ĒKA.

7196. Mājas jāceļ vecā mēnesī,
lai būtu sausas vienmēr.
/J. Vilnītis, Jumurda./

7197. Ja ēkas ceļ vecā mēnesī,
tad tās ir sausas.
/A. Bergmanis, Vecogre./

7198. Māja jātaisa vecā mēne-
sī, tad viņa labi stāv.
/V. Alke, Jaungulbene./

7199. Jaunas būves jāiegroza
vecā mēnesī, tad ēkas stāv sausas,
/H. Skujiņš, Smiltene./

7200. Ēkām pamats jāliek ve-
cā mēnesī, tad akmeņi nelien no
zemsienas ārā.
/O. Ronis, Jēkabpils./

7201. Ja mājai pamatu mūrē
vecā mēnesī, tad māja silta, sau-
sa un izturīga.
/P. Čakars, Ranka./

7202. Mājas jāceļ vecā mēnesī
un vasaras vējā, lai nepūst un ko-
ļi nemetas kokos.
/R. Biša, Vijciems./

7203. Jaunas ēkas būve jāuz-
sāk veca mēness piektdienās vai
sestdienās, citādi viņā vēlāk ieme-
tas prusaki, blaktis, circeņi un ci-
ti kukaiņi.
/K. Kaufmanis, Linde./

7204. Kad koka māju būvē ve-
ca mēneša ragos, tad neaug blu-
sas, prusaki un circeņi un baļķi
turas cieši kopā.
/G. Stankeviča, Dzelzava./

7205. Mājas nav jābūvē tādās
vietās, kur zemē sarkanās skud-
ras, jo tad degot.
/A. Pliens, Meirāni. A. Sāvī-
tis, Lubāna./

7206. Kad māju ceļ vecā mē-
nesī, tad tā nava izturīga.
/J. Stirna, Skrunda./

7207. Vecā mēnesī nedrīkst
jaunu ēku iegrozīt.
/A. Bīlenšteina rokraksts, Valka./

7208. Ēka jāiegroza jaunā mē-
nesī, tad var vēlāk būvēt kad pa-
tīk.
/J. Rubenis, Ērgļi./

7209. Māju taisot starp baļ-
ķiem jāieliek sērmukšas koks, lai
pērkons nesper.
/E. Medene, Meirāni./

7210. Ja skauģi, ēku ceļot, ie-
met kaķu starpā trīs siļķu galvas,
tad mājā iemetas brants.
/K. Jansons, Plāņi./

7211. Būvmaņiem nevajagot
bieži dot siļķes ēst, jo tad viņi
ēkā iebūvē brantu. Paksī ieliekot
siļķes galvu vai ādu un uzmiezot
virsū. Tad esot ēkā brants iebū-
vēts.
/H. Skujiņš, Smiltene./

7212. Kad māju būvē, tad pa-
matā jāiemūrē ola, lai pērkons
neiespertu.
/A. Aizsils, Lubāna./

7213. Mājai pirmais baļķis jā-
liek triju dienu jaunā mēnesī, jo
tad baļķi nepūst un mājā nedzī-
vo kukaiņi.
/N. Dārziņa, Ranka./

7214. Mājas nedrīkst celt jaunā
mēnesī, lai neiemestos kukaiņi un
nepūtu koki.
/K. Bruņinieks, Sēme./

7215. Dzīvojamā ēka jāiegroza
jaunā - pilnā mēnesī, lai tā sausa
stāv.
/K. Jansons, Plāņi./

7216. Māja jāsāk taisīt jaunā
mēnesī, tad tā cieta un izturīga.
/E. Līdeka, Lubāna./

7217. Kod saiminīks grib taisēt
ustobu, vai tai kū dēļ dzeivys, ni-
kod lai nataisa vacā mēnesī, a
vys lai taisa jaunā. Kod jis pa-
stateis ustobu vacā mēnesī, tū
laik tymā ustobā jis ilgi nadzei-
vuos, jū ti satvers lela nelaimja;
a kod jis taisēs jaunā mēnesī, tod
jam dzeivja īs laimeigi.
/V. Podis, Rēzekne./

7218. Māju drīkstot sākt būvēt
tikai pilnā mēnesī, skaidrā laikā,
vislabāk kad pūšot ziemeļu vējš.
Ja visu šo ievērojot, tad māja stā-
vot stipra un sausa.
/A. Silkalns, Jaunlaicene./

7219. Māja jāiesāk taisīt skaid-
rā laikā, lai nav mitra.
/E. Medene, Meirāni./

7220. Jaunceļamās mājas jā-
ceļ jaunā pilnā mēnesī, skaidrā
dienā, tad mājas negrimst un ir
sausas.
/J. Kladnieks, Lubāna./

7221. Ja māju grib gaišu un tī-
ru, tad pirmais baļķis jāgriež
skaidrā dienā un jālaiž pret zie-
meļa vēju.
/J. Kladnieks, Lubāna./

7222. Jauna ēka esot jāiegrozot
pilnā mēnesī.
/H. Skujiņš, Aumeisteri./

7223. Māju drīkst sākt būvēt
tikai pilnā mēnesī un skaidrā lai-
kā, vislabāk, kad pūš ziemeļa
vējš. Ja to ievēro, tad māja stāv
sausa un stipra, ja ne, tad ir mit-
ra un izcelājas.
/J. E., 1889., Valmiera./

7224. Māju iegrozot vajaga
pūst ziemeļu vējam, tad nestāvēs
mitra.
/A. Podniece, Lubāna. A.
Zvejniece, Piebalga./

7225. Ja mājai pamatus ceļ, tad
jāceļ ziemas vējā, jo tad labi stāv.
/E. Vīksne, Vecpiebalga./

7226. Mājai pamats jāliek zie-
meļu rītu vējā, tad māja silta un
sausa.
/J. Jurjāns, Jaungulbene./

7227. Jaunu māju ceļot, darbs
jāuzsāk tādā laikā, kad pūš zie-
meļu vējš, jo māja tad stāv sausa.
/A. Sāvītis, Lubāna./

7228. Ja ēkas būvē, tad pirmais
pamats koka materials jāliek zie-
meļu rīta vējā, tad mājas stāv
sausas.
/K. Mulenbacha man./

7229. Ēka jāiegroza (jāsāk bū-
vēt) ziemeļa vējā, skaidrā gaisā.
/J. Jansons, Plāņi./

7230 Māju ceļot pirmie baļķi
uz pamata jāliek pie ziemeļu vēja,
tad māja stāv sausa. [Sal. māja.]
/K. Krastiņš, Lizums./

7231. Māju būvējot, pirmo va-
jag būvēt ziemeļu puses sienu, tad
māja nekad nenodegs.
/A. Kondrāte, Lenči./

7232. Ēkai pamats jāliek tad,
kad pūš siltais vējš.
/A. Freijs, Talsi./

7233.Ja ceļ jaunu māju, tad
pamatam pirmais akmens jāliek
ziemeļu pusē, lai pamats nedrūp.
/J. Gulbis, Aizkraukle./

7234. Akmiņus zem (budon-
kom) muojom juolīk reitā pyrms
pušdīnem, lai nasagrimst zemē.
/B. Spūlis, Vārkava./

7235. Dzīvojamai ēkai baļķus
cērtot, pirmais jāatstāj mežā, tad
dzīvoklī nemetīsies prusaki, cir-
ceņi un blaktis.
/J. Rubenis, Ērgļi./

7236. Dzīvojamās ēkas pama-
tu rokot, pirmās trīs lāpstas zem-
ju uz āru jāizmet, tad tai mājā
nav utu, blusu u. t. t.
/K. Jansons, Plāņi./

7237. Lai izmeklētu labu vietu
jaunas ēkas būvei, tad jānoliek
tai vietā, kur nodomājis būvēt,
koka miza. Ja no rīta apakš mi-
zas ir kādi kukainīši, tad var bū-
vēt, bet ja nava, tad nevar.
/G. Pols, Vecgulbene./

7238. Ja kāds grib celt māju,
tad nodomātā vietā vakarā vaja-
ga salikt no kociņiem kaut ko lī-
dzīgu mājai. Ja rītā apskatoties
būs kāds kukainītis ielīdis, tad
jaunajā mājā labi padosies lopi.
/L. Reiteris, Lubāna./

7239. Kur grib ēku celt, tur no-
liek kādu lupatu un skatās, kādas
skudres tur parādās. Melnas
skudres ir laba zīme, bet sarka-
nās skudres ir ļauna zīme.
/A. V. Hūpelis, Top. Nach-
richten, 1777. II, 143./

7240. Ja kādam saimniekam
nodeg kāda ēka, tad tai pašā vie-
tā vairs nevar celt jaunu ēku, jo
tā arī nodegs.
/J. Lazdāns, Kalupe./

7241. Ja nodegušās mājas vie-
tā uzceļ jaunu māju, tad pēc kā-
da laika atkal tā nodeg.
/A. Brāka, Meirāni./

7242. Nekad viņi neceļ ēkas
tai ļaunā vietā, kur iepriekšējā
nodegusi.
/A. V. Hūpelis, Top. Nach-
richten, 1777. II, 143./

7243. Nekad viņi neceļ ēkas tai
ļaunā vietā, kur agrākā ēka ir
nodegusi. Tāpat, ja jaunu ēku ce-
ļot, ar cirvi kaut kā tiek dzirksts
uzcirsta, tad viņi domā, ka tur iz-
celsies ugunsgrēks un ceļ ēku
citā vietā.
/A. V. Hūpelis, Top. Nach-
richten, 1777. II, 143./

7244. Ja ēkai pamata baļķi lie-
kot kaut kā ar cirvi uzsitas ziben-
tiņa, tad pēc tās viņi vēro uguns-
grēku un meklē ēkai citu vietu.
/A. V. Hūpelis, Top. Nach-
richten, 1777. II, 143./

7245. Māju būvējot nedrīkst
būvē likt koku, kam divas virsau-
nes, tad mājā sper pērkons.
/A. Aizpurve, Lubāna./

7246. Ja būvkoku cērtot, šķiļ
uguni, tad tādu koku nedrīkst ēkā
likt; tad tai sperot pērkons.
/G. Pols, Valka./

7247. Kur zibens ēku nospēris,
tur vairs citas ēkas neceļ.
/K. Jansons, Plāņi./

7248. Māju nedrīkst celt tur,
kur no pērkona tā nodegusi, jo
tad spers atkal.
/E. Zirnītis, Lubāna./

7249. Pērkonu spertu koku
ēkā nevajaga iebūvēt, lai zibens
skursteni nenosper.
/K. Jansons, Plāņi. J. A. Jan-
sons, Piņķi./

7250. Būvē nedrīkst likt pērko-
na saspertu koku, tad tanī mājā
sper pērkons.
/A. Aizpurve, Lubāna./

7251. Ja māju būvē, tad ne-
drīkst likt zibens iespertu koku,
jo tad māja drīz nodeg.
/H. Siliņa, Dobele./

7252. Kad pamata akmeni ie-
veļ, tad tur noliek div cimdus:
vienu ar oglēm, otru ar maizi.
Tad sūta bērnu, lai atnes vienu
cimdu. Ja bērns atnes cimdu ar
maizi, tad ēku tur var celt, bet
ja atnes cimdu ar oglēm, tad tur
celtā ēka nodegs.
/L. Avīzes, 1853. 2 p./

7253. Kad ceļ jaunu ēku, tad,
pirmo baļķi vedot, nevajaga pī-
pot, jo citādi ēka drīz var nodegt.
/K. Corbiks, Kroņa Vircava./

7254. Ēkā nevar būvēt koku ar
ugunszaru, citādi ēka aiziet uguns-
grēkā.
/P. Š., Nīca./

7255. Ja ēkā iebūvē baļķi, kas
taisīts no zara, tad ēka nodeg.
/F. Rozenbacha, Nīgranda./

7256. Pirmā paksī, kur skost-
gaļi saiet kopā, jāiecērt krusts.
/K. Jansons, Plāņi./

7257. Ēku būvējot pirmajā pak-
sī jāiecērt krusts.
/K. Jansons, Plāņi./

7258. Kad jaunu māju iegroza,
tad vienā stūrī jāieurbj caurums
un jāielej dzīvsudrabs, tad mājas
neēd cirmeņi un māja ātri nesa-
pūst.
/I. Kažoka, Lubāna./

7259. Būvējot jaunu māju, jā-
iecērt paksī krusts un tajā jāiepi-
lina dzīvsudrabs, lai pasargātu
māju no visa ļauna.
/F. Rozenbacha, Nīgranda./

7260. Māju būvējot stūrī jālie-
kot dzīvsudrabs, tad mājā nesperot
pērkons.
/J. Kladnieks, Lubāna./

7261. Suocūt ustobu, vai kaidu
cytu budonku taisīt, pyrmajā vai-
ņakā juoicārt krists, lai budonkā
natyktu nalobais.
/B. Spūlis, Vārkava./

7262. Ēku ceļot, pamatnīcā
(pamata baļķī) jāiecērt krusts, tad
tā drīz nesapūs.
/Alksnis - Zundulis, Naudīte./

7263. Jaunceļamās dzīvojamās
ēkas paslieksnē jāieliekot uz pa-
pīra uzrakstīta tēva reize, tad ne-
kādi ļaunumi netiekot jaunā mā-
jā iekšā.
/H. Skujiņš, Smiltene./

7264. Kad taisa jaunu māju,
tad zem stūra liek naudu un vil-
nu, - nauda bagātībai un vilna
siltumam.
/J. Rupjais, Asūne./

7265. Ēku būvējot pirmo vai-
ņagu nedrīkst iesākt bez saules
un dienas vidū: jāieliek pirmais
vaiņags brokasta un launaglaikā.
/K. Jansons, Plāņi./

7266. Ēku iegrozot, pirmajā
kronī visos četros pakšos jāpili-
na dzīvsudrabs un virs tā jāliek
sērmūkšas krustiņš, lai jaunceļa-
mai ēkai nenotiktu kāds ļaunums.
/V. Strautiņš, Zalgauska./

7267. Jaunu māju ceļot, pak-
šķos jāielej dzīvsudrabs, lai ļau-
nais gars neiemājotu.
/K. Corbiks, Tukums./

7268. Pirmais mājas vaiņags
jāceļ rīta vējā, tad māja nepūst.
/R. Kalniņš, Lubāna./

7269. Māju ceļot pirmā vaiņa-
gā jāiegriež krusts, tad mājā ne-
nāk ļauni gari.
/R. Kalniņš, Lubāna./

7270. Ja uzsākot celt jaunu
ēku, pirmais vaiņags iznāk šķībs,
tad visa ēkas būve jāatdod citam
meistaram, jo pirmais meistars,
lai būtu kāds būdams, neuzcels la-
bas ēkas.
/J. Jakāns, Bebrene./

7271. Kad mājai vaiņagu uz-
liek, tad mājas stūros jācērt krusti
pret pērkonu un visādu ļaunumu.
/E. Laime, Tirza./

7272. Māju ceļot pirmā vaiņaga
katrā pakšķī iecērt krustu, katrā
krustā ieliek putna spalvā ielaistu
dzīvsudrabu un sērmūkšas zariņu,
- tad jaunā māja būs pasargāta
no velna varas.
/A. Zālīte, Bērzpils./

7273. Māju ceļot pirmajā vai-
ņagā katrā pakšķī iecērt krustu,
katrā krustā ieliek cērmūškas
(sērmūkšļa) zariņu un dzīvsudra-
bu, kas ielaists putna spalvā -
tad aizsargās no ļauna.
/L. Reiteris, Lubāna./

7274. Ēka jāsāk celt saulainā
dienā, tad tā būs sausa un silta.
/A. Pliens, Meirāni./

7275. Bez saules būvēta ēka vē-
jainā laikā brakšķ.
/K. Jansons, Plāņi./

7276. Jaunu ustubu byuvējūt,
lai tej byutu veselīga, stenderī līk
dzevsudabru.
/T. Beča, Preiļi./

7277. Kaitrai ēkai durvis jātaisa
pret rītiem.
/K. Jansons, Plāņi./

7278. Kad muoju byuvējūt klīdz,
tad vēji muoju nūjauc.
/T. Nagle, Varakļāni./

7279. Kad jaunai ēkai uzceļ spā-
res, tad uz pakšu gala jānokaun
gailis, uz jumta jāuzceļ eglīte un
pār to jāsviež šnabja pudele; ja pu-
dele saplīst, tad māja būs laimīga,
ja ne, tad nelaimīga.
/Mucukalns, Stende. B. Da-
ņilovs, Kacēni./

7280. Kad nams uztaisīts, tad
skatot, kādas skudres pa plānu tek.
Rudas un melnas nesot laimi, bet
ja ierodas citādas, tad esot labāki
celt to namu citā vietā.
/Latv. Avīzes, 1824, 32./

7281. Aizslēdzot, vai pēdējo reizi
ejot kādā ēkā, jāpārmet krusts, lai
netiktu iekšā zagļi.
/M. Macpāne, Alsunga./

Ēka sapnī.

7282. Ja sapnī būvē jaunu māju,
būs kādam jārok kaps.
/L. Ozola, Rīga./

7283. Ja sapnī redz vecu ēku,
tad rados vai pazīstamos kāds
mirs.
/A. Bauers, Ranka./

7284. Ja sapnī redzot vecu ēku,
tad rados kāds nomirīs.
/E. Cimbule, Lauri./