DZERŠANA.

6673. Kad pavasarī pirmo reiz
dzer jaunu ūdeni, tad trīs reiz jā-
nospļaujas un jāsaka: "Lai drudzis
nepiekrīt?" [Sal. dzeguze.]
/J. Treimanis, Bērze./

6674. Pavasarī no strauta dze-
rot, jānospļaujas, lai klepus ne-
pielīp.
/A. Broža, Naukšēni./


6675. Kod tu cylvākam īdūsi
padzert yudiņa, un tys cylvāks
vysu yudini naizdzer un atdūd
tev atpakaļ, a ka tu gribi zynuot,
kū tys cylvāks dūmuoj, tu pajem
tū atstuotu yudini un izdzer pats,
tulaik tu zynuosi jo dūmys.
/V. Podis, Rēzekne./


6676. Kas tukšu kausu dzer, tas
labu vēl.
/M. Liniņa, Aumeisteri./


6677. Ja pēc ūdens dzeršanas
nodzied kakls, tad būs alus dzer-
šana.
/L. Prūse, Vecpiebalga./


6678. Kad kakls dzerot no-
gārdz, tad sagaidāma kāda iedzer-
šana.
/E. Aizpurve, Lubāna./

6679. Ja dzerot uz šķīvja sa-
plīst divas glāzes reizē, tad no šīs
kompanijas iznāks brūtes pāris.
/V. Miķelāns, Dunava./

6680. Iedzertu glāzi nedrīkst
atdot otram, jo tad būs jāpazaudē
mīļākais jeb mīļākā.
/P. Zeltiņa, Rīga./


6681. No tā spaiņa, kur zirgs
vai cits kāds kustonis dzēris, ne-
drīkst dzert, jo tad nakti miegs
nenāk.
/M. Valtere, Tērvete./

6682. Ja dod kādam dzert un
pārlej trauka malām pāri, tad tas
esot pelnījis.
/H. Lindberga, Veselauska./

6683. No iedzirdīšanas var iz-
sargāties, ja tai traukā trīs reizes
iepūš un drusku vēl nolej zemē,
tad var droši dzert.
/J. Rubenis, Ērgļi./


6684. Ja kāds cilvēks ir iedzir-
dīts, tad to var izdziedēt ar apdzi-
ru zālēm. Jāsavāra kādas piecas
apdziru zāles un savārītā sula glā-
zes metā jāizdzer. Kad nu iedzir-
dītais vemj, tad vemjamais trauks
ir tik ātri jāapsedz, ka viņš pats
nedabū redzēt, ko izvēmis. Bet tā-
dus vien var izdziedēt, kuri koka
mājā iedzirdīti: kas iedzirdīti mū-
ra mājā, tos izdziedēt nevar.
/J. Rubenis, Ērgli./

6685. No sveša un neuzticama
cilvēka nekā nevajaga ņemt un
dzert, kamēr pats devējs nav dzē-
ris. Ja tas ir ko nokrāpis jeb no-
zadzis un apkrāptais lād jeb no-
sacina, tad ļaunums krīt uz to,
kas pirmais no tās mantas bauda.
/J. Rubenis, Ērgli./