GAVĒNIS.

I. Gavēņu nozīme cilvēku dzīvē.
II. Gavēni jādzīvo klusu un godīgi, nedrīkstkliegt, svilpot, mēdīties un citādi palaidņoties.
III. Gavēni negriež matus nedzen bārdu.
IV. Gavēnī nesukā galvu.
V. Gulēšanas noteikumi.
VI. Gavēnī nemēdz vēlēties, vērpt, aust, malt un maizes cept.
VII. Gavēņa sakars ar burvjiem, skauģiem, raganām, dravniekiem.
VIII. Gavēnī baidās no svešiem ļaudīm un svešām lietām.
IX. Gavēņa sakars ar zirgu.
X. Gavēņa sakars ar lopiem.
XI. Gavēņa sakars ar labību.
XII. Gavēņa sakars ar uguni.
XIII. Gavēņu sakars ar plinti.
XIV. Gavēņu sakars ar čūskām.
XV. Gavēņa sakars ar žurkām, zvirbuļiem un mušām.
XVI. Gavēņa sakars ar vanagu un vilku.

I. Gavēņu nozīme cilvēku dzīvē.

8720. Senāk pirmā gavēņa dienā
rijas krāsns priekšā kauts gailis.
/K. Lielozols, Nīca./


8721. Kas gavēni dzimis, tam
grūts mūžs.
/K. Jansons, Viļāni./

8722. Kas svētījot visas septiņas
gavēņa piektdienas, tas esot visu
gadu vesels.
/A. Bīlenšteina rokraksts./


8723. Gavēni uz istaba durvīm
jāuzvelk krusts, lai raganas nevar
cilvēkiem nekā ļauna padarīt.
/E. Laime, Tirza./


II. Gavēni jādzīvo klusu un godīgi, nedrīkst
kliegt, svilpot, mēdīties un citādi palaid-
ņoties.

8724. Gavēņa laikā no ceturtās
nedēļas sākot, ceturtdienās svētīja
sprediķa laiku no desmitiem līdz
divpadsmitiem. Pa gavēnu laiku
neatvēl spēlēt, dancot un ziņģēt.
/M. Kalniņa, Vandzene./


8725. Gavēņu laikā nevar bļaut,
tad piebļauj savu nelaimi.
/R. Bērziņš, Džūkste./


8726. Klusā laikā (gavēni) ne-
vajag bļaustīties, lai slimums ne-
klāstās (nepiemetas).
/K. Jansons, Plāņi./

8727. Gavēņa laikā nedrīkst
klaigāt, citādi dabū auksto drudzi.
/A. Bīlenšteina rokraksts, Kandava./


8728. Gavēņa laikā nedrīkst svil-
pot, jo tad Dievs domā, ka priecā-
jas par viņa dēla nāvi.
/K. Matisons, Talsi./


8729. Kad gavēņa laikā mēdās,
tad nopūst mēle, un kad gavēņa
laikā bučojas, tad uz lūpām uzme-
toties vātis.
/E. Aizpurve, Lubāna./


8730. Kad gavēņu laikā mēda,
tad nopūst mēle.
/J. Treimans, Bērze./

8731. Kad gavēni bučojas, tad
izsitas lūpas.
/J. Treimans, Bērze./

8732. Gavēnī nevajag pēc saules
strādāt, jo tos darbus Dievmāte at-
kal atvelk atpakaļ.
/N. Raudzīte, Nogale./


8733. Ja gavēņlaikā daudz prie-
cājas, tad pēc gavēņa dabū raudāt.
/N. Rudzīte, Nogale./


8734. Ja gavēni spēlē kārtis, tad
velns nāk tai mājā.
/N. Rudzīte, Nogale./


8735. Gavēņa dienās katru piekt-
dienu gāja baznīcā.
/C. Pols, Vecgulbene./


8736. Gavēņu laikā nevar nest
ēdienu laukā, tad tam suņa smaka.
/R. Bērziņš, Džūkste./


8737. Gavēņu laikā nedrīkstot
nest ēdienu laukā, jo tad piemeto-
ties suņu smaka.
/E. Aizpurve, Lubāna./

III. Gavēni negriež matus nedzen bārdu.

8738. Gavēni nedrīkst vīrieši ne
matus, ne bārdu griezt, jo tad zaķi
labības asnus ēdot.
/K. Zvirgzdiņa, Trikāta./


8739. Gavēņu laikā nedrīkst
bārdu dzīt, citādi zaķi noēdot va-
sarāju asnus.
/K. Šilings, 1832. g. Tirza./


8740. Gavēņu laikā nevar bārdu
dzīt - tad zaķi noēd labības asnus.
/å. Aizpurve, Lubāna./


8741. Ja gavēni griež matus, tad
zaķi ēd labības asnus.
/E. Bērziņa, Mārsnēni./


8742. Gavēnī nevarot matus
griezt, tad zaķi miežus ēdot.
/J. Jansons, Plāņi./


8743. Kam gavēni nogriež ma-
tus, tam vasarā zaķi miežus ēd.
/K. Jansons, Plāņi./


8744. Gavēņa laikā nevar matus
griezt, tad zaķi noēd linus.
/R. Bērziņš, Džūkste. E. Aiz-
purve, Lubāna./


8745. Gavēnī nedrīkst matu
griezt, jo tad neaugs gara labība
vai lini.
/M. Rumpe, Tirza./


8746. Gavēņa laikā nedzinuši
bārdas, lai augtu gari lini.
/A. Ģēģeris, Vecpiebalga./


8747. Kad gavēnī matus griež,
tad mati neaug.
/R. Bērziņš, Džūkste./


8748. Ja gavēni griež matus,
dzen bārdu jeb griež nagus, tad
vasarā notiks kāda nelaime.
/M. Igaune, Galgauska./

IV. Gavēnī nesukā galvu.

8749. Kad gavēņu piektdienā su-
kājot matus, tad sāpot galva.
/K. Streidiņš, Veļķi. R. Bēr-
ziņš, Dzūkste./


8750. Kad gavēņu svētdienā ma-
tus sukā, tad galva sāp.
/R. Bērzinš, Džūkste./

8751. Ja vienā gavēņa piektdie-
nā matus sukā, tad visās jāsukā,
citādi mati paliek sirmi.
/E. Lācis, Tirza./


V. Gulēšanas noteikumi.

8752. Gavēni ļaudis, sargāda-
mies no burvjiem, laukā vien gu-
lējuši.
/K. Str. no 80 g. v. Cerbuku
mātes, Kraukļi./


8753. Gavēnī 3 naktis ārā jāguļ,
lai vasaru miegs nenāk.
/K. Jansons, Plāņi./


VI. Gavēnī nemēdz vēlēties, vērpt, aust, malt
un maizes cept.

8754. Gavēnī trešdienās un piekt-
dieņas nevelējas.
/K. Jansons, Plāņi./


8755. Gavēņu piektdienās un treš-
dienās nedrīkst drēbju vēlēt.
/A. Zālīte, Bērzpils./


8756. Gavēņu laikā, trešdienās
un piektdienās, nedrīkst drēbes ve-
lēt. Ja šīs dienās vēlē, tad mājā
skrien traki suņi.
/A. Skrūze, Saikave./

8757. Gavēnī piektdienās ne-
drīkst vēlēties.
/E. Laime, Tirza./


8758. Gavēnis tika sevišķi svēts
turēts, nevienā gavēņu piektdienā
sievieši nemala, nevelējas, nevērpa
un neaudu, tikai adīja, darīja vī-
zes un pielāpījās. Izvēlējās jau ce-
turtdien un vērpšana atmeta jau
ceturtdienas vakarā. Pēdējā jeb
klusajā gavēņu nedēļā nemaz ne-
velējās.
/J. Rubenis, Ērgļi./


8759. Gavēnī jāvelējas, tad drē-
bes tiek baltas.
/V. Loze, Drusti./

8760. Gavēņa piektdienās nesu-
kā vilnu un nevērpj. [Sal. bluķa
vakars, piekts vakars.]
/E. Lācis, Tirza./


8761. Piektdienās gavēņu laikā
nedrīkst vilnu ne kārst, ne vērpt,
tad aitas neizdodas.
/I. Indāns, Gārsene./


8762. Gavēņu piekdienās ne-
drīkst vērpt un aust, jo tad ar ai-
tām neiet labi.
/A. Oše, Lubāna./


8763. Gavēņa piektdienās neva-
jaga ne aust, ne vērpt vilnu, kas
esot aitām par kaiti.
/A. Bīlenšteina rokraksts, Ķevele./


8764. Gavēņa piektdien nevar
vērpt vilnu, tad ar aitām neiet labi.
/E. Zirnītis, Lubāna./


8765. Gavēņa piektdienās sievie-
tes novērpj vilnu, lai aitas negriez-
tos.
/E. Volters, Rēzekne.1890, 4./


8766. Gavēņa piektdienās vilnu
nevērpj, jo tpd aitām nebūs labi.
/L. Bēķe, Madona./


8767. Gavēņa piektdienā neva-
jaga vērpt, lai vasarā čūskas nenāk
mājā.
/K. Jansons, Plāņi./


8768. Gavēnī nedrīkst vērpt li-
nus, tad tie neaug gari.
/M. Greizis, Dole./


8769. Gavēņa piektdienās neva-
jaga malt, citādi būs vasarā bries-
mīgs pērkons.
/E. Volters, Rēzekne.1890, 4./


8770. Gavēņa piektdienās neva-
jaga maizi cept, tad tā pelot.
/V. Loze, Drusti./


8771. Gavēņu piektdien un treš-
dien maize neesot jācep, tad pelot.
/E. Līdeka, Lubāna./


8772. Ja gavēņa trešdienās mai-
zi cep, tad maize vasarā pelē.
/K. Jansons, Plāņi./

8773. Kad gavēņu piektdienā cep
maizi, tad arī Lielo piektdienu jā-
cep, tad nepel maizi.
/J. Treimane, Bērze./


8774. Senāk gavēni stingri ietu-
rējuši, nav ēduši ne gaļu, ne pienu.
Arī citu barību ēduši maz, dažs ti-
kai reiz dienā.
/B. Eriņa, Latgale./


8775. Gavēni jāēd dzērveņu
ogas, lai būtu skaists.
/M. Igaune, Galgauska./


8776. Gavēņu laikā, septiņas ne-
dēļas, vakaros neņēma traukus no
galda nost, tad nākot svētība.
/G. Pols, Vecgulbene./

8777. Kad gavēnī piena traukus
žāvē uz sētas, tad lopi badās.
/J. Treimans, Bērze./


8778. Pa Lieldienas gavēņu lai-
ku nav brīv sievietēm roku darbu
laukā strādāt, tad kurmji neizro-
kot [?] dārzus un laukus.
/J. Niedre, Džūkste./


8779. Ja istabas mēslus un kvē-
pus slaukot gavēnī, tad izslaukot
svētību.
/K. Lielozols, Nīca./


8780. Gavēņu piektdienās neva-
jag sijāt, tad cūkām kakli aug cieti.
/K. Corbiks, Jelgava./


VII. Gavēņa sakars ar burvjiem, skauģiem,
raganām, dravniekiem.

8781. Ļaudis, saukti par vecī-
šiem, staigā pa gavēņa naktīm, vis-
vairāk pirmā un pēdējā gavēņa
ceturtdienas naktī (no ceturtdienas
uz piektdienu), pa kaimiņu kūtīm
aitas un zirgus apcirpdami. Šādu
vilnu un zirga sarus liek sedulkās
un sakās par spilvenu, no kā paša
lopiem nākot svētība, bet apcirp-
tiem lopiņiem nelaime.
/P. Rīmanis, Krimulda. A. Bī-
lenšteina man./


8782. Vēl tagad ir daudz laužu,
kas varen bīstas, kad kāds blēdis
viņiem aitu apcirpis uz pakauša
jeb uz krūtīm, un domā, ka nu vi-
sa svētība atņemta.
/L. Hērvāgens, "Skolas maize.", I./


8783. Gavēņa laikā pa naktīm
apstaigā kūtis tā sauktie māži. Tie
klusā m iezogas parasti pie aitām un
apcērp tām ap galvu īso vilnu. Ne-
reti šie māži atsit pat aizslēgtām
durvīm atslēgas un aitām, cūkām
un sevišķi sivēniem apgriež nagus,
tā ka tie nereti nobeidzas. Veci cil-
vēki ved ar tiem sakarā dažādas
mājas lopu slimības un citas nelai-
mes. No sakrātās vilnas māži tai-
sot cimdus, ar kuriem dravojot, bi-
tes labi padodoties. Noķert šos ap-
kārtstaiguļus neizdodas.
/J. Gatarta, Latvijas, Vēstne-
sis, 1925, Nr. 85./


8784. Gavēņu laikā raganām jā-
pārcieš vislielākās mokas, un tās
var tikai tad drusku remdēties, ja
dabūn nodzerties no cita cilvēka
krūzes.
/A. Žeibe./


8785. Gavēņa laikā nevar caur
logu sarunāties, jo tad tam runā-
tājam, kas ir istabā, izgaist nāko-
šā zvejas laikā zvejas laime.
/B. Skuja, Salacgrīva, "Zvej-
nieku Vēstn.", 1930, 18./


8786. Pa gavēņa laiku staigā ap-
kārt burvji un raganas un apcērp
aitām galvas, no kā aitas sāk nīkt.
/P. Š., Rauna. K. Pavasare,
Mujāni./


8787. Gavēņa laikā atrodot kū-
tīs vai nu asinis izlietas, vai jēlas
gaļas gabaliņu nomestu, vai arī ai-
tām uz galvas vilnu izcirptu. To
darot burvji un raganas, otram
ļaunu vēlēdami.
/A. Bīlenšteina rokrasts, Lubāna./


8788. Gavēnī kaut kur noliek
olu un licējs saka: "Citu gadu tu
man nes alus mucu!"
/K. Jansons, Plāņi./


8789. Gavēnī nedrīkst ne vistas
olu, ne citu kādu nešļavu nest uz
nāburgiem. Ja kāds tā dara, kaut
arī tikai pa jokam, tad tam jāpa-
liek par burvi vai raganu un visu
mūžu gavēnī jāskraida ar nešļa-
vām.
/E. Zommere, Rauna./


8790. Gavēņa piektdienā varot
otra druvas noskaust, ja vīzē ielie-
kot olu, velkot pa nāburga tīrumu
un dziedot: "Lai zaļo puri, meži,
Lai dzēltā tīrumiņi."
/K. Jansons, Gatarta./


8791. Kas gavēņa laikā kaut ko
atrod, atradumu nedrīkst piesavi-
nāties, jo atrastās lietas ir burvju
un raganu apburtas. Kas neievēro
šos vārdus gavēņa laikā, var krist
lielā nelaimē: atrasto prievītu ap-
siedams ap kāju, var dabūt lielas
kāju sāpes, bet atrastas ēdamas lie-
tas ēdot, var dabūt kādu iekšķīgu
slimību, pat nomirt.
/K. Matisons, Talsi./


8792. Ja gavēņu piektdienā at-
rod uz ceļa kādu mantiņu, tad to
nevajagot jemt augšā, jo esot no-
burta.
/A. Zebuliņš, Vidriži./


8793. Gavēņa ceturtdienas vaka-
ros bez saules jāmazgā tādi mazi
bērni, kuriem no dzimšanas ir kā-
das kaites, p. p. čūskas vaina un
citas līdzīgas. Sevišķi der tos suti-
nāt ar skudru pūli.
/E. Zommere, Rauna./


8794. Gavēņa piektdienās ķer
zalšus un čūskas, liek tos grauzdē-
tus jeb arī dzīvus brandvīnā un sa-
taisa tā cilvēkiem un lopiem zāles.
/A. Bīlenšteina rokraksts./


8795. Gavēnī vajaga trīs reizes
iespļaudīt skudru pūlī, tad vasarā
saulē nenodegot.
/E. Zommere, Rauna./


8796. Gavēņa laikā šur tur re-
dzams, tā sauktais, raganas vē-
miens. Pie kurām mājām tas ir,
tur būs nelaime, bet ja to sadedzi-
na, tad ragana pati saslimst.
/K. Corbiks, Jelgava./


8797. Piektā gavēnī jāber vistas
sūdi ugunī, lai raganas neapbur
mājas.
/A. Rulle, Ciecere./


8798. Pirmo gavēņu piektdienas
nakti raganas izcērp aitām galvas
vidu.
/J. A. Jansons, Piņķi./


8799. Gavēņa piektdienās bite-
niekiem jāiet citu kūtī aitas cirpt.
Griež 3 griezienus ap galvu, tad
bites labi izdodas.
/A. Vikmane, Liepupe./


8800. Dravniekiem gavēnī jāap-
cērpj aitām pie ausīm vilna, tad
bites labāk izdodas.
/J. Jurjāns, Jaungulbene./


8801. Ja gavēnī cirpulis govij
asti nogriež, tad to govi vasarā utis
ēd.
/J. Jansons, Plāņi./

8802. Tie, kas gavēnī apcērpot
aitas, tie esot bitenieki.
/K. Veinberga, Aumeisteri./


8803. Gavēņu laikā draviniekiem
jāiet uz kaimiņiem un viņu (šo) ai-
tām jāapcērpj galvas, tad ar šo vil-
nu jāaizbaksta stropi, - bites labi
padosies.
/J. A. Jansons./


8804. Gavēnī bitnieki skrējuši
aitas cirpdami un no sacirptās vil-
nas adījuši cimdus, lai bites labi
padotos.
/H. Skujiņš, Aumeisteri./

8805. Biteniekiem gavēnī jāiet
paslepen cita kūtī un jānocērpj ai-
tai galva, no tās vilnas jānoada
cimdi un jāvelk rokā, kad iet bišu
kāpt, tad bites nekož.
/E. Laime, Tirza./


8806. Gavēņa piektdienu naktīs
dravniekiem vajaga piezagt aitu
galvas sprogas, noadīt no tām cim-
dus un vilkt tos rokās, ejot pie bi-
tēm, jo tad bites iet labi uz rokas.
/E. Jēpe, Palsmane./


8807. Gavēņu laikā jāiet kaimi-
ņu kūtī aitas cirpt, tad bites daudz
medus dos.
/E. Skarnele, Kalncempji./


8808. Zvejnieki gājuši gavēnī,
Lielās piektdienas naktī, kā arī ad-
ventes laikā un vecā gada vakarā
citu kūtīs par nakti apcirpt aitas.
Parasti izdarīti trīs griezieni uz
galvas, starp ausīm un pie vaigiem.
Šā iegūto vilnu vērpj tīklu dzijās,
vai arī liek tīklu olās.
/B. Skuja, Salacgrīva. "Zvej-
nieku Vēstn." , 1930, 19./


8809. Pēdējā gavēņa nedēļā uz
otru māju zagšis jāaiznes un tur
jānoliek maizes garozas un tai vie-
tā jāatnes atpakaļ smiltis, lai otrā
mājā maizes (nav) nebūtu.
/K. Jansons, Plāņi./


8810. Gavēņa laikā vajagot vien-
mēr naudu turēt klāt, tad neviens
nevarot apburt.
/A. Zebuliņš, Vidriži./


8811. Gavēņa piektdienā ābelei
jāuzkar vīriešu bikses; tad būs
daudz ābolu.
/N. Saperovs, Vecpiebalga./


8812. Saimniekam gavēnī uz slo-
tas kāta jāapjāj sava robeža, lai
skauģi nevar druvām ļauna pada-
rīt.
/K. Jansons, Plāņi./

8813. Septiņas gavēņa svētdie-
nas vajagot kalt arklu, tad, kur ar
to arot, tur labība augot tāda, ka
no vienas vārpas izbirstot pūrs
graudu.
/K. Corbiks, Līvbērze./


8814. Gavēņa piektdienās Zvār-
des saimnieki kaļ savus lemešus.
/A. Bīlenšteina rokraksts, Auce./


8815. Ja gavēņa laikā slauka
griestus, tad piemājo lietuvēni.
/A. L. Puškaitis./


VIII. Gavēnī baidās no svešiem ļaudīm un
svešām lietām.

8816. Gavēņu laikā raganas ap-
kārt skraidot, tāpēc tad nedrīkst
svešus cilvēkus kūtī pie lopiem
laist.
/I. Jansons, Īle./


8817. Svešus cilvēkus nevajaga
gavēnī kūtī laist, tad kustoņi var
palikt slimi.
/M. Eglīte, Vijciems./


8818. Gavēņu piektdienās neva-
jaga laist svešus cilvēkus stallī, lai
nesabur lopus.
/M. Sils, Nīca./


8819. Gavēnī nedrīkst sveša cil-
vēka kūtī laist, lai lopiem nelaime
nenotiek.
/E. Laime, Tirza./


8820. Ja gavēnī svešs cilvēks
prasa dzert, nevajaga dot, jo tas ir
burvis.
/J. A. Jansons, Jaunrauna./

8821. Gavēnī svešus cilvēkus ne-
drīkst iebilst (uzrunāt).
/K. Jansons, Plāņi./


8822. Gavēņa piektdienās nevē-
las, ka kaimiņi nāk sērst.
/A. Bīlenšteina rokraksts, Zvārde./


8823. Gavēnī nedrīkst dot lab-
dienu, bet tai vietā jāsaka tik:
"Dievs palīdz!" Ja kāds dod lab-
dienu, tad jāatbild: "Dirs spaļus!"
[Sal. šķavas.]
/K. Jansons, Plāņi./


8824. Gavēnī labas dienas neat-
ņemot, lai nekāds sliktums kusto-
ņos nenotiktu.
/J. Jansons, Plāņi./


8825. Gavēnī cilvēku caur logu
neuzbilst (neuzrunā).
/K. Jansons, Plāņi./

8826. Kad gavēnī caur logu ru-
nājas, tad vilki mājā nāk.
/Z. Prauliņš, Aumeisteri./


8827. Kas gavēnī no ārpuses
skatās caur istabas logu, tam va-
sarā ausis sāp.
/K. Jansons, Plāņi./


8828. Gavēnī zemē dabūtas
mantas nedrīkst augšā ņemt.
/K. Jansons, Plāņi./

8829. Gavēnī sāli neaizdod.
/K. Jansons, Plāņi./

8830. Pa gavēņa piektdienām
nevajaga no mājām neko izdot ; ja
izdod, tad raganas var ko padarīt.
/A. Bunks, Nīca./


8831. Gavēņa laikā nevajaga ot-
ram dot uguni un sāli, jo viņš ar
to var devēju noburt.
/M. Velvele, Straupe./


8832. Gavēnī nedrīkst uguni no
mājas projām dot, tad mājā nelai-
me notiek.
/E. Laime, Tirza./

8833. Ja gavēnī bērns vārnu vai
žagatu uzbilst, rāda, tad tam saka:
"Iekodies astē!"
/K. Jansons, Plāņi./


IX. Gavēņa sakars ar zirgu.

8834. 1789. g. Pavārda Matīss
[griežas pie Griezes draudzes mācī-
tāja, jo viņam] gavēņa naktī asina
kukuls iekš zirgu staļļa ir ielikts.
/Kurzemes draudzes chronikas II, 122./


8835. Gavēnī burvis saviem zir-
giem karklēs ieslien stāvus garo
salmu gabalu un zirgiem ir rene
pār gūžām.
/K. Jansons, Vijciems./


X. Gavēņa sakars ar lopiem.

8836. Gavēnī uz kūts durvīm uz-
liek appušķotu koka krustiņu, lai
raganas lopiem nekā nevar pada-
rīt.
/E. Laime, Tirza./


8837. Gavēņa laikā vajagot nest
pīleņģus kūtī, jo citādi varot no-
burt lopus.
/P. Eglīte, Priekuļi./


8838. Mana māte mirdama mani
mācīja, lai gavēņu piektdienās pie-
nu nekad nevārot, nedz arī istabu
slaukot, tad lopi arvien pienu pa-
pilnam došot.
/Latv. Av. 1857, 102./


8839. Gavēņu pirmo piektdienu
vajaga dot lopiem dažādas zāles,
piemēram, skauģa pulveri, tad ne-
notiek nekāds ļaunums ar lopiem.
/M. Ķaupelis, Nīca./


8840. Gavēņa laikā vajaga sala-
sīt zaķu spiras, piemest govu dzē-
rienam un dot govīm dzert.
/E. Baltiņš, Raiskums./


8841. Gavēnī govīm ar pelniem
mugura jānobārsta, lai tās vasarā
nebizo.
/K. Jansons, Plāņi./


8842. Katrā gavēņu piektdienā
govīm ar sniegu jāpārvelk par mu-
guru, tad viņas bizu laikā nebizo.
/P. Zeltiņa, Jaunpils./


8843. Gavēnī jāieber sāls kādā
kulītē, kura tad jāapvelk ap mā-
jas robežu, lai vasarā lopi nebizo.
/K. Jansons, Plāņi./


8844. Gavēnī jāsakrāj maizes sa-
kašņi (abrkaši) un Lielās piektdie-
nas rītā jāiedod govīm, lai tās ne-
varētu noburt.
/K. Jansons, Plāņi./


8845. Gaveņa piektdienās neva-
jagot rīkoties ar šnorīm, tad paka-
roties kāds lops.
/J. Fleišers, Skrunda./


8846. Gavēņu ceturtdienā ne-
drīkst vilnu vērpt, tad aitas nepa-
dosies.
/Z. Lāce, Veclaicene./

8847. Gavēņu laikā ceturtdienās
nevajaga vērpt, tad kustoņi neizdo-
das.
/A. Bulēne, Rīga./


XI. Gavēņa sakars ar labību.

8848. Pa gavēņa laiku nedrīkst
vakaros uguni dedzināt, lai rudzi
nemūk no lauka mežā. Sevišķi tas
jāievēro, ja rudzi ir pliki, tad ne-
drīkst pat ne pīpi aizpīpot.
/A. Zavicka, Sātiņi./


8849. Pa gavēņu laiku nedrīkst
sējējs aizkart grāpi jeb no tā ēst,
jo tad augot melnplaukas jeb pūļi
labībā.
/R. Straudovskis, Lielplatone./


8850. Gavēņa laikā puisieši ne-
drīkst iet ķēķī pie katla, jo tad
miežiem aug melnas vārpas.
/Fr. Vinba, Jaunpiebalga./


8851. Ja vīrieši gavēnī no poda
ēd, tad tīrumā aug melnas vārpas.
/E. Laime, Tirza./


8852. Ja gavēņa laikā mazgā
muti kaklā, tad mute paliek mel-
na un meitām brūtgāni ir ar mel-
nām bārdām.
/V. Joāss, Lubāna./


8853. Gavēņu piektdienā jāpār-
brauc par tīrumu ar grābekli, tad
nezāles neaugs tīrumā.
/K. Krastiņš, Jaunpiebalga./


8854. Ja gavēnī vīrieši ēdot no
podiņa, tad zaķi ēdot miežus.
/H. Lindbergs, Veselauska./


8855. Gavēņu vakarā jābraukā
pa ceļu, lai aug gari lini.
/A. Brāka, Meirāni./


XII. Gavēņa sakars ar uguni.

8856. Ja gavēnī ir sniegs nogā-
jis un ežas ir plikas, tad vakaros
nav brīvu mājā uguni nest, kas
kaitē laukiem.
/A. Bīlenšteina man., Puze,
1862./


8857. Gavēnī cits citam nedevu-
ši no mājas uguns, lai sējumi neiz-
degot. [Sal. sējas laiks.]
/A. Ģēģeris, Vecpiebalga./


8858. Gavēņu un veļu laikā ne-
drīkst dot uguni viņu (citai) mā-
tei.
/A. Žeibe./


8859. No kuras mājas gavēņu
laikā citam izdodot uguni, tur cū-
kas krītot un aitas nīkstot.
/K. Šilings, 1832. g., Tirza./

8860. Ja gavēnī bāž žagarus
krāsnī ačgārni, tad arī bērni dzem
ačgārni.
/K. Jansons, Plāņi./


XIII. Gavēņu sakars ar plinti.

8861. Gavēnī plintes stobrā ie-
bāž čūskas galvu, lai plinte ir ko-
dīga. [Sal. plinte.]
/K. Jansons, Plāņi./


XIV. Gavēņu sakars ar čūskām.

8862. Gavēņa piektdienās neva-
jaga žagarus vest no meža mājā.
Cik žagaru koku tad pārvedīs, tik
čūsku vēlāk pārvilkies mājā. Lai
tas nenotiktu, tad viens žagars no
vezuma jāizvelk laukā un jāsviež
uz meža pusi atpakaļ, nosakot:
"Visi pužekļi uz mežu!"
/F. Brīvzemnieks, 1881. VI, 200./


8863. Gavēņu piektdienās ne-
drīkst vest žagarus no meža, jo tad
nāk čūskas pakaļ. Tāpat nedrīkst
mēslus no laidara vest, tad lopi ne-
ieodas, maizi cept, jo tad tā pel,
piena spainīšus mazgāt, tad piens
pelē, griestus slaucīt, tad rodas
daudz mušu un zirnekļu tīklu.
/I. Jansons, Īle./

8864. Gavēņa laikā ceturtdienās
un piektdienās nedrīkst nekā nest
no meža mājā, jo tad nākot mūdži
pakaļ, dažādi siseņi, tārpi, čūskas.
/G. Pols, Baldone./


8865. Gavēņu piektdienās ne-
drīkst nekā vest no meža mājā, jo
tad vasaru visādi smūdži un garās
nāk mājā.
/E. bērziņa, Mārsnēni./

8866. Gavēņa piektdienā nevar
malku un žagarus mājās vest, jo
tad nākot mājās čūskas zalkši un
citi kustoņi.
/P. Iklavs, Saliena./


8867. Gavēņa piektdienās nav
brīv ne malku, ne žagarus no meža
mājā vest, jo tad čūskas nāk
mājā.
/J. A. Jansons, Tukums. A.
Bīlenšteina man., Puze. 1862./


8868. Gavēņa piektdienā ne-
drīkst no meža nest žagarus mājā,
lai vasaru mājās čūskas nenāktu.
/J. A. Jansons. K. Corbiks,
Līvbērze./


8869. Gavēņu nedēļas piektdienā
nedrīkst vest no meža žagarus mā-
jās, jo vasarā žagaru vietā nāks
čūskas.
/J. A. Jansons, Nītaure./


8870. Gavēnī nedrīkst kokus no
meža nest mājā, lai vasaru mājās
nenāktu čūskas.
/J. A. Jansons, Valka./


8871. Gavēņa laikā, ceturtdienās
un piektdienās, nedrīkst no meža
nekā mājā nest, citādi laidaros ie-
viešas čūskas.
/J. Ceplenieks, Māņticība.
Austrums, 1889./


8872. Gavēņa laikā piektdienās
nedrīkst no meža zaļumus nest mā-
jās, tad čūskas nāk mājās.
/A. Bulle, Zvārde./

8873. Ja gavēņa ceturtdienās iet
uz mežu vai ved žagarus mājās,
tad nāk daudz čūsku mājās.
/A. L.-Puškaitis./


8874. Gavēņa piektdienās neva-
jaga malku un žagarus vest no me-
ža, jo tad čūskas nāk mājā, tāpat
vispār gavēnī nevajaga nest no me-
ža mētras vai staipekņus.
/E. Aizpurve, Lubāna./

8875. Ja gavēņa piektdienā pār-
nes no meža kādu koku, tad pava-
sarī lien čūskas sētā.
/J. Fleišers, Skrunda./


8876. Ja gavēnu piektdienā no
meža ko pārnes, tad mūdži nāk
mājās.
/A. Veiss, Penkule./


8877. Ja gavēņu mēnesī nes mā-
jās vices, tad nākot uz mājām
zalkši.
/I. Upenieks, Skrunda./


8878. Pa gavēni nevajag no me-
ža staipekļus nest, tad čūskas nāk
mājās.
/R. Bērziņš, Džūkste./

8879. Gavēnī nevajag valga no
zemes augšā ņemt, lai vasarā čūs-
ku neredz.
/K. Jansons, Plāņi./


8880. Ja gavēņa piektdienās ved
žagarus mājā, tad vasarā nāk čūs-
kas mājā; bet ja tanīs dienās ved
lielus bluķus mājā, tad augs cūkas
kā bluķi.
/Atbalss k. 1897. K. Kleķeris,
Skujene./


8881. Gavēņa piektdienās ne-
drīkst žagarus no meža vest mājā;
ja ved, tad vasarā žagaros būs
čūskas. Daži atstāj žagaru vezumu
ārpus mājas neizkrautu un tik otrā
dienā ieved pagalmā un izkrauj.
/J. E., 1889. Valmiera./


8882. Ja grib izsargāties no čūs-
kām, tad gavēņa laikā vajaga pa-
ņemt pīlādža rungu un ačgārniski
vilkt uz mežu un tur atstāt.
/E. Aizpurve, Lubāna./


8883. Ja gavēnī ved žagarus mā-
jā, tad vezumu sakraujot, trīs ža-
gari jāatstāj mežā, lai zalkši nelien
mājās.
/J. Cinovskis, Snēpele./


8884. Ja gavēņa piektdienās
kaut kas pārnests no meža, tad, lai
vasarā nenāktu čūskas mājās, va-
jaga nomizot kārkla stibiņu, to ar
tievo galu pa priekšu vilkt uz mežu
un tur sadedzināt.
/H. Siliņa, Penkule./


8885. Kad gavēņu nedēļu
piektdienās un rāpuļu dienās mā-
jās no meža nes kokus, zarus u.
t. t., tad mājās nāks rāpuļi: čūskas
un citi.
/G. Stankeviča, Vecgulbene./


8886. Gavēņu laikā nevajaga
čūsku pieminēt, tad visu vasaru ne-
gadīsies ar čūsku sastapties.
/J. Širmanis, Vilzēni./


8887. Gavēņa laikā nedrīkst pie-
minēt čūsku, tad vasarā mājās sa-
nākot daudz čūsku.
/E. Kampare, Valmiera./


8888. Ja gavēnī čūsku piemin,
tad vasaru pulka rādās.
/E. Bērziņa, Mārsnēni./

8889. Ja gavēņa laikā runā par
čūskām, tad tās vasarā daudz rā-
dās.
/M. Pelēce, Cirsti./

8890. Gavēņa laikā nedrīkst (pie-
minēt) atminēt čūskas, tad tai ga-
dā jāredz daudz čūskas.
/T. Dzintarkalns, Talsi./


8891. Gavēnī nevar čūskas pie-
minēt, tad viņas nāk mājās.
/R. Bērziņš, Džūkste. J. Trei-
mans, Bērze./


8892. Kad gavēnī otru (no) ap-
sauc par čūsku, tad mājās čūskas
rodas.
/J. Treimans, Bērze./


8893. Gavēnī jāiedomājas, ka
neredzēs tārpu (čūsku), tad tie-
šām visu vasaru neredzēšot.
/O. Darbiņš, Birži./


8894. Ja gavēņu laikā piemin
čūsku, tad vasarā redz daudz
čūsku.
/V. Holemane, Vandzene./

8895. Gavēņa laikā nevar čūs-
kas pieminēt, tad tās nāk mājās.
/E. Aizpurve, Lubāna./

8896. Gavēnī nedrīkst runāt par
čūsķam, lai tās nerādās.
/V. Joāss, Lubāna./


8897. Gavēņa laikā nevar pie-
minēt čūskas, lai nelien mājās.
/E. Zirnītis, Lubāna./


8898. Gavēņa piektdienu jāēd
nevārīta gaļa, tad odzes neiekož.
/J. Banazis, Nīca./


8899. Pa gavēņa piektdienām
nevajaga vērpt, šūt un spoles tīt;
ja to dara vasarā redz daudz
ķirmiņus (čūskas).
/A. Bunks, Nīca./


8900. Gavēņu piektdienās vajag
ēst gaļu, lai neredz ķirmiņus (čūs-
kas).
/M. Sils, Nīca./


8901. Gavēnī par desām neru-
nā, lai čūskas nerādās.
/K. Jansons, Viļāni./


8902. Gavēnī nedrīkst ne taisīt,
ne arī daudzināt desas, jo tad
čūskas rādās.
/M. Igaune, Galgauska./


8903. Ja gavēnī desas taisa, tad
čūskas daudz rādoties.
/V. Joāss, Lubāna./


8904. Gavēņu piektdienās ne-
drīkst arī auklas vīt, nedz valgus
griezt, citādi vasarā visur būšot
čūskas redzamas.
/J. E., 1889. Valmiera./

8905. Gavēņu piektdienās ne-
drīkst auklas vīt, nedz valgus
griezt, citādi vasarā būšot visur
čūskas redzamas.
/I. Anševica, Piebalga./


8906. Ja gavēnī ir kaut kas nests
no meža mājā, tad Lielās piektdie-
nas rītā priekš saules jāsaslauka
visi gruži un jānones mežā, tikai
tad nekas mājās nenākot.
/G. Pols, Baldone./


8907. Gavēņu laikā piektdienās
nedrīkst žagarus vest, tad čūskas
nāks mājās; ja arī tas izdarīts, tad
Lielā piektdienā jāiznes kāds ža-
gars atpakaļ.
/A. Bulēne, Rīga./


8908. Gavēņu piektdienās nevar
mežā braukt, jo tad nāk mūdži mā-
jās. Bet no viņiem var izsargāties,
ja liek pirmo žagaru ačgārniski.
/R. Bērziņš, Džūkste./

8909. Gavēņa trešdienās un
piektdienās nevar žagarus mājā
nest, lai čūskas nenāk mājā. Ja
tomēr žagari ir jāved, tad vienu
žagaru vajaga atsviest atmuguriski
uz meža pusi.
/P. Š., Rauna./


8910. Gavēņu piektdienās nevar
neko no meža mājās nest, tad mā-
jās nāk čūskas. Ja nu tas ir pada-
rīts, tad Lielā piektdienā no at-
vestā kaut kas jāiznes uz mežu at-
pakaļ.
/A. Tidriķe, Pabažu jūrmala./


8911. Pa gavēņa laiku jāvelk pī-
lādžu runga ačgārniski uz mežu,
tad nenāk zalkši mājās.
/R. Bērziņš, Džūkste./


8912. Lai čūskas nerādītos va-
sarā, tad gavēņa piektdienā jāku-
rina krāsns un jāsaka: "Ta ta laba
zušu cepšana!"
/N. Valdmanis, Vecpiebalga./


XV. Gavēņa sakars ar žurkām, zvirbuļiem
un mušām.

8913. Kad gavēnī nes mētras
mājā, tad nav mūdžu mājās.
/R. Bērziņš, Džūkste./


8914. Lai mušas neaugtu, tad
pirmajā gavēņa piektdienā jāsāk
vīt valgs; katru gavēņa piektdienu
valgs jāvij tālāk no tās pašas ko-
deļas; beidzamajā piektdienā jā-
beidz vīt un (ar) novītais valgs jā-
vīcina pa istabu.
/E. Laime, Tirza./


8915. Pa trim gavēņu piektdie-
nām vajaga nopīt mazu pātadziņu,
ceturtā piektdienā vajaga iet ap
laukiem un mājām un pērt zemi
ar pātadziņu, tad neviens mūdzis
tai gadā nenāks mājās.
/R. Bērziņš, Džūkste./


8916. Pirmā gavēņa piektdienā
pātaga jānovij un Lielā piektdienā
ar to visi istabas kakti jāaizkuļ, lai
žurku un mūsu nav.
/K. Jansons, Plāņi./


8917. Sešas gavēņu piektdienas
vajagot pātagu vīt un Lielo piekt-
dienas rītu pabeigt un visas pa-
spārnes izbakstīt un uz krustceļu
aiznest, tad žurkas atstājot mājas.
Varot arī kaimiņam uzlaist, ja pār-
sviežot pātagu pār robežu.
/F. Pārups, Zante./


8918. Kad trīs gavēņa vakarus
vij pātagu un ar to izkapā tās vie-
tas, kur žurkas skraida, tad viņas
visas ir projām.
/J. Treimans, Bērze./


8919. Gavēnī vajaga paņemt slo-
tu un apiet ar viņu visapkārt sa-
viem laukiem, pēc tam pārsviest
slotu pār plecu un neskatīties at-
pakaļ, kur tā nokrīt, - tad zvir-
buļi neēd labību.
/K. Corbiks, Līvbērze./


8920. Ja gavēnī pirts slotu ap-
nes visapkārt labības tīrumam un,
neskatoties atpakaļ, pārmet par
plecu, tad zvirbuļi nenoēd labību.
/P. Āboliņa, Jelgava./


8921. Gavēnī malcienā (malk-
cirsnī) jāsagramsta skaidas un jā-
aiznes uz otra nāburga tīrumu, lai
pašu mājā vasarā nebūtu daudz
mušu.
/K. Jansons, Plāņi./


8922. Ja gavēņa laikā nospiež
vienu mušu, tad vasarā būs simts
mušu mazāk.
/V. Spandegs, Pociems./


8923. Gavēnī meitai jānoslauka
ar slotu kūts griesti, un šie netī-
rumi tad saimniecei jāiemet pies-
tā. Kamēr saimniece ķēķa durvīs
grūž piestā mēslus, tikmēr meitai
trīs reiz jāpārkāpj par slotu, uz
kuras tad trīs reiz jājāj ap istabu
un katrreiz jāprasa: "Ko tur
grūd?" Saimniecei jāatbild: "Mū-
sas." Tad nākamā vasarā nebūs
daudz mūsu.
/K. Jansons, Plāņi./


8924. Gavēņa piektdienās priekš
saules lēkšanas jāslauka istaba un
mēsli jāsviež upē jeb jāpārnes pār
robežu, lai mušas neaug.
/A. Bīlenšteina rokraksts, Jaunauce./


8925. Gavēnī nevajag griestus
slaucīt, lai vasaru mušas neaug.
/A. Būmanis, Pampāļi./


8926. Gavēnī vajag iebāzt pu-
delē čūsku un turēt istabā, tad va-
sarā nav mušu.
/L. Rone, Ikšķile./


8927. Gavēņa laikā nedrīkst
griestus slaucīt, tikai Lieldienas
sestdienā drīkst, - tad vasarā nav
mušu.
/A. Bulle, Zvārde./


8928. Gavēņa ceturtdienās va-
karos nevajag uguni dedzināt; ja
nededzina, tad visu vasaru nav
mušu.
/A. Bunks, Nīca./


8929. Ja gavēņa ceturtdienā (Za-
ļā) ar sietiņu ko sijā, tad daudz
mušu mājās.
/L. Berkholce, Vaive./


8930. Pa gavēni sietus noglabā
tumšā vietā un arī griestus neslau-
ka, tad arī vasaru mušas neronas
istabā.
/J. Cinovskis, Snēpele./


8931. Ja gavēņa piektdienās sijā
ar sietu, tad aug mušas.
/A. Bīlenšteina rokraksts, Auce./


8932. Gavēņu laikā nevajaga
slaucīt istabai griestus, jo tad mu-
šas krītot acīs.
/I. Upenieks, Skrunda./


XVI. Gavēņa sakars ar vanagu un vilku.

8933. Gavēņu piektdienās, kad
iedzenot mežā otrādi ķīli malkas
pagalē un šo pagali pārnesot mā-
jā, tad vanags visas vistas aiznesot.
/P. Iklavs, Saliena./


8934. Ja gavēņu piektdienās sie-
vas pārnes kādu kociņu no meža
un bērni pūš stabulīti, tad iznīkst
zosis.
/A. Bīlenšteina rokraksts, Auce./

8935. Ja gavēnī vilku piemin,
tad tas vasaru jērus nes prom.
/E. Zirnītis, Lubāna./


8936. Gavēņu piektdienā ne-
drīkst vest no meža žagarus, jo
tad vilki nākot mājās.
/E. Bērziņš, Sidgunda./