ĢERTRŪDES DIENA.
I. Ģertrūdes dienas
sakars ar vis ādiem kukaiņiem, tārpiem, zvirbuļiem,
pelēm, lāčiem un vilkiem.
II. Ģertrūdes dienas sakars ar mušām.
III. Ģertrūdes dienas sakars ar utīm
un blusām
IV.Ģertrūdes dienas sakars ar bitēm.
V. Ģertrūdes dienas sakars ar čūskām.
VI. Ģertrūdes dienas sakars ar govīm.
VII. Ģertrūdes dienas sakars ar cūkām.
VIII. Ģertrūdes dienas sakars ar kāpostiem.
IX. Ģertrūdes dienas sakars ar sēšanu.
I. Ģertrūdes dienas
sakars ar vis ādiem kukaiņiem, tārpiem, zvirbuļiem,
pelēm, lāčiem un vilkiem.
9863. Ģērdas un Bindas jeb matiņu dienu
sauc par kusto-
ņu dienām; kas tās nesvētī, tam kustoņi
noēdīšot
tīruma un dārza augļus.
/K. Šilings, 1832.g., Tirza./
9864. Ģertrūdes dienā nevarot neko
stādīt, tad kukaiņi
visu noēdot. /A. Gulbe, Burtnieki./
9865. Tanī dienā, kad iekrīt Ģēdrūtes
diena, nedrīkst
nekā stādīt, lai kukaiņi dārzājus
neēd.
/K. Biša, Vijciems./
9866. Ģedrūtes dienās (piem., ja Ģedrūte
pirmdien, tad
visas pirmdienas ir Ģ. dienas) neko nedrīkst stā-
dīt, tad visu tārpi apēd, jo tanīs dienās
čūskas
pamostas. /M. Bukava, Valmiera./
9867. 17. marta dienu sauc Apukalnā un Jaunrozē
par
Ģērdaci un par kustoņu dienu. Šai dienā
visi kus-
toņi ceļoties augšā, kuri bija sastinguši ziemas
miegā. Tautā šur tur vēl šo baltu dienu domā,
ka
līdz šai dienai neviens kustonis nepamostoties no
sava ziemas miega, lai būtu cik silts laiks bū-
dams. Šo dienu visi tādi kustoņi gaidīt gaidot,
lai pamostos. Šai dienā sākot parādīties bites
ārpus tropa, skudres ārpus pūļa, lācis beidzot
savu ķepu zīst, kāpdamies augšā no savas migas.
/D. Ozoliņš, Jaunroze./
9868. Ģertrūde pamodinot pa ziemu snaudošos
kustoņus, un
ko viņa neiespējot, to pamodinot viņas biedrs,
sirmais, bet spēcīgais Benedikts. Tas apgriežot
pat stipro lāci uz otriem sāniem.
/Balss, 1886, 18./
9869. Ģēdracī ēkās nevelējoties,
jo tad labajiem kusto-
ņiem galvas sasitot, kad visi augšā ceļoties.
/K. Ozoliņa, Jaunroze./
9870. Ja Ģērdacī laukā velējoties,
tad sadauzot galvas
visiem ļauniem kustoņiem: odiem, mušām u. c.
/P. Jurģis jun., Jaunroze./
9871. Kad Ģērdača rītā
deviņas reizes dzirnavas riņķī
griež, tad ļauniem kukaiņiem samaļ galvas.
/K. Rozenbergs, Jaunroze./
9872. Ģērdača rītā vajagot
makšķerēm skaistas griezt,
tad ar to makšķerējot zivis labi ķeroties.
/K. Rozenbergs, Jaunroze./
9873. Ģertrūdes dienā priekš saules
jāiet art, tak kurm-
ju nebūs. /A. Bulēne,Rīga./
9874. Ģertrūdes dienas rītā
priekš saules lēkšanas jā-
aizdzen visi zvirbuļi no mājas prom, tad zvirbuļi
neknābj graudus no kaņepēm ārā.
/A. Bulle, Burtnieki./
9875. Kas Ģērdača rītā
ilgi guļot, tam lācis savu miegu
atdodot. /F. Kraujš, Jaunroze./
9876. Kas Ģērdacī galvu sukājot,
to lācis saplēšot.
/T. Lode, Jaunroze./
9877. Kad Ģērdacī villu vērpjot, tad vasarā
vilki aitas
kožot. /T. Lode, Jaunroze./
9878. Ģertrūdes dienā jeb Ģērdā
(17. martā) nedrīkst
vilnu vērpt; ja to dara, tad vilki aitas kož.
/Aizkrācnieks, Tirza./
9879. Ģertrūtes dienā nedrīkst
vīt auklu un visādus
valgus, tad tanī vasarā redz pulka tārpu.
/K. Bika, Gaujiena./
9880. Ja Ģertrūdes dienā šuj,
tad vasaru kurmji izraks
dārzu. /K. Bruņinieks, Sēme./
II. Ģertrūdes dienas sakars ar mušām.
9881. Ģertrūdes dienā priekš saules
istaba tīri jāiz-
slauka, tad mājā nenāk mušas. Nav brīvu no
meža
nekā mājās vest, citādi mājās nāk
čūskas.
/E. Gaile, Trikāta un Rūjiena./
9882. Ģertrūdes dienā jānoslauka
kūts griesti un sienas,
lai mušas neaug. [Sal. mušas.]
/V. Spandegs, Pociems./
9883. Ģertrūdes dienā agri no rīta
jāiet kūtij griestus
slaucīt, lai vasarā govīm mušas nekož.
/A. Upmane, Jaungulbene./
9884. Ģertrūtē vajaga priekš
saules lēkšanas noslaucīt
kūtij griestus un sienas, bet mēslus nest un pār-
bērt pāri robežai. Uz māju nākot neskatīties
at-
pakaļ, tad vasaru kūtī nav mušu.
/E. Auziņa, Liepa./
9885. Ģēdurtas rītā priekš
saules jāizslauka istaba un
mēsli jāaiznes uz nāburgu robežu, lai vasaru mu-
šas nav istabā. /K. Corbiks, Burtnieki./
9886. Ģetrūdes dienā (17. martā)
vajag izslaucīt ista-
bas un noslaucīt griestus un vajag slaucīt pa
durvīm ārā, tad vasarā nebūs mušu.
/V. Rozīte, Umurga./
9887. Ģērdas dienas rītā priekš
saules uzlēkšanas jāno-
slauka kūts griesti un mēsli jāaiznes uz krustce-
ļu, jāsviež pār plecu un jāsaka: "Tiš,
mūsas, uz
nāburgiem!" /K. Jansons, Skulte./
9888. Kas grib, lai mušas mājā nedzīvo,
jeb ja grib
daudz mušu iznīcināt, tad vajaga Ģērdača
rītā
priekš saules lēkšanas mušas malt uz roku dzirna-
vām. Vienam jāgriež dzirnavas trīs reiz riņķī,
lai
labi rūc, un otram, aiz aiztaisītām durvīm stāvot
jāprasa: "Ko tu tur mal?" Dzirnavu griezējam jāat-
bild: "Mušas maļu." Aiz durvīm stāvošais
atkal sa-
ka: "Mal, mal, ka vari samalt!" Tā tas darāms trīs
reizes no vietas, tad tai gadā neviena muša mājā
nedzīvos. /K. Saliņš, Jaunroze./
9889. Ģērdača rītā esot
mušas jāsamaļ, tad viņas tai ga-
dā ēdienā nekrītot. /E. Cikuse, Jaunroze./
9890. Agri no rīta jāizslauka mūsas
no istabām un kūtīm,
vakarā jāgrūž piestā un trīs reiz ap
istabu skrie-
not jāvaicā: "Māsiņ, ko tu grūd?"
Jāatbild: "Mū-
sas grūžu." /J. E., 1889, Valmiera./
9891. Ģertrūdes dienā no istabas un
kūtīm rītā agri mu-
šas jāizslauka. Vakarā tās jāgrūž
piestā un trīs
reiz ap istabu skrienot jāvaicā: "Māsiņ,
ko tu tur
grūd?" Jāatbild: "Mušas grūžu."
/J. E., Valmiera./
9892. Vērpt šai dienā nedrīkst;
ja vērpj, tad vasarā no
mušām nevar glābties. Arī slotas un grozus nedrīkst
istabā turēt. /J. E., 1889, Valmiera./
9893. Ģērdas dienā no ēku
griestiem jāsaslauka mēsli,
kuri priekš saules jāaiznes par 3 māju robežām,
lai vasarā mūsu nebūtu. /K. Jansons, Plāņi./
III. Ģertrūdes dienas
sakars ar utīm un blusām
.
9894. Ģērdača rītā priekš gaismas
jāizslauka istaba, tad
blusas neaugot. /E. Cikuse, Jaunroze./
9895. Ģertrūdes vai Māras dienas rītā
pirms saules lēk-
šanas vajag slaucīt griestus, tad neaugs blusas un
mušas. /A. Bulle, Burtnieki./
9896. Kad Ģērdacī galvu sukājot,
tad galvā augot daudz
vutu (utu). /K. Jurģis, Jaunroze./
IV.Ģertrūdes dienas sakars ar bitēm.
9897. Bitinieks Ģērdacī nedod nemaz bišu no
dārza laukā,
ne arī kādu pie bitēm piederīgu, vajadzīgu
rīku no
mājas projām, jo citādi visas bites aizejot tam
līdz, kam viņas dotas. Devējam pašam bites nemaz
vairs nevairojoties. /P. Jurģis sen., Jaunroze./
9898. Ģērdacī bitenieki nelaiž
neviena sveša bišu dārzā,
jo citādi viņam laime pārejot svešinieku rokās.
/P. Jurģis sen., Jaunroze./
9899. Kad Ģērdacī bites veduši
mājā, tad tās ļoti vairo-
jušās. /I. Blūms, Jaunroze./
9900. Kad Ģērdacī, kustoņu
dienā, bites dārzā pārceļot
no vienas vietas otrā, tad tanī kokā nākot garais
putns iekšā dzīvot. /P. Jurģis sen., Jaunroze./
V. Ģertrūdes dienas
sakars ar čūskām.
9901. Ģērdacī nevajagot ne no lauka, ne no meža
malku vai
žagarus mājā vest, tad čūskas nākot
mājā.
/T. Lode, Jaunroze. R. Bērziņš, Lieliecava./
9902. Ģertrūdes dienā no meža
nevar vest žagarus mājā,
jo līdzi var ievest čūskas. /A. Mencis, Puikule./
9903. Ģertrūdes dienā nedrīkst
no meža pārvest kārtis
jeb malku, tad čūskas lien mājā.
/V. Spandegs, Pociems./
9904. No lauka nekas neesot mājā jāved
ne jānes, lai
čūskas mājā nenākot. /J. Bitaka, Litene./
9905. Ja Jēdurtas dienā nes no meža
mājās kādu koku, tad
vasaru čūskas nāk mājās. /K. Corbiks, Burtnieki./
9906. Ģedrūtes dienā un gavēņa
piektdienās nevar nekādu
koku no meža mājā vest, tad vasarā nāk čūskas
mājā.
/P. Zeltiņa, Ikšķile./
9907. Ģēdrūtes dienā nedrīkst
žagarus mājās vest, lai
čūskas mājās nenāk; ja kāds šo
likumu pārkāpis,
tad tam jāņem viens žagars pie galotnes un jāvelk
atpakaļ (ačgārni) uz mežu, tad čūskas
vairs mājās
nenāk. /V. Biša, Vijciems./
9908. Ģertrūdes dienā, kad visi zvēri
un kukaiņi pamos-
tas, nedrīkst neko mājās nest, tad sanes līdzi
čūskas un visādus mūdžus. /A. Aizsils, Kārķi./
9909. Lai nenāktu dažādi rāpuļi mājā,
tad Ģertrūdes die-
nā nav nesuši neko no meža mājā.
/E. Krastiņa, Naukšēni./
9910. Kad Ģērdacī ved žagarus
no meža uz druvām, tad ta-
nīs iemetoties garais putns. Turpretim ja Ģērdacī
tukšuma jeb pūļa vējš pūšot, tad varot
droši žaga-
rus, kokus, malku vadāt, tad čūskas nemetoties.
/P. Jurģis sen., Jaunroze./
9911. Ģertrūde un Bendiks ir čūsku
dienas.
/H. Skujiņš, Aumeisteri./
9912. Ģertrudes dienā nedrīkst nekā
nest no meža mājā,
citādi čūskas nāk mājās. /A. Bulle,
Burtnieki./
9913. Ģertrūdes dienā nedrīkst
kokus mājā vest, jo tad
čūskas mājā nākot. /M. Smeilis, Galgauska./
9914. Ģērdacī nevarot rīkstes
mājā nest un pagalmā no-
sviest, citādi vasarā tai vietā nākot čūska.
Ja
neviens cilvēks neredzot, ka to nosviežot, tad vēl
neesot nekāda vaina; bet tiklīdz ko kāds redzot un
vēl turklāt sakot: "Nu tu nes šodien rīksti
mājā",
tad tai vietā, kur rīkste nosviesta, visādā ziņā
nākot čūska un rādoties cilvēkam.
/P. Jurģis jun., Jaunroze./
9915. Ja Ģērdacī iet sērst
ar vēzu rokā un to atstāj cie-
mā, tad tur to gadu nākot čūskas mājā
un dzīvojot.
/K. Saliņš, Jaunroze./
9916. Ģertrūtes dienā, kad visi kustoņi
atmostas, nav
jāslauka istaba, citādi čūskas nāk mājā.
/A. L.-Puškaitis./
9917. Ja Ģērdacī nones kur kartupeļus,
tad tai gadā tur
čūskas nākot. /K. Saliņš, Jaunroze./
9918. Ģērdūtā vajaga cūkas
gaļu ēst, tad tai gadā čūskas
nerādās. /K. Biša, Vijciems./
9919. Ģērdā cūkgaļa jāēd, lai
vasaru čūsku neredz.
/K. Jansons, Plāņi./
9920. Ģertrūdes dienā priekš saules
lēkšanas ēda kāpos-
tus ar cūku gaļu, lai vasarā čūskas neredzētu.
/M. Rožukalns, Dikļi. M. V. 1891., 33./
9921. Lai čūskas nenāktu mājā,
tad Ģertrūdes dienā nav
ēduši ne siļķes, ne reņģes.
/E. Krastiņa, Naukšēni./
9922. Kad Ģērdacī ar velēkni
rīkojoties, tad čūskas nā-
kot mājā. /P. Blūms, Jaunroze./
9923. Kad Ģērdacī nākot kāds no otras mājas
dziju tīt,
tad nākot čūska mājā. /P. Jurģis
sen., Jaunroze./
9924. Ģērdacī dzijas nevajagot nepavisam
tīt, jo tad va-
sarā čūskas tinoties kā dzijas pavedieni kamolī
ap
kājām. /I. Blūms, Jaunroze./
9925. Kad Ģērdacī auklas vijot, tad
tanī gadā pulka čūs-
ku redzot. /T. Lode, Jaunroze./
9926. Ja negrib redzēt nevienas čūskas,
tad Ģērdača rītā
vajagot neēdušam priekš saules lēkšanas laukā
iet
un trīs reiz sacīt: "Vai vilks, kā man cūkas
gaļas
gribas!" tad tai gadā varot pat čūsku pereklī
gul-
ties un tomēr nevienas neredzot; bet kas pēc viņa
nākot, tam tūliņ esot čūskas priekšā.
/K. Laicēns, Jaunroze./
VI. Ģertrūdes dienas
sakars ar govīm.
9927. Ģerdrūtes dienā govis nedzirda, bet ēdina
tikai ar
sausu barību. /P. Dreimanis, 1889., Krustpils./
VII. Ģertrūdes dienas sakars ar cūkām.
9928. Ģertrūdes dienā cūkas priekš saules
jādzen ārā,
lai vasarā būtu modrīgas.
/J. E., 1889., Valmiera./
VIII. Ģertrūdes
dienas sakars ar kāpostiem.
9929. Tanī nedēļas dienā, kurā bijusi
Ģertrūdes diena,
nedrīkst kāpostus ne ēst, nedz stādīt, citādi
tos
vasarā ēd kukaiņi un tārpi.
/J. E., 1889., Valmiera./
9930. Dienā, kurā tai gadā bijusi Ģertrūdes
diena, ne-
drīkst stādīt kāpostus, jo tad spradži apēd.
/L. Rone, Ikšķile./
9931. Ģērdacī nedrīkstot kāpostus
cilāt, jo tad vasarā
tiem uzmetoties spradži un citi kukaiņi.
/J. Saliņa, Jaunroze./
9932. Ģērdacī nevarot kāpostus
ēst, jo tad tiem neesot
nekādas svētības. /P. Blūms, Jaunroze./
9933. Kad Ģērdacī kāpostus
vāra vai ēd, tad vasarā tie
neizdodoties: vai nu viņus tārpi apēd jeb tie ar
pelniem apmetas. /K. Jurģis, Jaunroze./
9934. Ģertrūdes dienā nedrīkst
kāpostus ne ēst, ne vārīt,
ne pat cilāt, citādi vasarā kukaiņi apēdīs
kāpos-
tus. /L. konv. vārdnīca, 15507./
9935. Ģērdacī vajaga priekš saules
lēkšanas pelnus ņemt
un tos vasarai noglabāt, ko uz kāpostiem un citiem
stādiem sēt, tad nākamā vasarā uz tiem nobeidzas
visi kustoņi un pēc tam arī neviens uz tiem neme-
tas. /K. Saliņš, Jaunroze./
9936. Ģertrūdē jāslaukot istaba
un mēsli jāsviežot uz
kāpostu dārza, tad kukaiņi neēdot kāpostus.
/H. Skujiņš, Smiltene./
9937. Ģēdurta turēta par kāpostu
dienu.
/J. Ansbergs, Ēvele./
9938. Kustoņu dienā (17. martā) vistas
neesot jābaro,
tad tās kāpostus nekašot. /J. Bitaka, Litene./
IX. Ģertrūdes dienas sakars ar sēšanu.
9939. Ģertrūdes dienā nedrīkst neko stādīt
jeb sēt, jo
tad druvu ēdot kukaiņi. /K. Krastiņš, Koknese./
9940. Tai nedēļas dienā, kad Ģedrūte
iekrīt, nedrīkst pa-
vasarī nekā ne sēt, ne stādīt, jo tad peles
zemi
alo un kāpostus un kartupeļus tārpi ēd.
/P. Zeltiņa, Ikšķile./
9941. Ja Ģedrūtes diena neiekrīt svētdienā,
tad tā nedē-
ļas diena, kurā iekrīt Ģertrūde jāievēro
labības
un dārzāju sēšanai, tad labi aug. [Sal. sarma.]
/P. Zeltiņa, Ikšķile./
9942. Kāposti, zirņi un pupas neizdodas,
ja tos stāda
vai sēj ar to vēju, kas Ģērdacī pūtis.
/P. Blūms, Jaunroze./
9943. Ģedrūdes dienas aukstie vēji
vēsta vispār aukstus
vējus. /A. Bērziņa, Aloja./
9944. Nevajagot arī pavasarī ar to vēju linus sēt,
kas
pūtis Ģērdacī. /F. Kraujš, Jaunroze./