ĒŠANA.

I. Kā jāēd.
II. Sekas no dažādu gaļas ēdienu lietošanas.
III. Otra apkosts kumoss.
IV. Ēdot iet vai nākt viesos.
V. Zīlē viesus.
VI. Zīlē preciniekus.
VII. Dažādi ticējumi.
VIII. Ēšana sapnī.

I. Kā jāēd.

7306. Prīkš ēšonas mute juonū-
mozguoj, tad valns ādūt nasaver.
/T. Nagle, Varakļāni./


7307. Kad cilvēks iesāk ēst, tad
viņam jāpārmet krusts, citādi viņš
līdz ar ēdienu var velnu ieēst.
/V. Juoņus, Daugavpils, Pustiņa./


7308. Kad iet pie galda ēst, tad
vajaga cepuri ņemt nost un krustu
aizmest priekšā, lai var zināt, ka
tev ir ticība; kas to nedara, tas ir
žīds.
/R. Bērziņš, Annenieki./


7309. Ja vīrieši ar cepuri ēd pie
galda, tad Dievs grēku nepiedod.
/E. Jēpe, Palsmane./


7310. Ja 13 cilvēki ēd pie galda.
tad vienam no viņiem jāmirst.
[Sal. trīspadsmit.]
/A. Tīsone, Talsi./

7311. Jo kaidā gūdā aiz golda
sēd trejspadsmit cilvēki, tad vīns
nu tim leidz godam miers.
/T. Beča, Preiļi./


7312. Vecāki nedrīkst tumsā pie
galda ēst, tad bērni būs zagļi.
/J. Širmanis, Vilzēni./

7313. Pie galda ēdot, esot jāiztu-
roties godīgi un nedrīkstot vis zir-
goties.
/H. Skujiņš, Smiltene./


7314. Veirīši ar cepuri navar
ēst, tad vecu sīvu apprecēs.
/T. Nagle, Varakļāni./


7315. Ja jauneklis ēd ar cepuri
galvā, tad viņš apprec vecu sievu.
/A. Sprūdžs, Varakļāni./


7316. Ja ar cepuri galvā ēd, būs
sieva kurla.
/V. Miķelāns, Dunava./

7317. Ja vīrs ēdot cepuri liek uz
galda, sievai kapu sagādā.
/J. Jakāns, Bebrene./


7318. Ja pie galda ēd ar cepuri
galvā, tad ēdienam nav sātības.
/V. Greble, Kalnmuiža, Valkas apr./


7319. Ja ēdot neņem cepuri no
galvas nost, tad izkrīt mati.
/J. Gulbis, Aizkraukle./


7320. Ja ēdot tur cepuri galvā,
tad zem cepures tup velns un visu
labumu paņem sev.
/H. Vieglais, Vecpiebalga./

7321. Kas ēdot sev ilgi vietu
meklē sēdēšanai, tam saka, ka vi-
ņam pat kapsētā neesot savas vie-
tas.
/J. Jansons, Plāņi./


7322. Uz apsēta lauka nedrīkst
ēst, tad tiekot sēja izcirsta.
/R. Straudovskis, Lielplatone./


7323. Maizes vai cyta kuo na-
dreikst ēst klāvā, tad peles ād spol-
vu gūvim un vuškuom; jo pī okas
ād, peles kreit okā.
/C. Apšenieks, Bērzpils./


7324. Pār slieksni pārkāpjot jau
ēst gribot.
/K. Jansons, Plāņi./


7325. Cilvēkam mūža laikā jā-
noēdot vesals pūrs pelnu.
/H. Skujiņš, Smiltene./


7326. Ar abi roki strādā, ar abi
roki jāēd.
/K. Jansons, Smiltene./

7327. Atroceņis otram nevajaga
dot nekā ēdama, lai tas viņam iet
pie sirds.
/K. Jansons, Plāņi./

7328. Ciema maize tūlīt jāēd, lai
ciemiņš ātri nepaliek vecs.
/E. Skarnele, Kalncempji./


7329. Ēd tuliņ nost ko dod, lai
devējs vecs nepaliek! [Sal. ābols.]
/K. Jansons, Plāņi./


7330. Ciema kukulis jāēd ātri,
lai nesājs nekļūst ātri vecs.
/J. Andriņš, Taurkalne./


7331. Kad ciemos cienā ar paš-
ceptu maizi, tad katrā ziņā maize
jāēd, lai cepēja veca nepaliek.
/A. Kabuce, Bulduri./


7332. Ja viesiem dod ēst, tad
saimniecei pašai vispirms no visa
pa druskai jānosmeķē, jo tad svē-
tība paliek mājās.
/L. Zvaigzne, Gaujiena./


7333. Kas ātri ēd , tam īss mūžs.
/M. Vētra, Sērene./


7334. Kas neēd karstu ēdienu,
tas ilgāk dzīvo.
/J. A. Jansons, Rīga./


7335. No ēdiena, kas vēl uz
uguns vārās, nedrīkst ēst, jo tad
bērni runājot pretī.
/O. Grenševica, Vietalva./


7336. Nedrīkst no rīta iet laukā,
ja nav ko ieēdis, tad var notikt
kāda nelaime. [sal. dzeguze.]
/M. Šķipsna, Gulbene./


7337. Kad ciemā dod ēst, tad
ēdienu vajaga vispirms paostīt; tad
nepiemetas nekādas kaite.
/A. Salmāns, Balvi./


7338. Ja kout kuo āduot grib,
lai vainas namatas, tad jāduod nuo
tā popriešku ko'ds gobols suņam
voi kaķam.
/J. Upmalis, Ļaudona./


7339. Kad svešā mājā dod ēst,
tad pirmo drupatiņu vajaga no-
mest zemē, lai devējs nekādu ne-
laimi nevarētu pieburt.
/L. Reiteris, Lubāna./


7340. Kad svešā mājā mielo, tad
pirmo drupatiņu vajag nomest ze-
mē, lai devējs nekādu nelabumu
nevarētu pieburt.
/A. Zālīte, Bērzpils./


7341. Kas ņem ko ēdamu nožē-
lotu, tam pirmais kumoss jādod
suņam. Ja suns ar to neaizskrien,
tad var ēst bez bailēm.
/K. Jansons, Plāņi./


7342. Priekš ēšanas jāpārmet
krusts, lai neaizrijas.
/M. Macpāne, Alsunga./


7343. Ja ēdot kāds aizrijas, tad
otram ir bijis žēl.
/H. Skujiņš, Smiltene./


7344. Ja kāds aizrijas, tad saka,
ka otris žēlojas.
/A. Zibens, Rugāji./


7345. Ja ēdot aizrijas, tad kāds
steidzas. [Sal. aizrīšanās.]
/J. A. Jansons. T. Dzintar-
kalns, Talsi./


7346. Ja kāds pie galda ēdot
aizrijas, tad (uz viņu) kāds stei-
dzas.
/M. Priedīte, Lubāna./


7347. Kad ēdot ar tādu cilvēku,
kurš esot kaut kādēļ sasirdījies ar
otru ēdēju, un kad šis sirdīgais
skatoties uz sasirdītāju dusmīgi
virsū, it kā viņam būtu žēl kumosu,
tad, lai nedurtu sānos un nebūtu
māgas sāpe no apburtās barības,
vajagot trīs reizes nosmelt ar ka-
roti kaut ko šķidru no ēdamā, p.
p. putru.
/A. Skuja, Mālupe./


7348. Viss, ko cilvēki ēdot, esot
tikai suņa un kaķa tiesa.
/K. Jansons, Plāņi./


7349. Kad pirmo reizi ēd jau-
nus augļus vai saknes, vajaga ausī
kniebt, tad citu gadu izdodas labi
šie augļi.
/K. Kalniņa, Katvari./


7350. Kad vasarā pirmo reiz
kaut ko ēd no jaunās ražas (kar-
tupeļus, burkānus, ogas vai ābo-
lus), tad vajaga kaut ko vēlēties,
tas tad nākošā gadā piepildoties.
/J. Širmanis, Vilzēni./


7351. Ēdot pirmo reizi jaunus
kartupeļus, burkānus vai citus
augļus, kaut kas jāvēlas, tad vēlē-
šanās piepildīsies.
/E. Kampare, Valmiera./


7352. Kad pirmo reizi kaut ko
ēd (ogas, kartupeļus, jaunu rudzu
maizi), tad vajag teikt: "Dod, Die-
viņi, oda zarnu, lāča spēku, ape-
nīša vieglumiņu!" Tad ēdīs kā ods,
būs stipris kā lācis un vieglis kā
apīnis.
/L. Reiteris, Lubāna./


7353. Ja pirmo reizi kaut ko ēd,
tad jāsakot: "Zīles vēders, lāča
spēks", jo tad pietiekot ar ma-
zumu.
/L. Aizpurve, Lubāna./


7354. Kad ko pirmo reizi ēd,
tad vajaga ko iedomāties un ka-
mēr nav beidzis ēst, nevajaga ru-
nāt; tad iedomātais piepildīsies.
/P. Zeltiņa, Ikšķile./


7355. Pirmo reiz tā gada augļus
ēdot, var arī kaut ko ievēlēties.
/M. Vētra, Jaunpiebalga./


7356. Pirmo reiz gadā ēdot aug-
ļus, āboļus, zirņus, ogas u. c., tad
var vēlēties.
/A. Mednis, Jumpravmuiža./


7357. Kad bērni zirņus pārēdu-
šies, tad tiem jādod cepta peles ga-
ļa, lai neceltos vēdera graizes.
/J. Upe, Tome./


7358. Ja ko jaunu ēd, tad saim-
niece mēdz sacīt: "Lāča spēks, zī-
les vēders!" lai ēdiens būtu gau-
sīgs.
/A. Bīlenšteina rokraksts, Lubāna./


7359. Kad pirmo reiz ko jaunu
ēd, vajaga ko domāt, tad tas pie-
pildīsies.
/L. Strute, Šķibe./

7360. Ja meita ēdot ņem šķīvi
rokā, tad tā būs saimniece.
/M. Kalniņa, Rīga./


7361. Kod veirs ar sovu sīvu jēs
vīnā bļūdā, itys pīzīmēj, ka jī vy-
sod lomuosīs un kausīs.
/V. Podis, Rēzekne./


7362. Guļot nedrīkst ēst, tad to
moka lietuvēns.
/V. Garais, Vecgulbene./


7363. Kas gulus ēd, tam velns
sakot: "Uš, mans sietals".
/K. Jansons, Trikāta./


7364. Ja guļ un ēd, tad nāve
trin izkapti.
/E. Tokele, Sesava./


7365. Vakarā gulēt ejot neva-
jaga gūltā ēst, tad nelabais nelaiž
nakti gulēt.
/E. Barbaka, Rīga./


7366. Ja bērni gultā ēd, tad tie
nāvi baro.
/M. Klēbacha, Sātiņi./

7367. Guļot nevajaga ēst maizi,
tad baro nāvi.
/J. Fleišers, Skrunda./


7368. Kas stāvus ēd, tas kājas
pieēd.
/K. Jansons, Plāņi./


7369. Ja stāvus ēd, tad paliek
resni lieli, jo ēdiens saiet lielos.
/M. Macpāne, Alsunga./


7370. Kurš ēd pie galda stāvot,
tam būs resnas kājas.
/J. Zvaigzne, Rēzekne./


7371. Strādājot nedrīkst ēst, jo
tad drēbes kapā (kode).
/R. Rullis, Ciecere./


7372. Kas ēzdams spieģelī lūko-
jas, tad tas velna vēderā ēd.
/K. Jansons, Plāņi./

7373. Ēdot nedrīkst spieģelī ska-
tīties, citādi apēd atmiņu.
/P. Zeltiņa, Rīga./

7374. Pa ēšanas laiku nevajaga
sarunāties, jo tad velns var pēc
dvēseles ieiet cilvēkā un tad cil-
vēks aizrijas.
/A. Užāne, Skujene./


7375. Ēdot nedrīkst runāt, tad
tas smādējot ēdienu.
/K. Lielozols, Nīca./


7376. Ēdot nedrīkstot runāt par
mājas kustoņiem, jo tad tie panīk-
stot.
/E. Aizpurve, Lubāna./


7377. Ja pie galda ēdot neviens
neko nerunā, tad kādam kājas ir
krustiski.
/H. Vieglais, Vecpiebalga./


7378. Pie galda ē dot nevar ru-
nāt par vilkiem, jo citādi tie iznē-
sās visas par vasaru.
/V. Arbidāns, Latgale./


7379. Ja ēdot svilpo, tad velnu
sauc. [Sal. svilpošana.]
/L. Zvirbule, Jaunlaicene./


7380. Ēdot nedrīkst velnu pie-
saukt, tad velns aiz durvīm klau-
sās.
/A. Upmane, Jaungulbene./


7381. Ja ēdot izbirst sāls, tad ir
liels strīdus.
/A. Rozentāle, Jaunauce./

7382. Ja ēdot iekož mēlē, tad
kāds apskauž.
/E. Kampare, Skrunda./

7383. Ja ēdot izkrīt maizes ku-
moss no rokām, tad saka, ka tas
nav pelnīts.
/A. Zavicka, Sātiņi./


7384. Ja kumosu mutē bāžot,
tas izkrīt, tad kādam bija žēl.
/Atbalss k. 1897. K. Kleķeris,
Skujene, A. Zvejniece, Lubāna./


7385. Ja ēdot kumoss izkrīt no
mutes, tad otram skauž.
/A. Miglava, Rūjiena. H. Jan-
kovska, Rīga./


7386. Ja kumoss izkrīt no mu-
tes, tad otram ir bijis žēl.
/A. Skuja, Vestiena./


7387. Savu kumosu nedrīkst at-
dot otram, tad tas atņem spēku.
/M. Brīdaka, Jaunroze./

7388. Ja ēdot pēc iekosta kumo-
sa nogriež atkal citu, tad kāds ra-
dinieks sēž neēdis.
/A. Salmāns, Balvi./


7389. Ja kāds ēdot iebāž div ku-
mosus mutē, tad kāds viņa radi-
nieks cieš badu.
/A. Arbidāns, Latgale./


7390. Ka kas ād pusdīnis un at-

lauž gobolu maizis, naapād un
aizmierzdams vēl atlauž, itei pīzī-
mēj, kapi tuo cylvāka kaut kas
nu radinīku tymā stracī cīši grib
ēst.
/V. Podis, Rēzekne./


7391. Ja ēdot no karotes izlīst
putra, tad darbs izdosies; ja izkrīt
biezs ēdiens, tad tik dabūj stipri
nostrādāties.
/A. Salmāns, Balvi./

7392. Katru maltīti ēdot vajag
drusku druskas atstāt, tad tam ne-
kad netrūks ēdiena.
/E. Miglava, Rīga./


7393. Ēdot ielejamā traukā
ēdiens jāatstāj maltītes beigās, lai
devējam ēdiena nepietrūkst.
/K. Jansons, Plāņi./


7394. Ēdot vienmēr jāatstāj
viens kumoss neapēsts, jo tad ne-
kad bads nebūs jāpiedzīvo.
/A. Užāne, Skujene./

7395. Ēdot traukā jāatstāj
ēdiens, tad suņi nekodīs ciemā
ejot.
/P. Zeltiņa, Ikšķile./


7396. Ja vakarā visu nevar ap-
ēst, kas uz talēķa, tad arī nav nak-
tī laba gulēšana.
/E. Barbaka, Rīga./


7397. Ja paēdis atstāj bļodā zu-
pu, tad otrā dienā līst lietus.
/J. A. Jansons, Piņķi./


7398. Ja vakarā visu apēd, kas
uz galda, tad rītā būs saule.
/V. Vintere, Matīši./


7399. Ja siena laikā strādnieki
vakarā izēd tukšus visus ēdiena
traukus, tad rītu siena laiks
/M. Spilva, Druviena./


7400. Kad ēdot iztukšo visus
traukus, otrā dienā jauks laiks.
/A. Veiss, Penkule./


7401. Ja visu putru izēd no bļo-
das, tad sagaidāms sauss laiks.
/E. Medene, Meirāni./

7402. Ja visu ēdienu, kas izvā-
rīts, apēd, būs otrā dienā jauks
laiks.
/M. Ozola, Stopiņi./

7403. Vasarā jāizēd bļoda tukša,
tad būs sauss laiks.
/A. Berķe, Mētriene. A. Sku-
ja, Vestiena./


7404. Siena laikā, vakariņas
edot, trauki jāiztukšo, lai otrā die-
nā spīdētu saule.
/J. A. Jansons, Valka./

7405. Kad vasaru putru strēba
un dibenā vēl palika šķīstums, tad
lija lietus; ja pavisam izstrēba, tad
bija sauss laiks.
/D. L. f. 1888. 29. P. J. Rau-
davietis, Bērzaune./


7406. Ja pēc ēšanas visas bļodas
tiek izēstas, tad tas ir uz sausiem
laikiem.
/A. Skrūze, Saikava./

7407. Ja vakariņās izēd tukšu
bļodu, tad otrā dienā būs jauks
laiks.
/P. Š., Rauna. K. Jansons, Plāņi./


7408. Ja izēd tukšu bļodu, tad
būs jauks laiks.
/K. Corbiks, Kroņa-Vircava./


7409. Ja vakarā visus traukus,
kas uz galda, izēd tukšus, tad nā-
košā dienā gaidāms labs laiks.
/E. Barbaka, Rīga./


7410. Kad strādnieki izstrebj vi-
su uz galda uzliktu putru, tad nā-
košā dienā būs jauks laiks.
/Alksnis-Zundulis, Naudīte./

7411. Ja visu zupu izēd, tad
sauss laiks gaidāms.
/T. Rīgerte, Brunava./


7412. Ja vakariņās izēd tukšus
bļodus, tad nākošā dienā būs laba
laika, un ja neizēd, tad slikta laika.
/K. Lielozols, Nīca./


7413. Kad ēd, tad nevajaga nekā
atstāt traukā, citādi būs slikts
laiks.
/P. Zeltiņa, Ikšķile./


7414. Pēc ēšanas nedrīkst at-
stāt uz galda maizes gabaliņu ne-
apēstu, lai nebūtu jādzīvo ar na-
bagu.
/J. A. Jansons, Piņķi./


7415. Kas ēdot atstāj vienu ku-
mosu maizes, tam būs nabadzīga
sieva.
/K. Poga, Penkule./


7416. Kas mēdz atstāt ēdot mai-
zes kumosu neapēstu vai traukā
ēdiena atliekas, tam drīz jāmirst.
/A. Upmane, Jaungulbene./


7417. Godā jāizēd tukšs telēķis,
lai nebūtu puņķaini bērni.
/A. Skuja, Vestiena./


7418. Ēdienu nedrīkst atstāt uz
talēķa nenoēstu, tad spēku atstāj.
/P. Zeltiņa, Ikšķile./


7419. Kad vērpjot ēd, pie ratiņa
sēžot, tad kodes un žurkas kapā
drānas.
/Alksnis-Zundulis, Naudīte./


7420. Kad ēd uz kārstuļu beņķa,
tad kodes un žurkas kapā drānas.
/Alksnis-Zundulis, Naudīte./


7421. Kad pirmo reiz ko ēd, tad
jānospļaujas, lai nepiemestos dru-
dzis.
/M. Koškina, Elēja./


7422. Kaut kādu barību pirmo
reiz tanī gadā ēdot, jāsaka no-
spļaujoties: "Fi tu, ka drudzis ne-
piekrīt", tad var drošs būt no dru
dža.
/R. Kalniņš, Skurstenieki./

7423. Kad pirmo reiz ko ēd, tad
jānospļaujas, lai drudzis nepieme-
tas.
/K. Pavasaris, Drabeši, R. Bēr-
ziņš, Džūkste./


7424. Kad pirmo reiz mūžā vai
jaunā ražā bauda kādu ēdienu vai
dzērienu, tad vajag 3 reizes no-
spļauties un teikt: "Tpu, tpu, tpu,
lai nenotiek drudzis vai cita kāda
nelaime, āmen."
/H. Siliņa, Penkule./

7425. Kad ēda jaunu rudzu mai-
zi pirmo reizi, tad noturēja lūgša-
nu un pateicās Dievam sacīdami:
"Tev, mīļais Tēvs, nu pateicam,
pr tavām mīļajām dāvanām!"
/G. Pols, Bauska./

7426. Pirmo reizi ēdot jaunu
maizi vai citu kaut ko, vajaga
teikt: 2Dievs svētī!" Ja neteic, tad
nākošajā gadā Dievs labi neaudzē.
/J. Atteka, Nīca./


7427. Pirmais jaunrudzu maizes
cepums esot jāizdala mājiniekiem
kaimiņiem, tad pietiekot maize
visam gadam un neesot no otra jā-
aizņemas.
/G. Pols, Baldone./


7428. Ja ēdot dauza karoti gar
bļodas malu, tad drīz uznāk bads.
/A. Gulbe, Nogale./


7429. Paēdis karoti nedrīkst sist
piebļodas malas, tad var sasist
badu.
/A. Aizsils, Jaungulbene./

7430. Ēdot nedrīkst klapēties
pie trauka malas, tad bads nāk
m'ājā.
/P. Zeltiņa, Ikšķile./


7431. Ēdienam tad ir klāt gauss,
ja ēdot pēdīgais kumoss smeķē tā-
pat kā pirmais.
/K. Jansons, Plāņi./


7432. Vakaros vajagot stipri ēst,
tad barība esot spēcīga.
/A. Bīlenšteina rokraksts, Zemīte./

7433. Vakara maltīte spēkā iet.
/K. Jansons, Plāņi./


7434. Vakarā jāēd; kad neēdīs
aiziesi gulēt, tad negulējis piecel-
sies.
/A. Aizsils, Kalsnava./


7435. Tumsā nevajaga ēst, jo
tad dabon melnus bērnus.
/Cirītis, Rīga, no A. Bīlenštei-
na rokraksts./


7436. Kad paēdis nopūšas, tad
kaitina Dievu.
/M. Sikle, Nīca. J. Tupesis,
Nīca. K. Lielozols, Nīca. V. Sa-
perovs, Vecpiebalga./


7437. Kad paēdis nopūšas, tad
apkaitina Dievu.
/A. L-Puškaitis, A. Aizsils,
Kalsnava. A. Broža, Naukšēni./


7438. Paēdušam cilvēkam vaka-
rā vismaz reiz pār istabu jāpāriet.
/K. Jansons, Plāņi./

7439. Kam ēst negrib, tam
ēdiens jāapsola suņam, bet pēcāk
tas pašam jāapēd.
/K. Jansons, Skulte./

7440. Ja kāds pulka ēda, tad
veci ļaudis sacīja: "Tas laikam uz
miršanu, katram sava noliktā daļa
jānoēd."
/H. Skujiņš, Smiltene./


7441. Kurš daudz ēd, to lecina
ar suni, lai mazāk ēstu. Cilvēks guļ
zemē uz vēdera un suni lecina trīs
reiz pār gulētāju.
/H. Skujiņš, Smiltene./


7442. Ja kāds ir liels ēdājs un
grib mazāks tapat, tad viņam pār
vēderu jālecina suns.
/E. Brīnums, Rūjiena./


7443. Maizi, kas nodomāta su-
nim, nevajaga ēst, citādi šīs maizes
apēdājs top liels ēdājs.
/E. Brīnums, Rūjiena./


7444. Ja kāds cilvēks daudz
ēdot, tad (lai tas daudz neēstu) zem
galda jāpadur tutens.
/A. Aizpurve un A. Aizsils, Lubāna./


7445. Ja grib, lai cilvēki daudz
neēd, tad jāpadur duncis zem
galda.
/A. Aizsils, Lubāna./


7446. Ja grib, lai saime maz
ēstu, tad nazis jāiedur apakš galda.
/A. Aizsils, Lubāna./

7447. Kad saimniekam jaunā
saime sanāk, tad viņam vajagot
apakš galda padurt nazi, jo tad
saime maz ēdot nākamā gadā.
/J. Skara, Jaunpiebalga./


7448. Kas otram aiz muguras
ēd, tas viņam spēku izēd.
/K. Jansons, Plāņi./


7449. Ēdot nevajaga lasīt, tad
vārdus apēd.
/K. Kristape, Olaine. A. Drāz-
niece, Nīca./


7450. Kad mācās, tad nedrīkst
ēst, jo tad apēd gudrību. [Sal. grā-
mata.]
/K. Corbiks, Jelgava./


7451. Ēdot nedrīkst grāmatu va-
ļā turēt - visu gudrību apēdot.
/K. Corbiks, Tukums./

7452. Ja ēd un lasa, tad neatmin
ko lasījis.
/E. Reinbacha, Vecpiebalga./

7453. Kas pēdējais ēd, tam jā-
pirk.
/K. Jansons, Plāņi./


7454. Kod ļauds sēd pi golda
un ād pusdīnis un tī kaut kas nu
jūs suoks dzīduot, itei pīzīmēj, ka
tymā saimī nabyus naudys.
/V. Podis, Rēzekne./


7455. Ēdot nedrīkst ne dziedāt,
ne runāt, jo tad dziesma un runā-
tie vārdi aizmirstas.
/A. Klause, Jaunpiebalga./


7456. Ja ēdot dzied, tad dabūs
dzērāju vīru.
/C. Ķelle, Janišķes pag., Lietuvā./

7457. Tam cilvēkam, kuram
ēdot šūpojoties kājas, uz viņām
tanī brīdī sēdot velns.
/A. Skuja, Mālupe./


7458. Ja ēdot kājas šūpo, tad
velnu sauc palīgā.
/E. Reinbacha, Vecpiebalga./

7459. Kad ēdot kustina kājas,
tad velns šūpo.
/F. Makevics, Nogale. K. Kris-
tape, Olaine. L. Bumbiere, Tal-
si. O. Darbiņš, Birži. J. Jan-
sons, Īle. H. Siliņa, Dobele. E.
Kampare, Skrunda./


7460. Ja ēdot kāju kustina, tad
velna bērnus šūpo.
/E. Reinbacha, Vecpiebalga

7461. Ja ēdot šūpo kājas, tad šūpo velnam bērnus.
/N. Freidenfelds, Talsi./


7462. Kas pie galda ēdot, šūpo kājas, to velns parauj.
/F. Heidene, Talsi./


7463. Ka cylvāks sēd pi golda un ād, un āzdams suoks ar kuojam leikuot, itei vacīji ļauds stuosta, ka taids cylvāks, ar kuojam šyupī val-
nu, un taidam cylvākam nikod ar sovu laimeigu smerti nanūmiert, a daīs kaut kod koč zam vacumu pa-
zakuortīs.
/V. Podis, Rēzekne./


7464. Ja ēdot šūpo kājas, velnam apsola dvēseli.
/V. Bērziņa, Priekule./


7465. Ēdot nav jāšūpo kājas, tad ļaunajam garam rudzus kuļ.
/A. Aizsils, Meirāni./


7466. Nevajag ēdot kājas šūpot, tad skalda velnam malku.
/A. Aizsils, Lubāna./


7467. Ja ēdot kājas kustina, tad velnam malku skalda.
/E. Laime, Lizums./


7468. Ja ēdot šūpo kājas, tad velnam cērt malku.
/E. Zirnītis, Lubāna./


7469. Ēdot nedrīkst kājas kult, jo tad velnam malku skaldot.
/P. Zeltiņa, Rīga. L. Aizpurve, Lubāna./


7470. Ja pie galda ēdot dauzas ar kājām, tad cilvēks ir tikpat kā neēdis, jo barība vairs nespēcina.
/K. Corbiks, Ārlava./


7471. Ja otram dod kādu ēdie-
nu un pats kā smeķēdams paņem sev kādu kumosu, tad noņem ēdie-
nam spēku.
/P. Zeltiņa, Rīga./


7472. Ja kāds neapēd savu pa-
jemto ēdienu, tad tas atstājot savu spēku.
/V. Pilipjonoks, Asūne./


7473. Sālīta ēdiena nevajaga ēst, tad būs sarkans deguns.
/P. Zeltiņa, Baldone./


7474. Kas sālītu ēdienu ēd , tas ir iemīlējies.
/H. Skujiņš, Smiltene./


7475. Kad puiši paēduši ilgi sēž aiz galda, tad ir kūtri zirgi.
/R. Bērziņš, Džūkste./


7476. Ja pavasarī puiši ilgi pie galda sēd, tad būs slinki zirgi.
/K. Preiss, Vecgulbene./


7477. Ja vīrietis sakasni ēd, tad viņšno zirga kritīs.
/Atbalss k. 1894. J. Kriķis, Starti./


7478. Jauniem puišiem neļāva vēdermēles ēst, lai cirvjiem kāti nelūztu.
/P. J. Raudavietis, Bērzaune. D. L. f. 1888. 29./


7479. Ja mazotnē puisēns ēdot no pavārnīcas, tad tam lielam esot, uzaugot melnas ūsas ka čigānam.
/A. Skuja, Mālupe./


7480. Pie nemazgāta trauka ne-
kad nevajagot ēst, jo tad vīriešiem augot melnas bārdas un sievietēm - čigānietes melnie mati.
/I. Melngalve, Sabile./


7481. Kas no grāpja ēd, tam aug melna bārda.
/J. Brieze, Ikšķile. J. Trei-
mans, Zante./


7482. Kod meita sādādama pi golda un āzdama pīlej uz golda, itei pīzīmēj, ka tei meita izīs pi veira, kurs byus brīsmeigs dzēruo-
jis un siss sovu sīvu.
/V. Podis, Rēzekne./


7483. Meitas nedrīkst mīklu ēst, tad lielas krūtis aug.
/P. Zeltiņa, Baldone./


7484. Sievietes nedrīkst ēst tā-
dus augļus, kur divi ir saauguši kopā, jo tad dzimst dvīņi. [Sal. ju-
mis.]
/V. Greble, Kalnamuiža./


7485. Ja maizes druskas ēd, tad būs pulka bērnu.
/E. Bērziņa, Mārsēni./


7486. Ja meita ēd maizes doni-
ņus, tad dabon saimnieka dēlu par vīru (vai otrādi).
/E. Rotmane, Jaunauce./


7487. Lai ātri izprecētu, tad jā-
ēd doniņa.
/E. Laime, Tirza./


7488. Ja grib par saimnieci kļūt, tad vajaga apēst 77 knipšus.
/V. Bērziņa, Priekule./


7489. Senāk saimnieki sāka strādniekiem dot labākus ēdienus no Labrenča dienas, kad bija jāce-
ļas gaiļos riju kult.
/G. Pols, Bauska./


7490. Kad ievērojamus darbus mājā pastrādāja, kā: sēšanu, pļau-
šanu, kulšanu, tad vārīja pantogu un olas.
/G. Pols, Valka./


II. Sekas no dažādu gaļas ēdienu lietošanas.

7491. Bērniem, visiem tādiem, kas nespēja nest maizes abras, ne-
vēlēja ēst sirdis, lai nebūtu sirdīgs, un mēles, lai nepļāpātu. Purnus, aknas un plaušas gan atļāva vi-
siem ēst.
/P. J. Raudavietis, Bērzaune. D. L. f. 1888, 29./


7492. Kad cūkas mēli ēd, tad tas melo.
/K. Lielozols, Nīca. A. Draz-
niece, Nīca./


7493. Lopu mēles nav jāēd, jo tad tas esot pļāpa.
/K. Corbiks, Jelgava. L. Aiz-
purve, Lubāna./


7494. Nedrīkst ēst lopu mēles, tad kļūst pļāpīgs.
/S. Spriņģe, Rembate./


7495. Jo apēssi vuškos mēli, tad byusi lels dzīduotuojs.
/V. Pilipjonoks, Asūne./


7496. Maziem bērniem nevajag dot dzīvnieku mēles galiņu ēst, tad tie mēdās un ir lieli pļāpas.
/V. Greble, Kalnamuiža./


7497. Bērniem nevar dot ēst cū-
kas mēli, jo tad tie melos, bet jā-
dod cūkas purns, tad mācēs skaisti rakstīt.
/O. Biteniece, Ogresgals./


7498. Cilvēks, kas mēli ēd, tas mīl citus aprunāt.
/K. Corbiks, Turlava./


7499. Ja bērniem dod ēst mēli, tad tie melo.
/J. Krastiņš, Irlava./


7500. Maziem bērniem nevajag dot ēst dzīvnieku nieres, jo tad tie neaug lieli, bet paliek mazi.
/V. Greble, Kalnamuiža./


7501. Nieres nedrīkst ēst, tad paliek līka mugura.
/V. Slaidiņa, Drusti./


7502. Bērniem nedrīkst dot īkstis (nieres), tad bērni mazi paliek.
/E. Laime, Tirza./


7503. Ja kājas ēd, tad spēj viegli skriet.
/K. Corbiks, Turlava./


7504. Maziem bērniem nevaja-
got dot vistas kāju ēst. Ja tie vis-
tas kāju ēdot, tad izaugot kašķīgi (strīdīgi).
/K. Gailis, Ventspils./


7505. Vistas kājas nedrīkst ēst, jo tad maz prāta.
/L. Aizpurve, Lubāna./


7506. Kas cūkas kājas ēd, tas ir stiprs.
/K. Lielozols, Nīca./


7507. Kam kāju pirksti ejot knikšot, tas esot aitas kājas ēdis.
/H. Skujiņš, Smiltene./


7508. Kad cūkas ausi ēd, tad tas paliek kurls.
/K. Lielozols, Nīca./


7509. Ja ausis ēd, tad var labi dzirdēt.
/K. Corbiks, Turlava./


7510. Ja cūkas austiņu ēd, tad labi var dzirdēt.
/H. Siliņa, Dobele./


7511. Bērniem nedod cūkas ausi ēst, lai gnīdas neaug.
/E. Laime, Tirza./


7512. Ja cūkas ausi ēd, tad gnī-
das aug galvā.
/A. Korne, Meirāni./


7513. Ja snuķi ēd, tad prot labi rakstīt.
/K. Corbiks, Turlava./


7514. Ja cūkas smeceri ēd, tad nesmuki rakstot.
/L. Aizpurve, Lubāna./


7515. Kas ēd cūkas šņukuri, būs liels rakstnieks.
/A. Aizsils, Zilupe./


7516. Kas ēdot cūkas snuķi, tas tikšot par skrīveri.
/K. Corbiks, Kroņa-Vircava./


7517. Maziem bērniem nav jā-
ēd cūkas purns, tad viņi grāmatu nevar iemācīties.
/R. Kalniņš, Lubāna./


7518. Bērniem jādod cūkas sme-
cere, lai labi raksta.
/E. Laime, Tirza./


7519. Kas cūkas degunu ēd, tas skaisti raksta.
/A. Drāzniece, Nīca./


7520. Augoši bērni nedrīkst ēst cūkas smeceri, tad aug lielas lūpas.
/A. Aizpurve, Lubāna./


7521. Ja ēdot kāda dzīvnieka sirdi, tad paliekot sirdīgs (dus-
mīgs).
/K. Corbiks, Kroņa-Vircava./


7522. Kas cūkas sirdi ēd, tas melo.
/K. Lielozols, Nīca./


7523. Lopu sirdis nedrīkst ēst, jo tad esot sirdīgs.
/L. Aizpurve, Lubāna./


7524. Cilvēks, kas ir ātras da-
bas, nedrīkst ēst neviena dzīvnieka sirdi, jo tad tas paliek vēl ātrāks.
/J. Putniņš, Bērzpils./


7525. Kas lopa sirdi ēd, tad tam sirds pārplīst.
/H. Skujiņš, Smiltene./


7526. Kas sirdi ēd, tad tas būs sirdīgs.
/E. Laime, Tirza./


7527. Kas sirdi ēd, tad tam bū-
šot liela sirds.
/K. Lielozols, Nīca./


7528. Ja ēd putna sirdi, tad sirds trīc, ar kungiem runājot.
/E. Laime, Tirza./


7529. Kas ēdot cūkas aukslējas, tas viegli varot iemācīties tēvreizi.
/K. Corbiks, Kroņa-Vircava./


7530. Ja ēd dzīvnieka rīkli, tad attīstās laba balss.
/V. Greble, Kalnamuiža, Valkas apr./


7531. Cilvēks, kas plaušas ēd, paliek par vieglu dancotāju un lie-
lu pļāpu, pļeperē kā plausis.
/K. Corbiks, Turlava./


7532. Kurš grib būt viegls dan-
cotājs, tam jāēd cūkas plaušas.
/E. Bukava, Rīga./


7533. Kas plaušas ēd, tas viegli dancojot.
/L. Daugaviete, Smiltene. A. Broža, Naukšēni./


7534. Ja ēd kāda lopa plaušas, tad ir labs dejotājs.
/E. Melnbārdis, Virbi./


7535. Kas ēd iedāvinātu gaļu, tas dabūs saimnieka meitu par sievu.
/K. Corbiks, Kroņa-Vircava./


7536. Bērniem jāēd gaiļa galva, tad tie izaugs gudri.
/A. Upmane, Jaungulbene./


7537. Kas vistas, pīles, zoss vai cita kāda putna māgu ēd, tam pa-
liek zilas lūpas.
/H. Skujiņš, Smiltene./


7538. Kas lopa smadzenes ēd, tas paliek gudrs.
/H. Skujiņš, Smiltene./


7539. Meitenēm jāēd aitu sma-
dzenes, tad tām augot laba daba.
/Vidzeme./


7540. Bērniem nevajagot kaulu smadzenes ēst, jo tad rokas svīstot.
/M. Klause, Jaunpiebalga./


7541. Cyukas eikšus vysod ād daudzūs, lai cyukom ir daudzi sy-
vānu; bet vuškas eikšus ād divējūs, lai vuškom ir pa divi jāri.
/T. Bečs, Preiļi./


7542. Kas cūkas asti ēd, tas vi-
siem skrejot pakaļ kā astiķis.
/K. Lielozols, Nīca./


7543. Meitenēm nedrīkst dot ēst govs tesmeni, tad esot neglītas krū-
tis.
/E. Kampare, Skrunda./


III. Otra apkosts kumoss.

7544. Ja otram dod ēst apkostu kumosu, tad ar to iznāk saskaisties.
/P. Š., Rauna, K. Jansons, Plāņi./


7545. Ja kāds ēd otra iekostu maizi, gaļu, ābolu jeb ko citu, tad viņš ar to saskaitīsies.
/P. Š., Rauna./


7546. Kad cita iekostu maizi ēd, tad ar to jākaujas.
/M. Valtere, Tērvete./


7547. Ja kož no viena kumosa, tad tie plēsīšoties.
/K. Corbiks, Jelgava./


7548. Nedrīkst ēst tā maizes ga-
bala, kur jau viens cilvēks ir noko-
dis kumosu, tad pirmajam kodējam tiek spēks noņemts.
/K. Bika, Gaujiena./


7549. Ja apēd maizes gabalu, no kura jau otrs ēdis, tad dabū zināt tā domas.
/M. Štāle, Kaltene./


7550. Kad apēd kādam pusēstu kumosu maizes, tad dabūs tā bēr-
nus auklēt.
/N. Freidenfelds, Talsi./


7551. Aizmirstu kumosu ne- drīkstotēst, tad viss aizmirstoties.
/M. Priedīte, Meirāni./


7552. Ja aizmirstu kumosu ēd, tad paliek nevērīgs prāts.
/A. Aizsils, Lubāna./


7553. Kad ēdot atliek maizes ku-
moss, tad vakarā dabūss pie nabaga gulēt.
/K. Lielozols, Nīca./


7554. Kad ēd otra zobus, t. j. otra iekostu maizes gabalu, tad jā-
naidojas.
/H. Skujiņš, Smiltene./


7555. Tai kumosā nevajaga kost, kur otrs kodis, tad zobi sāp.
/Z. Prauliņš, Aumeisteri./


IV. Ēdot iet nākt viesos. (Ēdot iziet jeb saņemt viesus.)

7556. Kad no ciema mājās ejot atstāj citus pie galda ēdot , tad at-
rod mājās plūcamies.
/E. Rotmane, Jaunauce./


7557. Ja ciemā ejot, atstāj māj-
niekus ēdot, tad atradīs ciemā ļau-
dis kaujamies.
/E. Reinbacha, Vecpiebalga. E. Skarnele, Kalncempji./


7558. Ja mājās aizejot atstāj ka-
du ēdot, tad tur, kurp aiziet, atrod kādu strīdoties.
/J. A. Jansons, Ilūkste./


7559. Ja aizejot atstāj ēdot, tad tur, kur aizies, satiks ķīvējoties.
/H. Jankovska, Rīga./


7560. Kad citus atstāj pie galda ēdot un pats aiziet, tad neizbēgams strīds, lai ietu kurp iedams.
/A. Kabuce, Bulduri./


7561. Ja kāds viens pats piece-
ļas no mielasta, tad aiznes līdz svē-
tību.
/J. Rudītis, Jaunpiebalga./


7562. Ja esi aizgājis viesos< tad neej prom, kamēr vēl kāds ēd, tad mājā gadīsies neizbēgamas nepa- tikšanas.
/A. Kurzemniece, Taurkalns./


7563. Ja pieceļas no galda un aiziet, kamēr vēl citi ēd, tad atrod mājās kaujoties.
/E. Druvnese, Irlava. J. Trei-
mans, Bērze./


7564. Ciemā nedrīkst citus at-
stāt ēdot, tad mājās plēsīsies.
/Tichonova, Abrene./


7565. Ja, citiem vēl ēdot, viesis atstāj māju, tad saka, ka viņš at-
radīs mājās ļaudis rājoties.
/A. Bīlenšteina rokraksts./


7566. Ja ciemiņš aiziet un citus atstāj ēdam, tad ciemiņa mājā plē-
šas.
/J. A. Jansons, Vecpiebalga./


7567. Ja kāds no ēdājiem pace-
ļas ātrāk no galda kā pārējie, tad jāatloca galddrāma, lai nepaņemtu līdz svētību.
/T. Dzintarkalns, Talsi./


7568. Ciemiņam nav brīv ātrāki aiziet, kamēr visi nav paēduši, ci-
tādi tas atrod mājas ļaudis bara-
mies.
/A. L. Puškaitis. B. Daņilovs, Kacēni./


7569. Nedrīkst izejot no mājām atstāt citus mājiniekus pie galda ēdot, tad tiem būs jākaujas.
/P. Zeltiņa, Tome./


7570. Ēdot nedrīkst no mājas iziet, jo tad atrod priekšā tur, kur aiziet ķildojoties.
/A. Žeibe, K. Graudiņš./


7571. Ja viesis atnāk un viņam dod ēst, tad viņš nedrīkst iet nost no galda ātrāk, kamēr visi ir paē-
duši, jo citādi ejot mājā viņš atra-
dīs mājas ļaudis baramies.
/A. Podniece, Ogre./


7572. No mājas nedrīkst iziet, kamēr citi ēd, tad, otrā sētā no-
ejot, atrod ļaudis baramies.
/J. Jansons, Nereta. J. Apsa-
lons, Sērpils./


7573. Ēdot nedrīkst iziet no mā- jas, jo tad iznes svētību.
/A. Miķelsone, Rencēni./


7574. Nedrīkst ciemā iet, kad mājnieki vēl ēd, jo tad ciema ļau-
dis lamāšoties.
/J. Nīders, Alūksne./


7575. Ja ciemā sastop ļaudis ēdam, tad mājā palikušie plēšas.
/P. Š., Rauna./


7576. Ja ciemiņš atnāk maltītes laikā, tad viņa mājās ļaudis plēšas.
/V. Vintere, Matīši./


7577. Kad kāds no citurienes at-
nāk ēdamā laikā, tad tam arī jā-
dod ēst, lai bērni labi aug.
/Alksnis-Zundulis, Naudīte./


7578. Kad ciemiņš atnāk tad, kad ēd, tad tas saka: "Mūsmājā jau neplēšas."
/K. Skujiņš, Smiltene./


7579. Ja kāds ienāk taisni mal-
tītes laikā, tad teic: "Laikam atstā-
ji mājā plēšamies." Kad ēd, tad nav brīvu aiziet ciemā, jo atradīs viņsētā plešamies; tāpat arī nav no ciema brīvu uz māju iet.
/E. Martensons, Sēja./


7580. Ja kāds iet ēzdams, tad saka, katas velk peles.
/M. Ķaupelis, Nīca./


7581. Ja iet uz citām mājām, tad nevajaga iet ēdot, jo tad tās mājās, uz kurām iet, tur rodas peles.
/K. Lielozols, Nīca./


7582. Cilvēku, kurš ēzdams iet svešā mājā, nedrīkst tur ielaist, jo viņš tai mājā ienes peles.
/I. Indāns, Gārsene./


7583. Ja iet ēzdams uz otra mā-
ju, tad tanī mājā atnāk dzīvot žurkas.
/A. Aizsils, Lubāna./


7584. Galds jānoņem priekš vie-
su aiziešanas, citādi tie aiznes svē-
tību.
/A. L.-Puškaitis./


V. Zīlē viesus.

7585. Ja maizes kumoss no mu-
tes izkrīt, tad negalīgi (negausīgi) ciemiņi būšot.
/J. A. Jansons, Vecbrenguļi./


7586. Ja ēdot kumoss izkrīt no mutes, tad gaidāmi negodīgi viesi.
/Z. Akmentiņa, Lubāna./


7587. Ja maizes kumoss izkrīt no mutes, tad gaidāmi nekaunīgi viesi.
/A. L.-Puškaitis./


7588. Kad izkrīt kumoss no mu-
tes, tad steidzas kāds izsalcis vie-
sis.
/A. Zibens, Rugāji./


7589. Ja ēdot kumoss nokrīt, tad gaidāms izsalcis viesis.
/L. Zvirbule, Jaunlaicene./


7590. Ja ēdot izkrīt kumoss no mutes, tad būs badīgs viesis.
/A. Šķēre, Skaistkalne./


7591. Ja ēdot izkrīt kumoss no mutes, tad gaidāms badīgs ciemiņš.
/E. Vēvere, Ļaudona. J. Men-
nika, Ainaži./


7592. Kam kumoss, pie mutes liekot, nokrīt zemē, tam būs ēdējs: atnāks kāds viesis.
/J. Jansons, Plāņi./


7593. Ja ēdot izkrīt no mutes ku-
moss, tad gribulis (badīgs ciemiņš) nāks.
/E. Lācis, Tirza./


7594. Ja ēdot izkrīt no mutes ku-
moss, tad gaidāms izsalcis ciemiņš.
/V. Greble, Kalnamuiža./


7595. Ja kumoss izkrit no mu-
tes, tad nelūgti viesi būs.
/V. Vintere, Matīši./


7596. Ja ēdot druska no mutes izlec, tad būs viesis.
/J. Rubenis, Ērgļi. A. Aiz-
sils, Lubāna./


7597. Ja ēdot izkrīt drusciņa no mutes, tad kāds steidzas ciemā.
/V. Miķelāns, Rubeņi. A. Srode, Rudzēti./


7598. Ja ēdot izkrīt kumoss no mutes, tad tūliņ saka: būs viesis.
/O. Darbiņš, Birži./


7599. Kad ēdot kumoss izkrīt no mutes, tad būs viesi.
/Z. Prauliņš, Aumeisteri. K. Kēze, Priekule./


7600. Ja ēdot kumoss izkrīt no mutes, tad atnāks negaidīts viesis.
/A. Miglava, Rīga./


7601. Kad ēdot kumoss no mu-
tes izkrīt, tad jāgaida viesi.
/Skolnieku pulciņš, Jēkabpils./


7602. Ja ēdot kumoss izkrīt no mutes, tad sagaidāms ciemiņš, ēdējs.
/A. Bulēne, Turaida./


7603. Ja ēdot drupatiņas birst klēpī, tad būs ciemiņi.
/E. Miglava, Rīga./


7604. Ja maizes kumoss izkrīt no mutes, tad ēdējs to nav pelnījis.
/F. Maķevics, Nogale./


7605. Ja pēc ēšanas kāda drus-
ciņa ir palikusi pie deguna, tad saka, ka to rītam glabājot.
/P. Š., Rauna./


7606. Ja ēdot kāda drusciņa ir palikusi pie deguna, tad saka, ka to drusciņu nesīšot brūtei.
/A. Bīlenšteina rokraksts./


7607. Ja cilvēkam ēdot ēdiens ieskrien balssrīklē, tad kāds viesis steidzoties.
/G. Pols, Baldone./


7608. Ja kumoss izkrīt no mu-
tes ēdot, tad kāds steidzas.
/A. Smilga, Rīga./


7609. Ja ēdot kumoss izkrīt no mutes, tad tā ir zīme, ka kāds steidzas.
/J. A. Jansons./


7610. Izkrītot kumosam no mu-
tes vajaga piesist pie kāda nekrā-
sota priekšmeta, tad būs ciemiņi. [Sal. runāšana.]
/K. Corbiks, Valgunde./


7611. Ja ēdot karote nokrīt, tad kāds steidzas.
/H. Jankovska, Rīga./


7612. Ja ēdot nokrīt nazis, tad gaidāms ciemiņš - vīrietis; ja no-
krīt karote, tad - sieviete. Saka arī, ka kāds steidzas.
/A. Vestmanis, Jēkabnieki./


7613. Ja ēdot nazis nokrīt ze-
mē, tad steidzas kāds vīrietis.
/F. Maķevics, Nogale./


7614. Ja ēdot nokrīt karote ze-
mē, tad kāda sieviete steidzas.
/F. Maķevics, Nogale./


7615. Ja ēdot izkrīt no rokas karote, nazis, jeb cits kāds galda piederums, tad gaidāms viesis.
/A. Aizsils, Lubāna./


7616. Ja nokrīt zemē nazis, tad steidzas izsalcis ciemiņš - vīrie-
tis, ja karote - tad sieviete.
/A. Zālīte, Bērzpils./


7617. Ja ēdot nokrīt zemē na-
zis jeb karote, tad viesi gaidāmi.
/P. Zeltiņa, Ikšķile./


7618. Ja galdu klājot nokrīt dakšiņa, tad to dienu nāks ciemā sieviete.
/E. Rotmane, Jaunauce./


7619. Ja ēdot no rokām izkrīt nazis, ciemiņš būs vīrietis, ja dak-
šiņa, tad sieviete.
/I. Mennika, Ainaži./


7620. Ja galdu klājot nokrīt na-
zis, tad nāks ciemā vīrietis.
/E. Rotmane, Jaunauce./


7621. Ja ēdot nokrīt nazis, tad nāks vīrietis ciemā, ja karote, tad sieviete.
/A. Tūsone, Alūksne./


7622. Ja no galda nokrīt karo-
te, tad gaidāma viešņa, ja nazis -
viesis.
/A. Zibens, Rugāji./


7623. Ja ēdot nokrīt dakšiņas vai karote zemē, tad būs sieviešu kārtas ciemiņš, bet ja nazis, tad vī-
riešu kārtas.
/T. Rigerte, Brunava. V. Greb-
le, Kalnamuiža, Valkas apr./


7624. Ja galdu klājot nazis ze-
mē nokrīt, būs vīrietis ciemos, ja karote - sieviete.
/V. Hāzena, Nītaure./


7625. Ja traukus uz galda lie-
kot nokrīt zemē karote, tad būs ciemiņš sieviete, ja nazis nokrīt, tad vīrietis.
/M. Priedīte, Lubāna./


7626. Ja ēdot nokrīt karote, būs ciemiņš - vecene; ja nokrīt nazis, - kungs; ja dakšiņa, -
jaunkundze.
/J. A. Jansons, Nītaure./


7627. Ja dakšiņas vai karote nokrīt no galda, tad kāda sieviete steidzoties.
/J. A. Jansons, Vecbrenguļi./


7628. Ja dakšiņas jeb karote nokrīt zemē, - viešņa gaidāma.
/J. A. Jansons, Olaine./


7629. Kod cylvākam, kod jis sāstas pi golda jēst un lizeika jam izkrīt nu rūku uorā uz zemini, itys pīzīmēj, ka tymā ustobā tyuliņ (tivliņ) atīs buoba.
/V. Podis, Rēzekne./


7630. Ja nazis nokrīt, - cie-
miņš gaidāms.
/J. A. Jansons, Olaine./


7631. Ja nazis nokrīt no galda, tad kāds vīrietis steidzoties.
/J. A. Jansons, Vecbrenguļi./


7632. Kod nu cylvāka pi golda, kod jis ēd, izkriss nu rūku nazs, tod pīzīmēj, ka pi jud uz ustobu atīs puiss un roztuosteis kū nebejs jaunu un lobu del dzeivis.
/V. Podis, Rēzekne./


7633. Ja ēdot diviem cilvēkiem sakrustojas naži, tad notiks nelai-
me vai arī dzirdēs ko jaunu.
/L. Rone, Iecava./


7634. Pēc katras maltītes va-
jaga nokopt galdu un nomazgāt traukus un karotes, tad ēdējiem dvaša nemaitāsies.
/L. Ezīte, Alūksne./


VI. Zīlē preciniekus.

7635. Ja pie galda ēdot sēž uz pašu stūri, tad septiņus gadus ne-
dabon apprecēties.
/E. Rotmane, Jaunauce./


7636. Meita ēdot nedrīkst dzie-
dāt, tad tā dabūs dzērāju par vīru.
/P. Zeltiņa, Rīga./


7637. Ja meita vai puisis ēdot sēd pie galda stūra, tad viņi sep-
tiņi gadi neapprecēsies.
/P. Zeltiņa, Ikšķile./


7638. Kod jaunais puiss vai meita sāstas ēst pi golda, un taišņi sāstas pi golda styura, itei pīzīmēj, ka tam puišam vai meitai septeņi godi napreceitīs.
/V. Podis, Rēzekne./


7639. Ja neprecējies cilvēks sēd ēdot galda stūrī, tad tam vēl jāgaida deviņi gadi uz precēšanos.
/K. Jansons, Plāņi. P. Š., Rauna./


7640. Kad viens ēd ar divi ka-
rotēm, tad tas dabūs divi sievas. Daudzi vēl tagad neļauj ar to ka-
roti citam ēst, ar ko pats ēd.
/T. Puķīte, Kandava./


7641. Meita nedrīkst ēst no di-
vi telēķiem, tad viņas dēļ kausies divi precinieki.
/P. Zeltiņa, Sigulda./


7642. Ja meitai ēdot ēdiens uz-
līst uz drēbēm, tad tās vīrs būs dzērājs.
/P. Zeltiņa, Ikšķile./


7643. Ja meita ēdot nopilinot galdu, tad tā arī dzērāja vīru da-
būnot.
/Krūmiņa, Valka./


7644. Ēdot putru, ja uzlīst uz galda, tad saka, ka būšot nākamās dienās liels dzērājs.
/E. Aizpurve, Lubāna./


7645. Kura meita ēzdama daudz uz galda izlej, tā dabūs dzērāju vīru.
/J. Treimans, Bērze. M. Val-
tere, Tērvete./


7646. Kura meita paēdusi ka-
roti atstāj bļodā, tā dabūs dzērāju vīru.
/J. Treimans, Bērze./


7647. Ja vīrietim vienmēr pil putra no karotes uz galda, tad tas dabūs dzērāju sievu, un tautu mei-
ta dzērāju vīru.
/K. Bika, Gaujiena./


7648. Kad meita ēdot, tad va-
jagot ēst labi: nevajagot notecināt galdu ar ēdienu; ja nenotecinot, tad būšot skaisti bērni.
/J. Daizis, Nīca./


7649. Paēdušam puisim no gal-
da jāaiziet pato pašu pusi, pa ku-
ru iegājis, citādi neapprecēsies.
/I. Indāns, Gārsene./


VII. Dažādi ticējumi.

7650. Kas ēdot svīst, Tad tam esot grūts mūžs.
/H. Skujiņš, Smiltene./


7651. Ja ēdot deguns stipri svīst, tad grūts mūžs.
/E. Jēpe, Palsmane./


7652. Meitas nedrī(k)st ēst ar apsietu galvu un sievas ar kailu galvu.
/K. Jansons, Trikāta./


7653. Ja bērns pie biezas put- ras ēd maizi, tad tas nemāk jeb aizmirst grāmatu.
/L. Strute, Šķibe./


7654. Bērniem uz skolu jādod zirņi līdz, tad vārdi birst kā zirņi.
/P. Lapiņš, Vecpiebalga./


7655. Pēc ēšanas nevajaga ska-
tīties pāri jumtam, tad ātri atkal gribot ēat.
/K. Lielozols, Nīca./


7656. Kad paēdot žūru un iz-
ejot laukā un paskatoties uz klam-
bariem, tad gribot atkal ēst.
/J. Daizis, Nīca./


7657. Ja divi cilvēki nezinot beidz reizē ēst, tad viņi kopā mirs.
/K. Jansons, Plāņi./


7658. Ja abi reizā paēd, tad arī abi reizē nomirs.
/M. Macpāne, Alsunga. E. Lai-
me. Tirza./


7659. Kas reizē paēd, tie reizē mirs.
/L. Rone, Iecava./


7660. Ja divi reizā paēd un no-
liek karotes pie malas, tad tie arī reizā mirs.
/K. Bika, Gaujiena./


7661. Kad divi jaunekļi ēd ar vienu karoti, tad tie abi vēlas vie-
nu sievu.
/K. Bika, Gaujiena./


7662. Kas reizē pie galda beidz ēst, tie reizē nomirīs.
/H. Dravniece, Alūksne./


7663. Ja ēdot mute piekūst, tad būs jāmirst.
/M. Zariņa, Ogresgals./


7664. Kad ēdot atraugājas, tad pēc gada atkal ēdīs tai pašā vietā.
/H. Skujiņš, Smiltene./


7665. Ja pēc ēšanas jānoža-
gojas, tad nākošo gadu tanī pašā laikā būs vēl jāēd.
/J. Vilnīte, Jumurda./


7666. Kad pēc ēšanas staipās, tad ar to saka velnam paldies.
/F. Maķevics, Nogale./


7667. Ja paēdis rokas staipa, tad atdod ēdienu velnam.
/E. Zirnītis, Lubāna./


7668. Pēc ēšanas nedrīkst stai-
pīties, Jo tad visu apēsto pajem velns.
/K. Juchnevica, Liepāja./


7669. Ja pēc ēšanas pateikts: "Paldies Dievam", bet pēc tam tū-
līt atkal ēd, tad pēc "paldies" ēstais pieder velnam.
/J. A. Jansons, Sigulda./


7670. Kam naktī pamostoties rodas ēstgriba, tas būs drīz slims.
/J. Jansons, Plāņi./


7671. Kad neēdis aiziet vakarā gulēt, tad naktī nāve skatās acīs.
/L. Kleinberga, Vecsaule./


7672. Juo ar mīlyukū apād upuru kukuli, tod mierst.
/A. Borozinska, Barkava./


7673. Ja ēd maizi, kas ir lauzta, negriezta, tad lūst zobi.
/A. Šķēre, Skaistkalne./


7674. Kas kož maza bērna kriņģeli, tad tam izlūst zobi.
/J. Treimans, Bērze./


7675. Kad ēd maza bērna ēdie-
nu putriņu, tad tam nosalst de-
guns.
/J. Treimans, Bērze./


7676. Ja bērnu putru ēd liels cilvēks, tad deguns tam nosalst.
/J. A. Jansons, Bīriņi./


7677. Kad no otra klēpja ēd, tad tam mūžīgs parādnieks.
/J. Treimans, Bērze./


7678. Kad meita noēd no gal-
da drupatiņas, tad tai būs smuki bērni.
/L. Strute, Šķibe./


7679. Ēdot kad iesit ar karoti pa muti, tad būs raibs bullītis.
/K. Lielozols, Nīca./


VIII. Ēšana sapnī.

7680. Ja sapnī ēd cūku gaļu, tad būs slims.
/M. Zaube, Rīga./


7681. Ja sapnī ēd maizi, tad būs bagāts.
/P. Š., Rīga./