DZĒRVENES.

6713. Dzērveņu ogas stiprina
sirdi un atvēsina drudzi.
/Gelehrte Beytra#:ge. 1765./


6714. Dzērveņu ogu sulu, ar
ūdeni sajaukta, derot pret govu
slimībām.
/R. Bērziņš, Annenieki./

6715. Ja rudenī purvā dzērve-
nes lien sūnās, tad vasara būs
slapja; ja viņas paliek virs sūnām,
tad sausa.
/A. Salmāns, Balvi./

6716. Ja dzērveņu ogas aug
virs sūnām, tad būs slapja vasa-
ra; ja sūnās, tad būs sausa va-
sara.
/J. Jurjāns, Jaungulbene./


6717. Dzērveņu ogas jālasa
vecā mēnesī, tad tās nav sūnās
salīdušas.
/E. Līdeka, Lubāna./


6718. Ja dzērveņu ogas virs
sūnām, tad rudzi jāsēj zem ece-
žām, ja ogas sūnās - tad rudzi
jāiear.
/Z. Lāce. Veclaicene./

6719. Kad dzērvenes rudenī
sūnā, tad rudzi jāsēj zem arkla,
ja virs sūnas, tad zem ecēšas.
/A. Aizpurve, Lubāna./


6720. Kad dzērvenes rudenī
virspus sūnām, tad rudzi jāsēj
zem ecešām; ja viņas ir zem sū-
nām, tad jāsēj zem arkla.
/J. Dreimanis, Mēdzūla./


6721. Ja dzērvenes stāv virs
sūnas, tad rudzi jāsēj zem egļa,
ja sūnā iekšā - zem arkla.
/E. Laime, Tirza./

6722. Pavasarī jāēd dzeguzes
aizkūkotas dzērvenes, tad saule
nenoēd (nenodeg).
/E. Laime, Tirza./


6723. Kad sapnī ēd dzērvenes,
tad sāpēs galva.
/K. Lielozols, Nīca./