GALVA.

I. Galva sapnī.
II. Galvas sāpes.
III. Galvas sukāšana.
IV. Galvas sukāšana sapnī.

8035. Kam liela galva, tas
gudrs.
/K. Corbiks, Jelgava./


8036. Kam ir liela galva, tas
ir dikti gudrs.
/K. Lielozols, Nīca./


8037. Ja bērnam liela galva,
tad izaugs liels vīrs.
/L. Seržante, Aloja./


8038. Kam maza galva, tas ir
gudrs.
/Šķila, Nīca./

8039. Kuram bērnam ir maza
galva, tas ir muļķis.
/K. Lielozols, Nīca./


8040. Ja galva niez, tad mati
aug.
/A. Salmāns, Balvi./


8041. Ja galva niez, tad kāds
sabārs.
/V. Pilipjonoks, Asūne./


8042. Ja galva niez, tad bagātie
(radi) aprunā.
/A. Užāne, Skujene./


8043. Ja galva niez, tad bagā-
tie aprunā.
/V. Johansone, Liepa./


8044. Ja kādreiz stipri niez
galva, tad bagāts aprunā: Utis ēd,
galva niez, bagāts mani aprunāja.
Lai Dievs dod bagātam ar utīm
Rīgā braukt.
/K. Bika, Gaujiena./


8045. Ja sievietēm nevilšus sa-
sitas galvas kopā, tad viņas kād-
reiz taps radinieces.
/E. Krafte, Iļģuciems./


8046. Ja diviem cilvēkiem ne-
tīšām sasitas galvas kopā, tad viņi
kļūs radi.
/K. Līdeka, Meirāni./

8047. Ja sievietei ar vīrieti sa-
sitas galvas kopā, tad no viņiem
kādreiz iznāks laulāts pāris.
/E. Krafte, Iļģuciems./


8048. Ar ko sasitas galvām ko-
pā, ar to nāks rados.
/V. Saulīte, Mālpils. M. Brī-
daka, Jaunroze./


8049. Pa sētas vidu nedrīkst
staigāt ar pliku galvu, tad vējš
jumtus plēsīs.
/P. Zeltiņa, Ikšķile./


8050. Ja galvā kādu trauku
uzliek, tad saslimst galvas āda.
/J. A. Jansons./


I. Galva sapnī.

8051. Kad sapnī brauc izpuš-
ķotu galvu, ar aubi, vaiņagu vai
ko citu galvā, tad galva sāp.
/Āronu Matīss, Bērzaune./


II. Galvas sāpes.

8052. Galva sāp, kad cepuri
griež riņķī. [Sal. cepure.]
/Etn. IV. 1894., Alsviķi./


8053. Galva nesāpot visu cauru
gadu, kad to sukā gavēņa piekt-
dienās.
/Etn. IV. 1894., Siķeni./


8054. Galva nesāp, ja sieviete
nēsā pastalā matus, kas ķemmē
paliek, matus sukājot.
/K. Jansons, Plāņi./

8055. Kad galva sāp, tad vajag
galvu nospaidīt un teikt trīs rei-
res: "Trīs dienas vesels, trīs die-
nas vājš." Tad galva vairāk nesāp.
/V. Eglīte, Trikāta./

8056. Galvas sāpēs apakš mē-
les asinis laiduši.
/K. Jansons, Plāņi./


8057. Ja galva sāp, tad vajaga
ņemt zilu dziju, iziet dārzā un tīt
to trīs reiz ap galvu. Pēc tam dzija
jāpakar koku zaros un paslepus
jānoskatās, vai kāds putns nepie-
metas pie dzijas. Tad cilvēkam
galvas sāpes pāriet un pielīp put-
nam.
/Z. Lancmanis, Lejasciems./

8058. Kad pirmo reizi pērkons
rūc, tad vajaga ar akmeni sist pie-
rē un nolikt viņu tai pašā vietā, no
kurienes tas ņemts, tad visu gadu
galva nesāp. [Variants, skat. pēr-
kons.]
/Z. Lancmanis, Lejasciems./


8059. Ja sāp galva, tad, redzot
pirmo reiz jaunu mēnesi, nekustot
no pēdām, vajaga ar akmeni vai
ūdeni apvilkt trīs reizes ap galvu,
un tad pāries.
/E. Pļaviņa, Aizkraukle./


8060. Ja grib, lai visu gadu ne-
sāpētu galva, tad, pirmo reizi ie-
raugot rudzus ziedam, jānobrauka
un jāapēd no 9 vārpām ziedi.
/A. Šķēre, Skaistkalne./


8061. Ja galva sāp, tad labā
ausī vajaga nēsāt auskaru; tad
vairs nesāpēs.
/A. Salmāns, Balvi./


8062. Lai galvas sāpes pārietu,
tad vajaga ēst grauzdētus zirņus.
/J. Širmanis, Vilzēni./


8063. Galvas pamašas dziedēja
ar aukstiem aplikumiem.
/M. Navenickis, Zasa./

8064. Kad galva sāp, tad jāliek
ap to saltas lapas.
/L. Ozola, Sērpils./


8065. Pret galvas sāpēm jā-
sien pie pieres baltvēderes laišķu
lapas (tussilago farfara?).
/Etn. IV. 1894., Ērgļi./

8066. Pret galvas sāpēm sien
pie galvas krūzīšu lapas (nuphar
luteum).
/K. Miļņus, Žeime./


8067. Rožu lapas no galvas iz-
velk karstumu.
/Etn. IV. 1894., Druviena./


8068. Kad galva sāp, tad vaja-
ga savārīt ievas kociņus un dzert
/M. Ķaupelis, Nīca./


8069. Sakasa ievu un blīgznu
mizas, aplaista ar etiķi vai labu
skābu skābputru, uzliek uz laka-
tiņa un uzsien uz sāpošās vietas.
Apsējums jātur tik ilgi, kamēr vien
var ciest, jo slapjās mizas ļoti
plaucē. Šīs pašas zāles noder arī
pret zobu sāpēm un uzpampušiem
sasitumiem.
/Etn. IV. 1894./


8070. Kad galva sāp, tad pie
pieres der pielikt smalki samizo-
tas ievas mizas ar gremzdiem. Tā-
pat var iekapāt loga sīpola (?) la-
pas un tās piesiet pie pieres.
/Etn. 1891. g., I, 157./


8071. Pret galvas sāpēm dzer
ozola lapu novārījumu.
/P. Zeltiņa, Ikšķile./


8072. Sāpoša galva jāsmērē ar
etiķi, kurā izraudzēti pavasarī la-
sīti egļu pumpuri.
/R. Krēsliņš./


8073. Pret galvas sāpēm derot
runčābols (Datura strammonium),
driģenes (Atropa belladonna) un
balto pīpeņu lapas (balt. kume-
liņi).
/M. K., Sauka./

8074. Kad galva sāp, tad deni-
ņi jāsmērē ar rutku sulu, uz gal-
vas jāliek čūskas novalks.
/Etn. IV, 1894, Sērpils./


8075. Kad galva sāp, tad pie
galvas jāsien kartupeļu grebzdi,
etiķī un aukstā ūdenī samērcēta
lupata, pūslī ielikts ledus vai
auksts ūdens.
/Etn. IV, 1894, Drusti./


8076. Ja galva sāp, tad vajaga
sagriezt kartupeli ripās un ar vil-
nas lupatu piesiet pie galvas, lai
sāpes pārietu.
/E. Banazis, Nīca./


8077. Pret galvas sāpēm noder
māls.
/A. Aizsils, Kalsnava, Lubāna./


III. Galvas sukāšana.

8078. Nesukāju piektdien gal-
vu, Ne bez saules vakarā; Es ne-
spēru kājām zemi, Ne degošu pa-
galīti. [Sal. piektdiena.]
/A. Reinis, Kabile, LD 34140./


8079. Ja vakarā sukā galvu,
tad mājā gadās nelaime.
/T. Ķenga, Jelgava./


8080. Ja, galvu sukājot, izkrīt
ķemme no rokas, tad ķemmētājs
tiks aprunāts; bet lai tas nenotik-
tu, tad uz ķemmes jāuzliek kāja.
/M. Zariņš, Smārde./

8081. Kad nokrīt ķemme zemē,
vajag viņai uzmīt ar kāju, citādi
dabūs kaunu.
/I. Lāže, Meirāni./


8082. Ja galvu sukājot ķemme
izkrīt no rokas, tad ēdot jāsaper-
das.
/K. Juchnevica, Liepāja./


8083. Ja matus ķemmējot ķem-
mes izkrīt no rokām, tad drīzumā
ir kauns.
/A. Brāka. Meirāni./


8084. Ja matus ķemmējot iz-
krīt no rokām ķemme, tad saņem-
si no kaut kā kaunu.
/A. Sāvītis, Lubāna./


8085. Ja matus sukājot izkrīt
ķemme, tad būs kauns.
/E. Līdeka, Lubāna./


8086. Vakarā galvu nedrīkst
ķemmēt, cūkas nepadodas.
/V. Miķelāns, Asare./


8087. Ja, uz ciemu ejot, galvu
sukājot ķemme nokrīt zemē -
kaunu dabūs.
/E. Laime, Tirza./


8088. Ja matus sukājot nokrīt
ķemme zemē, tad tajā dienā da-
būs kaunu.
/A. Aizsils, Lubāna. A. Ozo-
liņa, Lubāna./


8089. Ja galvu sukājot ķemme
izkrīt no matiem, tad būs kauns.
/Z. Akmentiņa, Lubāna./


8090. Ja galvu sukājot nokrīt
ķemme, tad būs jāpieredz kauns.
/T. Nagle, Varakļāni, A.
Korne, Meirāni./


8091. Vakarā nevajagot galvu
sukāt, tad murgi mācot.
/M. Priedīte, Meirāni./


8092. Ja vakarā sukā matus,
tad māte mirs.
/L. Rone, Ikšķile./


8093. Cilvēkam, kurš bez sau-
les matus sukā, nakti jāmirst.
/M. Kalniņa, Tirza./

8094. No rīta, pirms saulītes
lēkšanas, vajaga sasukāt gludu gal-
vu, tad tanī dienā viss labi izdo-
sies.
/L. Ezīte, Alūksne./


8095. Ja matus sukājot nokrīt
zemē ķemme, tad pašam nav brīv
to pacelt, bet lai padod cits, citādi
dabūs kaunu.
/Fr. Vāvere, Rembate./


8096. Sievietes piegrieza seviš-
ķu vērību matu pīšanai: precētas
pina divas bizes, bet meitas vienu
bizi.
/G. Pols, Valka./


8097. Tādās dienās, kuras tikai
reiz pa gadu nāk, galvas nesukā,
lai mati priekšlaikus sirmi nepa-
liek.
/K. Jansons, Plāņi./


8098. Sveču dienā un Pelnu
dienā nedrīkst galvas sukāt.
/A. Kalniņa. Jaunpiebalga./


8099. Kas gavēņa piektdienās
matus sukā, tam mati drīz paliek
sirmi.
/K. Jansons. Plāņi./


8100. Pērkona laikā vajag su-
kāt matus, tas katrā ziņā ir uz
labu.
/Z. Prauliņš, Aumeisteri./


8101. Vakarā nedrīkst galvu
sukāt, jo tad murgi mācot.
/K. Corbiks, Tukums./


8102. Ja vakarā galvu sukā,
tad tēvs un māte bez valodas
mirst.
/K. Jansons, Plāņi./


8103. Naktī nevarot galvu su-
kāt, jo tad māte miršot.
/H. Skujiņš, Smiltene./


8104. Ja vakarā galvu sukājot,
tad mati ātri sirmi paliek.
/Z. Prauliņš, Aumeisteri./


8105. Vakarā meitai nevajaga
matus sukāt, tad tā paliek vec-
meita.
/A. Miglava, Rīga./


8106. Vakarā nevajaga matus
sukāt, tad vīra radi nemīl.
/M. Auziņa, Rīga./


8107. Kas vakarā galvu sukā,
tad to aprunā.
/K. Jansons, Pilda./


8108. Vakarā nedrīkst matus
sukāt, tad piesukā sev bēdas.
/H. Krastiņa, Rīga./


8109. Vakarā nedrīkst galvu
sukāt, tad ar cūkām labi neklā-
jas.
/P. Zeltiņa, Ikšķile./


8110. Ja galvu sukā vakarā, tad
cūkas ātri barosies un augs.
/J. Zvaigzne, Rēzekne./


8111. Meitai vajaga vakarā ma-
tus sukāt, tad vista puķu nekasīs.
/J. Rupjais, Asūne./


8112. Nevajaga sestdienas va-
karā no pirts iznākušam galvu su-
kāt, ja to dara, tad drīz varot pa-
šam uznākt nāve, ar tādu darbu
uz to, tā sakot, cilvēks sagatavo-
joties.
/K. Bika, Gaujiena./


8113. Galvu nedrīkst sukāt un
matus pīt vakarā, kad saule no-
gājusi, jo tad viņi krīt ārā.
/E. Krēģere, Vandzene./


8114. Vokorā navajaga sukot
golvu, nūmyrušo byus baist.
/P. Baško, Krāslava./


8115. Vakarā sievietes nedrīkst
galvu sukāt, vakarā miroņiem su-
kā galvu.
/J. Ragainis, Bērzaune./


8116. Galvu nevajag sukāt treš-
dienas un piektdienas vakaros, jo
tad mati izkrīt un galva sāp.
/J. Krastiņš, Krustpils./

8117. Trešdienas vakarā nedrīk-
stot galvu sukāt, jo tad tā sāpot.
/Valsts Talsu vidusskola./


8118. Piektdien nedrīkst matus
ķemmēt, jo citādi nelaime uzkrīt.
/O. Muceniece, Valsts Talsu vidusskola./

8119. Piektdienas vakaros nav
brīv meitām matus ķemmēt, citādi
pa nakti nelabais neļauj gulēt.
/K. Freimanis, Valsts Talsu
vidusskola./


8120. Kad staiguodams golvu
sukuoj, tad tam moti kreit.
/T. Nagle, Varakļāni./


8121. Galvu sukājot un matus
pinot nekad nevajaga ēst, jo tad
koģi metas matu galos.
/M. Kalniņa, Rīga./


8122. Kad galvu sukājot dzer,
tad aug daudz utis.
/T. Dzintarkalns, Talsi./


8123. Ja galvu sukā, nedrīkst
ēst, tad aug utis.
/A. Mednis, Limbaži./


8124. Ja svētdienā sukā matus,
tad utis parādās virs drēbēm.
/E. Brīnums, Rūjiena./


8125. Ja svētdienā pa dievvārdu
laiku sukā galvu, tad utis tekā pa
pieri.
/K. Oļļe, Mazsalaca./


8126. Uz galda nevajaga galvas
sukāt, tad baznīcā utis pa muguru
staigās.
/St. Kokins, Eglūna./


8127. Tirgus dienā nevajaga
galvas sukāt: tad utis kā tirdze-
nieki staigā.
/K. Jansons, Plāņi./


8128. Pie krāsns jeb ugunsku-
ra nevajaga galvas sukāt, tad utis
vazājas.
/P. Š., Rauna./


8129. Ja galvu sukājot ķemme
pārkrīt pār galvu, tad dabon pie-
redzēt kaunu.
/Skolnieku pulciņš, Jēkabpils./


8130. Kam galvu sukājot ķem-
mē mati paliek, to kāds slepeni
mīlē.
/K. Jansons, Plāņi./


8131. Ja, pinot matus, paliek
viena šķipsna neiepīta, tad būs vēs-
tule.
/L. Saliņa, Lubāna./


8132. Ja sukājot, jeb pinot ma-
tus, paliek kāda pinka nepiepīta,
tad tiek no kāda mīlēts. [Sal.
mati.]
/L. Strute, Šķibe./


8133. Ja galvu sukājot, matu
šķipsna paliek laukā, tad ceļš
priekšā. [Sal. mati.]
/E. Lācis, Tirza./


8134. Ja matus pinot, paliek
pāri matu šķiniens, tad tas nozīmē
ceļu.
/M. Kalniņa, Rīga./

8135. Kad galvu sukājot, izmet
izsukātos matus ārā, tad noiet
mati.
/P. Zeltiņa, Rīga./


IV. Galvas sukāšana sapnī.

8136. Ja pa sapņiem sukā ma-
tus, tad ir priekšā kāds ceļš.
/L. Ozole, Rīga./


8137. Ja sapnī galvu sukā, tad
izdod naudu.
/J. Jurjāns, Jaungulbene./


8138. Ja sapnī galvu sukā, tad
dabūs galvas sāpes.
/J. Jurjāns, Jaungulbene./

8139. Ja sapnī sukā garus sir-
mus matus, ilgu mūžu tad nodzī-
vos.
/M. Zaube, Rīga./