DZIMŠANA.
6843. Vecie Inflantijas latvieši
ticēja, ka kad cilvēks piedzimst,
tad Dievs aizdedzina mazu ugun-
tiņu un piesprauž to pie debesīm.
kas no pasaules izskatās kā maza
zvaigznīte.
Cilvēkam mirstot zvaigznīte no-
krīt un izdziest.
/J. Krēsliņš, Maliena./
6844. Ziņojot par kaut kā iera-
šanos pasaulē - bērna vai kāda
lopa - saspiež otram vispirms au-
si un pēc tam pasaka, kas noticis.
/V. Kancāns, Asare./
6845. Vaļā logi, vaļā durvis,
Kad es dzimu māmiņai:
Vaļā mana valodiņa,
Ar kundziņu jārunā.
/LD 31 405./
6846. Kad tēvs slikts, puika
dzem, kad māte brenga - meitene.
/K. Jansons, Plāņi./
6847. Kas vecā mēnesī dzimis,
tas ātri vecs paliek.
/P. Zeltiņa, Rīga./
6848. Kas vecā mēnesī dzimis,
tas nevar apprecēties.
/P. Zeltiņa, Ikšķile./
6849. Kas nakti dzimis, tas
dumjš.
/K. Jansons, Plāņi./
6850. Kas mēslu mēžamā laikā
dzimis, tas ir dumjš.
/K. Jansons, Plāņi./
6851. Kas vēli dzimis, tas ir
dumjš.
/K. Jansons, Plāņi./
6852. Kas dienu dzimst, tam
viegla dzīve.
/T. Java. Palsmane./
6853. Kas dienā dzimis, tam
jātur lopi gaišā spalvā, kas naktī,
tam atkal tumša. Tad lopi labi
izdodas.
/P. Zeltiņa, Lielvārde./
6854. Kas dienu dzimis, tam gai-
ši lopi, kas nakti, tam tumši lopi.
/K. Jansons, Plāņi./
6855. Pie bērnu dzimšanas un
lopu radīšanas jāievēro plenītes
(zvaigžņu zīmes), pēc kurām var
zināt viņu dabu. [Sal. auns, vērsis,
vēzis, lauva, jumprava, skarpis,
ūdensvīrs, zivs.]
/P. Š., Ropaži./
6856. Jaunā mēnesī dzimuši cil-
vēki ārsta nemaz nepazīst, bet ve-
cā mēnesī dzimuši ātri noveco un
nosirmo, agri tiem izkrīt zobi, un
viņi paliek neprecējušies.
/J. Jurjāns, Jaungulbene./