EZIS.


7082. Kad uziet eža bērnus, tad
jāaiztaisa ala cieši. Vecais ezis, ne-
varēdams pie bērniem tikt, uzmeklē
tādu zāli, kas attaisa alu. Ka ezim
šo zāli atņem, tad ar to var attaisīt
visas atslēgas.
/J. Rubenis, Ērgļi./


7083. Ap eža midzeni jāaptaisa
sētiņa. Kad ezis pārnāk un nevar
tikt pie bērniem, tad tas atnes tādu
zālīti, ar ko spēj sētiņu apgāzt. Šī
zālīte jāpaņem un jāieaudzina
plaukstā aiz ādas, tad var atburt
visas atslēgas.
/M. Sikle, Nīca./


7084. Kad atrod eža midzeni, tad
jāaptaisa apkārt žodziņš; ezis atne-
sīs zālīti, tā ir viņa atslēga. Zālīte
jāpaņem un jāaizaudzē labās ro-
kas saujā aiz ādas, tad var atburt
visas atslēgas.
/K. Lielozols, Nīca./


7085. Jāuzmeklē eža pereklis,
kurā tam atrodas bērni. Kamēr nu
vecie eži projām, jāapvij ap perekli
tik augsta vija, ka vecie nekā ne-
var pie bērniem tikt. Ārpus vijas
jānošķūrē visapkārt līdzens no ža-
lēm, un nu jāatstāj pereklis. Ezis
atnākdams atrod, ka nevar pie bēr-
niem tikt un dodas tūliņ atpakaļ
uz mežu. No turienes viņš atnes
tādu zāli, kurai piemīt īpašība vi-
sas atslēgas atdarīt, tiklīdz tās tiek
aizkartas. Lai varētu atsvabināt
savus bērnus, ezis noliek dīvaino
zāli pie vijas, kur viņu tad var da-
būt.
/K. Kalniņš./


7086. Vajagot dabūt eža bērnus
un aptaisīt tos ar sētu, turpat lī-
dzās jānoklāj sarkans lakats. Tad
ezis dabūjot tādu zāli, ar ko varot
izjaukt sētu un, turēdams sarkano
lakatu par uguni, uzsviežot zāli
tur, lai sadegot. Ja šo zāli ieaudzē-
jot rokas pirkstā, tad varot attaisīt
visas atslēgas un no rokām nokra-
tīt dzelzi. Tādu cilvēku nevarot
neviens nocietināt ne cietumā, ne
dzelzī, jo līdz viņš liekot roku pie
atslēgas, tad tūliņ tiekot visas at-
slēgas un durvis vaļā. Stāsta arī
par vīriem, kas to varējuši. Ja to
zālīti iemetot ūdenī, tad viņa pel-
dot pret straumi. Sienu pļaujot, vi-
ņa izdodot jauku smaršu, bet viņas
nevarot rokā dabūt, jo smarša pa-
stāvot tikai vienu acumirkli.
/A. Kleinbergs, Rauna./


7087. Ap eža midzeni jāaptaisa
žodziņš. Kad ezis nu pārnāk un ne-
var pietikt pie bērniem, tad tas at-
nes tādu zālīti, ar kuru tas spēj
žodziņu apgāzt. Šī zālīte jāpaņem
un jāieaudzina plaukstā aiz ādas,
tad var atburt visas atslēgas.
/A. L. - Puškaitis./


7088. Kad uziet eža midzeni, jā-
aptaisa sēta un pašam jāgaida līdz
ezis pārnāks. Ezis redzēdams, ka
nevar tikt midzenī, aizsteidzas un
atgriežas ar dzelzs zāli. Šī zāle
ezim jāatņem. Kam šī zāle klāt,
tas visur var bez kavēkļiem iekļūt.
Vienīgi ezis pazīst dzelzs zāli.
/L. Lupiķis, Dzelzava./


7089. Ja atrod eža midzeni ar
bērniem, tad tam apkārt jāap-
sprauž kociņi, lai ezis netiktu pie
bērniem. Pēc 3 dienām ezis atne-
sīs tādu zāli, ar kuru varēs atslēgt
visas atslēgas.
/J. A. Jansons, Olaine./

7090. Ezis uguns galiņus namā
apraušot, lai ugunsskāde neizceļas.
[Sal. vāvere, starks.]
/K. Jansons, Plāņi./


7091. Ezis kāpjot kokos, uzdu-
rot tur uz savām adatām augļus un
pārnesot tos savā mājā, lai apēstu.
/Balss, 1885, 34./


7092. Vajag izraut no eža ka-
žoka vienu adatiņu un to nēsāt
līdzi iespraustu cimdā, tad klāsies
labi.
/M. Auziņa, Zemīte./


7093. Kad ezi ierauga vakaros
staigājam, tad būs lietus.
/M. Ķikuts, Nīca./


7094. Vienu eža adatiņu vajag
nēsāt visur līdz iespraustu svārku
stērbelē, tad vienmēr labi klājas.
/L. Rone, Ikšķile./