ĒDĀJI.

7098. Pielej grāpi jeb citu lielā-
ku trauku ar siltu ūdeni un tura
virs tā slimo locekli, jo ēdāji pa
lielākai daļai iemetas rokās jeb
kājās. Ar vienu roku aplaista sli-
mo vietu ar siltu ūdeni, un ar ot-
ru roku tura apakšā no trijdevi-
ņām rudzu vārpām taisītu sloti-
ņu. Kad kādu pusdienu tā ir liets,
tad ēdāju slimajā loceklī vairs
nav, tie ir sakrājušies vārpu sloti-
ņā kā mazi smalki matu tārpiņi.
Pēc tam uzliek maizes mīkstumu
ar medu.
/K. Miļnus, Žeime./


7099. Pret nelabumu (ēdāju)
lieto šādas zāles: ņem tabaku, me-
du un sagrūstas balderjaņu sak-
nes, un visas šīs zāles samaisa.
Pēc tam minētās zāles tiek piesie-
tas pirkstam, kurā ēdājs (nela-
bums) iemeties, un piesienamais
tiek mainīts 9 reiz dienā.
/E. Vāvere, Ļaudona./


7100. Ja ievainojums jeb au-
gons ilgi nedzīst, tad viņā ir ieme-
tušies ēdāji.
/P. Š., Rauna. J. Rubenis
Ērgļi./


7101. Ēdāju dziedēšanai dzer
biškrēsliņu vai ceļmallapu novārī-
jumu.
/P. Zeltiņa, Ikšķile./


7102. Ēdāju dziedēšanai sasēja
9 žūksnīšus, katru no trim rudzu
rogām. Tos žūksnīšus vienu pēc
otra uzlika uz vainas un lēja tur
pakarstu sārmu virsū. Uz rogām
varēja redzēt ļoti smalkas matiem
līdzīgas svītriņas, ēdājus.
/J. Rubenis, Ērgļi./


7103. Pret ēdēju sagriež kādu
burkānam līdzīga auga (kas pļa-
vās aug) sakni, un ar medu liek
virsū ēdējam.
/K. Jansons, Plāņi./


7104. Ja ir ēdējs pirkstā, tad to
vajaga turēt gaļas sālījumā, lai
ēdējs izbeidzas.
/J. Banazis, Nīca./

7105. Ja pirkstā ir ēdējs, tad to
var sadziedēt, ja pirkstu iebāž ver-
došā darvā un tūliņ izrauj ārā.
/K. Jaunzeme, Nīca./