ĒDIENS.

7174. Ļaudis domāja, ka piens
un gaļa ir nāvīgi ienaidnieki un
viņus nevar kopā maisīt, ja negrib
dabūt cauru vēdaru. Tapēc zupa
allaž bija gan ar sakņu piede-
vām, bet bez piena tumes.
/Zemes Spēks, 1928. 176./

7175. Uz visām ēdamām lie-
tām met krustu, p. p. kad sviestu
taisa, kad labību vētī, kad maizi
mīca, lai pūķis nenāktu un svētī-
bu neaiznestu.
/A. Bīlenšteina rokraksts, Kazdanga./


7176. Ja vāra ēdienu un ja vā-
rās katlam vidū, tad būs ciemiņi
pie ēšanas.
/J. Bikša, Daugmale./


7177. Ja ēdiens vāroties mutu-
ļo tikai katla vidū, tad drīzumā
būs viesis.
/A. Šķēre, Kurmene./

7178. Kad ēdienu vārot tas vā-
rās vidū, tad būs ciemiņi pie ēša-
nas.
/T. Dzintarkalna, Talsi./


7179. Ja, ēdienu vārot, uguns
lec no plītes laukā, tad gaidāmi
viesi.
/M. Zaķis, Stiene./

7180. Ja ēdiens, noņemts no
uguns, vēl vārās, tad ēdāji strī-
das.
/A. Miglava, Rīga./


7181. Kad vāra ēdienu, tad bēr-
niem neļauj smeķēt sali, saka, ka
tad viņiem esot grūta galva mā-
cīties.
/K. Corbiks, Jelgava./


7182. Kad zupa izvārīta, bļodas
pielietas pilnas, tad ņem no pir-
mās bļodas gabalu gaļas un iemet
katlā atpakaļ, tad ēdiens esot sā-
tīgāks.
/A. Aizsils, Lubāna./


7183. Kad zupu lej bļodā, tad
nevajagot ar pavārni smelt uz
lauka pusi, vajagot smelt uz iek-
šu, tad netrūkstot ēdiena.
/J. Daizis, Nīca./


7184. Ēdienu nedrīkst bļodā
ačgārni liet, jo tad kādam ēdē-
jam sprands nolūst.
/J. A. Jansons./


7185. Viena saimniece vārījusi
namiņā jaunu rudzu putru. Kad
putra bijusi gatava, tad saimnie-
ce ar pavārnīcu likusi putru ma-
zās bļodiņās un skaitījusi: "Tas
kāsīšam, tas vadzīšam, tas durti-
ņām, tas eņģītēm."
/H. Skujiņš, Smiltene./


7186. Pāri rokai nedrīkst celt
ne liet kādu ēdienu, tad to nela-
bais paraus.
/P. Zeltiņa, Ikšķile./


7187. Ja otram ko no ēdiena
dod, tad jāatlej trīs reizes atpa-
kaļ, lai devums nezūd.
/E. Laime, Tirza./


7188. Sālīts ēdiens rāda, ka
saimniece iemīlējusies.
/M. Štāle, Kaltene./


7189. Ja sievietes, ēdienu vārot,
viena maisa un otra ber sāli, būs
jābaras.
/V. Baltais, Lubāna./


7190. Ja ēdienu dala un visu
vienādi izdala tā, ka pāri nepa-
liek, tad tas, kas dala, vairāk ne-
dalīs.
/E. Reinbacha, Vecpiebalga./


7191. Ja vārot piededzis ēdiens,
tad vārītāja domājusi par pui-
šiem.
/E. Reinbacha, Vecpiebalga.
L. Daugaviete, Smiltene./


7192. Kad taisot ēdienu izkrīt
kas no rokām, tad viens ēdējs
būs mazāk.
/I. Upenieks, Skrunda./


7193. Ja ēdiens katlā vārās zils,
tad nelabi laiki gaidāmi.
/A. Oše, Lubāna./


7194. Ja vakarā zupu neizēd,
tad otrā dienā būs slikts laiks.
/E. Reinbacha, Vecpiebalga./


7195. Saimnieces neatstāj ēdie-
nu uz galda un ūdeni ķēķī neap-
segtu, jo pa nakti tur var velns
pietaisīties.
/V Juoņus, Pustiņa./