GOVS.

I. Govs īpašības.
II. Govs vārdi.
III. Govs sakari ar vistu.
IV. Govs sakari ar cielavu.
V. Govs sakari ar vistu.
VI. Govs sakari ar jostu
VII. Pirkšanu un pārdošanu.
VIII. Ganīšana un ēdināšana.
IX. Pie vērša.
X. Govs nāk slaucama.
XI. Slaukšana.
XII. Rudenī.
XIII. Noburšana un kaites.
XIV. Govs nākamības zīlēšanā.
XV. Govs laika zīlēšanā.
XVI. Govs svētkos.
XVII. Govs sapņos.

I. Govs īpašības.

8977. Lielais vērsis saka pava-
sarī uz ganībām: "Man vie man
vie!" Vidējais: "Man ar, man ar!"
Mazais telēns: "Visiem, visiem!"
/J. Krūmiņš, Auļukalns. Etn.
H. 1892./


8978. Dižais bullis saka ganībā:
"Man vien, man vien!" Vidējais:
"Man ar, man ar!" Mazais: "Vi-
siem, visiem!"
/A. Adamovičs, Dundaga. J. R.
N. II Kr./


8979. Bullēns, pacēlis galvu uz
augšu, saka pavasarī uz ganībām:
"Visiem, visiem, visiem!"
/Kr., Bērze./


8980. Dievs liellopiem ļoti maz
valodas piešķīris. Pavasarī lielais
vērsis, cini badīdams, tikai to vien
var izteikt: "Man bija manta, man
bija manta!" Mazais vēršelis: "Man
ir, man ir!"
/A. L.-P., Džūkste./


8981. Rudenī govs saka: "Es
ēdīšu, es ēdīšu."
/A. Miglava, Rīga./


8982. Lielais vērsis saka zāli
ēdot: "Būs, būs! būs, būs!"
/Jaunzems, Bilstiņi./


8983. Kādas ir mājā govis, tā-
das tur ir sievietes: badīgas - dus-
mīgas (kas ragiem bada u. t. t.).
/K. Jansons, Plāņi./

8984. Melnas govis nevajaga au-
dzēt, lai pērkons mājā nesper.
/K. Jansons, Plāņi./

8985. Tā govs, kurai ir zemas
kājas un plats vēdars, tā ir laba
piena govs.
/H. Skujiņš, Smiltene./

8986. Kurai govij ir divi pie-
pupi, tā ir laba piena govs.
/J. Ķikuts, Nīca./


8987. Ja govij astes skremstalīte
sniedzas līdz locekļiem, tad tā būs
garu pienu.
/P. Zeltiņa, Ikšķile./


8988. Ja govij gara aste, tad tā
laba piena govs.
/I. Dzilna, Lubāna./

8989. Tā govs, kurai astes
skrimslis ir līdz pakaļas kāju locī-
tavām, tā ar ir laba piena govs.
/H. Skujiņš, Smiltene./


8990. Ja govij uz astes gala dzel-
tānas blugznas, tad tai ir trekns
piens.
/K. Lielozols, Nīca./


8991. Ja govij astes kaula gals
sniedzas pāri ceļgaliem, tad tā ir
ļoti laba piena govs.
/A. Salmāns, Balvi./


8992. Ja govij gara aste, tad tā
ir pienīga.
/K. Lielozols, Nīca./

8993. Ja govīm skrituls ir starp
acīm, tad tā ir pienīdza (pienīga).
/J. Fleišers, Skrunda./

8994. Kad govij zem acīm piena
zīme, tad tā būs pienīga.
/P. Zeltiņa, Ikšķile./


8995. Kurai govij zem kakla lie-
la krāgas āda, tā ir pienīga.
/P. Zeltiņa, Ikšķile./


8996. Tāda govs, kam uz kakla
ir tādas kā krēpes, ir vislabākā
piena devēja.
/H. Skujiņš, Smiltene./


8997. Kurām govīm ir biezas un
spalvainas ausis, tām biezs piens.
/E. Laime, Tirza./

8998. Ja govij ausis ir sārņai-
nas, tad tā ir pienīga; ja ausis ir
tīras kā izmazgātas, tad viņa nav
pienīga.
/A. Salmāns, Balvi./


8999. Kurai govij ir auss iekš-
puse dzeltāna, tā dod treknu pienu
un tai ir biezs kreims.
/H. Skujiņš, Smiltene./


9000. Tā govs, kam ir platas
ribu starpas, trīs pirkstu platumā,
ir laba piena govs.
/H. Skujiņš, Smiltene./


9001. Cik govij uz ragiem strī-
pu, tik viņai esot gadu.
/M. Valts, Nīca./


9002. Ja govij pie ragiem ir
dzeltāna pluta, tad tā govs ir grūta.
/H. Skujiņš, Smiltene./

9003. Tā govs, kam ir resni ra-
gi un tie uz āru izliekušies, tā ir
vērsī nolēkusies, un no tādas ne-
kad lāga piena govs neiznāks.
/H. Skujiņš, Smiltene./


9004. Kad govīm ragus nozāģē,
tad galus vajaga iemest akā; tad
dod daudz piena.
/A. Broža, Naukšēni./


9005. Ja govīm ragus apzāģē,
tad aptrūkst piens; lai tas neno-
tiktu, tad nozāģētie gali jāiemet
akā.
/A. Mencis, Puikule./


9006. Ja trīs pirkstus var ielikt
starp govs ribām, tad tā ir pienīga.
/A. Salmāns, Balvi./


9007. Ja govij ragu grumbās ir
pārtraukumi, tad tā ir bijusi pār-
slaucama [ālava]; ja viena grumba
ir cieši pie otras, tad nav bijusi
pārslaucama.
/A. Salmāns, Balvi./


9008. Ālavīcas govi no tā var
pazīt, ka viņai ir piens pupu galos.
/H. Skujiņš, Smiltene./

9009. Kurai govij ir deguns no-
rasājs, tā dod daudz piena. [Sal.
suns.]
/M. Ķikuts, Nīca./


9010. Kurai govij lielāks piena
dzīslas, tā ir pienīgāka.
/M. Raņķis, Nīca./


9011. Tāda govs, kam ir gara
spalva, tā ir laba piena devēja.
/H. Skujiņš, Smiltene./

9012. Ja govs liec muguru, kad
tai velk pāri ar roku, tad tā ir ap-
gājusi vēršos.
/A. Salmāns, Balvi./


9013. Lai uzzinātu saimnieks,
kādas krāsas govis tam ies uz ro-
ku, tad rudzus nopļaujot jāapsēžas
uz pēdājā kūļa un jānodzied ga-
rīga dziesma, tad ātri jāpaceļ kūlis
un jāskatās, kādas krāsas kukai-
nis būs zem tā, tādas krāsas vajag
turēt govis.
/J. Zvaigzne, Rēzekne./


II. Govs vārdi.

9014. Govīm dod parasti vārdus
pēc tām nedēļas dienām, kad vi-
ņas rādījušās: mandala jeb pir-
mala, otaļa, trešaļa, cekula, piek-
tala, sestala, svētala. Tā kā nu ar
šiem vārdiem vien nepietiek, tad
viņas nosauc arī pēc spalvas: du-
mala (tumši brūna), slaune (ar rai-
bumiem pie pakaļas sāna), rai-
bala, zvaigala (ar laukumu pierē),
zīmala (ar kādu sevišķu zīmi).
Melnu govi mēdz saukt par vabuli
jeb skudri, sirmu par briedalu un
raibu arī par cielavu. [Sal. zirgs.]
/P. Š., Rauna./

9015. Viena pati man gotiņa,
Tai skudrīti vārdu liku,
Lai telītes vairojās
Kā skudrītes pūlītē.
/LD 28960./


9016. Šķir, mana māmuļa,
Zīmotas govis:
Zīmuļu, dūmaļu,
Baltmugurīte.
/Dunalka, LD 28955./


9017. Ko, māmiņa, vārdu liksi
Šās vasaras telītēm?
Kura raiba - raibaliņa,
Kura melna - vabulīte.
/Lubāna, LD 28941./


9018. Piektuļa, sestuļa, tās ma-
nas gotiņas.
/Dzelzava, LD 29041./


9019. Ja lopus sauc puķu vār-
dos, tad puķes nesmaržo.
/A. Būmane, Pampāļi./


9020. Govīm nedrīkst likt putnu
vārdus, tad tās ganos negantas.
/E. Laime, Tirza./


9021. Govi pērkot, pārdevējs jā-
sakaitina, govs jānosauc citā vār-
dā un vecās mājās vārtos govij
pret pārdevēju pakaļa jāpagriež.
/K. Jansons, Plāņi./

9022. Ja pērkot govi aizmirst
paprasīt tās vārdu, tad tā govs lai-
mīgi pirkta.
/K. Corbiks, Valgunde./


9023. Nopirktu govi krustis no-
mērī un citā vārdā nosauc.
/K. Jansons, Plāņi./


9024. Kad govi sauc tādā pašā
vārdā, kāds bijis pie agrākās saim-
nieces, tad govs negrib jaunā vietā
dzīvot.
/J. Banazis, Nīca./


III. Govs sakari ar vistu.

9025. Es savām telītēm
Cekulainu vistu kāvu:
Dod, Dieviņ, tik telīšu,
Cik spalviņu cekulā.
/LD 28934./


9026. Ej, vistiņa, olu dēt
Manā govu laidarā,
Lai gotiņas tā viesās,
Kā vistiņas oliņās.
/LD 28981./


9027. Nāc, vistiņ, purinies
Manā govu dārziņā;
Sev purini pilnu perēkli,
Man telīšu pilnu dārzu.
/LD 28948./

IV. Govs sakari ar cielavu.

9028. Raibas vien man telītes
Kā raibās cielaviņas;
Vai cielava ielēkusi
Manā govju laidarā.
/LD 29042./


V. Govs sakari ar skudru.

9029. Viena pati man gotiņa,
Tai skudrīti vārdu liku,
Lai telītes vairojas
Kā skudrītes pūlītē.
/Nītaure, LD 28960./


VI. Govs sakari ar jostu.

9030. Trim kārtām jostu jožu,
Uz kūtiņu tecēdama.
Audzē, Dievs, man telītes,
Trim, četrām kārtiņām.
/LD 28959./


VII. Pirkšanu un pārdošanu.

9031. Govi pārdodot, jāizņem
viņai mēsli no nagiem, lai citu go-
vu labumu viņai līdza neaizdotu.
/P. Zeltiņa, Ikšķile./


9032. Govi vedot uz pilsētu, jā
izņem no govs nagu starpas netī-
rumi, jāietin lupatiņā un jāiebāž
kabatā, tad govs iet bez dzīšanas.
/M. Sikle, Nīca./


9033. Govi pārdodot kādu kušķi
spalvu nogriež, lai pircējs mājas
labuma neaizved.
/K. Jansons, Plāņi./


9034. Govi pārdodot jāizplēš
kāds kušķītis spalvas un jāatmet
atpakaļ kūtī, tad lopu labumu ne-
aizdod līdzi.
/P. Zeltiņa, Ikšķile./

9035. Govis mēdz trīs reizes ap
skudru pūli apvest, pirms tās uz
tirgu ved pārdot, ar to cerību, ka
tad būšot daudz pircēju kā skudru.
/J. Alumāns, Mājas Viesis, 1857, 270./


9036. Ja govi grib pārdot, tad
iepriekšējā dienā jāuzliek rīkste
uz skudru pūļa. Govi vedot no
kūts, ar rīksti trīs reizes jāiesit.
Uz tirgu govs jāaizdzen ar to pašu
rīksti. Tad pircēji iet kā skudras
govij apkārt.
/J. Avotiņš, Vestiena./


9037. Mēdz arī govis trīs reizes
ap skudru pūli apvest, pirms tās
uz tirgu ved pārdot, ar to cerību,
ka tad būšot pircēju kā skudru.
/Mājas Viesis, 1857, 270./

9038. Govi pārdodot, jānogriež
tai trīs kušķi spalvas, kuri atmu-
guriski jāiemet atpakaļ kūtī, tad
lopu svētība netiek līdzi pārdota.
/P. Zeltiņa, Ikšķile./


9039. Kad govi ved uz tirgu, tad
tā jāapved trīs reiz ap skudru pūli
(pūzni), lai pircēju netrūkst.
/K. Jansons, Plāņi./


9040 Govi vedot uz tirgu, jāap-
ved trīs reiz ap skudru pūli, tad
būs daudz pircēju.
/J. Apsalons, Sērpils./


9041. Ja govs, uz tirgu vedot,
neiet, tad maizes rieciens jāapgriež
trīs reizes riņķī un jāiedod; tad
govs tūdaļ ies.
/M. Sikle, Nīca./


9042. Ja govs nav ievadāta, tad
tai saitē, ar kuru grib govi vest,
vajaga ievīt lielās adatas aci.
/A. Salmāns, Balvi./


9043. Kad ved govi pārdot, ie-
sprauž adatiņu valgā: tad govs labi
iet.
/R. Bērziņš, Džūkste./


9044. Govi pārdodot adata jāie-
liek valgā, tad viņa atpakaļ nebēgs.
/P. Zeltiņa, Ikšķile./

9045. Ja govs, uz tirgu vedot,
neiet, tad maizes riecenis 3 reizes
jāgriež riņķī ap zirga purnu un
govs tūdaļ ies.
/Alksnis-Zundulis, Naudīte. K.
Lielozols, Nīca. Bērziņš. Ropaži./

9046. Ja govi ved uz tirgu un tā
neiet, tad jāapgriež maizes rie-
ciens tai 3 reizes ap purnu, tad
govs ies.
/J. A. Jansons./

9047. Ja govi pārdod, tad no
vezuma jāizsviež siens 3 reizes, tad
nepārdos savu laimi.
/Z. Lāce. Veclaicene./


9048. Ja govs vedot uz tirgu ne-
grib labprāt iet, tad ar maizi va-
jaga pārvilkt krustu no priekšas
uz pakaļkājām un to kumosu iedod
govij.
/I. Indāns, Gārsene./


9049. Govs pārdevējam tirgū
sudraba nauda mutē jātur.
/K. Jansons, Plāņi./


9050. Ja govi pārdod, tad tik-
lab pārdevējam, kā pircējam aiz
saites ir jānodod un jāsaņem govs,
tad būs izdevība.
/M. Navenickis, Zasa./


9051. Ja govi ved pārdot un ja
viņa iemavās vēl savas mājas ro-
bežās, tad to nedabū pārdot.
A. Broža, Naukšēni./


9052. Govi pārdodot, pircējam
govs valgu līdz nedod, lai piena
govīm nenotrūkst.
/K. Jansons, Plāņi./


9053. Ja govs, vedot pārdot,
mēslo, tad būs magaričas.
/J. Jakāns, Bebrene./


9054. Kad govi pērk, tad tā jā-
pērk ar visiem apaušiem, tad ne-
varot nozagt, kā arī cits ļaunums
nenotiekot.
/G. Pols, Bauska./


9055. Govi pirkot, nav jāņem
valgs ar pliku roku, tad ar to govi
labi nepaiet.
/A. Aizpurve, Lubāna./

9056. Ja nopērk jaunu govi, tad
tai uz ragiem jālej ūdens, lai ar
māju govīm nebadās.
/H. Siliņa, Penkule./


9057. Ja nopērk govi un ja tā
negrib pie jaunā saimnieka dzīvot,
tad pēdējam jānogriež maize (ne
noteikts daudzums) un jāņem sev
3 reizes apkārt. Pēc tam tā jāie-
dod nopirktajam lopam. Tad govs
vairs no jaunā saimnieka prom ne-
bēgs.
/A. Plaudis, Kosa./

9058. Lai govis nenomaldītos,
nešķirtos, ņem maizes gabalu un
apvelk katrai govij 3 reizes ap
kaklu un pēc tam dod apēst.
/M. Veidenberga, Vecmokas./


9059. Nopirktu govi tuvākās
krustcelēs vajaga apgriezt trīs rei-
zes riņķī, tad tā nebēg uz veco
vietu.
/E. Jēpe, Palsmane./


9060. Ja pērk govi, tad vajaga
paņemt no vecās kūts, no govs
priekškājām drusku barības atlie-
kas, tad govs labi līdzi iet.
/A. Smilga, Rīga./


9061. Govi pirkot, no vecās mā-
jas kūts, kur gove stāvējusi, trīs
šnipsni pakaišu paņem līdz(a), lai
jaunā mājā govs nebļauj.
/K. Jansons, Ziemeris./


9062. Kad govi pirk, tad no tās
mājas, kur pirkta govs, jāpaņem
līdzi salmu vīšķis, lai govs atpakaļ
neiet.
/A. Aizpurve, Lubāna./


9063. Kad govi pērk, to izvedot
vajagot no kūts paņemt līdz kādu
priekšmetu, tad govs labi dodot
pienu.
/J. Skara, Jaunpiebalga./


9064. Ja nopērk govi un tā ne-
grib līdzi iet, tad ar asti tai jāiesit
trīs reizes pa kreisiem sāniem, tad
govs ies līdzi.
/A. Tidriķe, Pabažu jūrmala./


9065. Kad jaunu govi pērk un
ved mājās, tad no savas zemes va-
jaga trīs saujiņas zemes ielikt govij
mutē un ar ūdeni vajaga trīs rei-
zes nomazgāt govi no ragiem līdz
astei un ieliet tai to trīs reizes mutē,
tad nekas ļauns nenotiks.
/E. Baltiņš, Raiskums./


9066. Ja nopirktu govi ved mā-
jās, tad jāmauc cimdi rokā, lai būtu
biezs krējums.
/K. Kristape, Olaine./


9067. Kad govi pērk un viņa bēg
projām, tad jāizbāž maize caur
kreiso azoti un jādod govij ēst, tad
viņa vairs nebēg projām.
/Z. Lancmanis, Lejasciems./


9068. Kad noved govi uz jaunu
vietu, tad tai jālej ar spaini ūdens
acīs, lai nebēgtu atpakaļ uz veco
vietu.
/J. Niedre, Džūkste./


9069. Kad govi pārved no tirgus,
tad tai jālej ūdens acīs, lai neskrie-
tu prom.
/E. Kampare, Piebalga./


9070. Lai pirkta govs neietu uz
veco vietu atpakaļ, tad, pirmo reizi
slaucot, jāņem ūdens un 3 reizes
jāiespricina acīs.
/M. Veinberga, Vecmokas./


9071. Ja nopirktu govs iet atpa-
kaļ uz veco māju, tad jāielej ūdens
acīs un jāsaka: "Stāvi kā krāsns!"
/O. Mucniece, Venspils./


9072. Ja kaimiņos pirkta govs
jaunajā kūtī nav mierīga un ārā
tikusi skrien uz agrāko dzīves vie-
tu atpakaļ, tad no kaimiņa kūts
jāatnes trīs dakšas mēslu, uz ku-
riem govs stāvējusi, jāizrauj go-
vij trīs kušķīši spalvu un ar ķīlī-
šiem jāiesit jaunās kūts sienā. Tad
govs uz kaimiņiem vairs neskrie-
šot.
/J. Jirgensons, Carnikava./


9073. Kad pērk jaunu govi un
un ved to mājās, tad no govs vecajām
mājām vajaga paņemt līdzi kādu
kušķi mēslu un tos jaunā mājā pie-
likt govij klāt, lai tā jaunā mājā
mierīgi dzīvotu.
/V. Krieviņš, Daugmale./


9074. Kad nopirktu govi pirmo
reizi ieved kūtī, tad trīs reizes jāat-
sviež atroceniski mēsli uz durvju
pusi, t. i. jāapslēpj pēdas, jo tad
govs nebēg atpakaļ uz veco vietu.
/E. Jēpe, Palsmane./


9075. Ja govi ved uz citu dzīves
vietu, tad, vedot to no kūts laukā,
jāpajem līdz drusku mēslu, lai ietu
pa rokai.
/V. Kancāns, Asare./


9076. Nuo citurienas pārvastai
guovij, lai atpakaļ naskrietu, jāuz-
mouc ketliņš koklā ar ūdeni, lai
papriešku ti nuodzerās, bet palieks
jānuolej zemē. Tāpat pārvastā
guovs jānuokrusta citā vordā.
/P. Upmalis, Ļaudona./


9077. Kad nopērk jaunu govi,
tad jādzirda pirmo reizi no katliņa,
lai nebēgtu projām.
/M. Driņķe, Ranka./


9078. Ja nopērk govi, tad viņa
pirmo reiz jādzirda no vārāmā po-
diņa, citādi viņa bēg projām.
/E. Laime, Tirza./


9079. Ja govi nopirk, tad tā mā-
jā jāpadzirda no katla un katls jā-
apgāž uz mutes, tad govs nebēg ne-
kur projām.
/P. Broks, Varakļāni./


9080. Pirktai govij jādod pirmo
reizi ēst no jumta izplēsti salmi, tad
ies pa rokai.
/J. Zvaigzne, Rēzekne./


9081. Jāizrauj no salmu jumta
salms, jeb no stiebru jumta stiebrs,
un jāiedod govīm ar citu barību,
tad tās būs piezintētas un vairs ne-
kur nemuks.
/J. Banazis, Nīca./


9082. Ja jaunnopirkta govs bēg
atpakaļ uz savu veco māju, tad jā-
ņem rokā gabals maizes, jāpieiet
pie govs un ar maizes gabalu 3 rei-
zes jāvelk līnija sev un govij ap
kaklu, it kā ar saiti sasaistoties;
pēc tam maize jāatdod govij. Govs
vairs prom nebēgs.
/J. A. Jansons, Salaca./


9083. Lai pieradinātu jaunno-
pirktu govi, tad saimniecei jāap-
ņem ap sevi 3 reizes maize apkārt
un jāiedod govij.
/J. A. Jansons, Piņķi./


9084. Ja govs vedot neiet, tad
no kreisās priekšas kājas jānoņem
trīs reizes zemes un jānoglauda go-
vij mugura, tad viņa iet.
/A. Aizpurve, Lubāna./


9085. Kad govi atved no tirgus,
tad jānoliek kāši pie kūts sliekšņa
un jāpārved govs pāri, lai tā ne-
bēg projām.
/A. Sausā, Tirza./


9086. Nopirktu govi jaunā kūtī
vedot, vajaga tai kājas nomazgāt
ar siltu ūdeni, lai viņa drīzāk pie-
rastu pie jaunās dzīves vietas.
/P. Zvirgzdiņš, Mārciena./


9087. Ja govi nopērk un ved kū-
tī, tad vajag pīlādžu nūju starp kā-
jām mest; tad neapskauž.
/A. Andersone, Jelgava./


9088. Jam nūdaguļi, nāzi un at-
slāgu. Vysu pasvīž zam slīkšņa.
(Gūvis juopuordzam puori.) Nu ocu
nadatiks nikas, byus špetnas un
vysod sorguos sovas sātas.
/T. Beča, Preiļi./


9089. Ja nopērk govi, tad iekams
ved pirmo reizi kūtī, apved trīs rei-
zes ap kūti apkārt un tad ap ak-
meni, kas atrodas kūts priekšā.
/M. Miezīte, Liepkalns./


VIII. Ganīšana un ēdināšana.

9090. Pavasari, kad lopi nespē-
cīgi, tā ka var domāt, ka tie purā
iegāzīsies, paši savām kājām vairs
laukā netiks, tad vajagot, pirms ie-
sāk ganos dzīt, aiziet uz pārrobežu
un dabūt kādu skudru pūli. Pie
pavasara siltas saulītes tās jau vi-
sas ir izklīdušas no saviem ziemas
dzīvokļiem. Tās nu jāsarauš drīz
kulītē un gals jāaizsien cieti, ka
vairs netiek neviena laukā. Tad jā-
vāra katlā ūdens, un kad tas sāk
vārīties, jāliek tur kulīte ar skud-
rēm iekšā. Kad skudres labi izvā-
rījušās, tad kulīte jāņem laukā un
ūdens jāatdzisina. Kad šo ūdeni
dod lopiem dzert, tad tos var droši
ganos dzīt. Govis tad esot tik vieg-
las kā skudres un ejot droši puru
purus cauri.
/Blaubergs, Sērpils./


9091. Pirms govis ganos dzenot,
vajagot atnest no triju kungu robe-
žām akmeņus, no ikkatra pa vie-
nam, nokarsēt tos labi sarkanus,
tad ieliet ūdeni piena kāšamajos
spainīšos, mest tos akmeņus iekšā
un aizvāzt spainīšus cieti, lai labi
sasūt. Vēlāku akmeņi atkal jāizņem,
jāaiznes un jānoliek tajās pašās
vietās, no kurienes tie ņemti. Sis
ūdens nu jādod lopiem dzert. To
vasaru tad būšot tik daudz piena
kā ūdens. Tas viss jādara, kamēr
lopi vēl ne reizes nav bijuši izlaisti
laukā.
/Blaubergs, Sērpils./


9092. Stiprākās govis dažreiz
bada vājākās. Lai nu vājākās go-
vis varētu vinnēt kaimiņu stiprās
govis, tad vajagot priekš dzeguzes
kūkošanas dabūt čūsku, sadedzināt
to un tos pelnus iedot lopiem ar
dzērienu. Kad tāda govs, kas ar
čūsku iedzirdināta, tik aizšņācoties
vien, tad citas govis bēgot no tās
tikpat kā no čūskas.
/Blaubergs, Sērpils./


9093. Ja kāda govs ir ļoti lēna,
tad, pirmo reizi laižot ganos, vaja-
ga apkūpināt ar čūskas ādu, tad vi-
ņa neļaujas sevi badīt un skrien
citām virsū kā čūska.
/A. Lazdāna, Kalupe./


9094. Rītā priekš lopu dzīšanas
ganos, burvis apsvēpēja govis ar de-
gošu lupatu, kurā bija ielikta vilka
gaļa. Kad dūli nodzēsa, tad to aiz-
bāza kūtī aiz sijas, kur tas stāvēja
līdz otram gadam. Tad apakš dur-
vīm nolika atslēgu, uzmeta salmus
un mēslus virsū.
/Z. Lancmanis, Lejasciems./


9095. Govis kūpina ar vilka ga-
ļu, lai burvis netiek tām klāt.
/V. Joāss, Lubāna. A. Zvej-
niece, Lubāna./


9096. Lai burvji govis neapburtu,
tad ņem maizes gabalu ar cūku
taukiem un dod to govīm apēst.
/M. Veidenberga, Vecmokas./

9097. Ja govis ganos laizās, tad
jāsalasa akmeņi no visām debess
pusēm, jānoglauda govīm mugu-
ras, sakot: "Kas skauž, lai akmeņus
grauž", un akmeņi jāpaliek zem
kūts sliekšņa. Tad govis vairs ne-
laizās.
/A. Aizpurve, Lubāna./


9098. Ja kādreiz divas govis lai-
zās, tad tam ganam, kam pieder tā
govs, ko laiza, vakarā vāra biez-
putru.
/K. Lielozols, Nīca./


9099. Kad ganos divas mūlas
govis laizās, tad ganam vakarā būs
biezputra.
/K. Lielozols, Nīca./


9100. Kad govis ganos laizās, tad
ganam būs biezputra.
/K. Lielozols, Nīca./


9101. Kad govs laizās, tad mā-
jās ir ganam sausi rāceņi.
/K. Lielozols, Nīca./


9102. Ja ganam mūlas govis lai-
zās, tad vakarā ganam būs izvārīti
apaļi kartupeļi.
/K. Lielozols, Nīca./


9103. Govīm jānogriež astes ga-
li, lai nāk vakaros mājās.
/M. Sikle, Nīca./

9104. Ja viens kaimiņš govis zā-
ļojot un otrs nē, tad pirmā govis
pārejot otra ganībā un otram go-
vis maz piena dodot.
/J. Jansons, Plāņi./


9105. Govīm, pirmo reizi laižot
ganos, jārīvē muguras ar ledu, lai
tās nebizotu.
/A. Podniece, Ogre./


9106. Pavasarī priekš lopu ganos
laišanas skauģi strumpē [pūš ar
ragu], lai atņemtu citiem pienu. Cik
tālu dzirdama taures balss, tik tālu
sniedzas skaušana.
/P. Š., Preiļi./


9107. Govij no priekšā aizliktās
barības nedrīkst ne smilgas atraut
- noņemt.
/K. Jansons, Plāņi./


9108. Lai govis ganos labāk ēstu,
tad no rītiem katrai govij jāiedod
sālī apviļāts maizes kumosiņš.
/L. Pogule, Gatarta./

9109. Govīm jādod rāceņi pēc
slaukšanas, jo tad ir labs piens; bet
ja dod priekš slaukšanas, tad pie-
nam ir rāceņu garša.
/E. Līdeka, Lubāna./

9110. Lai govis daudz piena do-
tu, tad Zaļās ceturtdienas rītā agri,
kamēr citi vēl guļ, jāiebāž tām mu-
tē pa gabaliņam cu&kas gaļas. Pēc
visu cauru gadu būs daudz piena
un krējuma.
/F. Brīvzemnieks, 1881. VI, 201./


9111. Govīm vajagot ragus griezt
uz to pusi, kur labāka zeme, tad
vairāk piena došot.
/Latviešu Avīze, 1862, 36./


9112. Govis jālaiž laukā, kad
pūš plūdeņa (vakara) vējš, tad vi-
ņas dod vairāk piena.
/A. Freijs, Talsi./


9113. Ja slaucamās govis baro
ar cāļa galvām (pavasara ziedi ar
spilgti dzelteniem, apaļiem ziediem
kā bumbiņas, gariem kātiem, ir
pļavās - trollius europaeus), tad
saimniece nemūžam no piena nevar
sviesta sakult.
/A. Brūvele un A. Suse, Ape./


9114. Govs, kurai dzeramo mai-
sa ar kruķi, citas govis ganos uz-
veic un pati labāk paēd.
/V. Miķelāns, Rubeņi./


9115. Maizes ūdens jādod go-
vīm, vislabāk jaunām telēm, tad
tās būs apaļas kā maizes klaips.
/Alksnis - Zundulis, Naudīte./


9116. Ja govi aizved uz citām
ganībām, svešā vietā, tad govij,
priekš laukā laišanas, jādod kaut
kas ieēst vai iedzert, lai viņa nesa-
slimtu.
/M. Lercha, Pastende./


9117. Govis jābaro ar pureņu
ziediem, tad sviests ir tikpat dzel-
tens kā pureņu ziedi.
/A. Berķe, Mētriena./


9118. Ja govīm dod ēst sviesta
puķes [trollius europaeus], tad vi-
ņas dod daudz sviesta.
/P. Š., Rauna./


9119. Govis pienu noraun, ja tās
laiž nopļautā pļavā, kamēr vēl nav
lietus nolijis.
/K. Jansons, Plāņi./


9120. Ja govis laižot uz tikko no-
kasītas pļavas (kad siens tikko no-
vākts), tad tās pienu noraunot.
/H. Skujiņš, Smiltene./


9121. Kad govis uz tikko nopļau-
tas pļavas zāli ar visām saknēm ēd,
tad viņām nav piena.
/Skolnieku pulciņš, Jēkabpils./


9122. Kad govs no ganiem mājā
nākot nes mutē zāli, tad paredz
badu.
/Z. Prauliņš, Aumeisteri./

9123. No āra lopiem ūdens nav
jānes Zaļā ceturtdienā un pirmās
Lieldienās, tad govis nebizo.
/M. Zeltiņa, Vējava./

9124. Lai govis nebizotu, tās
dzirdāmas tikai pēc saules rieta.
/E. Aizpurve, Lubāna./

9125. Govīm nedrīkst dzert dot
Lūcijā un pirmā Ziemas svētku rī-
tā, lai viņas vasarā nebizo. [Sal.
Lūcijas diena, Ziemas svētki.]
/K. Jansons, Plāņi./


9126. kad ovs paturas, tad jā-
ņem no trim pasliekšņiem zemes un
jāpieber pie dzēriena, lai govis do-
tu vairāk piena un citi to neaiztu-
rētu.
/A. Zavicka, Sātiņi./


9127. Govs uzturai vajaga pieci
vezumi barības.
/H. Skujiņš, Smiltene./

IX. Pie vērša.

9128. Lai govis apņemtu ātrāki
vēršus, tad saiminiecei Ziemas svēt-
ku rītā pirmai jāpasteidzas govis
pabarot.
/G. Pols, Vecgulbene./


9129. Govis ņemot labi vēršus,
ja tām ragos iesienot vīriešu bikšu
vīli.
/J. Jansons, Plāņi./


9130. Ja grib, lai govis būtu bez
ragiem - tolētas, tad vēršam ap
abiem ragiem jāapsien melna bante.
/L. Pogule, Gatarta./


9131. Ja govs nepieņem vēršus,
tad vecu vīriešu bikšu apkakle jā-
apsien ap kaklu.
/V. Miķelāns, Rubeņi./


9132. Ja govs nevar apiet, tad
piektvakaru vajaga pārvilkt ar bu-
ceņu vici trīs riņķus pār govs krus-
tiem un pēc tam vēl tai uzcirst trīs
reizes.
/J. K. Dambergs, Ēdole./


9133. Kad govis ir vājas un var
domāt, ka viņas vēršu laikā lāgā
neapiesies, tad vajagot, pirms dze-
not ganos, noņemt no pirts krāsns
akmeņus, nokarsēt tos labi karstus,
mest tad kādā ūdens traukā un
likt, lai labi sasūt. Pēc akmeņi jā-
izņem, jāaiznes atpakaļ uz pirts
krāsni un ūdens jādod govīm dzert,
tad govis kravājoties kā krāsnis un
agri apejoties ar vēršiem.
/Blaubergs, Sērpils./


9134. Ja govs neņem vēršus, tad
vajaga izsautēt vienkāju papardes
un dot dzert.
/K. Biša, Vijciems./

9135. Pirmo reizi govi ciemos
vedot, tā jāpaved aiz ausīm pāri
kūts slieksnim, tad tā vienmēr ies
labi līdz.
/A. Tidriķe, Pabažu jūrmala./


9136. Kad govi lecina jaunā mē-
nesī, tad atnesas bullītis, ja vecā,
tad būs gotiņa.
/M. Navenickis, Zasa./


9137. Jaunā mēnesī ja govi ved
pie buļļiem, tad govij ir gotiņa.
/H. Siliņa, Penkule./

9138. Kad govi ved pie vērša un
papriekšu izslauc, tad tai atnāks
vērsītis, bet ja neizslauktu aizved,
tad tai būs telīte.
/M. Āboliņa, Aumeisteri./


9139. Ja govs bijusi vēršos un
pēc tam aprauj pienu, tad no tās
kūts, kur bija vērsis, nevienam ne-
redzot jāpaņem mēsli un jānoliek
tās kūts paslieksnē, kur ir govs.
/V. Johansone, Jaunpiebalga./


9140. Ja govis par ilgu vēršos
dauzoties, tad tādām vajagot vecu
bikšu apekli ap kaklu apsiet. Ja
nu tāda bikšu apekle nemaz mājā
negadoties, tad varot arī ņemt mai-
su aizsienamo auklu, tā arī derot,
ja tik iznākot dievojā brīdī apsiet.
Ja viss tas vēl nelīdzot, tad vajagot
vakarā bez saules apcirpt vērsi, no-
cirptās spalvas sadedzināt un tos
pelnus rītā atkal bez saules iedot
govij ar dzērienu.
/Blaubergs, Sērpils./


9141. Ja govs neapejas, tad viņa
jākuļ ar vīrieša biksēm.
/V. Spandegs, Pociems./


9142. Govīm, kad tās pēc vēr-
šiem nemeklējas, ir jādod sieviešu
mēnešziedi.
/K. Jansons, Plāņi./

9143. Ja govs nemeklējas, va-
jaga uz kūti aiziet nevainīgai jau-
navai, tur izģērbties kailai un ļaut
no govs sevi aplaizīt.
/K. Poga, Penkule./


9144. Kad govi pie vērša vedot,
tad valgā jāiemet trijdeviņi mazgli
un valgs jāsien ap kaklu, tad govs
vēršus apņemot.
/H. Skujiņš, Smiltene./


9145. Gavēnī govīm varžu kur-
kuļi jādod, lai tās vēršus meklē.
/K. Jansons, Plāņi./

9146. Kad govi ved pie vērša, tad
vērsim jādod maize, lai teļi būtu
spēcīgi un govs pienīga.
/Alksnis-Zundulis, Naudīte./

9147. Ja govis neapņem vēršus,
tad jādod tām abru kašas.
/Z. Lāce, Veclaicene./

9148. Ja govs neiet buļļos, tai
jādod ēst ķiploki ar sviestu.
/J. Andriņš, Taurkalns./


9149. Ja govs nemeklē vēršus,
tai jāiedod trīs reizes abrkaši, tad
tā meklēsies.
/A. Tidriķe, Pabažu jūrmala./


9150. Govi no vērša (no apleci-
nāšanas) mājā vedot, ja ceļā pirmo
satiek vīrieti, tad govij būs bullītis,
bet ja pirmo satiek sievieti, tad te-
līte.
/E. Puriņš, Skujene./

9151. Ja govs vienādi vēršos
stāv, tad tā jānoper ar krāsns
slaukāmo slotu.
/K. Jansons, Plāņi./


9152. Ja govs vienādi vēršos
stāv, tad tai ragos jāiesien vīriešu
bikšu skrote.
/K. Jansons, Smiltene./


9153. Kad govs ilgi vēršos stāv,
tad tā 3 reiz ap aku pret sauli jā-
apved ar vāli vai izperu rokā.
/K. Jansons, Plāņi./


9154. Ja govs ilgi vēršos stāv,
tad tai jāiedod divi saāķēti drēbju
āķīši.
/K. Jansons, Plāņi./


9155. Kad govs par daudz ar vēr-
šiem dauzās, tad ņem vienu pāri
āķu, āķīti un cilpiņu, saāķē tos, ie-
spiež maizē un dod govij apēst.
/J. Avots, Sece./


9156. Ja govs meklē vēršus un
laužas citām govīm virsū, tad tai
jāsien bante ap kaklu.
/P. Zeltiņa, Ikšķile./


9157. Kad govs par daudz ar
vēršiem dauzās, tad tai jāapsien ap
galvu bikšu roste; tad viņa drīz
apmierināsies.
/F. Brīvzemnieks, 1881. VI, 201./


9158. Ja govs ar vēršiem dau-
zās, tad tai jāapsien ap kaklu vīrie-
šu bikšu bante, tad viņa paliek lēna.
/P. Zeltiņa, Ikšķile./


9159. Kad govis ar vēršiem par
daudz vadājas, tad nogriež apakš-
biksēm jostu, jostā iešuj velna sūdu
un to apsien govij ap kaklu, tad tā
paliek mierīga.
/J. Avots, Annenieki./

9160. Kad govs daudz ar vēršiem
dauzās, tad tā jādzen un jāsit ar
sērmūkšļa kūju, kur ir uzgriezti
trīsdeviņi krusti.
/F. Brīvzemnieks, 1881. VI, 201./


9161. Govi no aplecināšanas mā-
jā vedot, vajaga tai ar auklu kaklu
apsiet, lai viņa otrreiz vērša nepra-
sītu.
/P. Zvirgzdiņš, Mārciena./


X. Govs nāk slaucama.

9162. Kad govs atnākusi slauca-
ma, tad ar tās netīrumiem tai jā-
noberž mugura un tesmens, tad
skaudīgas acis nevar to govi no-
skaust.
/P. Zeltiņa, Ikšķile./


9163. Kad jaunu govi pirmo reiz
slaucot un kad gribot, lai tā būtu
mierīga un ļautos slaukties, tad va-
jagot ar labo roku saņemt asti un
ar to apspaidīt tesmenu. tad ar
astes galu septiņas reizes vajagot
uzsist govei uz krustiem.
/K. Skujiņš, Smiltene./


9164. Jaunu govi jāaudzina jau-
nā mēnesī dzimušu.
/K. Mu#:lenbacha man./


9165. Kad jauna tele pirmo reiz
atnesas un neļaujas slaukties, tad
vajaga nogriezt vienu sķipsni vil-
nas no teles labās pakaļējās kājas,
ielikt maizē, apņemt telei trīs rei-
zes riņķī un dot apēst, tad tele ļau-
jas slaukties.
/E. Auziņa, Liepa./


9166. Priekš ārā laišanas govis
jāzāļojot un astes spalvas mezglā
jāmet, lai ir rāmas un dod daudz
piena.
/K. Jansons, Plāņi./


9167. Govīm karstā laikā jāsie-
not astes gredzenā, tad tās nebizo-
jot un neizklīstot.
/K. Jansons, Plāņi./


9168. Kad govs pirmo reiz at-
nāk slaucama, tad ar tās otras pu-
ses netīrumiem jāiesit tai pa labiem
sāniem, jāizņem tie caur pakaļas
kājām un jānorok apakš priekškā-
jām.
/K. Jansons, Plāņi./


9169. Kad govs nenotīrās, tad
tai ar otras puses netīrumiem nā-
sis izslauka.
/K. Jansons, Plāņi./


9170. Govīm dzērienā jāmet
kvēlošas dzirkstes, tad tās pēc te-
ļošanās drīz notīroties.
/K. Jansons, Plāņi./

9171. Kad govs nenotīrās, tad
viņai jāiedod čūskas nomauks.
/K. Jansons, Plāņi./


9172. Kad govs slaucama atnā-
kusi, tai ar sievietes krekla apakš-
vīli vai brunču malu mute jāno-
spaida.
/K. Jansons, Plāņi./


9173. Kad govs atnāk slaucama,
tad no katra pupa jāieslauc pa trīs
reizes šnabja glāzītē un jādod go-
vei atpakaļ, tad neviena skaudīga
acs nekā nevar darīt.
/M. Eglīte, Vijciems./


9174. Ja govs atnāk slaucama,
tad vajaga savārīt Jāņu zāles, pie-
bērt tām trīs naža galus sāls, trīs
ogles un trijdeviņus naža galus
sprikšu (ogļu ar pelniem), tad būs
trekns piens.
/K. Corbiks, Līvbērze./


9175. Kad govs top slaucama,
tad savāra dažādas puķes un dod
to ūdeni pirmo reizu dzert. Ja pu-
ķes plūktas tikai Jāņu vakarā, tad
govij būs piens pa vasaru vien; bet
ja tās plūktas arī Jēkapa, Bērtme-
ja un Labrenča dienā, tad piens
būs visu gadu.
/J. K. Dambergs, Ēdole./


9176. Kad govis nāk slaucamas,
tām jādod ēst Jāņa vakarā vīti kro-
ņi, tad tauks piens būs.
/A. Biša, Rīga./


9177. Pēc teļa piedzimšanas go-
vij drīz vajaga dot ēst sīpolus ar
maizi, tad būs daudz piena un govs
būs ātri vesela.
/M. Breikša, Līgatne./

9178. Kad govs atnāk slaucama,
tad pirmo reiz slaucot, jāuzslauc
no katra pupa uz maizes un jādod
govij apēst, lai nepiemestos kāds
ļaunums, lai nenobur raganas.
/Fr. Vāvere, Rembate./


9179. Lai govīm būtu labi un
veselīgi teļi, tad Ziemas svētku
priekšvakarā tām jādod pa gabali-
ņam maizes, kas izdurts ar adatu
un kur ielikts dzīvsidrabs.
/F. Brīvzemnieks, 1881. VI, 201./


9180. Kad govij rodas jauns
piens, tad viņai parasti iedod mai-
zi sajauktu ar dzīvsudrabu, lai ļau-
nums nepiemestos.
/K. Corbiks, Dzelzava./

9181. Kad govs pirmo reiz nāk
slaucama, tad kaķam jādod piena
putiņas laizīt, lai viņš Dieviņu lūdz.
/K. Jansons, Smiltene./


9182. Kad govs pirmo reiz nāk
slaucama, tad kaķam jādod peciņa
laizīt, lai viņš Dieviņu lūdz.
/K. Jansons, Plāņi./

9183. Kad govs nāk slaucama,
tad sieviete nedrīkst kūtī mīzt, ci-
tādi govs slaucot arvien miez.
/P. Š., Ropaži./


9184. Kad govs nākot trešo reizi
slaucama, tad tik vēl viņa rādot,
vai būšot laba piena devēja, vai ne.
/H. Skujiņš, Smiltene./


XI. Slaukšara.

9185. Ja govij uznāk vērsītis,
tad piens ir biezs; ja telīte, tad
plāns.
/A. Salmāns, Balvi./


9186. Kad govīm grib pienu pie-
darīt, tad skaita šos pātarus: "Dievs
sumina gosniņas! Vai gaidījāt
ķērstņas, ar kļavas vālīti, ar liepas
slauceni?" Pie tam govīm jāsit
trīsdeviņas reizes ar izparām.
/álksnis-Zundulis./


9187. Kad govs atnāk slaucama,
tad jauno pienu ēdot jāliek zem
bļodas cimdu pāris, lai būtu biezs
krējums tās govs pienam.
/A. Mūrniece, Limbaži./

9188. Ja pirmo reiz slauc,
tad vajag ap ragiem sarkanu dziju
apsiet.
/L. Andersone, Jelgava./


9189. Ja govs nelaižas slaukties,
tad vajaga ar devītā sētas mieta
rīksti siet govij ap pakaļas kājām.
Tad govs laidīsies slaukties.
/K. Biša, Vijciems./


9190. Pirmpiena govs pirmo rei-
zi jāslauc caur laulības gredzenu,
tad tā būs pienīga.
/K. Lielozols, Nīca. J. Steg-
lavs, Jelgava./


9191. Pirmā piena govs jāslauc
caur laulības gredzenu, tad tā būs
pienīga.
/A. Šķēre, Skaistkalne./


9192. Kad govs pirmo reiz atnāk
slaucama, vajaga slaukt pārkrustus,
- tad nevar atņemt govij pienu.
/K. Corbiks, Līvbērze./


9193. Jaunu govi pirmo reizi
slaucot, jāslauc ātri, lai vēlāk nav
ilgi jārietina.
/M. Macpāne, Alsunga./


9194. Lai govs vairāk pienu do-
tu, tad slaucot jāsaka: "Rīru, rīru
šitā govs, kamēr Dievs man citu
dos."
/A. Mūrniece, Limbaži./


9195. Kad govs nāk slaucama,
tad viņas pienu no kūts nesot, va-
jaga apsegt, lai kāda ragana vai
ļauna acs neieskatās.
/P. Zeltiņa, Ikšķile./


9196. Ja sveši ļaudis dabū re-
dzēt nupat izslauktu pienu jeb nu-
pat taisāmu sviestu, tad ļaunums
apņem lopus. Tad lācis var ļaunu-
mu no kūts izdzīt.
/M. Zeltiņa, Vējava./


9197. Ja pirmo reizi slauc govi,
tad slaucot jāuzklāj uz spainīša
drēbe, lai govs pa vasaru neizkalst.
/E. Cimbule, Lauri./

9198. Vecā mēnesī radies gotu-
lēns turams, tas dod daudz piena.
/J. Rubenis, Ērgļi./


9199. Pilnā mēnesī dzimušas go-
vis jāaudzina, jo tās ir pienīgas.
/L. Ērģelniece, Ķemeri./


9200. Vecā mēnesī uznākusi
govs tikai vecumā dod pienu, bet
jaunā mēnesī uznākusi, dod pienu
no sākuma, bet vecumā atrauj.
/P. Š., Rauna./


9201. Govis paliek ālavīcas, ja
ēdamo podu izlej pavisam tukšu.
/K. Jansons, Plāņi./


9202. Svešām govīm gavēnī jā-
nocērp spalva no krustiem, kura
tad jāieliek baltā lupatā, un lupata
jāaizbāž savā kūtī aiz vārceles, tad
govis dod daudz piena.
/K. Jansons, Skulte./


9203. Kad govi pirmo reizi slau-
cot, vajagot siet biezu lakatu ap
galvu, tad govs dodot labi pienu.
/J. Skara, Jaunpiebalga./


9204. Kad pirmo reiz izslauc
govi, tad tas piens jāsalej kādā te-
košā upē, lai būtu tikdaudz piena,
kā upē ūdens.
/M. Zariņa, Ogresgals./


9205. Vasaras svētkos, Jāņos un
pirmajā ganu dienā nevajag slaukt
govis, lai vasarā būtu labs piens un
daudz krējuma.
/M. Macpāne, Alsunga./


9206. Ja jaunā, pilnā mēnesī
govs atnāk slaucama, būs daudz
piena.
/Z. Lāce, Veclaicene./


9207. Ja slaucot dzied, tad govs
nesperas un dod daudz piena.
/E. Jēpe, Palsmane./


9208. Ja grib, lai govīm būtu
daudz piena, tad slaucot jādzied:
Rietu, rietu, mana govs,
Pilni pupi balta piena,
Pilni pupi balta piena,
Pilns vēders zaļas zāles,
Pilns vēders zaļas zāles,
Pilni ragi āboliņa.
/R. Eglentāle, Reņģe./


9209. Ja saimniece grib, lai vi-
ņas govis dotu daudz piena, tad tai
Jāņa naktī jāiet gulēt uz kādu aug-
stu koka ēku.
/K. Jansons, Plāņi./


9210. Kad pirmo reizi iet pļaut
govīm zāles, tad izkapts jāsmērē ar
sviestu, tad govs dod daudz piena
un tas ir biezs.
/V. Joāss, Lubāna./


9211. Kad iet govis slauktu, ne-
vajaga mazgāt rokas straumes ūde-
nī,tad govis norauj pienu.
/K. Lielozols, Nīca./


9212. Govi slaucot nevajaga to
slavēt, tad govs noraujot pienu.
/J. Skara, Jaunpiebalga./

9213. Ja govs nedod pienu, jā-
sauc, smeļot akas ūdenī, trīs rei-
zes: "Gosniņ, dod pienu!"
/K. Lielozols, Nīca./


9214. Kad govi iet slaukt, tad
slaucēja nedrīkst mīzt, jo tad govs
slaucot miez.
/V. Krieviņš, Daugmale./


9215. Kad govs nelaižas slaukt,
tad tai jāuzklāj bruņči un trīs rei-
zes ar vāli jāsit.
/V. Spandegs, Pociems./


9216. Govis noraun pienu no Vī-
tas dienas un kad kūts izmēzta.
/K. Jansons, Plāņi./


9217. Govis slaucot, nedrīkst de-
gunu šņaukt, tad dod maz piena.
/A. Broža, Naukšēni./


9218. Kad izslauc govis, tad jā-
pārmet viņām krusts, lai ļaunums
nepiemestos.
/A. Broža, Naukšēni./


9219. Govis jālaiž ciet vecā mē-
nesī, jo tad tām, nākot slaucamām,
nepiepamst tesmenis.
/E. Krafte, Iļģuciems./


9220. Kad govi aizlaiž ciet (kad
neslauc vairs), tad pēdējo reizi jā-
slauc piektdienā, jo tad teļi nāks
dienā.
/E. Vēvere, Ļaudona./


9221. Govis jābeidz slaukt piekt-
dienas rītu, jo tad būs jaunapiena
govis viegli slaukt.
/K. Corbiks, Dobele./


9222. Govi cieti laist vajaga
piektdienā, tad viņa atnāk slaucama
dienā.
/M. Valdmane, Zaļāmuiža./


9223. Govs jālaiž cieti piektdie-
nā, tad būs mīksti slaucama.
/L. Bičole, Zaļenieki./


9224. Govis jāaizlaiž (jābeidz
slaukt) augšā mēnesī, tad dos vai-
rāk piena.
/A. Aizsils, Zilupe./

9225. Govi priekš cieti laišanas
pēdējo reizi noslaukt vajaga svēt-
dienā dienas gaismā, bez uguns, tad
arī slaucama nāk dienā, ne naktī.
/K. Mu#:lenbacha man./

9226. Govis jāizbeidz slaukt svēt-
dienā, lai atkal no jauna nāk slau-
camas dienā.
/M. Vēbere, Straupe./


9227. Govs pēdējo reizi, aizlai-
žot, jāslauc svētdienas rītā, jo tad
atnesas dienā.
/M. Antons, Lubāna./


9228. Kad govi aplaiž svētdienā,
tad tā nāk slaucama dienā; bet ja
aplaiž darba dienā, tad nāk slau-
cama naktī.
/A. Salmāns, Balvi./


9229. Govs jāaizlaiž (jābeidz
slaukt) svētdienas rītā, lai tā dienu
slaucama nāk.
/K. Jansons, Plāņi./


9230. Govis pēdējo reizi jābeidz
slaukt jaunā mēnesī, pie tam svēt-
dienā, lai atkal būtu mīkstas slaukt.
/V. Alke, Jaungulbene./


9231. Ja govs ir cieta slaukt, tad
vajaga to aizlaist veca mēneša piekt-
dienā. Nākamā gadā govs tad top
mīksta slaukt. Bet ja govs ir par
daudz mīksta slaukt, tad tā jāaiz-
laiž jauna mēneša piektdienā.
/K. Kancāns, Asare./


9232. Govi aizlaižot, pēdējo reizi
pārslauc pusdienā , lai teļš atskrietu
dienā.
/K. Lielozols, Nīca./


9233. Kad govi aizlaiž cieti, tad
tic, ka viss piens tai sariet ragos.
Ja nu tomēr grib pienu izdabūt no
aizlaistās govs, tad jāsaka: "Rī, ri,
gotiņ, tukši ragi, pilni pupi, pilna
mana slaucenīte!"
/R. Kalniņš, Udze./


9234. Govs pēdējo reizi jāizslauc
vakarā, tad dienā radīsies teļš.
/J. Apsalons, Sērpils./


9235. Grūtai govij ar sētas rīksti
kājas jāsapin, lai tā slaucot mierīgi
stāv.
/K. Jansons, Plāņi./


9236. Ieslauktu govi nedrīkst at-
dot otram slaucējam.
/P. Zeltiņa, Ikšķile./


9237. Ja govs slaucot iesit slau-
cējai ar asti sejā, tad slaucēju ir
aprunājušas viņas pašas draudze-
nes.
/E. Priediņa, Rende./

XII. Rudenī.

9238. Govis esot lēnas un tām
nemetoties nekāda kaite, ja rudenī
ievelkot kūtī skudru maisu, kurš
pavasarī atkal jāizvelk.
/Atbalss k. 1897. A. Kirš-
baums, Smiltene./


9239. Rudeni govis kūtī jāliek
dienvidu vējā, tad govīm tīra
spalva.
/J. Jurjāns, Jaungulbene./


9240. Ja govis rudenī pie valga
liek jaunā mēnesī, tad ziemu tās
negalīgas.
/K. Jansons, Plāņi./


9241. Ja govis pilnā mēnesī kūtī
ieliek, tad tās ir labas ēdājas.
/M. Zaķe, Gatarta./


9242. Rudeņos, kad govis norauj
pienu, tad tās to ieraujot ragos.
/M. Raņķis, Nīca./


9243. Rudenī govis nevajaga
vecā mēnesī kūtī likt, tad izdilst
govis kā mēness.
/A. Sietiņš, Taurene./


9244. Kad rudenī uznāk salnas
vai sniegs un govis vairs nevar ārā
iet, un ja viņas bauro, tad sniegs
vēl noies un govis varēs laist ganos,
bet ja viņas nebauro tad vairs ne-
ies ganos.
/H. Skujiņš, Aumeisteri./

XIII. Noburšana un kaites.

9245. Kad skatās otra lopus, tad
vajaga teikt: "Kaut man aŗ Dievs
dotu tik skaistus lopus un tam (t.
i. lopu īpašniekam) vēl skaistākus",
lai no skaudīgas acs lopi nepaliktu
slimi.
/Z. Lancmanis, Lejasciems./


9246. Govis nevar noburt, ja tām
dod apēst deviņi reiz deviņus da-
džu bumbuļus. [Sal. Lielā piektdie-
na.]
/K. Jansons, Plāņi./


9247. Lai izsargātu govis no
ļaunām acīm, t. i. no apburšanas,
tām jāapsien ap pieri sarkana dzi-
ja vai lenta.
/T. Ķenga, Jelgava./


9248. Lai visus ļaunumus no-
vērstu, tad jāapsien govij bante ap
ragiem, kurā dzīvsudrabs iešūts.
Cūkām jāieurbj dzīvsudrabs siles
galā.
/K. Krastiņš, Dzērbene./

9249. Govīm muguras nomazgā
ar pienu un silē ielej rasu no augu
lapām saslaucītu. Rasu parasti dod
spainī saslaucītu ar priekšautu. Tā
ka saslaucīto pilienu nav tik daudz,
ka varētu govs padzerties, tad dod
tikai ieostīt. To dara tāpēc, lai go-
vis labāk dotu pienu un būtu spirg-
tākas.
/E. Rožkalns, Mazsalaca./


9250. Kad govis nedod piena, tad
jāiet pie akas ielasināt trīs piles
ūdens slaucamā traukā.
/K. Lielozols, Nīca./


9251. Jāņem gara rīkste un jāiet
govij gar vienu pusi trīs reizes un
jāņem gar muguru no galvas līdz
astei, tāpat jādara arī otrā pusē un
jāsaka šie vārdi: "Mīļā lopu māte
Mārija, Jēzus Kristus, pasargi to no
buršanas un raganām Tēvišķi!
Āmen."
/E. Rožkalns, Mazsalaca./

9252. Atgadījās man Jāņos būt
-s tirgū... Tur ieraudzīju garu
kārti, kur galā bija mazs krustiņš
ieurbts. Pie kārts vienā pusē bija
divas lielas garas rindas ubagu sa-
stājušās. No otras puses kāda sie-
viņa pievede govi pie kārts, pietu-
rēja to, izvilka no azotes blašķi ar
alu, tad uzlēja govij uz krustu kā-
das lāses, pie kārts arī drusku zemē
nopilināja un nu pati vienu malku
iedzēra. Tad govi trīs reizes ap kār-
ti apvede un, to atkal pieturējusi,
katram nabagam deve malku alus
dzert ... Tā vēl vairāk sievas ap
šo kārti ar savām govīm ērmojās...,
lai govis labi uz roku ejot un lai
esot pienīgas.
/J. Alunāns, Mājas Viesis, 1857, 270./


9253. Trīs svētdienas rītus va-
jaga priekš saules pirtī salasīt visu
peramo slotu lapas, bet pirts priek-
šā vajaga zemē ievilkt krustu. No
trim krustu starpām vajaga ņemt
zemi no tās puses, kur stāv govju
galvas. Un tad aiznest govīm ar
dzērienu vai miltiem, bet pašam pa
to laiku nav brīv skatīties atpakaļ,
kamēr nav to iedevis.
/E. Baltiņš, Raiskums./


9254. Pa kurām durvīm iet go-
vis, aiz stenderes jāaizliek ola, tad
govīm nekas ļauns nenotiek.
/J. Skara, Jaunpiebalga./


9255. Lai govis labi no rokas
ietu, tad zem govju siles vienmēr
jātur pīpe ar tabakas maku.
/E. Laime, Tirza./


9256. Govīm jāiedod varžu kur-
kuļi, lai viņām iekšas būtu vēsas un
lai tās neslimotu.
/P. Š., Ropaži./


9257. Kad govs ir apskausta, tad
viņai vajaga iedot apēst siļķi ar asti
pa priekšu.
/M. Valdmane, Zaļāmuiža./


9258. Ja grib, lai vasaru govis
nebizo, tad vajaga citai sievai no-
zagt kārstuvi, sadedzināt to un ie-
dot pelnus viņas govij.
/K. Corbiks, Līvbērze./

9259. Ja visu nedēļu govis bizo,
tad būs liela laime.
/A. Aizsils, Zilupe./


9260. Zaļās ceturtdienas, Lielās
piektdienas un pirmās Lieldienas
rītā govis jāper ar budēļa stibu, tad
tās nebizo.
/Z. Lancmanis, Bukaiši./


9261. Ja grib zināt, vai govij būs
telīte vai vērsītis, tad Koču vakarā
jāiesēstas sniega kupenā. Ja izkūst
dziļa bedre, tad būs telīte, ja dobe
sekla, tad - vērsītis.
/A. Zālīte, Bērzpils./


9262. Ja govs pirmo Ziemassvēt-
ku rītā guļ uz labajiem sāniem, tad
būs telīte, bet ja uz kreisajiem, tad
vērsītis.
/A. Pliens, Meirāni./

9263. Grūsnējas govis nedrīkst
ar deķi apklāt, jo tad teļi ēd drē-
bes. Tāpat arī nedrīkst ar deķi no
govs aiznest uznākušo teļu, jo tad
teļš arī ēd drēbes.
/O. Freimane, Jaunrumbas muiža./


9264. Kad sāk rudzus pļaut, tad
pirmais kūlis jāapsien ar divām sai-
tēm, lai to varētu pazīt. Pirmais kū-
lis ir par sevi jāizkuļ, graudi jāsa-
maļ un no miltiem jāizcep tik daudz
kukulīšu, cik govju mājā. Kad go-
vīm uznāk teļi, tad katrai jādod
savs kukulītis apēst. Tad neviena
govs vairs nepaliek ālava.
/F. Brīvzemnieks, 1881. VI, 205./


9265. Ja govs nemīl teļu, jāiet
uz krusta ceļu un jāsauc: Gosniņ,
mīli teļu!" Vai arī jāuzrunā par to
pirmais braucējs, ja viņš atbildēs:
"Ej tik mājās, gan mīlēs", tad govs
arī mīlēs; bet ja tas atteiks: "Ja
govs nemīl, mīli tu pati!" govs arī
nemīlēs.
/K. Lielozols, Nīca./


9266. Kad govij tesmens satūcis,
tad tādai sievietei, kam pašreiz mē-
nešziedi, jāapspaida tesmens ar sa-
va krekla malu; tad govs būs ve-
sela.
/E. Laime, Tirza./


9267. Ja govs tesmenis uzpampis,
tad tas apspaidāms ar galodiņu.
/A. Bērziņa, Aloja./


9268. Kad govij sacietējis tes-
mins, tas jāberzē ar svārku stērbe-
li, vai jātrin ar galodiņu.
/L. Kleinbergs, Svēte./


9269. Ja govij ar pirmo pienu ir
ir ciets tesmenis, tad to berž ar pēr-
kona lodi.
/V. Pilipjonoks, Asūne./


9270. Lai govu tesmini izsargātu
no lielas sasprēgāšanas, tad vajagot
maija mēneša sviestu paglabāt bez
sāls, labāk turpat kūtī, un smērēt
ar to tesmeni.
/Z. Lancmanis, Lubāna./


9271. Kad govij sapampis des-
mins, tad paņem kādu lauka ak-
meni, noskaita tēva reizi, apņem 3
reiz ar to tad desminim riņķī, aiz-
iet, noliek akmeni tai pašā vietā,
noskaita tēva reizi un atpakaļ ne-
skatoties iet prom.
/L. Valkire, Tāšpadure./


9272. Ja govīm pupi sasprēgāju-
ši, tad vajaga sasmērēt ar deguna
izkārnījumiem.
/E. Jēpe, Palsmane./


9273. Slimai govij jādod ēst sv.
Agates dienā svētīta maize un sāls,
tad kļūs vesela.
/A. Šķēre, Skaistkalne./


9274. Dažreiz vēl maizei vidū ie-
liek sagrauzdētu čūsku, lai govis
tad ēstu to un paliktu niknas un
savas pretinieces varētu uzvarēt.
/E. Rožkalns, Mazsalaca./


9275. Govu vainās, t. i. kad go-
vis krimtušas kokus u. t. t., gatar-
tieši likuši Rīgā Madalīnas baznīcā
Dievu lūgt.
/K. Jansons, Gatarta./


9276. Ja govs saslimst, tad tā jā-
sit ar pastalu, un tā būs vesela.
/J. Zvaigzne, Rēzekne./


9277. Ja melnu govi vajaga iz-
ārstēt, tad saka: "Trīs reiz šurp,
trīs reiz turp; trīs reiz šurp, trīs
reiz turp; melnā govs, paliec vese-
la, melnā govs, paliec vesela..."
(un tā to atkārto, kamēr pūšļotājs
piekūst.)
/E. Vīķele, Ikšķile./


9278. Ja govis kāsē, tad tās jā-
dzirda ar mīzaliem.
/A. Viklante, Vecpiebalga./


9279. Slimai govij, kura negre-
mo, vajaga ielikt gremokli no ru-
dzu miltiem, tad tā paliek vesela.
/R. Svekre, Valka./


9280. Kad govs saslimusi, tad jā-
iever adatā melns diegs un jāizver
trejdeviņas reizes caur maizes ga-
baliņu, un maize jāiedod govij, tad
paliks vesela.
/J. Apsalons, Sērpils./


9281. Kad zirgs ielien pie govs,
tad lai govs nesaslimtu, jādod tai
maize, izvārstīta ar adatu un diegu.
/J. Lazdāns, Kalupe./


9282. Kad govs sabadīta, tad tā-
liņ jāslauc krustiski: uz labās
priekš- un kreisās pakaļkājas -
tad ātrāk izveseļosies.
/M. Poriete, Lubāna./


9283. Lai govis nebadītos, tad tām
uzsmērē uz pieres darvu.
/K. Lielozols, Nīca./


9284. Ja piens stiepjas, tad go-
vīm jādod zagti zirņi.
/E. Laime, Tirza./


9285. Ja govij vasaru piens stiep-
jas, tad tai jādod puplakšķi, tad
govs izveseļosies.
/Z. Lāce, Veclaicene./


9286. Čūskas novalka esot jā-
iedod govij ar maizi, jo tā esot ļoti
derīga zāle pret nomešanos.
/Blaubergs, Sērpils./


9287. Kad govs nevar nomesties,
tad tai jāiedod pelišķu novārījums.
/L. Bičole, Zaļenieki./

9288. Ja govs paliek slima, šņāc
un neēd, tad sadedzina čūsku un to
pulveri iedod, tad tā paliks vesela.
/E. Barbaka, Rīga./

9289. Ja govis dod maz piena,
tad jāsadedzina dzīva čūska un ar
maizes mīklu jāiedod govīm.
/A. Broža, Naukšēni./


9290. Noburtu govi var izdziedēt
ar apdziru zālēm. Zāles vārot, jā-
uzliek katlam vāks un pašam jā-
stāv klāt. Ar izvārītām zālēm govs
jāpārmazgā un arī iekšā jādod
zāles.
/A. Vaskis, Tukums./

9291. Pret govu slimībām der
lupstenāji (ligusticum levisticum).
/Auļukalns, Etn. IV, 1894./


9292. Lai govis nesakostu Sibiri-
jas mušas, tad govis jāapsmērē ar
lupstājiem un taukiem.
/E. Līdeka, Lubāna./


9293. Ja govs saslimst ar vīve-
lēm, tad jāapmazgā visas karotes,
bļodas un citi trauki. Šinī ūdenī
jāiemet sāls, tad ar šo ūdeni jāap-
mazgā govs ragi un mugura, tad
govs būs vesela.
/J. Zvaigzne, Rēzekne./


9294. Govīm vīveles var aizdzīt,
ja nozog kaimiņiem žagaru cērta-
mo kluci un noliek govij zem
priekškājām.
/Veidenberga, Vecmokas./


9295. Kad govij ir vīveles, tad
viņa jāņem pie astes un jādzen, si-
tot ar kreisās kājas zeķi. [Sal. vī-
veles, lops.]
/F. Brīvzemnieks, IV. 1881, 196./


9296. Ja govij vīvele taisās, tad
jāiegriež ausī un asinis jāuztecina
uz maizes un jāiedod govij saēst.
/J. Banazis, Nīca./


9297. Ja govij liesa uzpampst
(ceļas), tad jādod tabaka un cilvēka
mīzali, lai pampums iznīkst.
/J. Banazis, Nīca./


9298. Ja govij dur liesā, tad jā-
lej skāba putra mutē.
/J. Ķikuts, Nīca./


9299. Ja govīm kauli sāp, tad
jāsadedzina govju kauli, jāsaberž un
jādod govīm. Vēl piejauc miltus un
ūdeni un sataisa tādos kukulīšos.
/J. Banazis, Nīca./

9300. Ja govij kauli sāp, jāsade-
dzina kauli, jāsasit un kopā ar ba-
rību jāiedod.
/J. Ķikuts, Nīca./


9301. Kad govij dunduri noēduši
jēlus pleķus, tad ievainotās vietas
jāapsmērē ar ratu smēri.
/J. Ķikuts, Nīca./


9302. Kad govij zobi vaļā, lai
tie veseli paliktu - jāapspaida ar
brunču vīli.
/T. Rigerte, Brunava./


9303. Govīm ēdāja (rodze, roze)
pāriet, ja to apriebj ar ziepēm, ar
kurām mazgāts mironis. Tāpat šo
slimību izārstē arī cilvēkam.
/O. Pelēce, Jaunpiebalga./


9304. Pēc uguns kurināšanas ne-
drīkst govju slaukt ar nenomazgā-
tām rokām. Citādi govīm pupi ap-
metīsies ar gundegām (vātīm).
/A. Zālīte, Bērzpils./


9305. Kad gūvīm nu ocu teik,
tad vajag samozguot goldam vysus
četrus kristiniski # (tai)
un durovu kļamku, ar tū yudini
gūvs nūmozguot un tad atdūt iz-
dzert.
/T. Beča, Preiļi./


9306. Sarkanā vainā govīm jā-
dod viņu pašu mīzeli iekšā, kad
pirmo reiz vainu pamana.
/K. Jansons, Plāņi./


9307. Kad govis asinis miez, tad
tanī vietā, kur govs piemīzusi, jā-
izrok velēniņa un jāuzsprauž tai
krusts virsū. Tad govs top vesela.
/E. Laime, Tirza./


9308. Ja bezdelīga izskrien go-
vij caur kājām, tad govs sāk dot
asiņainu pienu. Tad jājem kapara
gredzens un piens jāslauc caur to,
govs dotu atkal tīru pienu.
/S. Gūberts, 1688./


9309. Govis kad pirmo reizi pas-
turas (atnāk slaucamas), tad vaja-
ga uzslaukt pārkrustis uz maizi un
iedot to, lai viņa saēd, citādi ja
bezdelīga vasaru ganos viņai izlai-
žas caur pavēderi, tad miezn asi-
nis, bet ja būs tā darīts, tad viņa
nemīzīs asiņus.
/M. Ķaupelis, Nīca./


9310. Ja govīm izskrien caur kā-
jām bezdelīga, tad paliek sarkans
piens. Lai to novērstu, tad jāsasien
aste divkārtus un piens jāizslauc,
kurš pēc tam govij jāiedod izdzert.
/M. Macpāne, Alsunga./

9311. Kad bezdelīga izlaižas caur
kāju starpu, tad jāslauc piens caur
zelta gredzenu, citādi tas paliek asi-
ņains.
/V. Līcis, Drabeši./


9312. Kad slaucamai govij izlau-
žas bezdelīga caur kājām, tad piens
paliek par asinīm. [Sal. bezdelī-
gas.]
/K. Corbiks, Līvbērze./


9313. Govij ja izskrien zem vē-
dera bezdelīga, tad slikts piens.
/K. Kristape, Olaine./


9314. Ja govij bezdelīga izskrien
caur vēdera apakšu, tad govij pie-
pampst tesmens. To var izārstēt, ja
ar lindraka stērbeli 3 reizes apspai-
da tesmeni un katru reizi saka:
"Kā nācis, tā lai aiziet!"
/J. A. Jansons./


9315. Kad govij ir asins caureja,
tad jānogriež apses zars, jāatliec tā
zariņi, jāsit govij par sāniem un
zars jāiesprauž asiņainajos mēs-
los. Tad govs būs vesela. [Sal.
lops.]
/F. Brīvzemnieks, IV. 1881, 196./


9316. Ar atlauztu zaru nedrīkst
govis pērt, tad tās miezn asinis.
/P. Zeltiņa, Ikšķile./


9317. Ja govis per ar tādu ža-
garu, kam zari nav griezti, bet
lauzti, tad govis miez asinis.
/V. Krieviņš, Daugmale./


9318. Nevajaga lopam sist ar vi-
cu, kurai zari atlauzti atpakaļ, tad
lopi asinis mīž.
/V. Priedīte, Mālpils./


9319. Ja govis per ar baltu no-
mizotu žagaru, tad viņas miez asi-
nis.
/A. Tidriķe, Pabažu jūrmala.
V. Krieviņš, Daugmale./


9320. Govīm nedrīkst sist ar rīk-
sti, kurai zari atplēsti, tad govis sa-
slimst.
/A. Tidriķe, Pabažu jūrmala./

9321. Govij nevar sist ar klūgu.
/E. Žubeckaja, Rīga./


9322. Govīm nevajaga sist ar
alkšņa vici vai nūju, tad govis asi-
nis miez.
/J. Banazis, Nīca./


9323. Ja govis per ar kailu rīksti
(nomizotu), tad viņas ir vājas.
/J. Jakāns, Bebrene./


9324. Govij nedrīkst sist ar rīk-
sti, kurai zari rauti atpakaļ, tad
govs izkalst.
/E. Laime, Tirza./

9325. Govis nedrīkst sist ar nomi-
zotu rīksti, jo tad govs pārmetas.
/M. Vētra, Tirza. E. Laime,
Tirza./


9326. Gans nekad nedrīkst sist
govi ar balti apmizotu rīksti, jo tad
govs izmetas.
/P. Broks, Varakļāni./


9327. Govij nedrīkst sist ar no-
mizotu rīksti.
/A. Kalniņa, Jaunpiebalga./


9328. Grūtai govij nevajaga ar
baltu rīksti sist, tad tā pēc atneša-
nās nedod piena.
/A. Leimane, Mārsēni./

9329. Govīm nedrīkst sviest ar
sprunguļiem, jo tad viņas paliks
ālavnīcas.
/A. Aizsils, Lubāna./

9330. Govīm jāsit ar bērza rīksti,
tad tās dod daudz piena.
/E. Kampare, Birzgale./


9331. Ja govīm sitot ar baltu rīk-
sti, tad noraujot pienu.
/K. Streidiņš, Veļķi./


9332. Govīm nevajaga sist ar pā-
tagu, bet ar rīksti. Ja sitot ar pā-
tagu, tad govis dodot maz piena.
/K. Corbiks, Kroņa-Vircava./


9333. Ja sit govīm ar pātagu, tad
nav piena.
/M. Veidenberga, Vecmokas./


9334. Govij nesit ar pātagu, jo
tad viņa noraun pienu.
/H. Skujiņš, Smiltene./


9335. Govīm nedrīkst sist ar no-
mizotu rīksti, tad piens apraujas.
/A. Mencis, Puikule./


9336. Govis nedrīkst sist ar no-
mizotu rīksti, tad tās nedos piena.
/A. Bulēne, Turaida./


9337. Govīm nedrīkst sist ar no-
mizotu rīksti, tad tās dod vāju
pienu.
/E. Kampare, Birzgale./


9338. Govis nedrīkst sist ar no-
mizotu stuku, tad govis dod asiņai-
nu pienu.
/A. Broža, Naukšēni./


9339. Ja govis sist ar tikko no-
grieztu zaļu alkšņa vicu, tad piens
būs sarkans.
/K. Lielozols, Nīca./


9340. Ka govij ar pātagu sit, tad
viņa noraun pienu.
/H. Skujiņš, Aumeisteri./

9341. Govīm nedrīkst sist ar pā-
tagu, jo tad piedzims nedzīvi teļi.
/A. Aizsils, Lubāna./


9342. Ja govij sit ar nomizotu
rīksti, tad piens aptrūkstas.
/R. Svekre, Valka./


9343. Ja grūtai govij ar drēbi sit,
tad teļi drēbes ēd. [Sal. ķēve.]
/K. Jansons, Plāņi./


9344. Lai izdzītu govīm ļaunu-
mu, tad viņas jāsit ar pīlādža vicu.
/M. Veidenberga, Vecmokas./


9345. Kad ejot uz jaunu māju,
tad jaunās mājas robežā ieejot, va-
jagot pagrābt trīs saujas smilšu un
līdz ar maizi iedot govīm, tad tām
nepiesitoties ļaunums.
/H. Skujiņš, Smiltene./


9346. Ja piens ātri sarūgst, tad
govs noburta. Tad ganu ceļā sve-
šu govju pēdās jāsagramsta smiltis
un tās jāieber noburto govju dzē-
rienā.
/K. Jansons, Plāņi./


9347. Kad noburta govs nosprā-
gusi, tad viņai acīs ir redzams
burvja tēls.
/K. Jansons, Plāņi./


9348. Grūtām govīm nedrīkst pa-
purnu sist, tad nelaikā atnesas.
/A. Viklante, Piebalga./

9349. Ja grūtai govij sit pa pur-
nu, tad tā pārmetas.
/E. Jēpe, Palsmane./


9350. Kad govij piens stiepjas,
tad jāiet pie labdara, lai tas ievār-
do sāli, kura tad ūdenī izkausēta
govij jāielej no muguras puses, tad
piens vairs nestiepsies.
/P. Zeltiņa, Vecgulbene./


9351. Vakarā bez saules neslau-
ca govis, jo tad tas piens tiekot tiem
bērniem, kas bez vārda (nekristīti)
nomiruši.
/H. Skujiņš, Smiltene./


9352. Ja vienam govis dod pienu
un otram nedod, tad pēdējam no
pirmā jānozog kājas auts, kurš jā-
sadedzina un pelni jāiedod slimām
govīm.
/K. Jansons, Plāņi./


9353. Kad vienu govi pie otras
gribot pieradināt, lai tās stāvot ko-
pā, tad vajagot paņemt vienas govs
sviedrus un ielikt maizē, un to mai-
zi iedot otrai govij; tad viņas stā-
vēšot kopā.
/J. Daizis, Nīca./


9354. Ja grib, lai govis kopā tu-
ras, tad jāņem sauja zirņu un jā-
apskrien 3 reiz pret sauli govīm ap-
kārt un zirņi jāiemet govju pulkā.
/A. Biša, Vijciems./


9355. Ja grib, lai govis kopā tu-
ras, tad ar vaļēju atslēgu (sprādzī-
ti) jāskrien 3 reiz pret sauli govīm
apkārt un atslēga jāsaslēdz un jā-
iemet govju pulkā.
/M. Biša, Vijciems./


9356. Kūtī govis paliek slapjas no
lietuvēna jāšanas; lai no tam izsar-
gātos, tad jāliek zem silēm uz skala
uzrakstīti vai uzgriezti trīs lietu-
vēna krusti, jeb no cērmauškas
krustā sasprausti zariņi.
/J. Upmalis, Ļaudona./


9357. Kad lietuvēns govis jāj, tad
vai nu jāpiekar pret govi pie sienas
spogulis, vai jāuzsien govij uz mu-
guras suseklis.
/J. Jaunsudrabiņš, Nereta./


9358. Ja govs par nakti paliek
slapja, tad lietuvēns to jāj. Tad jā-
ņem div sveces, jāliek govij krus-
tiski uz muguras un jālej caur sie-
tu ūdens virsū.
/St. Kokins, Eglūna./


9359. Lai govis nesvīstu, tad jā-
sit kūts sienā vadži un jāsaka: "Nu
bogu nosit."
/E. Laime, Tirza./


9360. Ja govi no rīta atrod slap-
ju, tad naktī viņu lietuvēns mocījis.
/J. Andersons, Sātiņi./

9361. Kad govis pēkšņi norauj
pienu, tad saka, ka lietuvēns nogū-
lies govīm uz muguras.
/J. A. Jansons, Jelgava./


9362. Kad lietuvēns govis jāj,
tad jāpiekar pret govi pie sienas
spieģelis, vai atkal jāuzsien govij
uz muguras suseklis.
/A. Strode, Rudzēti./


9363. Ja lietuvēns jāj lopus, tad
uz kūts durvīm jāuzvelk lietuvēna
krusts, tad tas vairs lopus nemocīs.
/P. Zeltiņa, Ikšķile./


9364. Ja govis siles grauž, tad
siles galā jāiegriež lietuvēna krusts.
/L. Pogule, Gatarta./


9365. Ja govis pa naktīm lie-
tuvēns jāj, tad vajaga uz silēm un
kūts durvīm savilkt lietuvēna krus-
tus, tad nejāj.
/K. Corbiks, Nīgranda./


9366. Ja lietuvēns moca govi, tad
tā piektdienas vakarā jānoper ar
peramo slotu, kas apmērcēta cilvē-
ka mēslos, lai lietuvēnu nodzītu.
[Sal. zirgs.]
/V. Krieviņš, Daugmale./


9367. Lai govis lietuvēns (lieto-
nis) nemocītu, uz tām jāvelk lietu-
vēna krusts.
/A. Zālīte, Bērzpils./


9368. Ja govij uz raga lietuvēna
krustu uzgriež, tad lietuvēns govi
netraucē.
/J. A. Jansons, Tirza./


9369. Ja govs stāvot dīc un arī
negremo, tad viņu neredzama ra-
gana slauc.
/K. Bika, Gaujiena./


9370. Ja govij pie astes piesien
pīlāga zaru, tad raganas nevar to
slaukt.
/V. Līcis, Drabeši./


9371. Ja govi jāj lietuvēns, tad
viņai vajaga uz muguras uzsiet
izkapti, lai lietuvēns nogriežas. [Sal.
zirgs.]
/V. Krieviņš, Daugmale./


9372. Govij vajaga iedurt kniep-
adatu astē, jo tad ragana to nekad
nevar noburt.
/R. Eglentāle, Reņģe./


9373. Kad govs ir slima un ne-
grib dzert, tad tai jādod dzert tāds
ūdens, kas notecējis pirtī peroties
no lāvas.
/P. Zeltiņa, Ikšķile./


9374. Kad gaļai kaun vecu govi,
tad viņa pāra nedēļas jādzirda ar
sālītu dzērienu, tad gaļa uz pusi
ātrāki izvārīsies.
/H. Skujiņš, Aumeisteri./


9375. Govij, kas pieplēsta vai arī
kas pārēdusies, pa ausi sit.
/K. Jansons, Plāņi./


9376. Kad govs ir uzpampusi
(uzbambusi), tad viņu stipri dzenā.
/K. Lielozols, Nīca./


9377. Sasveicinoties vajaga ar-
vien roku sniegt, lai govis neba-
dās.
/K. Jansons, Plāņi./


9378. Ja divas ragainas govis ba-
dās vai laizās, tad mājā ķilķēni vā-
rīti.
/A. Done, Liepāja./


9379. Kad kāda govs ir uzbadī-
ta (citas govis iesākušas to badīt),
tad tai jāpamet kūtī apakšā sirdīgo
govju pakaiši.
/K. Jansons, Plāņi./


9380. Govīm, kam asi ragi, ragus
nozāģē nost. Nozāģētos galus jāie-
met akā, lai govīm nenotrūktu
piens.
/J. Gulbis, Aizkraukle./


9381. Kad govij ragus nozāģējot,
tad vajagot tos iemest ūdenī, jo tad
govs labi pienu dodot.
/J. Skara, Jaunpiebalga./


9382. Kad govīm apzāģē ragu
galus, tad tie jāmet ūdenī, lai govis
dotu daudz piena.
/V. Spandegs, Pociems./


9383. Ja govij rags nolūst, tad
tas jāiemet lielā ūdenī (piem., dīķī,
ezerā), lai apstātos asiņu tecēšana.
/A. Mencis, Puikule./


9384. Kad govij ir kārpas, tad
slaucot deviņi reiz jāskaita ačgārni
no deviņiem līdz vienam.
/K. Jansons, Plāņi./


9385. Ja grib nodzīt no govs pu-
piem kārpas, tad šī govs jāved un
jāslauc pa tukšam vecā mēnesī
kādā ēkas ziemeļu pusē 3 reizes.
/Ed. Brīnums, Rūjiena./


9386. Ja govīm ir kārpaini pu-
pi, tad tos vajaga berzēt ar krupi,
un visas kārpas nozudīs.
/V. Krieviņš, Daugmale./


9387. Kad govs nelabi iebļaujas,
tad tai jāuzsit ar žagaru, jo citādi
tai piemetas kārpas. Lai nu kārpas
nodzītu, jāņem kāds auglis, kartu-
pelis vai ābols, jāpārgriež pušu un
jānoberzē ar to kārpas. Tad tas aug-
lis jāiesviež grāvī. Kad auglis sa-
pūs, tad kārpas izbeigsies.
/A. Vaskis, Tukums./


9388. Kad govij desmins pie-
šauts, tas jāapspaida ar sietalu kau-
namo dūci.
/K. Jansons, Plāņi./


9389. Kad govij desmins pie-
šauts, tas jāapspaida ar laulājamo
gredzenu.
/K. Jansons, Plāņi./


9390. Kad govs sper, Tad jāap-
sien viņai ap kāju otra puse un jā-
saka: "Stāvi mierā!"
/L. Bičole, Zaļenieki./


9391. Ja govs sper, tad jāpaņem
no sētas griezenis (kārkla klūdziņa,
kas satur mietus) un jāapriebj govs
tesmenis un pati govs; griezenis
pēc tam jāaiznes atpakaļ un tāpat
jānoliek.
/O. Pelēce, Jaunpiebalga./


9392. Kad govij čūska iekoda,
tad to vietu apsēja ar sarkano mata
auklu, lai tūkšis neiet tālāk(u).
/K. Jansons, Plāņi./


XIV. Govs nākamības zīlēšanā.

9393. Tām govīm, ko kāzās kauj,
jāmet astes uz jumta, kas nesot go-
vīm laimi.
/P. Š., no suitiem, Alsunga./


9394. Priekš saules jāiet ar mil-
tu maisu uz kūti un jānoglauda ar
to govis, tad viņas nebizos.
/B. Vinkmane, Jaunpiebalga./


9395. Ziemā katru piektdienas
rītu jāberž govīm mugura ar ledu
un jāsaka: "Akmens astē, ledus aiz
ādas!" Tad nākamā vasarā govis
nebizos.
/J. Cinovskis, Snēpele./


9396. Govs maurošana nozīmē
sliktumu, kas var notikt arī vēlāk.
/V. Arbidāns, Latgale./


9397. Ja govis iet no ganiem mā-
jā maurodamas, tad notiks kāda
nelaime.
/L. Reiteris, Lubāna./


9398. Ja govs naktī bauro, tad
gaidāma kāda nelaime.
/J. Skara, Jaunpiebalga./


9399. Ka pī saimineicys loba gūs
un jei reizi nagrib atlaist pīna, a ni
lāsis, itei pīzīmēj, ka tei saimineica
ar sovu veiru vai ar sovim radinī-
kim tū dīn vai nakti cīši lomuosīs
un var byut ka i kausīs.
/V. Podis, Rēzekne./


9400. Ja kāda govs mājā nākot
bauro, tad viņa nākošā gadā vairs
nebūs.
/M. Brīdaka, Jaunroze./


9401. Ja govis grauž akmeņus,
tad aprunā kāds ļauns cilvēks.
/M. Macpāne, Alsunga./


XV. Govs laika zīlēšanā.

9402. Ja govis ganos nemierīgas,
tad gaidāms pērkons.
/E. Medene, Meirāni./


9403. Kad govis pa dienu bizinē,
tad gaidāms pērkons.
/A. Cimemane, Nīca./


9404. Ja govis bizo, tad pērkona
lietus būs.
/V. Zvaigznīte, Zeltiņi./


9405. Ja govis bizo, tad gaidāms
pērkona negaiss.
/A. Zvejniece, Lubāna./


9406. Ja vasarā govis stipri skrai-
da, gaidāms pērkona negaiss.
/E. Līdeka, Lubāna./

9407. Ja ganos govis nemierīgas,
gaidāms lietus.
/M. Leimane, Lubāna./


9408. Ja govis no vakara bizo,
tad no rīta līst lietus.
/J. Cinovskis, Snēpele./


9409. Ja vasarā govis stipri bi-
zo, tad tas ir uz lietu.
/R. Vucene, Lubāna./


9410. Ja govis bizo, tad gaidāms
lietains laiks.
/V. Eizāns, Beļava./


9411. Uz lietu govis bizo.
/R. Kalniņš, Lubāna./


9412. Ja govis bizo - tad būs
lietus.
/A. Podniece, Tome, A. Lau,
Mežotne. M. Navenickis, Zasa./


9413. Ja govis bizo, tad lietus sa-
gaidāms.
/A. Bulēne, Turaida./


9414. Govis bizo, lietus būs.
/J. A. Jansons, Bīriņi. J. Ja-
kāns, Bebrene./


9415. Govis bizo uz lietu.
/Atbalss k. 1897. P. Dreimanis, Ogre./


9416. Kad govis vēsā dienā bizo,
tad gaidāms lietus.
/I. Mennika, Ainaži./


9417. Kad govis vēsā laikā bizo,
tad drīz gaidāms lietus.
/I. Šulcs, Nogale./


9418. Ja govis līdz saules ieša-
nai vēl bizo, tad lietus būs.
/A. Užāne, Skujene./


9419. Ja govis skrien, gaidāms
karsts laiks.
/J. Ķikuts, Nīca./


9420. Kad govis karstā laikā bi-
zo, tad vajagot svilpot, lai nebizotu.
/K. Streidiņš, Veļķi./


9421. Ja govis no rītiem izdzītas
spiežas kopā, - būs lietus.
/M. Rulle, Lubāna./


9422. Ja no ganiem nāk pa-
priekšu kāda melna govs, tad rītu
būs slikts laiks; ja nāk sarkana
govs, tad rītā būs laba diena.
/A. Indāns, Eglūna./


9423. Ja vakarā, govīm mājā nā-
kot, iet pa priekšu melna govs, tad
rīt būs apmākusies (vai lietaina)
diena.
/V. Saulīte, Mālpils./


9424. Ja vakarā, mājās nākot,
iet pa priekšu brūna (vai balta)
govs, tad rītu gaidāms saulains
laiks.
/V. Saulīte, Mālpils./


9425. Ja pusdienā govīm mājā
nākot pa priekšu iet melna govs,
gaidāms lietus, ja brūna - labs
laiks.
/K. Biša, Rencēni./


9426. Ja ganāmpulkam, mājā
dzenot, pa priekšu nāk brūna govs,
tad rītu gaidāma saules diena; ja
melna - lietus; balta - vējš; meln-
raiba - vējš ar lietu; brūnraiba -
saule un vējš.
/A. Mencis, Puikule./


9427. Ja vasaras vakarā ganām-
pulkam pa priekšu nāk brūna govs
- tad rītā būs saule; ja balta -
tad vējš; ja melna - tal lietus; ja
melni raiba - tad lietus ar vēju;
ja brūni raiba - tad saule ar vēju.
/P. Gedrovice, Dobele./

9428. Ja lopus no ganiem dzenot
pa vārtiem ieiet pirmā brūna vai
brūni-raiba govs, tad nākošā dienā
būs jauks laiks.
/A. Šulcs, Krievijas pierobeža./


9429. Kad govis dzen, ja tad
iet brūna govs pa priekšu - rītā
būs labs laiks; ja iet melna - būs
slikts.
/A. Aizsils, Zilupe./

9430. Kad vakarā no ganiem mā-
jā nāk melna govs papriekšu, tad
no rīta līst lietus, bet ja nāk balta,
- tad ir jauks laiks.
/J. Cinovskis, Snēpele/


9431. Ja no ganiem nāk govs
mājā, ja pirmā nāk balta govs, tad
būs skaista diena, bet ja melna govs,
tad būs lietus.
/M. Zaube, Rīga./


9432. Ja govis ož, tad tuvojas
negaiss.
/J. Zariņš, Palsmane./

9433. Kad govis osta gaisu, tad
būs pērkoņa lietus.
/G. Stankeviča, Taurupe./


9434. Ja govis ož pret vēju, tad
rītdien gaidāms pērkoņa lietus.
/J. Cinovskis, Snēpele./


9435. Kad govis ož pret vēju un
galvas uzcēlušas ausis purina, tad
būs pērkons.
/A. Āboliņa, Ļaudona./


9436. Uz kuru pusi govis ož, no
tās vējš gaidāms.
/K. Lielozols, Nīca./


9437. Ja govs gaisu ošņā, tad
būs lietus.
/M. Zariņš, Ogresgals./


9438. Kad govis osta gaisu -
būs lietains laiks.
/E. Bukava, Rīga./


9439. Ja govis galvas gaisā slien
un osta, - lietus būs.
/L. Pilsētniece, Bebri./

9440. Ja govis slaucot piens pu-
tojas, tad būs lietains laiks.
/L. Bulīts, Krape./


9441. Kad govis slaucot putojas
piens, tad saka, ka drīzumā būšot
lietus.
/E. Aizpurve, Lubāna./


9442. Ja govis nomet agri spalvu,
tad būs agrs pavasaris.
/M. Šķipsna, Gulbene./


9443. Lietainā laikā govis no-
raun pienu.
/H. Skujiņš, Aumeisteri./


9444. Kad govis norauj pienu,
tad gaidāms lietus.
/M. Klause, Jaunpiebalga./


9445. Ja govis pavasarī izlaižot
ārā ir rāmas, tad vasara būs auksta.
/M. Breikša, Līgatne./


9446. Ja govis vasarā uz vasa-
ras beigām sienu ēd labāki nekā
zāli, tad drīz iestājoties rudenis.
/J. Ķikuts, Nīca./


9447. Kad govis kājas stirina,
tad būs sals.
/K. Lielozols, Nīca./


9448. Kad ziemu govis staipās,
tad būs silts laiks. Kad govis dre-
binās, tad būs auksts laiks.
/J. A. Jansons, Rīga./


9449. Ja kādu vasaru govis ir
ļoti ēdīgas, tad būs gara ziema.
/L. Pogule, Gatarta./


9450. Kad govīm labais tukšums
pilns, tad ir pusdienas laiks.
/K. Lielozols, Nīca./


XVI. Govs svētkos.

9451. Trīs reiziņas pa gadiņu
Savas govis appušķoju:
Vasarsvētkos, Jāņa rītu,
Pirmoreizi pusdienā.
/LD 29050./


XVII. Govs sapņos.

9452. Ja sapnī gana govis, tad
drīz dabūs piedalīties kāzās; ja dzen
vēršus, tad dabūs iet uz bērēm.
/P. Kartupelis, Smiltene./


9453. Ja sapnī redz treknas go-
vis, tad būs laba vasara.
/J. Jurjāns, Jaungulbene./


9454. Ja sapinīs redz badīgu go-
vi, tad satiks kādu ļaunu sievieti.
/K. Jansons, Plāņi./


9455. Ja pa sapinim redz raibas
govis mājā dzenot, tad mājā būs
kāzas.
/H. Skujiņš, Smiltene./


9456. Ja pa sapinim divu māju
govis saiet ganībā kopā, tad tais
mājās būs kāzas.
/H. Skujiņš, Smiltene./


9457. Ja meitas vecāki pa sapi-
nim pārdod govi, tad viņu meitu
drīz izprecēs.
/H. Skujiņš, Smiltene./


9458. Kad sapnī govis slauc, tad
būs lietus; kad gana, tad būs kā-
zas.
/V. Spandegs, Pociems./

9459. Ja pa sapņiem slauc govi,
tad dabūs kādu bagātību.
/L. Ozole, Rīga./


9460. Ja sapnī govis gana, tad
būs godā jāiet.
/J. Jurjāns, Jaungulbene./


9461. Ja sapnī govis gana, tad
būs bērēs jābrauc.
/K. Jansons, Plāņi. J. Jaun-
sudrabiņš, Nereta./

9462. Kad sapnī nosprāgst kāda
branga govs, tad iznīkst dzīve, jā-
izput no tās vietas.
/Āronu Matīss, Bērzaune./


9463. Ja pa sapņiem ēd govs ga-
ļu, tad kāda govs nobeigsies.
/A. Bīlenšteina rokraksts./


9464. Ja pa sapņiem redz melnu
govi, tad būs nāve priekšā.
/Marta Bīlenšteine, Dobele./