8679. Garu dienās nomirušie
nākuši uz to māju, kur viņi agrāki
dzīvājuši un nomiruši. Tais dienās
saimnieks izkurinājis riju, uz
krāsns salicis ēdamo un dzeramo.
Nu gari nākuši, ēduši un sildīju-
šies uz rijas krāsns.
/H. Skujiņš, Aumeisteri./
8680. Gari nākuši istabā ar, un
mājnieki jau zinājuši, pa kuru lo-
gu viņi nāks. Ja nu gribējuši, lai
gari nenāk, tad salikuši izkaptis
krustām. Kad tad no rīta skatīju-
šies, tad izkaptis bijušas ar asinīm.
/H. Skujiņš, Aumeisteri./
8681. Kas Lielā piektā dzimis,
redz garus (mironus) spokojamies,
kurpretim citi to nevar redzēt.
Tāds cilvēks stāstījis, ka mirējam
mirstot, mironi tam sanākuši ista-
bā pakaļ. Kad nomirošo uz kapsē-
tu veduši, mironi sakāpuši līķa zir-
gā, cits pie ausīm, cits pie krēpēm,
cits pie astes, uz muguras, zārka.
Viss čumējis vien. Citi šim cilvē-
kam vaicājuši, kāpēc viņš uz kap-
sētu neejot? Tas atbildējis: "Ka-
mēr es vēl eju iekšā, jūs jau nākat
ārā. Jūs visiem brienat pāri, bet
man visiem jāgriež ceļš."
/A. Kalniņa, Jaunpiebalga./
8682. Patimsī īt pa pļovu
padzei-
vojusi sīvīte, dzierd švakst rugoji,
līkas: lāc zyrgi uz stotim. Apstuoj,
klausas, Ruovīnī pasaruoda milzīgs
zyrgs un traucas viņai viersā. Iz-
bailēs suoc kristīt bailīgu paruo-
dību un milzīgais zyrgs divi reizes
nusapūrkšis pazyud.
/A. Gari - Jone, Dricāni./
8683. Īlejā ir pļova,
tai sauca-
muo Pauleja, te vinmār baida cyl-
vākus. Vīnu reizi tumsā īt sīvīte
pa Pauleju, umai mazkas jei trau-
cas viersā, syzdams plaukstus ar
dzelža pierkstaiņim. Sīvīte pārsa-
beiduse, laižas bēgt un pusdzeiva
nu bailem, teik sātā.
/A. Gari - Jone, Dricāni./
8684. Senos laikos esot staigā-
juši ļauni un labi gari pa vakariem,
Ja ļaunais gars piesities, tad tam
cilvēkam esot bijis drudzis un ne-
labi sapņi; bet ja labais gars, tad
veselība un jauki sapņi.
/G. Pols, Baldone./
Gari, ļauni.
8685. Pusnaktī un pusdienas lai-
kā nevajag staigāt apkārt, jo tad
staigā ļauni gari.
/M. Macpāne, Alsunga./
8686. Ļauni gari cenšas ieņemt
dzīvokli jaunbūvētas mājās. Tāpēc
kad mājas būvē, tad esot jāpietaisa
ceļa pusē krusts pie stalažām, lai
velli nenāk mājā.
/G. Pols, Bauska./
8687. Lai nelabi gari netiktu
istabā, ta zaru caurumi jāaizsit ar
čērmukstes tapām.
/J. Jaunsudrabiņš, Nereta. A.
Strode, Rudzēti./
8688. Ejot par nakti jeb spo-
kainā vietā dienu, jāņem rokā pī-
lādža kūja, ar kuru var atgaiņāties
no nelabiem gariem.
/P. Zeltiņa, Ikšķile./
8689. Spoku var nosist ar pī-
lādža nūju.
/Z. Prauliņš, Aumeisteri./
8690. Ja gadās braukt pa tādu
vietu, kur kāds nogalinājies, tad
bieži zirgs apstājas un vairs negrib
iet uz priekšu. tad tik vajaga pa-
skatīties caur loka riņķi un spoks
jeb gars, kas nelaiž braukt, tūliņ
pazūd.
/P. Zeltiņa, Ikšķile./
8691. Ja nelabais ir apstājies kā-
du vietu un to grib no turienes aiz-
dzīt, tad vajaga pielādēt plinti, pul-
verim piejaucot klāt dievmaizi, un
pusnaktī tai vietā izšauj.
/K. Šuberts, Bramberģe./
8692. Ja ļaunam garam šauj ar
plinti, tad lodes jeb skrotes skrien
atpakaļ uz šāvēju. Ļaunumu garu var
nošaut tikai ar sidraba lodi.
/P. Š., Rauna./
8693. Kas apēsts ar nelabu ga-
ru un drīz grib tikt vaļā, tad tam
vajaga trīs deviņi reizas mest krus-
tu priekšā un sacīt: "Dievs, Tēvs,
Dievs, Dēls, Dievs, Svētais Gars."
/G. Pols, Baldone./
8694. Ļaunus garus, kurus lode
neķer, var nošaut ar sudraba lodi
jeb arī plintē ielaižot dzīvsudrabu.
/J. Rubenis, Ērgļi./
8695. Par nakti nedrīkstot ņemt
no ceļa augšā nekādu lietu, jo tā-
dām esot klāt nelabs gars, tad va-
rot dabūt dažādas sērgas un sli-
mības.
/G. Pols, Baldone./
8696. Ja grib sargāties no ļau-
niem gariem, tad jānēsā līdz ar-
vien velna sūds.
/F. Brīvzemnieks, 1881, VI, 205./