GALDS.

7914. Uz ēdamā galda nebūs
likt bērnu jeb īsteni bērna kājas,
jo ēdams galds esot tikpat kā Die-
va galds.
/M. Dandēns un J. Upīte, Gatarta./


7915. Aiz galda kājas dūci aiz-
bāž, lai ciemiņi daudz neapēd.
/K. Jansons, Plāņi./


7916. Ja kādā istabā naktīs
čīkst galdi, tad tanī mājā būs bē-
res.
/J. Zvaigzne, Rēzekne./

7917. Ja pēc maltītes ilgi galdu
nenoslauka, tad tautas ilgi kavējas.
/E. Miglava, Rīga./


7918. Ja meitas pēc ēšanas ilgi
tur galdu nenokoptu, tad paliks
vecmeitās.
/K. Zilbers, Meņģele./


7919. Ja meitas tur ilgi galdu
neslaucītu, tad tām ilgi precinieki
nejāj.
/E. Laime, Kalsnava./


7920. Galdu meitai vajagot ātri
noslaucīt, tad ātri izprecot.
/K. Skujiņš, Smiltene./

7921. Ja jauna meita aizmirst
galdu noslaucīt, precinieki aizmirst
precēt.
/V. Miķelāns, Dunava./

7922. Kad paēsts, meitām jā-
steidzas noslaucīt galdu, lai preci-
nieki nestāv aiz durvīm.
/J. A. Jansons, Piņķi./


7923. Ja galds pēc ēšanas stāv
nenoslaucīts, tad aiz vārtiem stāv
nopurduļojušies precinieki.
/A. Brāka, Meirāni./


7924. Ja galdu pēc ēšanas ne-
noslauka, tad precinieki ilgi aiz
durvīm stāvēs.
/L. Jenne, Allaži./


7925. Ja meitas ilgi galdu ne-
slauka, tad ilgi precinieki gaida
aiz durvīm.
/E. Zirnītis, Lubāna./


7926. Ja meitas pēc ēdiena ka-
vējas, vai pat aizmirst noslaucīt
galdu, tad precinieki kavēsies
nākt.
/V. Greble, Kalnmuiža, Valkas apr./


7927. Ja meitas galdu slauka
gareniski, tad aizslauka precinie-
kus garām, bet ja šķērsām un
drusciņas slauka priekšautā, tad
puiši liptin līp.
/E. Jēpe, Palsmane./


7928. Galdu nedrīkst gareniski
slaucīt, tad precinieki garām brau-
cot. Galds jāslaukot šķērsu.
/H. Skujiņš, Smiltene./

7929. Kad noņem galdu, jā-
steidz tas slaucīt, lai ilgi nesēž pre-
cinieki.
/A. Zaļmieze, Grenči./

7930. Traukus novācot, vispirms
noslauka galdu, lai precinieki ilgi
nesēdētu.
/H. Siliņa, Dobele./


7931. Meitām pēc ēšanas tulīt
jānoslauka galds, jo citādi preci-
nieki sēdēšot ilgi pie galda.
/V. Priedīte, Mālpils./


7932. Galdu vajaga pēc ēšanas
ātri noslaucīt, tad precinieki ilgi
neēdīs.
/A. Sietiņš, Taurene./


7933. Ja galds stāv ilgi neslau-
cīts, tad ilgi jābaro precinieki.
/A. Aizsils, Kalsnava./

7934. Pēc ēšanas vajagot galdu
noslaucīt, jo, ja nenoslauka, tad
precinieki ilgi sēžot pie galda.
/P. Eglītis, Priekuļi./


7935. Galdu nedrīkst ilgi turēt
neslaucītu, tad precinieki tūļojas.
/V. Saulīte, Mālpils. M. Brī-
daka, Jaunroze./


7936. Kad novāc galdu un at-
stāj kādreiz trauku, vai neslauka
tīri, tad atbrauks precinieki, bet
nepaņems.
/L. Šmīdeberga, Zemgale./


7937. Ja, galdu slaukot, paliek
kāda dakšiņa vai nazis uz galda,
tad gaidāms kāds ciemiņš.
/A. Brāka, Meirāni./

7938. Pēc ēšanas vajaga tūliņ
galdu noslaucīt, ja tā nedarot, tad
mājas meitām gan braucot preci-
nieki, bet nebildinot.
/E. Zommere, Rauna./


7939. Meitām žigli galds jāslau-
ka, lai tās žigli izprecē, lai kāzās
žigli kāznieki aizbrauc.
/K. Jansons, Plāņi./


7940. Ja pēc ēšanas aizmirst
galdu noslaucīt, tad meita tiek uz-
runāta, bet netiek paņemta.
/L. Strute, Škibe./


7941. Kad atstāj galdu neslau-
cītu, tad būs netīri kāzenieki.
/J. Treimans, Bērze./


7942. Ja meita atstāj galdu ilgi
nenokoptu, tad tā dabūn puņķai-
nu brūtgānu.
/Z. Ozoliņa, Dole./


7943. Ja galdu atstāj nenoslau-
cītu, tad puņķaini precinieki.
/H. Siliņa, Penkule./


7944. Kamēr meita nav vēl iz-
precēta, tikmēr viņai, tūlīt kā pa-
ēd, jānoslauka galds, jo citādi vīra
māte staigās ar purduļainu de-
gunu.
/H. Skujiņš, Smiltene./


7945. Pēc maltītes ātri vajagot
noslaucīt galdu, tad tikšot ātri kū-
mās.
/H. Lindberga, Veselauska./


7946. Kad slauka galdu, tad jā-
noslauka arī galda malas, citādi
būs puņķaini bērni.
/Z. Pūtele, Sabile./


7947. Galdu slaukot, vajaga no-
slaucīt galda malas, tad bērniem
nebūs netīri deguni.
/V. Priedīte, Mālpils./


7948. Ja kāds vienmēr nosēžas
galda galā, tad tas drīz būs vai nu
saimnieks vai saimniece.
/L. Pogule, Gatarta./


7949. Ja kāds jauneklis vai jau-
nava galda galā sēž, tad tam jāgai-
da septiņi gadi, kamēr aprecas.
/I. Miķelsone, Rencēni./


7950. Ja sēž pret galda stūri,
tad jāpaliek vecmeitās, ja galda
galā, tad būs saimniece.
/M. Macpāne, Alsunga./


7951. Ja meita sēž galda stūrī,
tad septiņi gadi jāgaida brūtgāns.
/V. Rimpele, Saldus./


7952. Kad, pie galda sēdot, uz
stūra sēž, tad septiņi gadi jāgaida
precinieks.
/T. Rigerte, Brunava./

7953. Ja pie galda ēdot sēž gal-
da stūrī, tad septiņi gadi puisī jeb
meitā jādzīvo.
/M. Ozola, Piebalga./


7954. Neprecējies cilvēks ne-
drīkst sēdēt galda stūrī, tad septī-
ņus gadus jāgaida uz precībām.
/M. Brīdaka, Jaunroze./


7955. Kas bēru galda stūrī sēd,
tam pēc septiņi gadi būs bēres, kas
kāzu galdu stūrī, tam pēc septiņi
gadi būs kāzas.
/K. Jansons, Plāņi./


7956. Ja meita nosēžas galda
stūrī, tad viņa neapprecēsies pirms
deviņiem gadiem.
/M. Šķipsna, Gulbene./


7957. Kas pie galda stūra paēd
pusdienu, tas septiņi gadi neap-
precēsies.
/B. Puksts, Eglūna./


7958. Meitas un puiši nedrīkst
sēdēt galda galā ēdamos laikos,
jo tad jāgaida septiņi gadi, līdz
dabūs apprecēties.
/M. Breikša, Līgatne./


7959. Ja ciemā vai kur citur
svešā vietā aizgājušam cilvēkam
jāsēd galda stūrī, tad vēl septiņi
gadi jāgaida, kamēr apprecēsies.
/J. Cinovskis, Snēpele./


7960. Neprecējies cilvēks ne-
drīkst sēdēt galda stūrī, tad devi-
ņus gadus jāgaida uz precībām.
/V. Saulīte, Mālpils./


7961. Ja gadās nosēsties galda
stūrī, tad jāpaliek ilgi neprecētam,
(ai).
/M. Poriete, Lubāna./


7962. Ar pliku roku galdu ne-
slauka.
/K. Jansons, Plāņi./


7963. Pliku roku galdu ne-
drīkst slaucīt, tad galds top tukšs
kā delna.
/A. Kabuce, Bulduri./


7964. Ar roku nedrīkst no gal-
da druskas slaucīt, jo tad dzīvē
kādreiz maizes pietrūkst.
/J. A. Jansons, Tukums./

7965. Galdu nevajaga slaucīt ar
kailu roku, tad piemeklē trūkums.
/L. Zvaigzne, Gaujiena./

7966. Ja ar roku slauka no
galda maizes drupatiņas, tad mājās
būs drīz trūkums.
/A. Lillenurms, Veclaicene./


7967. Galdu nedrīkst slaucīt ar
kailu roku, bet ar kaut kādu lu-
patu, pretējā gadījumā šīs mājas
ļaudīm daudzreiz jāciešot trūkums.
/K. Šuberts, Bramberga./


7968. Ar roku bez lupatas ne-
drīkst galdu slaucīt, jo tad ceļas
naids saimē.
/E. Jēpe, Palsmane./


7969. Ar kailu roku nevar gal-
du slaucīt, lai bada nesaslauka.
/P. Š., Rauna./

7970. Galdu nedrīkst ar roku
slaucīt, tad bads mājās.
/A. Aizsils, Kārķi./


7971. Galdu nedrīkst slaucīt ar
roku, citādi būs bads.
/L. Strute, Šķibe./


7972. Ja ar roku galdu slauka,
tad būs nabags.
/E. Reinbacha, Vecpiebalga./

7973. Ar kailu roku nedrīkst
galdu slaucīt, jo tad dzīvē būs na-
badzība.
/A. Šeitiņš, Taurene./


7974. Galdu nedrīkst slaucīt ar
pliku roku, tad bads mājā.
/M. Kalniņa, Vandzene./


7975. Ja slauka ar tukšu roku
galdu, tad aizslauka svētību.
/E. Tokele, Sesava./


7976. Ja ar roku galdu slauka,
tad svētību aizslauka.
/Brunava./


7977. Ja galdu slauka ar kailu
roku, tad noslauka visu svētību.
/P. Š., Ropaži./


7978. Ja galdu slauka ar pliku
roku, tad noslauka labklājību.
/P. Zeltiņa, Rīga./


7979. Ar kailu roku galdu ne-
slauka, lai saime nav rūcīga.
/K. Jansons, Plāņi./


7980. Ar kailu roku nedrīkst
galdu slaucīt, tad jārājas.
/K. Laimiņš, Druviena./

7981. Ja meitas ēdamos galdus
slaukot ar pliku roku, tad dabūjot
vīru ar pliku pakausi.
/E. Muzikante, Burtnieki./


7982. Kad ar pliku roku slau-
ka galdu, tad aitām neaug vilna.
/V. Siliņa, Sērene./


7983. Ar roku, bez slaukāmā,
nevajaga galdu slaucīt, tad bērni
būs zagļi.
/H. Širmanis, Vilzēni./

7984. Kod goldu slauceisi ar
rūku, itei pīzīmēj, ka tymā ustobā
vysod byus nauda.
/V. Podis, Rēzekne./


7985. Kas galdu ar roku slau-
ka, to piemeklē trūkums.
/H. Siliņa, Penkule./


7986. Galdu nedrīkst slaucīt ar
kreiso roku un uz leju, bet tas jā-
slauka ar labo roku, lai tas arvien
būtu pilns.
/A. Vaskis, Tukums./


7987. Ja galdu slauka ar kreiso
roku atpakaļ, tad visa dzīve saim-
niecībā iet ačgārni.
/J. Andriņš, Taurkalns./


7988. Galds jāslauka pa stūri,
bet nevis pa sāniem vai galu. Slau-
kot pa sāniem vai galu, aizslauka
svētību.
/K. Oļļe, Mazsalaca./


7989. Meitām no galda maizes
druskas pa stūri jānoslauka, lai
tās drīz izprecē.
/K. Jansons, Plāņi./


7990. No galda drusciņas pa
galu jāsaslauka saujā.
/K. Jansons, Plāņi./


7991. Ja slauka druskas no
galda pa galu, tad līdz ar to aiz-
slauka arī mājas svētību.
/L. Rone, Iecava./


7992. Ja maizes druskas slau-
ka pa galda galu zemē, tad mājās
nav svētības.
/E. Kampare, Skrunda./


7993. Lai svētība pa durvīm ne-
izietu, nedrīkst slaucīt maizes dru-
patas no galda zemē.
/J. A. Jansons, Piņķi./

7994. Druskas no galda ne-
drīkst slaucīt saujā, tad pieslauka
sev nabadzību.
/H. Krastiņa, Rīga, Ropaži./


7995. Galdu slaukot ēdienu drus-
ciņas nedrīkst mest zemē; tāds
slaucītājs badu piedzīvos.
/P. Zeltiņa, Ikšķile./

7996. Nuo golda drupanas jā-
slouka uz sevim, juo citodi mās
visu lobumu nuoslaukam nuost.
/J. Upmalis, Ļaudona./


7997. Kad slauka galdu, tad jā-
slauka uz savu pusi, tad topot ba-
gāts.
/G. Pols, Valka./

7998. No galda drupanas jā-
slauka uz to pusi, kur atrodas ru-
dzu sējums, lai būtu laba raža.
/A. Ārmans, Zaļmuiža./


7999. Ja, galdu slaukot, drus-
kas met zemē, tad par saimnieci
nevar tikt.
/M. Leimane, Lubāna./


8000. Galdu vajaga slaucīt
vienmēr uz to pusi, uz kuru ir
rudzi sēti, lai svētība iet uz ru-
dziem.
/K. Corbiks, Līvbērze./


8001. Goldu vaiga uz vīnu pu-
si slaucīt, tod rudzi augs uz vīnu
pusi.

8002. Maizes druskas nevajaga
noslaucīt no galda uz durvju pusi,
jo tā saimnieku izvada no mājas.
Saimnieces to necieš.
/A. Bīlenšteina rokraksts./


8003. Pēc paēšanas galdu ne-
drīkst slaucīt uz durvju pusi, jo
tad izslauka laimi ārā.
/K. Corbiks, Ozoli./


8004. Kad galdu slauka, tad
tas jāslauka uz vienu stūri, lai bēr-
ni gultā neķēzītu.
/P. Zeltiņa, Rīga./


8005. Galdu nedrīkstot ar kailu
roku slaucīt, jeb arī ar papīru, jo
tad neesot nākošā gadā ko likt uz
galda.
/E. Aizpurve, Lubāna./

8006. Kad ar papīru slauka
galdu, tad būs bads.
/V. Garā, Rīga./


8007. Galdu nevar ar papīru
slaucīt, tad naids nāk mājā.
/P. Zeltiņa, Sigulda./


8008. Ar papīru nedrīkst galdu
slaucīt, lai nebūtu jābaras.
/J. A. Jansons./


8009. Ja galdu slauka ar papī-
ru, tad ēdējiem, pie galda baro-
ties, grabēs mutes kā papīrs.
/E. Zommere, Rauna./


8010. Ja ar papīru galdu slau-
ka, tad būs mājā nesaskaņas.
/E. Reinbacha, Vecpiebalga./


8011. Ar papīru nedrīkst galdu
slaucīt, jo tad naids mājās.
/I. Kažoka, Lubāna./


8012. Ar papīru nedrīkstot gal-
du slaucīt, jo tad dzimtā ceļoties
naids.
/D. Dama, Smiltene./


8013. Ar papīru nevajag galdu
slaucīt, tad ēdēji plēšas.
/Z. Prauliņš, Aumeisteri./


8014. Ar papīru nevajag galdu
slaucīt, tad ēdēji plēšas, otra mājā
aizejot; kad otrādi - tur maltīti
turot un arī paša mājā palikušie
plēšas.
/Z. Prauliņš, Aumeisteri./


8015. Ja noslauka galdu ar pa-
pīri, tad būs mājās strīdus.
/L. Strute, Šķibe./


8016. Ja druskas slauka no gal-
da pr papīru, tad mājā izceļas
naids. [Sal. papīrs./

/P. Š., Rīga. K. Jansons, Plā-
ņi. K. Corbiks, Jelgava./


8017. Ar papīru nevar galdu
slaucīt, tad strīds mājā.
/P. Zeltiņa, Rīga./


8018. Ar papīru nedrīkstot
galdu slaucīt, jo tad ceļoties strīdi.
/L. Vīgante, Jaunpils./


8019. Ja galdu slauka ar pa-
pīru, - nemiers, nesaticība.
/A. Mednis, Limbaži./


8020. Kod nu golda drupanys
ar papeiru slauceisi, tod tymā
ustobā vysu dīnu byus lomuošona
un pleišona.
/V. Podis, Rēzekne./


8021. Galdu nedrīkst noslaucīt
ar papīru, tad mājās būs ķildas.
/V. Rimpele, Rīga./


8022. Ar papīri nedrīkst slau-
cīt galdu, jo tad izceļas dumpis.
/A. Ernstsons, Vaiņode./


8023. Galdu nedrīkst ar papīru
slaucīt, tad būs mājās plēšanās.
/A. Aizsils, Kārķi./

8024. Ja galdu slauka ar papī-
ri, tad nesaticība mājās.
/E. Tokele, Sesava./


8025. Galdu nedrīkst a papīru
slaucīt, lai bads nenāktu mājā.
/J. A. Jansons, Olaine./


8026. Ar papīru nedrīkst galdu
slaucīt, tad precinieki sēd ilgi pie
galda un nerunā.
/V. Saperovs, Vecpiebalga./


8027. Ar papīru galdu nedrīkst
slaucīt, jo tad paliks par vecpuisi
vai vecmeitu.
/A. Šulce, Rīga./


8028. Ja meitas ar papīru slau-
ka galdu, tad tās dabū bārdainu
vīru.
/A. Zibens, Rugāji./


8029. Ēdamo galdu nedrīkst
slaucīt ar priekšautu, lai vīra mā-
tei netīrs deguns nestāvētu.
/H. Skujiņš, Smiltene./


8030. Ja sieva ar priekšautu
galdu slauka, tad govs tai slaucot
muguru laiza.
/K. Jansons, Plāņi./


8031. Uz neapklāta galda ne-
vajag ēst, jo tad mājās būs trū-
kums.
/A. Biedriņa, Alūksne./


8032. Pie tukša galda nevaja-
got derēties (līgt), tad esot tukšs
(neražas) gads.
/H. Skujiņš, Smiltene./


8033. Nedrīkst uz galda gulēt,
būs mājās mironis.
/B. Daņilovs, Kacēni./


8034. Ja visi reizē no galda pie-
ceļas, visiem reizē jāmirst.
/J. Rudītis, Jaunpiebalga./