DZĒRVES.

6724. Kad pavasarī dzērves
šurpu laižas, tad jāsaka: "pa ce-
ļu, dzērvīt", lai viņas drīzāk no-
mestos un atnestu siltu laiku. Ru-
denī turpretī jāsaka: ,, maldies,
dzērvīt", tad viņas maldās un uz-
tur ilgāki siltu laiku.
/P. Š., Rauna./


6725. Ja grib dzērvju rindu iz-
jaukt, tad pret viņām jāpagriež
pliks dibens un jāskatās caur kāj-
starpi.
/M. Hermakile, Ramka./


6726. Ja pavasarī redz dzēr-
ves atlaižamies, tad var aitas ga-
nos dzīt.
/L. Zvirbule, Jaunlaicene./


6727. Dzērves, pavasarī atlaiz-
damās, atnes launagu, rudenī aiz-
laizdamās, aiznes launagu. [Sal.
starks, bezdelīga.]
/E. Skarnele, Kalncempji./

6728. Dzērves pavasarī atnes
launagu un rudenī ap Mīkāli at-
kal aiznes.
/P. Š., Rauna. K. Jansons,
Plāņi. Z. Lancmanis, Lejas-
ciems. P. Zeltiņa. Ikšķile. E.
Lācis, Tirza. H. Skujiņš, Smil-
tene./

6729. Pār kuru māju pāriet
dzērves, tur rudenī vairs neēd pa-
launadzes.
/P. Zeltiņa, Ikšķilē./

6730. Pavasari, pirmo reiz kad
dzērves redz ejot un viņas iet pa
tavai iešanai, tad togad dzīvē tas
cilvēks daudz ies uz priekšu; ja
iet atpakaļ - dzīve iet atpakaļ -
uz sānis - dzīve sānis ies.
/F. Gruzīte, Lubāna./

6731. Pār kurām mājām rude-
ni dzērves skrien, tur būs kāzas.
/A. Dudare, Panemune./

6732. Kurām mājām iet dzēr-
ves pāri un griežas, tur kāzas gai-
dāmas.
/R. Bērziņš, Džūkste. K.
Streidiņš, Veļķi./


6733. Kad pavasarī dzērves lai-
žas rindā pār dzīvojamās mājas
jumtu, tad kāda meita tanīs mā-
jās precēsies.
/K. Corbiks, Bērze./

6734. Ja dzērvju rinda skrien
pār jumtu gar skursteni, izprecēs
meitas to gadu.
/A. Šķēre. Skaistkalne./


6735. Kad dzērves laižas pā-
ri mājas jumtam, tad tais mājās
to gadu būs kāzas.
/J. A. Jansons, Rīga./


6736. Ja pavasarī mājās pāri
laižas dzērves - būs kāzas.
/E. Krauklīte, Embūte./


6737. Ja pavasarī dzērves, at-
nākdamas no siltām zemēm, pār-
laižas pār kādas mājas jumtu, tad
tais mājās togad būs godības.
/V. Miķelāns, Slate./


6738. Ja dzērves, laizdamās
kādā laukā, sajūk, tad tā lauka
mājās būs kāzas./

/J. Jakāns, Bebrene./


6739. Ja dzērvju kāsis, laižo-
ties pāri kādai mājai, sajūk, tad
tās mājas meitām izputēs precī-
bas.
/V. Krieviņš./


6740. Ja pavasarī dzērves at-
laižas vēlu, tad būs gara vasara.
/A. Kondrāte, Lenči./

6741. Ja pavasarī dzērves at-
laizdamās lido augstu, būs drīz
silts laiks, ja lido zemu, silts laiks
tik drīz nav sagaidāms.
/V. Bērziņa, Priekule./

6742. Ja pavasarī dzērves at-
laizdamās lido noteiktās rindās,
būs karsta vasara, ja lido izklai-
dus, vasara būs lietaina.
/V. Bērziņa, Priekule./


6743. Ja dzērves, pavasaros
šurpu nākot, augstu laižas, tad
būs silta vasara.
/Skolnieki, Limbaži./


6744. Ja dzērves zemu laižas,
tad agrs pavasaris.
/J. A. Jansons, Rīga./


6745. Bērniem, kuriem melnas
kājas, dzērves tās esot apknābāju-
šas. [Sal. dzērves zābaki.]
/K. Jansons, Viļāni./

6746. Ja dzērves lido zemu,
tad būs gara ziema un īss rudens,
bet ja augstu, tad garš rudens un
īsa ziema.
/I. Ozoliņa, Rīga./


6747. Ja dzērves zemu laižas,
tad viņas iet barodamās un zīlē
vēlu un siltu rudeni; ja augstu
laižas, tad būs agrs un auksts ru-
dens.
/A. Zvejniece, Lubāna./


6748. Ja dzērves laižas augsti,
tad būs agra ziema; ja zemu, tad
vēla ziema.
/S. Dzilna, Lubāna./

6749. Ja dzērves augstu laižas,
tad dziļa ziema gaidāma, ja zemu
laižas, tad sekla ziema gaidāma.
/A. Bērziņa, Aloja./


6750. Ja dzērves, rudenī aiz-
ejot, augstu laižas, būs dziļa zie-
ma; turpretim, ja zemu laižas, būs
maz sniega.
/V. Oinaskova, Ungurpils./


6751. Rudenī redzot dzērves
augstu lidojot, ir sagaidāms liels
aukstums - ja zemu, tad silts.
/A. Podniece, Ogre./


6752. Ja dzērves iet augstu,
tad būs garš rudens, ja zemu -
tad īss.
/J. Ezeriņš, Vecpiebalga./

5753. Ja dzērves iet zemu, tad
trešā dienā būs salna.
/R. Gailīte, Liezere./


6754. Kad rudeņos dzērves ze-
mu iet, agra ziema gaidāma.
/H. Skujiņš, Smiltene./


6755. Ja dzērves projām laižo-
ties lido zemu, tad ātri pienāks ru-
dens, bet ja augstu laižas, tad
vēls rudens būs.
/M. Hermakile, Ramka./

6756. Kad dzērves rudenī aiz-
laižas vienā garā rindā, tad sagai-
dāma gara ziema. Kad dzērvju
rinda dalās, tad ziema būs īsa.
/A. Kabuce, Bulduri./

6757. Ja dzērves projām lai-
žoties ir augstu pacēlušās, tad
būs silts rudens, bet ja laižas ze-
mu, tad drīz būs ziema.
/P. Š., Ropaži./


6758. Ja dzērves augstu iet,
tad garš rudens; ja zemu, tad īss.
/Z. Lāce, Veclaicene./


6759. Ja dzērves rudeni aug-
stu iet, būs īss rudens, ja zemu -
garš.
/E. Laime, Tirza./


6760. Ja dzērves laižas zemu,
tad rudens vēlīns, garš, ja augstu,
tad agrīns.
/J. Jurjāns, Jaungulbene./


6761. Kad rudinī dzērves laiz-
damuos uz syltajuom moluom
skrīn augši, tad dreiži byus zīma
ar soltumu, bet jo skrīn zemi, tad
vēl ilgi byus pasylts.
/T. Beča, Preiļi./


6762. Ja dzērves rudenī iet
augstu, tad drīzi ziema būs, ja
zemu, tad garš rudens.
/E. Lācis, Tirza./


6763. Ja dzērves laižas rude-
nī vēlu un augstu, tad būšot ilgs
rudens.
/J. B. von Fischer. Liefla#:n-
disches Landwirthschaftsbuch,
1753. 91. lp./

6764. Ka pirmā salna bija, ta
pirmās dzērves iet.
/H. Skujiņš, Aumeisteri./

6765. Ja dzērves iet zemu un
lēni, tad būs garš un silts rudens,
bet ja augstu, tad būs drīzi ziema.
/J. Rubenis, Ērgļi./


6766. Ja dzērves aizlido aug-
stu, gaidāma agra ziema.
/J. A. Jansons, Rāmuļi./


6767. Ja dzērves aizejot aug-
sti laižas, tad garš rudens būs.
/T. Rīgerte, Brunava./


6768. Ja dzērves, rudenī ieda-
mas projam, augsti lido, tad zie-
mas vēl drīz nebūs.
/V. Miķelāns, Rubeņi./


6769. Ja dzērves projām laiz-
damās lido augsti, tad gaidāma
drīz ziema, bet ja zemu, tad vēlu.
/K. Zilbers, Meņģele./

6770. Ja rudenī dzērves aizli-
dodamas vēl kavējas ganīdamās,
tad gaidāms ilgs un silts rudenis.
/J. Andriņš, Taurkalns./

6771. Ja dzērves zemu iet, tad
ziema sekla; ja augstu, tad dziļa
ziema.
/K. Biša, Vijciems./

6772. Ja dzērves, aizlidojot uz
dienvidiem, laižas zemu - būs
silts rudens.
/J. A. Jansons, Rāmuļi./


6773. Ja dzērves iet zemu, tad
rudens būs garš.
/J. Jansons, Smiltene./


6774. Kad dzērves, prom laiz-
damās, ir tādā kāsī, kur uz dien-
vidiem īsākais gals un uz zieme-
ļiem garākais, tad gaidāma dziļa
un gara ziema un īsa vasara.
/Skolnieki, Limbaži./

4775. Ja dzērvēm prom ejot, kā-
sis ziemas pusē garāks, tad ziema
garāka, jā kāsis garāks vasaras pu-
sē, tad vasara garāka.
/P. S., Rauna. K. Biša, Vijciems./


6776. Kad dzērves projām laiz-
damās ir sagriezušās tādā kāsī, kur
uz ziemeļiem ir garākais gals, tad
gaidāma dziļa un gara ziema; bet
ja garākais gals ir dienvidiem, tad
būs ilgi silts rudens, un ziema būs
īsa.
/P. Š. Rauna, Limbaži./


6777. Ja dzērvēm rudenī aizejot
garais kāsis ir pret ziemeļiem, tad
auksta un gara ziema, ja garākais
pret dienvidiem - tad silta un īsa
ziema.
/E. Muzikante, Burtnieki./


6778. Kad dzērves lido kāsī, un
atlidojot ja kāša garākā puse at-
rodas uz jūru, tad gaidāma laba
zveja, bet, kad uz meža pusi, tad
laba raža.
/I. Mennika, Ainaži./

6779. Kad dzērves rudenī agri
aizlido, tad ātrs sniegs gaidāms.
/I. Mennika, Ainaži./

6780. Ja dzērves priekš Mīkāļa
neaiziet, tad silti ziemas svētki.
/K. Jansons, Plāņi./

6781. Ja dzērves aiziet priekš
Miķeļiem, tad deviņas dienas pēc
Miķeļiem gaidāms sniegs.
/A. Bērziņa, Aloja./


6782. Dzērvēm aizlaižoties, ie-
stājas auksts laiks.
/A. Šules, Mangaļi./


6783. Ja dzird dzērves kliedzam,
kuras lido augstu, tad drīz gaidāms
ilgāku laiku lietains, slikts laiks.
/V. Danfelds, Aizpute./


6784. Lietus gaidāms, kad dzēr-
ves un meža zosis lido augstu un
klusu.
/A. Zvejniece, Lubāna./

6785. Ja dzērves aizejot daudz
klaigā, tad tās pavasarī vēlu pār-
nāks.
/A. Bērziņa, Aloja./

6786. Dzērves bļauj uz lietu.
/F. Otmans, Nogale./


6787. Ja redz pa gaisu skrienot
dzērvi, tad otrā dienā līstot lietus.
/J. Streņģis, Nīca./

6788. Ja dzērve kliedz, tad lie-
tus būs.
/K. Lielozols, Nīca. J. Sterna,
Skrunda./

6789. Kad dzērves klaigā, tad
lietus gaidāms.
/K. Lielozols, Nīca./


6790. Ja dzērves purvos brēc,
tad gaidāms lietains laiks.
/M. Ķimene, Mazsalaca./


6791. Ja vasarā, jaukā laikā, va-
kakros dzērves (klarkas) purvos
kliedzot, tad gaidāmas salnas, bet
ja uz lauka kliedzot, tad jauks
laiks.
/A. Krūmiņa, Vijciems./


6792. Ja dzērves laizdamās jau-
cas, tad puteņaina ziema.
/A. Luste, Ozoli./


6793. Kad dzērves nāk uz tīru-
miem, būs bada gadi.
/S. Dunkule, Ilzene./


6794. Kad dzērves augsti laižas,
tad būs labs laiks.
/S. Gūberts, 1688./


6795. Kas dzērvi nošauj, nevar
nomirt; lai varētu nomirt, jānogrūž
no jumta dzērvītes.
/J. Jaunsudrabiņš, Nereta./


6796. Dzērves gaļu nevajagot
ēst, tad esot grūti mirt.
/V. Līce, Līgatne./