijot piecus cielavas
bērnus. Tad viņa to izvemjot, un visi tie esot
salipuši par vienu dzeguzēnu.
/E.Prūse,Ēdole/

6246. Dzeguzes pašas olas nedējot, bet tik apspļaudot citu
putnu olas, no kurām tad izperinoties dzeguzēni.
Dzeguze kūkojot tikai vienu gadu, kamēr dabūjot
izdzert citu putnu olas, tad paliekot par vanagu.
/A.Vaskis,Tukums/

6247. Kad dzeguze izdzer olu, viņa sāk kūkot.
/K.Lielozols,Nīca/

6248. Pavasarī, kad dzeguze dabūjot ieknābt pumpurus, viņai
atraisoties mēle un tā sākot kūkot. Viņa kūkojot
tikai tik ilgi, kamēr varot dabūt mīkstus pumpurus.
Bez pumpuriem viņai paliekot mēle stīva, ka vairs
nevarot kūkot. /A.Vaskis,Tukums/

6249. Tas notiekot pēc Pētera dienas, un tad dzeguze
paliekot par vēja vanagu, ķerot mazus putniņus un
arī cāļus. Dzeguzes pašas nedējot olas, apspļaudot
tikai citu putnu olas, no kurām tad tiekot izperēti
dzeguzēni. /A.Vaskis,Tukums/

6250. Kad dzeguze ieēdot miežu vārpas, tad tā paliekot par
vēja vanagu (vanadziņu).
/R.Straudovskis,Lielplatone/

6251. Dzeguze kūkojot tikai līdz noliktai dienai un tad
paliekot par vēja vanagu.
/H.Skujiņš,Aumeisteri/

6252. Pēc Jāņiem dzeguze pārvēršas par vanadziņu. Tautā
saka: "Tas pats kūko, tas pats vistas lūko."
/A.Aizsils,Bērzpils/

6253. Dzeguze beidz kūkot starp Jāņiem un Pēteriem un tad
pārvēršas par vēja vanagu. [Sal. Jāņa diena.]
/P.Š.,Rauna.K.Jansons,Plāņi/

6254. Rudenī dzeguze pārvēršas par vanagu.
/J.Jurjāns,Jaungulbene/

6255. Kad dzeguze beidzot kūkojot, tad viņa pārvēršoties
par vanagu. /A.Korsaks,Ezere.J.Līnis,Taurene/

6256. Dzeguzes pārziemojot, garās virknēs saķērušās, mūsu
ūdeņos vai vecos kokos.
/D.Ozoliņš.Austrums,1891/

6257. Mežā pusdienas laikā nedrīkstot kukot, tad varot
par dzeguzi pārvērsties. /A.Mūrniece,Cēsis/


II. Dzeguzes spļaudakas.

6258. Baltas putas uz zāles sauc par dzeguzes spļaudekļiem.
Viņas spļaudot tikai tik ilgi kamēr kūkojot.
/Z.Lancmanis,Lejasciems/


III. Dzeguzes asaras.

6259. Sarkanie raibumi uz bērzu un alkšņu lapām esot
dzeguzes asaras. /K.Jansons,Plāņi/


IV. Dzeguzes aizkūkošana.

6260. Ja dzeguzi dzird pirmo reiz no rīta, tad būs daudz
rūpju. Ja dzird pusdienā, tad būs jāsēro. Ja dzird
vakarā tad būs daudz jāstrādā. Ja dzird naktī, tad
būs daudz prieka. /H.Dravniece,Alūksne/

6261. Ja kāds neēdis pirmo reizi izdzirdis dzeguzi kūkojam,
tad tas ir aizkūkots. /O.Darbiņš,Birži/

6262. Ja dzeguze aizkūko neēdušu, tad visu gadu rauj
džegus. /J.Krastiņš,Irlava/

6263. Ja no rīta neēdis dzird dzeguzi, tad to dienu nekas
neveicas. /K.Corbiks,Jelgava/

6264. Ja dzeguze aizkūko, tad darbi neveicas.
/J.Jaunsudrabiņš,Nereta/

6265. Ja dzeguze aizkūko, tad nekas neveicas.
/T.Dzintarkalns,Talsi/

6266. Ja dzeguzi pirmo reizi dzirdēja pār ūdini kūkojam,
vai nu pār upi vai ezeru, tad dzirdētājam tai gadā
daudz asaru jālej. /Austrums,1891.D.Ozoliņš/

6267. Ja pirmo reizi dzeguzi dzird kūkojot mazgājoties
(pie upes, dīķa, u.t.t.), tad viss gads paies asarās.
/M.Hermakile,Ramka/

6268. Lai nenodegtu, tad pavasarī seja jānorīvē dzeguzes
aizkūkotā sniegā. /E.Laime,Tirza/

6269. Lai vasarā nenodegtu, tad pavasarī, kad dzeguze
nokūkojusi, sniegā, kas ir vēl manāms laukos,
jānomazgājot mute, tad vasaru saulē nenodegot.
/E.Aizpurve,Lubāna/

6270. Lai vasaru nenodegtu, tad jāmazgājas dzeguzes
aizkūkotā sniega ūdenī. /M.Kalniņa,Tirza/

6271. Ja dzeguze aizkūko ledu, tad ar to jāmazgā seja, tad
vasarā saule nenodedzina. /A.Aizsils,Lubāna/

6272. Ja dzeguze no rīta aizkūko, tad gaidāma nelaime.
/M.Iniņberģe,Rīga/

6273. Ja dzeguze no rīta kūko, kamēr cilvēks nav ēdis, tad
tam būs nelaime. /E.Druvnese,Irlava/

6274. Lai dzeguze neaizkūkotu, tad pavasara rītos agri
arvien ir kas jāuzkož, ko sauc par dzeguzes kumosu.
/J.Lange/

6275. Pirmo reiz dzeguzi kukojam dzirdot, vajaga ieņemt
maizi mutē, lai būtu bagāts gads.
/K.Corbiks,Jaunsvirlauka/

6276. Pavasarī pirms dzeguze aizkūkojusi, nedrīkst iet ārā,
neņēmis kādu maizes drupanu mutē, tad tai vasarā būs
daudz maizes; ja kabatā būs kāds naudas gabals, tad
tai gadā ienāks daudz naudas. /I.Indāns,Gārsene/

6277. Pavasarī, kad sākas dzeguzes laiks, neviens negāja
no rīta ārā, kamēr nebija mutē ieņēmis kādu kumosu
maizes, lai dzeguze neaizkūkotu. To kumosu sauca
par putna kumosu. Bet ja nu kādu cilvēku dzeguze
aizkūkoja, tad viņš visur bija miedzīgs.
/H.Skujiņš,Palsmane/

6278. Kad dzeguze pavasarī iesāk kūkot, tad tik gadu
cilvēks dzīvos, cik reiz viņš dzird dzeguzi kūkojam.
/P.Einhorns,1627/

6279. Ja kādu dzeguze aizkūko, tad tas tik gadu vien vairs
dzīvos, cik reiz dzeguze kūko. /P.Š.,Preiļi/

6280. Ja dzeguze kūko, tad vajaga apsiet dvieli ap koku
un teikt: "Dzeguzīt, nokūko, cik ilgi vēl dzīvošu",
un tad cik reizs dzeguze nokūkos, tik gadu vēl
dzīvosi. /P.Čakars,Ranka/

6281. Dzeguze aizkūko, ja to pavasarī pirmo reiz dzird
tukšā dūšā. Cik reiz tad dzeguze kūko, tik gadu vēl
dzirdētājs dzīvos.
/P.Š.,Rauna.P.Zvirgzdiņš,Mārciena.
J.Smalkais,Rūjiena/

6282. Kad kāds dzird dzeguzi pavasarī pirmo reiz kūkojot,
tad jāskaita, cik reizes dzeguze kūkos; tik gadu arī
būs jādzīvo.
/J.A.Jansons,Tirza.K.Corbiks,Jelgava.
R.Bērziņš,Džūkste.T.Dzintarkalns,Talsi.
G.Pols,Bauska.J.A.Jansons,Rāmuļi.Skrīveri/

6283. Dzeguze esot liela pareģone. Cik reiz dzeguze
pavasarī pirmo reiz iekūkojot, tik gadu vēl
dzirdētājs dzīvos.
/Atbalss k.1897.P.Dreimanis,Ogre/

6284. Kad pavasarī pirmo reizi dzird dzeguzi kūkojam, tad
lai dabūtu zināt, cik ilgi vēl dzīvos, ir jāskaita,
piem.: 1, 2, 3, 4, u.t.t. Pie kura skaitļa dzeguze
apklusīs, pēc tik gadiem mirs.
/V.Bērziņa,Priekule/

6285. Ja dzeguzi dzird pirmo reiz jaunā mēnesī kūkojam,
tad dzīvos vienu mēnesi ilgāk, bet ja vecā mēnesī,
tad vienu mēnesi agrāk jāmirst.
/J.Cinovskis,Snēpele/

6286. Ja dzeguze aizkūko tukšā dūšā, tad cilvēkam pēc tik
daudz gadiem jāmirst, cik reiz dzeguze kūkojusi.
/O.Grenševica,Vietalva/

6287. Ja pavasara rītā dzird dzeguzi pirmo reizi kūkojam,
pirms vēl nav nekas ēsts - tad tajā gadā jāmirst.
/Ā.Jugane,Beļava/

6288. Cik reizes pavasari (pirmo reiz) dzird dzeguzi
kūkojam, tik gadus dzīvos (ja tas, kas klausās ir
vecs), vai pēc tik gadiem dabūs precēties (ja jauns
cilvēks). /J.Andersons,Sātiņi/

6289. Kad pirmo reiz dzeguze kuko, tad jāskaita. Precējušies
pēc tik gadiem mirs un neprecējušies precēsies.
/I.Upenieks,Skrunda/

6290. Pirmo reizi dzirdot dzeguzi kūkojam vajaga skaitīt,
cik reizes tā kūko, tad pēc tik gadiem apprecēsies.
/A.Podniece,Ogre/

6291. Ja dzird dzeguzi pirmo reiz agri no rīta vēl neēdis,
tad, cik dzeguze kūkos, tik gadu dzīvos.
/J.Šmits,Nītaure/

6292. Kod cylvāks grib zynuot, cik jis vel godu dzeivuos
uz šuo pasauļa, tod kū jam vajag dareit? Pavasari
vajag īt uz mežu un dzierdēt dzaguzi. Cik dzaguzja
reizu aizklīgs, tik godu tys cylvāks dzeivuos.
/V.Polis,Rēzekne/

6293. Ja mežā dzird dzeguzi pirmo reizi kūkojam, tad
jāizskaita, cik reizes viņa kūko, tik gadu dzirdētājs
vēl dzīvos. /T.Dzintarkalns,Talsi/

6294. Ja dzeguzi pirmo reiz gadā dzird kukojam tai mežā,
kas saiet kopā ar kapsētu, tad drīzumā jāmirst.
/K.Deķis,Blīdiene/

6295. Pavasarī jāskaita, cik reiz dzeguze kūko - tik gadu
dzīvos. /K.Corbiks,Tukums/

6296. Ko dzeguze aizkūko, tam drīz būs jāmirst.
/A.Bīlenšteina rokraksts,Kandava,Aizdzire,
Saldus.L.Jenne,Allaži/

6297. Ja dzeguze kūko kokā, tad jāpieiet pie tā un jāpiesit
ar kādu sprunguliņu; cik reizes pēc piesišanas
dzeguze vēl kūkos, tik gadu vēl būs jādzīvo.
/A.Skuja,Vestiena/

6298. Kad dzeguze kūko, tad vajaga iet ap to koku, kur
dzeguze kūko; cik reizes apiet, tik gadus vēl dzīvos.
/J.Skara,Jaunpiebalga/

6299. Ja kokam, kurā kuko dzeguze, var apiet trīs reizes
apkārt, tad, uz kuru pusi dzeguze aizlaižas, uz to
pusi aizprecēs. /L.Jenne,Allaži/

6300. Kad dzeguze kūko kādā kokā, tad jānolauž no tā koka
zars un trīs reizes jāapskrien ap koku. Tad jāpiesit
pie koka ar nolauzto zaru un jāskatās, kur dzeguze
skrien: turp aizvedīs tautās.
/G.Troica,Dzelzava/

6301. Pavasarā neviens arājs neēdis jeb tukšu maku no mājām
neizejus, pirms dzeguze kūkojusi, lai tanī gadā badu
neredzētu nedz citā trūkumā kristu.
/Latv.Avīzes,1824.32/

6302. Kam no rīta agri uz lauku jāiet, tas uzkož kādu
kumosu maizes, lai dzeguze neaizkūko.
/Mājas Viesa pielikums,1871.25(99)/

6303. Lai dzeguze neaizkūkotu, tad pavasarī vajaga arvien
ķiplokus līdza nēsāt.
/A.Bīlenšteina rokraksts,Gaiķi/

6304. Kuru neēdušu dzeguze aizkūko, tam visu gadu jāstaigā
izsalkušam. /A.Zibens,Rugāji/

6305. Ja pirmo reiz dzird dzeguzi kūkojam un nav ēdis, tad
visu gadu kūko kā dzeguze (guļ).
/E.Laime,Tirza/

6306. Kad neēdis pirmo reiz pavasarī dzird dzeguzi kūkojam,
tad sagaidāms badīgs gads. /Lagzdiņa,Sabile/

6307. Ja dzeguze aizkūko neēdušu, tad tai gadā būšot bads
jācieš. /L.Vīgante,Jaunpils/

6308. Ja dzeguzi dzird tad, kad nav ēdis, tad tanī gadā
nebūs ko ēst. /M.Brīdaka,Jaunroze/

6309. Kad ejot dzird dzeguzi kūkojam, tad esot ceļinieks.
/K.Lielozols,Nīca/

6310. Ja dzeguze kādu aizkūko neēdušu,tad aizkūkotam tūliņ
jāskrien pie kāda koka un tam jāiekož. Tad koks
nokaltīs, bet pats paliks vesels.
/M.Navenickis,Zasa.
A.Bīlenšteina rokraksts,Kandava/

6311. Kas pavasarā pirmo reizi dzird dzeguzi neēdis, tam
tai gadā esot jāmirst. Tāpēc vakaros noliek maizes
gabalu galvgalī apakš cisām un iekož tūliņ no rīta,
kad uzmostas. Ja tomēr kam gadās neēdušam dzeguzi
dzirdēt, tad tas skrien pie kaut kāda koka klāt un
iekož mizā, cik dziļi vien var. Ja tas koks nokalst,
tad par miršanu vairs neesot ko bīties.
/K.Šilings,1832.g.,Tirza/

6312. Dzeguze ir ļauns putns; ja viņa aizkūko, tad jāmirst.
Izglābties var tikai tad, ja tūliņ skrien pie kāda
zaļa koka un iekož tā mizā, tad tikai koks nokalst.
/J.Jurjāns,Jaungulbene/

6313. Ja pavasarī pirmo reizi dzeguze neēdušu aizkūko, tad
tas cilvēks izkalst, bet ja tūliņ apskrien trīs
reizes ap augošu koku un iekož tanī, tad koks
nokalst, bet cilvēkam nenotiek nekāds ļaunums.
/E.Stīpniece,Vērene/

6314. Ko dzeguze aizkūko, tam tanī gadā labi neklājas. Ja
aizkūkotais tūlin iekož kādā kokā, tad koks nokalst;
ja viņš iesit kādam lopam, tad tas nonīkst. Visas
dzeguzes tomēr nav tik skaudīgas.
/J.Rubenis,Ērgļi/

6315. Kas neēdis pirmo reiz dzird dzeguzi, tam zobi jāiekož
zaļā kokā; cilvēks tad ir brīvs no aizkūkojuma, bet
tas koks nokalst.
/P.Š.,Rauna.K.Jansons,Plāņi.J.Niedre,Džūkste.
R.Bērziņš,Džūkste/

6316. Ja iekož kokā priekš dzeguzes, tad tas nokalstot;
arī nevarot bez naudas iziet, tad tai gadā naudas
neesot. /F.Pārups,Zante/

6317. Sējējam vajadzējis sēklas graudiņu mutē ieņemt, lai
dzeguze nedabūtu aizkūkot, citādi tam sējums labi
neizdevās. - Ko dzeguze aizkūkojusi, tam bijis
jāuzmeklē tas koks, kur dzeguze kūkojusi, un tanī
ar zobiem deviņas reizes jāiekožas, vai arī ar galvu
trīs reizes jābada, tad tas koks nokaltis, bet pašam
neesot bijis jākalst.
/Austrums,1891.D.Ozoliņš/

6318. Ja pavasarī kādu dzeguze aizkūko neēdušu, tad tas
visu gadu būs nelaimīgs.
/A.Bīlenšteina rokraksts,Piltene/

6319. Ja dzeguze aizkūko no rīta, kad vēl nav ēdis, tad
paliek slims. /M.Vennera,Strenči/

6320. Ja dzeguze neēdušu aizkūko, tad cilvēkam tai gadā
būs jāvārguļo. /V.Hāzena,Nītaure/

6321. Ja pirmo reiz dzeguzi dzird neēdis, tad dilonis
piemetīsies. /V.Zvaigznīte,Zeltiņi/

6322. Ja pirmo reizi pavasarī dzird dzeguzi kūkojam neēdis,
tad piemetas dažādas slimības.
/A.Broža,Naukšēni/

6323. Ja kāds nav ēdis un dzeguze kūko, tad tas saslimst
vai arī nomirst. /A.Rozentāle,Jaunauce/

6324. Neēdušu rītos aizkūko dzeguze, un tad tam jākūko
jeb jāmirst. /E.Lācis,Tirza/

6325. Ja dzeguzi dzird pirmo reizi kūkojam tad, kad nav
nekā ēdis, tad būs tajā gadā jāmirst.
/A.Bulēne,Turaida.V.Greble,Kalnamuiža/

6326. Pirmo rizi dzeguzi dzirdot jābūt paēdušam, citādi
var aizkūkot, un tad jāmirst.
/H.Jankovska,Rīga.V.Rūnika,Skujene/

6327. Ļaudis stipri sargājušies no dzeguzes aizkūkošanas,
jo kuru tā aizkūkojusi, tam tai pašā gadā bijis
jāmirst. /Zinģerots,Ērgļi.Austrums,1886.
Z.Lancmanis,Lejasciems/

6328. Ja kāds pavasara rītā izejot laukā neēdis un ja tad
dzirdot tanī gadā pirmo reizi dzeguzi kūkojam, tad
tam drīz jāmirst. Veci ļaudis vēl arvien piedaudzina:
"Tevi šogad dzeguze aizkūkoja, būs jāmirst." /A,Skuja,Mālupe.A.Skrūze,Saikava.
/K.Strautiņš,Mēdzūla.A.Užāne.Skujene.
A.Berķe,Mētriene.M.Šķipsna,Gulbene.
L.Pilsētniece,Bebri.V.Priedīte,Mālpils.
A.Šēre,Sksistkalne.A.,Jaunpiebalga.
H.Siliņa,Dobele.K.Corbiks,Kroņa-Vircava./

6329. Ja pirmo reizi dzeguzi dzirdot nav klāt ne maizes,
nedz arī naudas, tad tanī pašā gadā jāmirst.
/E.Kampare,Skrunda.A.Bērziņa,Aloja/

6330. Pavasara rītos ieēd kādu kumosu maizes, lai dzeguze
neaizkūko, jo citādi sāks dilt un drīzi nomirs.
/J.Apsalons,Sērpils/

6331. Kas pavasarī vēl nav dzirdējis dzeguzi kūkojam,
nedrīkst iet ārā neieēdis dzeguzes kumosu, citādi
dzeguze to var aizkūkot, un tad cilvēks tai vasarā
kalst. /E.Skarnele,Kalncempji/

6332. Ja nav no rīta nekā ēdis un ja dzeguze aizkūko, tad
kaut ko vērtīgu pazaudēs. /T.Grīnbergs,Dundaga/

6333. Jo pavasarā dzaguze aizkyukoj naadušu cylvāku, tad
tys vai nu mierst tymā godā, vai vysu godu dvaša
smird. /T.Beča,Preiļi/

6334. Ja dzeguze kūko mājas tuvumā, tad būs tukš gads.
/E.Kampare,Valmiera/

6335. Ja pirmo reizi redz dzeguzi pa gaisu skrienam, tad
līdz miežu pļaujamam laikam nodegs visas ēkas.
/J.Celmanis,Nīca/

6336. Ja dzeguze skrien pār māju uz zemi laizdamās, tad
viņa dod kādam ziņu, ka jāšķiras no šīs pasaules.
/V.Līcis,Līgatne/

6337. Ja dzeguze kūko mājas tuvumā, tad kāds no tās mājas
aizies jeb arī mirs.
/A.Bīlenšteina rokraksts,Kandava,Nereta un
Aizdzire.A.Liepiņa,Lubāna.T.Rīgerte,Brunava/

6338. Pavasarī, kad dzeguze pieskrienot pie kādas mājas
tuvumā un nokūkojot vienu reizi, tad vienam tanī
mājā jāmirstot. /E.Aizpurve,Lubāna/

6339. Kad dzeguze kūko uz māju jumta, tad kāds mājnieks
nomirs. /I.Mennika,Ainaži/

6340. Ja dzeguze kūko pie mājas, tad kāds tanī mājā mirs
jeb būs kāda nelaime. /Z.Akmentiņa,Lubāna.
A.Ozoliņa,Lubāna.M.Rulle,Lubāna/

6341. Ja dzeguze iet mājā kūkot, tad kādam vecam cilvēkam
jāmirst. Un kad dzenis iet mājā kalt, tad kādam
jaunam cilvēkam jāmirst. /I.Kažoka,Lubāna/

6342. Ja dzeguze kūko pie mājas, sagaidāmas bēres.
/M.Ranne,Lubāna/

6343. Kad dzeguze kūko pie loga, tad no tām mājām kāds
mirs. /V.Liepiņa,Penkule/

6344. Kad dzeguze kūko pie istabas loga, tad kāds mirs.
/K.Lielozols,Nīca/

6345. Ja dzeguze uzlaižas uz akas, tad tanīs mājās kāds
mirs. /A.Pidriks,Sauka/

6346. Ja dzeguze nāk mājas tuvumā, ielaižas bērzā un kūko,
tad mirs kāds vīrietis; bet ja tā kūko liepā, tad
kāda sieviete mirs. /H.Skujiņš,Smiltene/

6347. Ja dzeguze ienāk pie mājām ābeļu dārzā un kūko, tad
tai gadā viens no tās mājas cilvēkiem mirst.
/J.Cinovskis,Snēpele/

6348. Ja dzeguze kūko dārzā, tad šinī mājā drīz kāds mirs.
/E.Medene,Meirāni/

6349. Ja dzeguze pavasarī aizkūko neēdušu, visu gadu
pusbadā būs jādzīvo. /M.Ozola,Ramka/

6350. Kas pavasar pyrmū reizi dzierd naēdis dzaguzi, tys
vysu godu byus olkons. /Jaunais Vords,1932.V/

6351. Ja pirmo reizi dzirdot dzeguzi kūkojam nav ēdis
launagu, tad visu vasaru nebūs ko ēst.
/A.Račevskis,Jaunpiebalga/

6352. Kad dzeguze pirmo reiz aizkūko neēdušu, tad to gadu
būs maz maizes. /N.Enerts,Kandava/

6353. Ja pirmo reiz dzird dzeguzi kūkojam un nav vēl paēdis
brokastis, tad visu gadu jāpaliek pusbadušam.
/A.Korsaks,Ezere/

6354. Kad neēdis iziet no rīta un dzird pirmo reizi dzeguzi
kūkojot, tad visu to gadu tiek pievilts.
/I.Mennika,Ainaži/

6355. Ja dzeguze kūko pie mājas, tad gaidāms slikts laiks.
/M.Brante,Ainaži/

6356. Ja dzeguze aizkūko, tad aizkūkotajam smird dvaša.
Kas tura naudu pie sevis, tam aizkūkošana nekaitē.
[Sal. pupute.] /M.Navenickis,Zasa/

6357. Ja muti mazgājot dzeguze aizkūko, tad smird dvaša.
/A.Cirsis,Kalupe/

6358. Kad pirmo reiz dzird dzeguzi kūkojam ne kumosa
neēdis, tad visu gadu no mutes nāk nelaba smaka.
Tādēļ pavasarī, īpaši Jurģu nedēļā, veci ļaudis saka,
ka jāieēd putna kumoss, lai dzeguze neaizkūkotu.
[Sal. puputis.] /Skolnieku pulciņš,Jēkabpils/

6359. Ja dzeguze kādu aizkūko neēdušu, tad tam to gadu
mute smird. /A.Bīlenšteina rokraksts,Nereta.
A.Zandare,Jēkabpils/

6360. Ja dzeguze aizkūko cilvēku neēdušu, tad tas cilvēks
visu gadu ir slimīgs. /V.Joāss,Lubāna/

6361. Ja dzeguze aizkūkojusi, tad tāds, mazs būdams,
neaudzis liels, bet vecāki cilvēki sākuši kalst un
kalst, kamēr slimi palikuši, ja pie laika nelūkojuši
līdzēties. Ja dzeguze kādu aizkūkojusi no tukšumiem,
no ziemeļu rīta puses, tad tam cilvēkam tai gadā
bija trūkums jācieš. /Austrums,1891.D.Ozoliņš/

6362. Ja neēdušu dzeguze "aizkūko", tad apstājas augšana.
/A.Mencis,Puikule/

6363. Kad pavasarī dzeguze tukšā sirdī aizkūko, tad pie
kura priekšmeta pirmā pieduras, tas nokaltīs, vai
tas būtu dzīvnieks, augs vai kas cits.
/E.Blūms,Vecpiebalga/

6364. Kad pirmo reizi dzird dzeguzi, vajaga trīs reizes
piesist ar akmeni pie galvas, tad visu gadu galva
nesāp. /E.Metuzāls,Valmiera/

6365. Ja pirmo reizi dzird dzeguzi kūkojam, tad trīs reiz
jāmetas pār galvu; tad galva nesāpot.
/K.Lielozols,Nīca/

6366. Ja dzeguze jaunā mēnesī aizkūko, tad visu vasaru
jāslimo. /A.Dragone,Palsmane/

6367. Kad dzeguze aizkūko kādu bez naudas, tad viņam to
gadu līdz miežu plūkstamam laikam nebūs naudas.
/J.Celmainis,Nīca/

6368. Ja pavasarī dzeguzi pirmo reizi dzird kūkojam un nav
neviena naudas gabala klāt, vasarā notiks kāda
nelaime. /V.Bērziņa,Priekule/

6369. Pavasari kabatā jātur nauda ( ziedu nauda ), lai
dzeguze neaizkūko. /H.Siliņa,Dobele/

6370. Ja dzeguze aizkūko bez naudas, tad būs tukšs naudas
gads. /I.Jansons,Īle,
A.Rozentāle,Jaunauce.R.Bērziņš,Džūkste/

6371. Pavasarī, pirms dzeguze sākusi kūkot, vajaga vienādi
naudu līdza nēsāt. Ja dzeguze pirmo reiz aizkūko bez
naudas, tad visu gadu trūks naudas.
/A.Bīlenšteina rokraksts,Jaunplatone un Gramzda.
K.Corbiks,Jelgava/

6372. Ja pirmo reizi dzird dzeguzi kūkojam, turklāt vēl
neēdis un bez naudas, tad šis gads būs tukšs. Ja
paēdis un ar naudu kabatā dzird dzegūzi kūkojam,
tad būs ražīgs ga /V.Priedīte,Mālpils/

6373. Ja pavasarī no rīta izejot ārā ne ēdis, ne dzēris,
ne naudas klāt, un sāk kūkot dzeguze, tad visu gadu
būs nabadzīgs.
/J.A.Jansons,Tukums.R.Vucene,Lubāna/

6374, Kad dzeguzi dzird kūkojam pirmo reizi pavasarī un
kabatā nav ne naža, ne naudas, tad būsi visu gadu
nabags. /J.Ķikuts,Nīca/

6375. Pavasari, kad dzeguzes sāk kūkot, jāsargās, ka tās
neaizkūko. Ja pirmo reizi dzird dzeguzi kūkojot
neēdis, tad jābadojas līdz nākošajam pavasarim.
Tāpat ja nav naudas kabatā un ja saplīsušas drēbes
mugurā. /K.Strūkle,Skrunda/

6376. Kad dzegūzi pirmo reiz dzird kūkojam, tad jāiet aiz
klēts un jāšķindina atslēgas. Kad tā dara, tad to
gadu būs pilna klēts bagātības.
/J.Cinovskis,Snēpele/

6377. Ja pirmo reizi gadā dzird dzegūzi kūkojam un kabatā
ir nauda, tad togad būšot daudz maudas.
/P.Š.,Rauna,K.Corbiks,Kroņa-Vircava/

6378. Jo pavasarā pyrmū reizi dzaguzi dziērd kyukuojūt
paēdis un nauda ir leidza, tad vysu godu byus seits
un boguots. /T.Bečs,Preiļi/

6379. Pavasarā vysod leidza juonuosuoj nauda, lai pyrmū
reizi dzaguzi izdzierst ar naudu leidza, tad vysu
godu naudas byus pa pylnam. /T.Bečs,Preiļi/

6380. Ja pirmo reiz dzirdot dzeguzi kūkojam un esot nauda
ķešā, tad visu gadu naudas netrūkšot, bet ja naudas
neesot, tad visu gadu ar nebūšot.
/H.Skujiņš,Valmiera/

6381. Kad dzird dzeguzi jeb citu meža gāju putnu pirmo
reiz dziedam, tad vajaga kabatā skandināt naudu, tad
tās visu gadu netrūks.
/Z.Lancmanis,Lejasciems/

6382. Ja pavasarī dzird pirmo reizi dzeguzi kūkojam, tad
ja ir nauda tādā gadījumā klāt, tad būs arī tam
cilvēkam visu gadu nauda. /T.Dzintarkalns,Talsi/

6383. Mežā dzirdot dzeguzi pirmo reizi kūkojam, visu gadu
būs tas daudzumā, kas atrodas kabatā, kā nauda,
maize u.t.pr. /T.Dzintarkalns,Talsi/

6384. Kad pirmo reiz dzird dzeguzi kūkojam, tad jāvelk ārā
maks ar naudu un jāsaka: " Vairāk, vairāk!" tad tai
gadā netrūks naudas. /Z.Lancmanis,Lejasciems/

6385. Ja kukuks dzied un ja naudas tur ( hat ) dimzakā,
tad visu metu tur naudas. /A.Medne,Kuršu kāpas/

6386. Ja pirmo reizi dzird dzeguzi kūkujam un ja atrodas
klāt, tad vajaga piesist pie kabatas, lai visu gadu
naudas netrūktu. /L.Legzdiņa,Talsi/

6387. Kad pirmo reiz dzird, tad makā nauda jāžvadzina, lai
tai gadā naudas netrūkst.
/K.Jansons,Plāņi.A.Veiss,Penkule.
J.Cinovskis,Snēpele/

6388. Kad dzeguzi pirmo reiz dzirdot kukojam un ja nauda
esot kabatā, vai arī maize, tad esot bagāts.
/E.Ābole,Vijciems/

6389. Kad sāk dzegūze kūkot, kas vēl to nav dzirdējis,
vienmēr nēsā līdzi kabatā naudu, maizi jeb abus.
Dzeguzei kūkojot paskandina naudu vai parāda maizi.
Cik reizes tā no vietas kūko, tik gadus vēl
dzirdētājs dzīvos. Ja pirmo reizi dzird dzeguzi
neapģērbies un bez naudas, tad tas ir slikti.
/M.Miezīte,Liepkalne/

6390. Kod pavasari gribi īt uz mežu, tod vyspyrmuok labi
pajēd un taipat pajem ar sevim naudys. Ka dzierdeisi
dzaguzi un nabyusi pajēst un bez naudys, itei
pīzīmēj, ka vysu godu byusi najēds un bez naudys. A
ka byusi lobi pajēst un ar naudu, tod vysu godu
byusi ar naudu un taipat pajēst.
/V.Podis,Rēzekne/

6391. Ja dzeguze aizkūko, tad vasarā ir miegains.
/L.Zvaigzne,Gaujiena/

6392. Ja dzegūze aizkūko neēdušu, tad visu gadu ir
miegains un izsalcis. /A.Oše,Lubāna/

6393. Ja dzeguze pirmo reizi aizkūkojot, kad cilvēks neesot
vēl ēdis, tad viņš darbā vienmēr kūkojot (snaužot).
/J.Līnis,Taurene/

6394. Cilvēks, kuru dzegūze aizkūkojusi, būs tajā gadā
miegains. /L.Zvirbule,Jaunlaicene/

6395. Ja dzeguze tukšā dūšā aizkūko kādu cilvēku, tad tas
ir aizmāršīgs. /A.Lau,Dobele/

6396. Ja dzeguze aizkuko, tad kļūst aizmāršīgs.
/L.Jenne,Allaži/

6397. Ja dzeguze aizkūko, tad aizsmakst kakls. Aizkūkotais
nedrīkst rudenī siet govis, citādi govis nokalstot.
/M.Navenickis,Zasa/

6398. Kad iet pavasara rītu laukā un dzird tukšā dūšā, t.
i. kad nav tai rītā neko ēdis, dzeguzi kūkojam, tad
dzeguze aizkūko un tas cilvēks nevar tai gadā vairs
skaņi dziedāt. Stāsta arī, ka aizkūkotajam visu gadu
miegā siekalas tekot. /R.Bērziņš,Džūkste/

6399. Kuru neēdušu dzeguze aizkūko, tam visu gadu nav lāga
balss. /K.Grauduma,Lizums/

6400. Ja pavasarī dzeguze kādu aizkūko neēdušu, tad tam
aizsmok balss un naktī tek siekalas no mutes.
/A.Bīlenšteina rokraksts,Jaunplatone/

6401. Ja pavasarī pirmo reizi dzird dzeguzi kūkojam rītā,
kad vēl nav ēdis, visu vasaru tecēs siekalas.
/V.Bērziņa,Priekule/

6402. Ko dzeguze aizkūko, tam visu gadu tek siekalas no
mutes. /A.Bīlenšteina rokraksts,Kazdanga/

6403. Ja dzeguze kādu aizkūko tukšā dūšā, tad tam siekalas
tekot no mutes un tas pats kalstot.
/A.Bīlenšteina rokraksts,Kandava un Ķevele/

6404. Ja dzeguze paspēj iekūkot kamēr gans vēl nav ēdis,
tad ganam visu gadu tek siekalas.
/R.Kroģers,Vāne/

6405. Ja pavasarī dzeguzi pirmo reizi dzird kūkojam tukšā
dūšā, tad piemetas visādas nelaimes un visu gadu tek
siekalas, visvairāk nakti guļot.
/A.Raņķis,Garoza/

6406. Ja pirmo reizi dzegūzi dzirdot nav ēdis, tad guļot
tek siekalas. /R.Vītiņa,Tukums/

6407. Ja pirmo reiz dzirdot dzeguzi kūkojam nospļaujas,
tad pa naktīm tek siekalas. /I.Jansons,Īle/

6408. Ka pirmo reiz dzird dzeguzi kūkojot, nav brīv spļaut
- lai guļot netek siekalas. /V.Liepiņa,Penkule/

6409. Ja dzeguze kūko, tad nedrīkst nospļauties, jo tad
visu gadu tecēs siekalas. /J.A.Jansons,Piņķi/

6410. Ja no rīta iziet ārā neēdis un dzird dzeguzi kūkojam,
tad guļot tek siekalas. /T.Dzintarkalns,Talsi/

6411. Ko dzeguze aizkūko, tam visu vasaru tek siekalas,
tāpēc pavasaros, kas vēl nav dzirdējis dzeguzi
kūkojam, neiet ārā neēdis kādu kumosu maizes no rīta,
lai neēdis nedzirdētu kūkojam.
/A.Skreija,Nurmuiža/

6412. Kad tukšā dūšā dzeguze aizkūko, tad guļot siekalas
tek. /J.Treimanis,Bērze.
J.Niedre,Džūkste.F.Pārups,Zante/

6413. Kad pirmo reizi dzird dzeguzi, tad jāieņem kaut kas
mutē, lai siekalas netecētu.
/K.Krastiņa,Ungurpils/

6414. Kad pirmo reizi dzird dzeguzi kūkojam, tad ir jābūt
paēdušam; ja nav paēdis, tad guļot tek siekalas.
/M.Sikle,Nīca/

6415. Ja pavasarī dzeguzi pirmo reizi dzird kūkojam
nepaēdis, tad piemetas visādas nelaimes un visu gadu
tek siekalas, visvairāk nakti guļot.
/A.Aizsils,Meirāni.M.Sikle,Nīca/

6416. Ja pirmo reizi dzird dzeguzi kūkojam neēdusi, tad
pa nakti guļot tek siekalas.
/A.L.-Puškaitis,M.Macpāne,Alsunga/

6417. Gani saslēdz lopus kopā ar dzeguzes atlēgu. Kad
lopiem pirmo reiz ārā esot kūko dzeguze, tad gans
lūko lopiem trīsreiz apkārt apskriet. Ja tā izdara,
tad lopi visu vasaru ir lēni un kūko kopā kā dzeguze.
/E.Zommere,Rauna/

6418. Kad dzeguze aizkūkoja sievietes, tad tās nevarējušas
rudeni govis saitēs siet, kad tās ievietoja kūtī uz
ziemas dzīvi, jo tad govis kaltin izkalstot. Arī
pavasarī aizkūkota sieviete neiedrošinājusies govi
valgā siet, jo tad tās nebarojušās, negribējušas
nekā ēst, barību tikai tā pa zobu galam vien
aiztikušas. /Austrums 1891.D.Ozoliņš/

6419. Ja dzeguzi dzird pirmo reiz no rīta agri un vēl
tukšā, tad tas to gadu paliks slikts un kaltīs. Arī
tāds aizkūkots cilvēks nedrīkst siet rudenī pēdējo
reizi govis pie valga, tad tās par ziemu panīks.
Lai no visa tā varētu izbēgt, tad vajaga rītos agri
kaut kumosu maizes ieēst, tad aizkūkošana neskādēs.
/K.Bika,Gaujiena/

6420. Kas ir dzeguzes aizkūkots, tam neesot jāiet pie lopu
siešanas, kad viņi tiek nolikti, kur viņiem par
ziemu jāstāv. Ja viņš tomēr nu piesien, tad pirmais
lops nīkstot, ko viņš sien.
/K.Šilings,1832.g.,Tirza/

6421. Kuŗu pavasari dzeguze aizkukojusi, tas nevar beidzamo
reiz rudenī lopus valgā siet, tad lopi slimo.
/K.Grauduma,Lizums/

6422. Ja dzeguze aizkūko kādu sievieti, tad tāda sieviete
nedrīkst lopus pie valga likt, citādi lopi ziemā
neēd un galvu tur zemē. /K.Jansons,Plāņi/

6423. Daža saimniece nelaiž tādu meitu, ko dzeguze
aizkūkojusi, Miķelī govis valgā siet, jo lopiem
notikšot kāda nelaime.
/A.Bīlenšteina rokraksts,Gramzda/

6424. Kuru sievieti pavasarī dzeguze aizkūkojusi, tā rudenī
nedrīkst iet pie lopu kūtī likšanas, citādi lopiem
būs visādas nelaimes. /P.Zeltiņa,Lielvārde/

6425. Ko dzeguze aizkūkojusi, tas nedrīkst rudenī lopus
valgā siet, tad lopi kūkos visu gadu.
/E.Bērziņa,Mārsnēni/

6426. Kad pirmo reizi dzegūzi dzirdot, tad saimniecei
vajagot govīm muguras ar ledu berzt, jo tad vasaru
nebizojot. /A.Brūvele un A.Suse,Ape/


V. Kūkošana uz nāvi un nelaimi.

6427. Dzeguze ir nāves putns. [Sal. apogs, pūce.]
/H.Skujiņš,Smiltene/

6428. Dzeguze pa laikam bija drošs nāves vēstnesis. No
dzeguzes kūkošanas un no vietas, kur tā kūko, varēja
zināt, kam jāmirst: ja dzeguze kūko tīrumā, tad nāve
gaidāma arājam; ja sētvidū uz ziedoša koka vai
dārzā uz ābeles, ievas, liepas, tad kādai jaunavai
nāve nenovēršama. /J.Dāvids,Biksere/

6429. Kad dzeguze nāca mājā kūkot, tad to uzskatīja par
nāves vēstnesi. Ja viņa kūkojusi uz mieta gala, tad
miris kāds no saimnieka dzimtas. Ja kūkojusi kokos
jeb citur kur mājas tuvumā, tad miris kāds no mājas
ļaudīm. /Austrums 1891.D.Ozoliņš/

6430. Kad pavasarī dzird pirmo reiz dzeguzi kūkojam, tad
vajaga ēst maizi, citādi to gadu nomirst.
/K.Corbiks,Jelgava/

6431. Ja dzeguze kūko pie mājām, tad tai gadā tur kāds
mājinieks mirs. /J.A.Jansons,Salaca/

6432. Ja dzeguze kūko ābeļu dārzā, tad mājās kāds mirs.
/J.A.Jansons,Rāmuļi/

6433. Ja vasarā dzeguze bieži kūko dārzā, līdz nākašam
pavasarim mājās kāds mirs. /V.Bērziņa,Priekule/

6434. Ja dzeguze kūko mājas tuvumā, dārzā, tad saimniekam
kāds tuvinieks mirs pēc tik gadiem, cik dzeguze
nokūkos. /L.Pilsētniece,Bebri/

6435. Ja dzegūze uzlaižas uz mājas jumta, tad vienam no
mājniekiem jāmirst. /A.Berķe,Mētriena/

6436. Kad dzeguze nāk mājās kūkot, tad krusa nositīs
labību vai cilvēki no šīs mājas mirs.
/Z.Lace,Veclaicene/

6437. Kad dzeguze atlaižas pie mājām, tad kāds mirs.
/A.Bulle,Zvārde/

6438. Ja pavasarī dzeguzi pirmo reizi redz un dzird tuvu
pie mājām kūkojam, redzētājs nākošo pavasari vairs
nesagaidīs. /V.Bērziņa,Priekule/

6439. Cik reizes dzeguze mājās nokūkojot, tik cilvēkiem
tanī gadā būšot jāmirst. /J.Līnis,Taurene/

6440. Ja dzeguze kūko dārzā uz augšu laizdamās, tad tai
mājā būs kāzas; ja viņa kūko uz zemi laidamās, tad
tur būs bēres. /St.Kokins,Aglona/

6441. Dzeguze skrien mājās kūkot pret mironi.
/A.Cirsis,Kalupe/

6442. Ja dzegūze kūko mājas kokos, tad vai nu kāds mirst
jeb arī aiziet no mājas prom.
/K.Pavasare,Āraiši/

6443. Ja dārzā aizkūkojoties dzeguze, tad kādam, kam tas
dārzs piederot, no tās mājas esot tanī vasarā visādā
ziņā jāmirst. /A.Skuja,Mālupe/

6444. Ja dzeguze skrien mājā un kūko, tad tanī gadā kāds
mirs. /Atbalss k.1897.P.Dreimanis,Ogre/

6445. Ja dzeguze mājā nāk kūkot, tad kādam jāmirst.
/Atbalss k.1897.K.Kleķeris,Skujene/

6446. Kad dzeguze kūko pagalmā, tad vienam no tās mājas
jāmirst. /K.Šilings,1832.g.,Tirza/

6447. Ja dzeguze kūko mājās, tad būs mironis.
/M.Navenickis,Zasa/

6448. Ja dzeguze kūko mājas kokos, tad tur vienam jāmirst.
/N.Spandegs,Pociems/

6449. Ja dzeguze mājā kūko,sludina nāvi
/Z.Prauliņš,Aumeisteri/

6450. Kad dzeguze jumtā kūko, tad tas esot uz kādu nelaimi.
/G.F.Stenders,Kurzeme/

6451. Kad dzeguze uz jumta kūko, tad kāds mirs.
/K.Jansons,Plāņi/

6452. Ja dzegūze kūko pie mājām, tad mirs vecākais cilvēks
tanīs mājās. /L.Kleinberga,Svēte/

6453. Ja dzeguze kūkojot tuvu pie mājām, tad kādam no tās
mājas jāmirstot. /Skolnieki,Limbaži/

6454. Ja dzeguze kūko mājās, tad vai nu cilvēks tur mirs,
vai māja degs. /I.Indāns,Gārsene/

6455. Ja dzeguze mājā nāk, tad būs ugunsgrēks vai arī kāds
mirs. /K.Strautiņš,Mēdzūla/

6456. Kad dzaguze nūsamat uz kuormim, tad byus gunsgrāks.
/V.Arbidāns,Latgale/

6457. Kad dzeguze kūko mājas koka galā, tad kaut ko sliktu
sludina, bet ja pa zemi pludurē, tad kāds mirs.
/K.Bika,Gaujiena/

6458. Ja dzeguze mājā kūko, tad tur būs kāda slimība.
/V.Arbidāns,Latgale/

6459. Ja dzeguze mājās kūko, tad jāgaida nelaime.
/J.Auziņš,Sērene.M.Navenickis,Zasa.P.Š.,Preiļi/

6460. Jo dzaguze kyukuoj kluotu pi muojas na kūkā, bet
atsatur puse uz zemes, tad tymā moujā nūtiks kaida
nelaime. /T.Beča,Priļi/

6461. Kur dzeguze iet mājās, tur iet arī zagļi.
/R.Bērziņš,Džūkste/

6462. Jo dzaguze atskrīn un suoc kyukuo pavasarā, kad vēl
nav kūkīm lopu, tad tei vosara nav laimīga dēļ zagļīm:
jīm nasaveic zagt. Bet jo dzaguze suoc kyukuot lopūtā
mežā, tad zagļim lūbuos. /T.Beča,Preiļi/


VI. Dzeguzes apriebšana jeb precību zīlēšana.

6463. Ja dzeguzei kūkojot, meita var to apriebt, t. i.
apskriet trīsreiz riņķī, tad, cikreiz tā vēl kūkos,
pēc tik gadiem meitu izprecēs, un uz kuru pusi
dzeguze aizlaidusies, uz to pusi viņu aizvedīs.
/J.Rubenis,Ērgļi/

6464. Kad dzeguze kokā uzmetusies kūko, tad meitām vajaga
trīs reiz apskriet tam kokam apkārt; uz kuru pusi
tad dzeguze aizskrien, uz to pusi meitu aizprecēs.
/Atbalss k.1897.K.Kleķeris,Skujene/

6465. Kad dzeguze kokā kūkojusi, tad meitas gājušas deviņas
reizes ap to koku un skaitījušas dzeguzes kūkošanu.
Cik reizes dzeguze kūkojusi, pēc tik mēnešiem jeb
gadiem meita izprecēta. Uz kuru pusi nu dzeguze
aizlaidusies, uz to pusi meita tikusi aizvesta.
/Austrums,1891.D.Ozoliņš/

6466. Ja dzeguze pēc apriebšanas laižas lejā, tad miršana,
ja nospļaujas, tad būs apsmieklis.
/J.Rubenis,Ērgļi/

6467. Kad dzegūze kur iemetas, tad meita apiet tai trīs
reizes apkārt un saka: "Kūko man, dzegūzīt, cik ilgi
vēl dzīvošu, kamēr puiši mani vedīs !" Ja nu pēc tam
dzegūze kūko divreiz, tad vēl jāgaida divi gadi; ja
pusotru reizi: kuku, ku, tad jāsēd vēl pusotra gada;
bet ja nemaz nekūko, tad tai nekā no vīra.
/A.Bīlenšteina man. 1867.g./

6468. Ja dzeguze kuko, tad jāapskrien trīs reizes ap to
koku, kurā viņa atrodas, un jāpiesit. Uz kuru pusi
aizlaidīsies, uz to pusi meitu aizvedīs tautās.
/M.Poriete,Lubāna/

6469. Kad pavasari dzird pirmo reiz dzegūzi kūkojam, tad
vajaga prasīt: "Dzegūzīt, pēc cik gadiem es
apprecēšos ?" Cik reizes dzegūze kūko, pēc tik
gadiem apprecēsies. /K.Corbiks,Līvbērze/

6470. Ja kāda meita dzird dzegūzi kūkojam, tad tai
jāskaita: cik reiz dzeguze kūkos, tik gadu būs līdz
viņas kāzām, un viņu aizvedīs uz to pusi, kur
aizlaižas dzegūze. /K.Corbiks,Kroņa-Vircava/

6471. Ja jaunava pirmo reizi dzird dzeguzi kūkojam, tad
saskaitot, cik reiz kūko, pēc tik gadiem tā izies
tautās. /K.Corbiks,Sala/

6472. Ja pirmo reizi meitas dzird dzeguzi kūkojam, tad
jāizskaita, cik reizes viņa kūko, tik gadu vēl
nodzīvošot kā meita. /T.Dzintarkalns,Talsi/

6473. Kad meita dzird pirmo reizi dzeguzi, tad, cik reiz
viņa kūko, par tik gadiem to izprecēs uz to pusi,
kur dzeguze aizlaižas. /P.Š.,Preiļi/

6474. Ja jauna meita dzird dzeguzi, tad viņa pēc tik
gadiem, cik reizes dzeguze kūko, apprecēsies.
/J.A.Jansons,Rāmuļi/

6475. Jo dzaguze pi kuras mājas kyukuoj ļūti tyvu, tad
tur byus kuozas, bet jo krauklis krāc, tad bēres.
/T.Beča,Preiļi/

6476. Cik reizes dzird dzegūzi pirmo reizi kūkojam, pēc
tik gadiem būs kāzas. /H.Jankovska,Rīga/

6477. Pirmo reiz dzeguzi dzirdot, jāizskaita cik reiz
kūko, pēc tik daudz gadiem jāaiziet tautās.
/A.Berķe,Mētriene.E.Kampare,Skrunda/

6478. Kad pavasarī pirmo reizi dzird dzeguzi kūkojam, lai
dabūtu zināt, pēc cik gadiem tautās ies, vajaga
skaitīt: 1,2,3,4, u.t.t. Pie kura skaitļa dzeguze
apstājas, pēc tik gadiem ies tautās.
/V.Bērziņa,Priekule/

6479. Kad pavasarī pirmo reizi dzird dzeguzi kūkojam, lai
dabūtu zināt, pie kā izies tautās, vai kā sauks
nākošo vīru vai sievu, ir jāsaka vīriešu vai sieviešu
vārdi. Piem.: Jānis, Jukums, u.t.t., vai Liena, Līna,
u.t.t. Pie kura vārda dzeguze apstās kūkot, tas būs
īstais vai īstā. /V.Bērziņa,Priekule/

6480. Cikreiz dzeguze pirmo reizi kūko, tik gadus vēl
jāgaida precinieki. /A.Ratniece,Pabaži/

VII. Dzeguze laika zīlēšanā.

6481. Ja dzeguzes pavasaros iesāk agri kūkot, - būs
silta vasara. /M.Rulle,Lubāna/

6482. Ja vakarā dzegūze kūko skaņi un ilgi, tad
sagaidāms labs laiks.
/Z.Akmentiņa, Lubāna. M.Rulle, Lubāna./

6483. Ja dzeguze ilgi kūko, tad tā būs auglīga vasara.
/L.Pogule, Gatarta./

6484. Ja dzeguze sāk kūkot 9 dienas priekš Jurģa, tad
būs auglīga vasara.
/K. Jansons, Plāņi./

6485. Kad dzeguze sākot kūkot deviņas dienas priekš vecā
Jurģa, tad būšot labs gads.
/K.Mežulis, Bilska./

6486. Ja dzeguze priekš Jurģiem kūko, tad silts pavasaris.
/M.Brīdaka, Jaunroze. V. Saulīte,
Mālpils./

6487. Dzeguze kūko par deviņ dienas priekš Jurģiem līdz
Pēteriem.
/E.Lācis, Tirza./

6488. Ja dzeguze kūko, kad vēl lapu nav, tad viņa badu
sakūko.
/K.Jansons, Plāņi./

6489. Ja dzeguze sākot kūkot, kad vēl neesot lapu ne
zāles, tad būšot slikts gads.
/K.Skujiņš, Valmiera./

6490. Ja dzeguze pavasarī kūko kailos kokos, tad nebūs
labs gads; ja dzeguze kūko aplapotos kokos, tad
būs labs gads.
/A.Lau, Dobele./

6491. Ja dzeguze kūko plikos kokos (agri pavasarī),
tad togad mirst cilvēki.
/I.Jansons, Īle./

6492. Ja pavasarī dzegūze sāk kūkot agri, plikos kokos, tad
ir vāja vasara; ja vēlu sāk kūkot, tad ir laba.
/A.Salmāns, Balvi./

6493. Ja dzegūze kūko, kad ir lapas, tad ir bagāts gads.
Ja iekūko, kad lapas vēl nav, tad esot zagļu gads.
/I. Ābele, Valle./

6494. Ja dzeguzi redz kūkojam, tad kaut kas jāvēlas, jo
tad šis vēlējums piepildīsies.
/A.Tīsone, Alūksne./

6495. Ja dzegūze sākot kūkot savā laikā, t.i. deviņas
dienas priekš Jurģiem, tad esot laba, vienāda
vasara. Ja agrāk kūkojot, tad ar sēšanu esot
agrāki jāpasteidzas, bet ja vēlāku, tad varot ar
sēšanu uzkavēties. Ja dzeguze beidzot kūkot ap
Jāņiem, tad gaidāmas agras salnas, bet ja beidzot
ar Pētera dienu, tad gaidāms labs, silts rudens.
/Austrums, 1891. D.Ozoliņš./

6496. Cik dienu priekš Jurģiem sāk kūkot dzeguze, tik
pat dienu priekš Jāņiem viņa beidz kūkot.
/J.Vieglais, Vecpiebalga./

6497. Ja dzeguze beidz kūkot priekš Jāņiem, tad īsa
vasara, ja pēc Jāņiem, tad vasara gara.
/A.Dragone, Palsmane./

6498. Kad dzegūze pēc Jāņiem kūko, tad sagaidāma slikta
raža.
/G. Stankeviča, Dzelzava./

6499. Ja dzeguze arī pa Jāņiem vēl kūko, tad paredzams
neauglīgs gads.
/Latvis, 1932. 5094./

6500. Ja dzeguze vēl ilgi kūkojot pēc Jāņiem, tad
gaidāms bads.
/M.Dandēms, Gatarta./

6501. Kad dzeguze vēl ilgi pēc Jāņiem kūko, tad nākot
dārgi laiki un bads.
/J.Eniķis, s. Jaunlaicene./

6502. Kad dzirdot dzeguzi pēc jauniem Jāņiem tūliņ
pirmā dienā kūkojam, tad būšot daudz ugunsgrēku.
/I.Ābele, Valle./

6503. Ja dzeguze ilgi pēc Jāņiem kūko, tad būs
neauglīgs gads un dārgi laiki.
/Brīvā Tēvija, 1927. 207./

6504. Ja dzeguze kūko pēc Jāņiem, tad tas uz bada gadiem.
/E.Zirnītis, Lubāna./

6505. Ja dzeguzes kūko līdz Pēterdienai, tad silts un vēls
rudens, bet ja kūko tikai līdz Jāņa dienai, tad agrs
un auksts rudens.
/M.Zvejniece, Lubāna./

6506. Ja dzeguze ap Jāņiem beidz kūkot, tad rudenī drīz būs
salnas; bet ja viņa kūko līdz Pētera dienai, tad
būs silts rudens.
/S.Gūberts, 1688./

6507. Kad dzeguze beidz kūkot gar Jāņiem, tad būs agri sals,
bet kad beidz kūkot gar Pēteriem, tad gaidāms silts
rudens.
/Atbalss k. 1891./

6508. Kad dzeguze vēl trīs nedēļas pēc Jāņiem kūko, tad
gaidāma laba vasara.
/A. Liepiņa, Ape./

6509. Ja dzeguze kūko deviņas dienas pēc Jāņiem, tad 9
dienas pēc Miķeļiem būs sniegs.
/A.Bērziņa, Aloja./

6510. Ja dzeguze kūko līdz Pētera dienai, tad būs labs
rudens.
/V.Jouņus, Daugavpils./

6511. Ja dzeguze kūko pēc Pēterdienas, būs silts rudens.
/Aizsils, Lubāna./

6512. Ja dzeguze kūko pēc Pēteriem, tad silts rudens būs.
/A.Biša, Vijciems./

6513. Ja dzird dzeguzi vēl pēc Pēterdienas kūkojam, tad
jāgaida bads vai karš.
/E.Aizpute, Lubāna./

6514. Ja dzegūze kūko vēlu rudenī, tad būs bada gadi.
/M.Ābele, Valka./

6515. Ja dzeguze kūko vēlu rudenī, tad būs karš.
/V.Slaidiņa, Drusti./

6516. Ja pirmo reizi dzird dzeguzi aizrijamies, tad nebūs
laba vasarāja un kodis saēdīs drēbes.
/J.Celmanis, Nīca./

6517. Miežu plaukumā laikā dzeguze aizrijas un tad beidz
kūkot.
/J.Celmanis, Nīca./

6518. Ja pavasarī, kamēr vēl dzeguze nav kūkojusi, dzer
ūdeni no grāvja jeb upes, tad dabū drudzi.
/A.Bilenšteina rokraksts, Kandava./

6519. Pavasarī pirms dzeguzes atnākšanas, ūdeni no
strauta dzerot, trīs reizes jānospļaujas, lai
nepiekrīt klepus.
/No sienas kalendara./

6520. Pavasarī priekš dzeguzes nākšanas, ūdeni no strauta
dzerot trīs reizes jānospļaujas, lai klepus
nepiekaist.
/A.Ranķis, Garoza./

6521. Kad vēl nav dzirdējis dzeguzi kūkojam un iet upē
mazgāties, tad paliek slims.
/R.Bērziņš, Džūkste./

6522. Kad vēl nav dzirdējis dzegūzi kūkojam un iet upē
mazgāties, tad paliek slims.
/K.Corbiks, Mūrumuiža./

6523. No tās dienas, kad dzirdēta dzeguze, var sākt
basām kājām staigāt.
/J.Cinovskis, Snēpele./

6524. Pavasarī priekš dzeguzes nedrīkst iet basām
kājām, ja ies - paliks stīvs.
/A.Šķēre, Kurzeme./

6525. Pavasarī, kamēr dzeguze nav kūkojusi, nevajag
gulēt uz zeme. [Sal.pērkons.]
/A.Korsaks, Ezere./


VIII. Dzeguzes medīšana.

6526. Kas dzegūzi mēda, tas paliek kurlmēms.
/P.Zeltiņa, Ikšķile./


IX. Dzeguze sapnī.

6527. ja sapnī dzird dzeguzi kūkojam, tad kādam jāmirst.
/J.Jurjāns, Jaungulbene./

6528. Ja sapnī redz dzeguzi, tad sapņotājam jāmirst.
/J.Jurjāna, Jaungulbene./