ĒNI.
7287. Katra ēna, katrs dumpis,
katra lieta kas krīt, katra pasaka
tos biedina, katrs naktsputns kas
brēc, katrs tārpiņš, katra lieta, kas
tiem svešāda rādās, pilda tos ar
bailēm un drebēšanu.
/W. Maczewski, Spr. grāmata, 1793, 700./
7288. Kad tie pakrēslumā ko
redz, jeb kad nakti kas dauzās, tad
ir tas tūdaliņ mironis jeb ķēms.
/W. Maczewski, Spr. grāmata, 1793, 699./
7289. No kādām mājām top daž-
kārt bābu pasakas daudzinātas, ka
tur miroņi, ķēmi, vells dauzoties.
Kad nu tie ļaudis tādus niekus tic
un tādās mājās kādu troksni dzird,
tad neuzdrīkstas tie iziet un rau-
dzīt, kas tur ir.
/W. Maczewski, Spr. grāmata, 1793, 147./
7290. Ēni jeb spoki nav nekas
cits kā pašnāvnieku dvēseles. Vi-
ņiem tik ilgi jāmaldās pa šo pa-
sauli, kamēr tiem nebūtu pienācis
laiks mirt dabīgā nāvē.
/F. Brīvzemnieks, 1881. VI, 907./
7291. Spoki esot tādu cilvēku
dvēseles, kas vai nu paši sev galu
padarījuši, vai arī tikuši nokauti.
Viņi baidot cilvēkus pusnaktīs un
pusdienās un dzīvojot vecās ēkās.
/A. Bīlenšteina rokraksts./
7292. Kad redz spokus, tad va-
jaga skatīties sev caur kājstarpu,
jo tad visi spoki nozudīs.
/V. Krieviņš, Daugmale./
7293. Kad braucējs redz spoku,
tad vajag ar pātagu atmuguriski
sist, tad spoks pazūd.
/I. Lāže, Meirāni./
7294. Ja ēnam sit, tad iesit pats
sev. [Sal. velns.]
/H. Skujiņš, Smiltene./
7295. Spokus nedrīkstot šaut ar
parasto lodi vai skrotīm, jo tās le-
cot atpakaļ un trāpot pašu šāvēju,
bet spokus nošaut varot ar sudraba
lodi. [Sal. velns.]
/J. Jirgensons, Šķibe./
7296. Kad kādā mājā manīti
spoki, tad vajagot durvju priekšā
nolikt ķirbi, jo no tā spoki baido-
ties.
/E. Metuzāls, Turaida./
7297. Spoki senāk mājojuši me-
žos ceļmalās, kā arī citās tum-
šās vietās.
/G. Pols, Sece./
7298. Ja kādreiz cilvēkam iznāk
darīšanas ar maldu ugunīm, spo-
kiem jeb ar kaut ko citu, kam sa-
kari ar nelabo, tad jāskaita septītā
lūgšana, jo tik tad var tikt no šī
pesteļa vaļā.
/K. Corbiks, Platone./
7299. Kad naktī baidās no ēniem,
tad ar nazi vajaga ap gultu apvilkt
riņķi un pēcāk ar to pašu nazi uz-
mest krustu uz gultas; pēc tam ne-
kādi ēni vairs nerādīsies.
/F. Brīvzemnieks, 1881, VI, 198./
7300. Lai svešā vietā guļot, ēni
nemocītu, tad ap to vietu jāapvelk
ar nazi un pēdīgi ar to nazi jāuz-
met uz gultas krusts.
/F. Brīvzemnieks, VI, 1881, 198./
7301. Māžekļi esot tie, kas cil-
vēkus baidot.
/H. Skujiņš, Aumeisteri./