DZĒRĀJS.
6686. Ja reibinošu dzērienu
ņem no devēja pa rokas apakšu,
tad var daudz izdzert, nemaz ne-
reibstot.
/A. Salmāns, Balvi./
6687. Cilvēkam nomirstot jā-
lej ūdens mutē un ar to jāizskalo
mirēja mute. Ja šo ūdeni iedodot
dzērājam, tad tas vairs nebūt ne-
dzeršot un nevarot dzert.
/V. Strautiņš, Taurupe un
Galgauska./
6688. Ja dzērājam viņa dzera-
majā traukā ielej kādu drusku zu-
šu asinis, tad viņš vairs nedzer.
/L. Strute, Šķibe./
6689. Kad grib atradināt vī-
ru no dzeršanas, tad jāņem no
pirmo reiz jūgta, jauna ērzeļa sa-
kām sviedri un jāpiemaisa šņa-
bim, tad vairs nedzers.
/Fr. Vāvere, Koknese./
6690. Ja dzērājam nezinot ie-
dod ķēves mīzalus, tad tas vairs
nedzer.
/E. Jēpe, Palsmane./
6691. Cilvēkam dzeršanas sēr-
gā jādod nezinīt savārīti vistu
sūdi.
/K. Jansons, Plāņi./
6692. Dzērāju var atradināt
no dzeršanas, ja glāzi brandava
izmaisa ar mirona pirkstu un pa-
šam nezinot dod to viņam iedzert
/E. Linge, Salaspils./
6693. Pret dzeršanas sērgu jā-
iemērcē šņabī miroņa kreisās
ro-
kas vidus pirksts un šņabis jādod
tam, kas no dzeršanas grib vaļā
tikt.
/K. Jansons, Plāņi./
6694. Dzērājam dod miroņa
nagus brendavīnā.
/K. Jansons, Plāņi./
6695. Lai dzērājam rastos rie-
bums pret brandvīnu, tad miro-
nam jāaizliek aiz lūpas nauda un
jātura trīs dienas. Tad tā nau-
da jāizņem, jāieliek brandvīna
glāzē, kur tā atkal jātura trīs die-
nas, un tad jādod dzērājam dzert.
Var arī to naudu drusku apkasīt
un dot dzērājam to kasījumu no-
rīt. Tad dzērājam rasies riebums
pret stipriem dzērieniem un viņš
vairs nedzers.
/F. Brīvzemnieks, 1881. IV, 196./
6696. Lai dzērāju atbaidītu no
brandvīna, tad kāda nauda jāaiz-
bāž mironam aiz lūpas un jātura
tur trīs dienas. Tad nauda jāiz-
ņem, jāieliek brandvīna glāzē, jā-
tura atkal trīs dienas un jādod
dzērājam izdzert. Pēc dzērājam
būs riebums pret stipriem dzērie-
niem.
/F. Brīvzemnieks, 1881. IV, 196./
6697. Dzērāju no dzeršanas va-
rot atradināt, ja paliek mironam
naudu apakšā un to iemet pēc
tam šņabī, kas dzērājam jāiedod.
/K. Jansons, Plāņi./
6698. Pret dzēruma kaiti ir de-
rīgas līņu asinis, tikai jāsargās
par daudz iedot, jo tad esot stipri
jāvemj. Dzērājam, kurš vairāk rei-
žu baudījis līņu asinis, brandvīns
riebjoties.
/V. Strautiņš, Taurupe un
Galgauska./
6699. Dzērājam dod brandvī-
nu, kamī dzīva pele iemērkta.
/K. Jansons, Plāņi./
6700. Kam ir dzeramā kaite,
tam jāsavāra un jāiedod jauni pe-
lēni un pēc tam jāpasaka, kas vi-
ņam dots dzert, tad tas vairs ne-
dzers.
/P. Zeltiņa, Ikšķile./
6701. Dzērājam jādod trīs die-
nas šņabī samērcēts kurmis.
/K. Jansons, Latgale./
6702. Dzērājam lej mutē putās
sakultu ziepju ūdeni, lai tas vem-
tu un vairs nedzertu.
/H. Skujiņš, Smiltene./
6703. Lai dzērājs atstātu dzer-
šanu, tad jāņem jauna atslēga, un
kad dzērājs kādas glāzes iedzēris
un glāzē vēl palikušas kādas lā-
ses, tad tās jāietecina atslēgas
spaliņā, pati atslēga jāaizslēdz un
jānoskaita sekoši vārdi: "Lai tev
brandvīns un alus ir aizslēgti uz
visiem laikiem." Atslēgas spaliņa
jānoglabā un pati atslēga jāiesviež
tādā vietā, kur to nevar atrast.
Pēc šāda izdarījuma pamazām
sākot dzeršanu atmest un pēdī-
gi nepavisam nebaudot.
/E. BLaus./
6704. Jānopērk jauna karamā
atslēga. Kad dzērājs dzēris no glā-
zītes un tanī vēl palikušas kādas
pilītes, tad tās jāielej lociņa cau-
rumiņā, pēc tam lociņš jāuzspiež
un jāaizslēdz, šādus vārdus sakot:
"Lai N. N. (vārds) alus un brand-
vīns ir aizslēgts uz mūžīgiem lai-
kiem!" Tad bērns (slēdzamais) jā-
paglabā, un atslēga jāiesviež tādā
vietā, kur to neviens nevar atrast,
vai nu purvā jeb kur citur. Pēc
tam dzērājs vairs nedzerot.
/Etn. 1891. g. I, 11. lp./
6705. Jāņem jauna atslēga, un
kad dzērājs ir izdzēris kādas glā-
zes un kādā glāzē vēl palikušas
kādas lāses, tad tās jāietecina at-
slēgas spaliņā un tad atslēga jā-
izslēdz un jāsaka sekoši vārdi:
"Lai tev dzērieni ir aizliegti uz
visiem laikiem." Pēc tam atslē-
gas spaliņu jānoglabā un pati at-
slēga jāiesviež tādā vietā, kur to
nevar atrast. Pēc šādas rīcības
dzērājs sāk pamazām atmest
dzeršanu un pēdīgi nepavisam
vairs nebauda.
/J. Jansons, Rīga./
6706. Atslēgas caurumā, slē-
dzenē, ielej brendvīnu un nezi-
not iedod tam, ko no dzeršanas
sērgas grib atradināt; pēc tam
slēdzeni aizmet projām.
/K. Jansons, Ziemeri./
6707. Pret dzērājiem ir šāds
līdzeklis: jāņem no glāzes, kas
atlicies, jāielej atslēgā un jāpa-
slēpj tādā vietā, kur neviens ne-
var uziet: ja uzies kāds, tad nekas
nelīdzēs.
/M. Unbedachte, Talsi./
6708. Vīriešam pret dzeršanas
sērgu jāiedod sievietes otra puse.
/K. Jansons, Plāņi./
6709. Pret dzeršanas sērgu jā-
dod ēzeļa mīzeli.
/K. Jansons, Latgale./
6710. Ja piedzēries ieej pirtī
nomazgāties, tad vēlāk pēc pie-
dzeršanās neko neatminēs.
/V. Miķelāns, Dunava./
6711. Ja kuŗš piedzēries vemj,
tam 3 sestdienas pirtī pa trīs rei-
zes jānoslaukās ar biksēm, vairāk
nevems.
/V. Miķelāns, Dunava./
6712. Kad sapnī redz piedzē-
rušu cilvēku, tad būs lietus.
/A. Račevskis, Jaunpiebalga./