GAŖAIS KĀSUS.

8698. Ja kādam bērnam ir ga-
rais kāsus, jāņem kauls, jāapvelk
ar to trīs reiz pa slimā bērna ģīmi
un jāpakrata aiz zoda: tad bērns
paliek vesels.
/A. Brūvele un A. Suse, Ape./


8699. Pret garo dusuli jāēd pel-
nos izcepti sīpoli. Der arī loga sī-
poli ar kreimu pannā savārīti.
/Etn. 1891., I, 157./


8700. Kv. saimniece garo kāsu
tā glābusi: devusi iekšā pelei ar
brūno sukuru, kurus pudelītē vis-
pirms ielikusi siltā rievē, lai iz-
kūst un saverd.
/K. Pētersons, Raņķi, Rašmane, Saldus./


8701. Kad bērnam ir garais kā-
sus, izkausē skudru dzintaru, mellu
satecējušu muskultiņu skudru pūz-
nī, kurš kausējot iztek kā vasks,
un dod slimniekiem. Dod bērnam
arī jūras sīpolu sulu.
/A. Rozenšteine, Saldus./

8702. Bērnam, kam garais kā-
sus, dod karotē savārītus sveču
taukus, sīpolu sulu un sīrupu.
/Kuplais, Kuldīga./


8703. Kad bērnam dižais kāsus,
savāra lupatiņā aitu spiras, izpai-
da un dod mazajam trīs dienas
dzert par tēju.
/K. Pētersons, Ventspils./


8704. Kad garais kāsus, linus
mīstot savāra spaļus ūdenī un dod
bērnam iekšā kā tēju.
/Ķilevica, Saldus./


8705. Kad bērns krākdams kā-
sē, viņam ir suņkāsis. Nocērp su-
nim pārkrustis (no kreisās auss uz
labo kāju, no labās auss uz kreiso
kāju) drusciņ spalvu, sadedzina un
iedod bērnam iekšā.
/Kuplais, Kuldīga./


8706. Kad piektvakaru izšauj
maizi, ieliek pliko bērniņu abrā,
kurai sviež trīs reiz suni pāri. Tad
sakasa abrakasi un izcep. Kad iz-
cepto abrakasi pārlauž, atron iekšā
suņa spalvas, kuras izgājušas no
bērna miesiņas. Bērns, kurš ie-
priekš meties atpakaļ un kliedzis,
būšot pēc tam vesels.
/K. Pētersons, Blīdiene./


8707. Ar suņkāsi slimu bērnu
ieliek augšpēdus abrā un lecina ar
maizi rokā suni trīsreiz pāri.
/A. Rozenšteine, Saldus./


8708. Kad bērns staipās, metas
atpakaļ, kad nestaigā tik lēti, tad
per suņkāsi: sasien kauliņus no de-
viņām kucenu galvām kopā ar ve-
cām atslēgām un ieliek pirts ūdenī,
kurā tad mazgā (per) maziņo, sa-
kot zināmus vārdus.
/Kaledeļu saimniece, Blīdiene./


8709. Jādzer pret garo kāsi ru-
dzu rogu tēja.
/K. Bika, Gaujiena./


8710. Kad garais kāsus, tad jā-
izvāra deviņi reiz rogu tēja.
/K. Jansons, Plāņi./


8711. Garajam kāsam lietoja
krūkļu un bebru kārklu ogas.
/L. Ozola, Sērpils./


8712. Lai varētu atvieglināt garo
kāsu, kas kā ilga izplatās pavasarī
un arī ziemā pie bērniem, vajaga
vārīt un dzert bebru kārklu tēju.
/K. Bika, Gaujiena./

8713. Jāēd pret garo kāsi grauz-
dētas, kaltētas maizes sukuri.
/K. Bika, Gaujiena./


8714. Gaŗā kāsū jādzer ķēves
piens.
/K. Jansons, Plāņi./