DZIRKSTS.
I. Dzirksts spaidīšana.
II. Dzirksts vēršana durvīs.
III. Dzirksts spiešana sētā.
IV. Dzirksts siešana.
V. Dirksts traipīšana.
VI. Dzirksts lopam.
I. Dzirksts spaidīšana.
6869. Kad rokā ir dzirksts, tad
jādod to saspiest pirmdzimtajam
ar pedeli.
/F. Brīvzemnieks, 1881. VI, 194./
6870. Cerksti var izspaidīt tāds
bērns, kas mātei ir pirmais vai pē-
dīgais.
/H. Skujiņš, Smiltene./
6871. Dzirksti var izspaidīt ve-
cā mēnesī tikai pirmdzimušais.
/K. Jansons, Plāņi./
6872. Dzirksti spaida veca mē-
neša gaismā un runā: "Ko es re-
dzu, tas dilst, ko es raugu, tas arī
dilst."
/K. Jansons, Plāņi./
II. Dzirksts vēršana durvīs.
6873. Kad rokā iemetas dzirksts,
tad jāiet uz kapsētu, vislabāk piek-
tā vakarā , un jāsaspiež roka kap-
sētas vārtos. Ja kapsētas nav tu-
vumā, tad to var darīt arī mājas
durvīs, pa kurām ir iznests kāds
mirons.
/F. Brīvzemnieks, 1881. VI, 194./
6874. Cerkste iziet, ja slimo lo-
cekli spiež tādu durvju starpā,
caur kurām jau kāds mironis cau-
ri nests.
/P. S., Rauna. K. Jansons,
Plāņi. V. Spandegs, Pociems.
J. Rubenis, Ērgļi./
6875. Dzirksts jāspiež ceturtdie-
nas vakarā pēc saules noiešanas
trīs durvu eņģēs, kurās kāds mi-
rons cauri nests.
/K. Jansons, Plāņi./
6876. Ja džerkste iemetas rokā,
tad vajaga roku apspaidīt pēc kār-
tas pie četrām durvīm, caur ku-
rām uz āru ir līķis nests.
/V. Loze, Drusti./
6877. Kad rokā dzirkste, tad
vajaga spiest to tādās durvīs, caur
kurām vismaz trīs miroņi cauri
vesti.
/Z. Prauliņš, Aumeisteri./
6878. Dzirksti dziedē ar kapa
krustu ziediem, kurā vietā tad jā-
atstāj zieda nauda.
/A. Bīlenšteina rokraksts./
6879. Džerksti var izspaidīt čīk-
stošās durvis. Durvīm jābūt uz ko-
ka eņģēm, vai tādām, caur kurām
ir vests mirons. Spaidot jāsaka:
"9 jūdzes uz priekšu, 9 jūdzes at-
pakaļ."
/V. Amoliņa, Vecpiebalga./
6880. Ja rokā iemetas dzirkste,
tad roka jāieliek starp durvīm un
kādam pastarītim jāver durvis, un
trīs reizes jāatkārtojas šādam dia-
logam: Vērējs: "Veru, veru!" "Ko
tu veri?" "Dzirksti!" "Veri, veri,
ka vari novērt!" - Pēc tam sāpes
pāries.
/J. A. Jansons, Piņķi./
6881. Kad džērkste rukā
īzamat,
rūka juosaver bez saules taidas
muojys durovuos, kura treis reizis
puorcalta.
/A. Borozinska, Barkava./
6882. Kad rokā iemetusies
"džerkste" tad, vakarā bez saules
vajag izvirināt durvis.
/A. Aizsils, Lubāna./
6883. Pret dzirksti vajaga uz-
meklēt ēku, kura pārcelta uz jau-
nu vietu, kā šķūnis jeb nams, un
tad vecā mēnesī jāspaida durvju
starpā, pie kam jārunā: "Lai iz-
nīkst, lai izput kā vecs mēness!"
Ja nu gadās jaunā mēnesī dzirkstei
iemesties, tad, zināms, ir jāgaida
lidz vecam mēnesim.
/K. Bika, Gaujiena./
6884. Dzirksti vajaga spaidīt
tādās durvīs, kuras čīkst.
/K. Bika, Gaujiena./
6885. Džergzdi jeb džirksti dzie-
dē, kad slimo locekli ieliek durvīs
un vārsta.
/M. Šimiņš, Brukna./
6886. Kad dzirkste rokā iemetu-
sies, tad tā ir durvīs noverama.
Roka liekama uz istabas sliekšņa,
pie kam bez tā, kuram dzirksts,
vēl viens stāv sliekšņa vienā pu-
sē, otrs otrā pusē. Pirmais jautā:
"Ko tu dari?" Otrs atbild: "Dzirk-
ti veru". Pirmais: "Tā tu ver, kā
tu nover!" Šie teicieni jāatkārto
trīsreiz uz katra sliekšņa, pie kam
dzirksts novēršana jāizdara uz trim
sliekšņiem.
/O. Šulme, Embūte./
6887. Džerkste iziet, ja trīs piek-
tus vakarus deviņas reizes no vie-
tas slimo roku pavārsta durvju
starpā.
/A. Vaskis, Tukums./
6888. 3. piektus vakarus pēc rin-
das jāliek roka jeb kāja, kur nu
dzirgzde iemetusies, durvju šķirbā,
kamēr otrs, kas otrā pusē stāv, tās
cieti ver. Pirmais prasa: "Ko tu
tur ver?" "Dzirgzdi veru." "Ver,
ver, ka vari novērt!"
/R. Kalniņa, Udze (Mu#:len-
bacha m.).
6889. Dzirksti var novērst: Piek-
tā vakarā slimā roka jāver trijās
durvīs. Pie pirmajām un otrajām
durvīm vērējs saka: "Veru, veru!"
Otrpus durvju viņam jautā: "Ko tu
ver?" "Dzirksti veru!" "Ver, ka
vari novērt!" Pie trešajām durvīm
saka to pašu, tikai vērējs beidzot
piemetina: novēršu gan!
/L. Kleinberga, Svēte./
6890. Kad rūkā ir džerksle,
tad sorkonā dzeipurā sasīn trej-
deviņu mozgu un ar tū dzeipuru
jo'sīn suo'pūšuo rūka. Juo'sīn di-
vim: pyrmajam un pādējajam bār-
nim (pedeļam). Sīn pyrmajs un
pādējais vaicoj: "Kū tu dori" -
"Džerksti sīnu." "Sīņ, sīņ,
ka tu
jū i nūsītim." - "Es i gribu jū
nūsīt." (Sasīn ap rūku dzeipuru
un soka) - "Ot jau i nuseju!" (Vār-
kavā šūs vaicojumus atko'rtoj trejs-
ko'rtīgi. Br. Spūlis.)
/T. Beča, Preiļi./
6891. Rokas locekļa iekaisumu
sauc par ģirgzdi un ārstē tā: Ap-
sien ar sarkanu dziju un ver trīs
piektus vakarus no vietas, katru
vakaru trīs reiz durvīs, pie kam
viens ver un otrs prasa: "Ko tu
ver?" "Ģirgzdi veru! "Ver, ver, ka
tu vari novērt!"
/R. Straudovskis, Lielplatone./
6892. Ja rokā iemetusies dzirk-
ste, tad to var novērst rīkojoties
tā: vainīgā vieta jāapsien ar sarka-
nu dziju, metot 3 mezglus. Tad
roka jāver durvīs. Kam roka sāp,
tas nostājas vidū. Vienā pusē no-
stājas pirmdzimušais - otrā pēdē-
jais dzimušais. Abi vērdami runā
tā: "Veru, veru!" - "Ko tu veri?"
- "Dzirksti veru." - "Veri, ka var
novērt!" - "Novēršu!"
/J. Zanders, Zaļenieki./
6893. Kas esot no saviem brā-
ļiem vai māsām vecākais vai jau-
nākais, tas varot dzirksti novērt,
ēdes nodzīt un arī citās tādās vai-
nās līdzēt. Tam, kam dzirksts ir,
vajaga stāvēt aiz durvīm un otram
vajaga durvis vārstīt un teikt: "Ve-
ru, veru", pretim jāprasa: "Ko tu
veri?" "Dzirksti veru." "Ver, ver,
ka vari novērt!" Tad dzirkste esot
pagalam.
/R. Bērziņš, Džūkste./
6894. Kad saule nogājusi, un
visi mājinieki jau guļ, tad vajagot
diviem palikt augšā. Kuram neesot
ģirkstes, tam vajagot paņemt sar-
kanu diegu un siet tam, kam esot
ģirkste. Tad tas prasot, ko šis sie-
not, tad tas atbildot: "Ģirksti sie-
nu, ģirksti sienu". Kad nu ģirkste
jau ir sasieta, tad vajagot ielikt ri-
jas durvju šķirbā un spiest durvis
ciet, cik jau vien varot ciest. Un
tā izejot ģirkste.
/R. Lazdiņš, Ape./
6895. Džergzdi rokas locītavā
ārstēja, apsienot sarkanu vilnānu
dziju jeb dzīparu ap slimu vietu.
/M. Navenickis, Zasa./
6896. Ja rokā džerkste, tad de-
viņus rītus pirms saules lēkas jā-
sien dzīparā pa mezgliņam, un pēc
tam deviņus rītus no vietas pa vie-
nam jāatraisa. Tā sāpes pāries.
/M. Poriete, Grostona./
6897. Ja kājā vai rokā iemetas
dzirkste, tad to glābi tā, ka sasien
ap slimo vietu diegu. Diegā jāie-
sien 99 mezgli ar mazajiem noga-
līšiem.
/A. Ansone, Skrunda./
III. Dzirksts spiešana sētā.
6898. Dzirksts jāspiež sētas pos-
mu starpā.
/K. Jansons, Plāņi./
6899. Džerkste iziet, ja to sa-
spiež čīkstošās nama durvīs.
/E. Laime, Tirza./
6900. Džerksti var izdzīt, ja to
saspiež pārceltas mājas durvīs.
/L. Laime, Tirza./
6901. Ja rokās iemetusēs džerk-
ste, tad slimā roka pirts durvīs trīs
reizes jāsaspiež, tā ka neviens ne-
zina, tad roka būs vesala.
/T. Java, Palsmane./
6902. Dzirksti var izdzīt, ja ar
sāpošo roku ņem čīkstošas durvis
un ikvakarus virina, kamēr dzirk-
ste izzūd.
/A. Bērziņa, Aloja./
6903. Lai izdzītu džerksti no ro-
kas, tad roka jāieliek starp durvīm
un stenderi un jāsaspaida. Tikai
šis darbs jādara vakarā, pēc saules
noiešanas.
/J. Vīksne, Lubāna./
6904. Ja dzirksti grib izspiest,
tad jāaiziet pusnaktī uz līķa kam-
bari; pašam jāieiet iekšā un roka
jāieliek starp durvīm, tad trīsas rei-
zes stipri durvis jāpievelk. Ja bai-
les nebūs bijušas, tad dzirkste arī
izies.
/A. Mūrniece, Cēsis./
6905. Lai no rokas izdzītu dzirk-
sti, tad roka ir jāizbāž caur kapli-
čas logu un trīs reiz jāsaka: "Izlec,
izlec, izlec!"
/J. Jurēvics, Šauļi (Lietuva).
6906. Ja kādam dzirkste rokā,
tad to var izspiest tikai beidzamais
bērns.
/A. Mūrniece, Cēsis./
6907. Ja kādam dzirkste rokā,
tad to var izspiest tikai pirmais
bērns.
/A. Mūrniece, Cēsis./
IV. Dzirksts siešana.
6908. Dzirksti var nosiet tikai
pirmdzimtais jeb pēdējais. Jāsien
ar sarkanu dziju pēc saules un jā-
runā zināmi vārdi.
/A. Bīlenšteina rokraksts, Lubāna./
6909. Kad dzirksts iemetas ro-
kā, tad jāuzmeklē dzirksts sasieša-
nai pirmdzimtais un pedelis. Viens
nu sien vainu ar sarkanu dziju,
otrs prasa: "Ko tu sien?" -
"Dzirksti sienu!" - "Sien, sien,
lai izzūd kā vecs mēness!" Tāda
saruna jāatkārto deviņas reizes un
katrreiz dzijā jāiesien viens mezgls.
Tad dziju apsien ap slimo roku un
tā viņam jānēsā, kamēr pāriet
sā-
pes. Kad roka ir vesela, tad tam
pašam dzija atkal jānoraisa, kas
to apsējis. Ja cits raisa, tad raisī-
tājam piemetas dzirksts. Mezglus
raisot atkal deviņas reizes tāpat
jāsarunājas kā mezglus sienot.
/F. Brīvzemnieks, 1881, VI, 194./
6910. Ģerksti var nosiet šādi:
ņem sarkanu dziju, aptin vienreiz
ap roku un sasien ar trīs mezgliem
labi stingri, tad sējējs nospļaujas
un saka: "Pie suņa , pie kaķa, ne
pie mana bērna!" Bet kamēr ģerk-
sti sien, kādam citam jājautā 3
reizes: "Ko tu sien?" Un sējējam
katru reizi jāatbild: "Ģerksti sie-
nu." Un jautātājs saka: "Sien, sien,
ka var nosiet!" Tam, kuram ģerk-
sti sien, nav nekas jāsaka, paldies
arī nav brīv teikt, ka ģērkste no-
sieta.
/O. Biteniece, Ogresgals./
6911. Ja rokā iemetas džerkste,
tad slimajam roka jādod kādas
dzimtas, pēc vecuma, otram ap-
siet ar sarkanu dzīparu. Tad
slimais vaicā: "Ko tur sien?" Sē-
jējs atbild: "Džerksti sienu!" Uz to
slimais saka: "Sien, sien, kamēr iz-
sien!" Saruna jāatkārto trīs reizes.
Tad rītā roka vesela.
/J. Vīksne, Lubāna./
6912. Ja dzirgzde iemetas rokā,
tad vajaga noiet pie ciemiņiem un
nozagt cepļa slotas šņori. Kad pār-
iet mājā, vajaga ar to šņori apsiet
to roku, tad dzirgzde atlaižas.
/M. Ķaupelis, Nīca./
6913. Ja džerkste iemetas rokā
vai kājā, tad ar sarkanu dzīparu
jāapsien roka. Pie katra mazgla
kādam jāprasa: "Ko tu sien?" Jā-
atbild: "Džerksti sienu!" Tā jādara
trīs reizes, tad džekste izput.
/L. Reiteris, Lubāna./
6914. Ja dzirkste kur esot, tad
ap mazo pirkstiņu jāapsien 27
mazgli. Sējējam viens tūliņ jāat-
raisa, bet citi katru vakaru viens;
līdz mazgi būs izraisīti, tad arī
džerkste izputēs.
/L. Līdeka. Lubāna./
6915. Vajaga dabūt vienu mez-
glu sējēju vīrieti vai sievieti, tādu,
kas pirmā vai pēdējā mēneša die-
nā dzimis. Tam jāņem dzīpars un
jāsien ap slimo locekli trejdeviņi
mezgli. Kad sien, tad slimniekam
jāprasa sējējam: "Ko tu tur sien?"
Sējējam jāatbild: "Dzirksti sienu."
Slimam jāsaka: "Sien, sien, kamēr
sasien!" Tā jāprasa, kamēr trīs de-
viņi mezgli sasieti. Tad trīs reizes
jānospļaudās un jāsaka: "Trīs die-
nas vesels, trīs dienas nevesels."
Katru vakaru pēc mezglu sasieša-
nas viens mezgls jāatraisa vaļā.
/D. Dama, Smiltene./
6916. Dzirksti var izdziedēt, šā-
dus vārdus teicot: "Kas tev gauži
sāp, tas man par labu. Tas kociņš
čīkst, tā niedre brīkš. Tas jūras
ūdens staigā šurp un turp un pa-
liek uz vietas. Iekš Jezus vārda,
Dievs Tēvs, Dievs Svētais Gars! Tā
Svētā Mārija, Dieva māte, pavēl,
kā akmins nosūnojies nostiprinā-
jies paliek savā vietā, tā tam kau-
liņam būs palikt savā vietā. Iekš
Jēzus vārda, Dievs Tēvs, Dievs
Dēls, Dievs Svētais gars."
/D. Dama, Smiltene./
6917. Vajaga dabūt kādu sējēju,
kas mezglus sien, vienalga, vīrieti
vai sievieti - tikai vai pirmo, vai
pēdējo dzimušu. Tam jāņem dzī-
pars un jāsien ap slimo locekli
trejdeviņos mezglos. Tam, kam
džerkste, kad sien, jāprasa: "Ko
tur sien?" Sējējam jāatbild: "Džerk-
sti sienu." Kuram sien, jāsaka:
"Sien, sien kamēr sasien!" Un tā
uz katra mezgla jāprasa, kamēr
trīs deviņi mezgli sasieti. Tad trīs
reizes jānospļaujas un jāsaka:
"Trīs dienas vesels, trīs nevesels!"
Un ikkatru vakaru viens mezgls
jāraisa vaļā.
/Zeltenietis, Valmiera./
6918. Kas dzīvam kurmim no
deguna izspiež asinis un tās izber-
zē delnā, tas ar to roku var izsiet
visas dzirkstis. Jāiemet sarkanā
dzīparā trijdeviņi mazgli, no ku-
riem pēdējais jāatraisa pašam sē-
jējam. Slimajam jāprasa: "Ko tur
sien?" Dziedētājam jāatbild:
"Dzirksti sienu." Tālāku slimajam
jāsaka: "Sien, sien, ka vari izsiet!"
/K. Jansons, Plāņi./
6919. Ja dzirkste iemetusies lo-
cītavā, tad pirmdzimtais ņem sar-
kanu vilnas dziju un apsien slimo
vietu, iesiedams dzijā deviņus mez-
glus, pie kam pie katra mezgla sie-
šanas prasa pastarītis: "Ko tu tur
sien?" Sējējs atbild: "Dzirksti sie-
nu." Pastarītis saka: "Sien, sien,
kamēr izsien!" Ar katru nākošo die-
nu viens mezgls jāatraisa, kamēr
pie pēdējā mezgla dzirksts ar vairs
nav.
/K. Krastiņš, Jaunpiebalga./
6920. Par ģergzdu sauc sāpi ro-
kas pantā, laikam locekļu reima-
tismam līdzīga sāpe. Visupirms ie-
sēja diegā trijdeviņus mezglus, pie
katra runādami šā: Pirmais, ku-
ram vajadzēja pirmdzimtam būt,
saka: "Sienu, sienu ģergzdu."
Otrs, kuram vajadzēja pastarītim
būt, atbild: "Sien, ka tu viņu no-
sietu!" Kad šī saruna bija beigta,
tad diegu ar mezgliem apsēja slim-
niekam ap roku un tas tur palika,
kamēr satrūdēja un pats no sevis
nokrita.
/S. Novickis, Ilūkste. RKr. 11./
6921. Džerksti sien pedelis ve-
cā mēnesī un pirmdzimušais aiz
durvīm nostājies prasa: "Ko tur
sien?" Pedelis atbild: "Džerksti
sienu," un sasien vienu mazglu.
Pirmdzimušais aiz durvīm saka:
"Sien, sien, lai izdilst kā vecs mē-
ness." Tā to atkārto 9 reizes, un
pēc tam katru dienu vienu mazglu
atraisa.
/J. Rubenis, Ērgļi./
6922. Vajaga dabūt kādu sējē-
ju, kas mezglus sien, vienalga, vai
vīrieti vai sievieti - tikai vai nu
pirmo, vai pēdējo dzimtā dzimušo.
Tam jāņem dzīpars un jāsien ap
slimo lockkli trijdeviņos mezglos.
Tam, kam dzerkste, kad sien, jā-
prasa: "Ko tur sien?" Sējējam jā-
atbild: "Dzerksti sienu." Kuram
sien, jāsaka: "Sien, sien, kamēr sa-
sien!" Un tā uz katra mezgla jā-
prasa, kamēr trīsdeviņi mezgli sa-
sieti. Tad trīs reizes jānospļaujas
un jāsaka: "Trīs dienas vesels, trīs
nevesels!" Un ikkatru vakaru viens
mezgls jāraisa vaļā.
/J. Jansons, Rīga./
6923. Vajaga dabūt vīrieti vai
sievieti, kas pirmais vai pēdējais
dzimis no mātes, tad tam vajaga
ņemt dzīparu un siet to ap slimo
locekli treijdeviņos mezglos. Tam,
kam džērksti sien, jāprasa: "Ko tur
sien?" Sējējam jāatbild: "Džērksti
sienu." Pirmajam nu jāsaka: "Sien,
sien, kamēr sasien!" Un tā pie kat-
ra mezgla jāprasa, kamēr trejde-
viņi mezgli sasieti. Tad trīs rei-
zes jānospļaujas un jāsaka: "Trīs
dienas vesels, trīs nevesels." Katru
vakaru viens mezgls jāatraisa va-
ļā, kamēr visi atraisīti.
/A. Tomsons, Rīga./
6924. Džērksti uorstej arī
pyr-
mais bārns un pedels. Pyrmais sīn
džerksti ar sorkonu dzeitiņu, pe-
dels pīguojs soka: "Dīvs paleidz!"
"Paldīs!" "Kū tu sīn?" "Džerksti."
"Sīn, sīn, kab izsītu!" "Izsīšu
gon!"
Taidu sarunu atkuortoj treis reizis.
Vyss juoizdora bez saules.
/A. Borozinska, Barkava./
6925. Vajaga apsiet ap to vietu,
kur dzirksts, ar sarkanu dzīparu,
pie kam vajaga būt vienam prasī-
tājam, kam jāstāv aiz loga un tad
jāvaicā: "Ko tur sien?" Tālāka sa-
runa jau ir pazīstama.
/H. Bika, Gaujiena./
6926. No rokas džirksti (dzirk-
sti, džerksti) var izdzīt tā: Roku
apsien ar sarkanu dziju, iesienot
tanī trejdeviņus mezglus, atpakaļ
skaitot.
/J. A. Jansons, Rīga./
6927. Dzirksti var izkost pasta-
ris. Pirmdzimušais prasa: "Ko tu
kod?" Pastaris atbild: "Griezi ko-
žu." Pirmdzimušais: "Kod, kamēr
izkod!" Tas jāatkārto trīs reizes.
/P. Š., Skaista/
6928. Viens prasa tam, kuram
ņirgzde: "Ko tu tur sien?" "Ņirg-
zdi sienu." "Sien, sien, kamēr no-
sies." Un tā tas jāatkārto deviņas
reizes.
/A. Skuja, Mālupe./
6929. Pret dzirksti jāapņem ap
roku sarkans vilnas pavediens un
jāuzmet deviņi mezgli, skaitot zi-
nāmus vārdus.
/A. Mednis, Rīga./
6930. No strādāšanas dažreiz ie-
metas rokas locītavā pie plaukstas
džerkstis slimība un tad tā locīta-
va knikst. Tad iesien sarkanā dzī-
parā trijdeviņus mazglus un apsien
šo dzīparu ap roku knikstošā vie-
tā, un tad paliekot džerkste vesela.
/K. Bormanis, Taurene./
6931. Dzirksts iziet, ja sarkanā
diegā iemet deviņreiz deviņus maz-
glus un ar to apsien slimo locekli.
/K. Jansons, Plāņi./
6932. Apsien dzirgzdes vietu ar
sarkanu dziju, kurā trejdeviņi
mezgli.
/K. Mu#:lenbacha man. R. Kal-
niņš, Udza./
6933. Vajaga dzirksts vietu no-
tīt ar auklu un tad braucīt un
spaidīt. Arī ar košanu dzirkstis
tiek iznīcinātas.
/K. Bika, Gaujiena./
6934. Dzirksts ir trīsreiz jāap-
sien ar sarkanu dziju.
/P. Š., Rauna. E. Linge, Sa-
laspils./
6935. Kad džergzdi grib izdzīt
no rokas, tad no sakām ir nemanot
jānozog sumastaukla, ar to jā-
satin roka, pēc kam nevienam ne-
zinot jāatliek aukla atpakaļ.
/Z. Lancmanis, Lejasciems./
6936. Dzirksts jāsasien ar zirga
saku sumastauklu.
/K. Jansons, Plāņi./
V. Dzirksts traipīšana.
6937. Kad vienam ir dzirksts ro-
kā, tad otram ir jāuzsaka, kurā
rokā, un jāsaka: "Lai čīkst kokā,
ne tavā rokā!" Ja nevar uzminēt,
tad dzirksts nepāriet.
/P. Ignāts, Nīca./
6938. Ja kāds slimo ar dzirksti,
tad lai to izdzītu, sestdienas vaka-
rā tā jāapspļauda.
/V. Līce, Līgatne./
6939. Ja rokā ir dzirkste, tad lai
tā izietu ir 3 reizes jāuzspļauj un
jāpaberzē gar pīlāgu saknēm.
/A. Mūrniece, Cēsis./
VI. Dzirksts lopam.
6940. Ja lopam iemetas džerk-
ste kājā, tad no 9 maisiem jāizrai-
sa auklas, katrā auklā jāiesien 9
mezgli un ar šīm auklām jānotin
lopam slimā kāja, lai nēsā, kamēr
sadilst, tad lops būs vesels.
/P. Zeltiņa, Ikšķile./