GRĒMIENS.

9599. Jāls ir nelabas atraugas, tādas siltas, karstas,
ļoti nepatīkamas. Dažiem cilvēkiem vienmēr pēc
tauku ēdienu ēšanas sāk nākt jāls. Jāskaita devi-
ņas reizes un pie tam ātri, bet lai nesajuktu:
"Jāls ēd mani, es ēdu jāli, jāls ēd mani, es ēdu
jāli." /A. Skuja, Mālupe./

9600. Deviņas reizes jāskaita ātri un lai nesajūk: "Jāls
ēd mani, es ēdu jāli, lops zaļu zāli, vilks jēlu
gaļu u. t. t." /A. Skuja, Mālupe./

9601. Ja ģēlis ēd, tad jāsaka 9 reizes bez elpas atņem-
šanas: "Ģēlis ēd mani, es ēdu ģēli, ģēļam kauli
brakš", tad ģēlis vairs neēd. /E. Laime, Tirza./

9602. Kad ģēlons griež, tad deviņi reiz jāskaita: "Suns
ēd zaļu zāli, man griež ģēlons."
/P. Š., Rauna. K. Jansons, Plāņi./

9603. Kad ģēlons griež, tad ar vienu elpas vilcienu jā-
noskaita trīsdeviņas reizes: "Suns ēd zaļu zāli,
man griež ģēlons." /K. Jansons, Plāņi./

9604. Ja sūrājs dedzina (rūgtas siekalas saskrien mutē),
tad vajaga 9 reizes noskaitīt: "Suns ēd zaļu zāli,
man dedzina sūrājs"; to vajaga izdarīt ar vienu
elpas vilcienu. /J. Širmanis, Vilzēni./

9605. Kad ģēlons griež, tad 9 reizes jāsaka: "Lops ēd
zaļu zāli, vilks ēd jēlu gaļu."
/K. Jansons, Plāņi./

9606. Kad grēmiens dedzina, tad bez dvašas atvilkšanas
jāskaita šādi vārdi: "Skrej, skrej, grēmiens, at-
met ļipu! Tev viens, man viens, tev divi, man divi
u. t. t. " (tā līdz desmit). /K. Miļnus, Žeime./

9607. Kam ģēlons griež, tam kādam pirtī nezinot no mugu-
ras jānoņem bērza slotas lapiņa un tā jānorij.
/K. Jansons, Plāņi./

9608. Kam ģēlons griež, tam pirtī mazgājamais ūdens jā-
dzer. /K. Jansons, Plāņi./

9609. Kam ģēlons griež, tam no ceļa grambas ūdens jādzer.
/J. Jansons, Plāņi./

9610. Kam ģēlons griež, tam vēža ikri jāēd.
/P. Š., Rauna. K. Jansons, Plāņi./

9611. Kam ģēlons griež, tam jāēd maizes glidina, kas
maizi griežot pie naža paliek. /K. Jansons, Plāņi./

9612. Kad ģēlons griež, tad jāēd ap maizes nazi aplipusī
maize. /K. Jansons, Plāņi./

9613. Pret ģēlonu jāēd saules kartupeļi, t. i., kas vēl
rudenī pie laksta zaļi virszemē.
/K. Jansons, Viļāni./

9614. Ja ģēlons griež, tad jādara tā: No kāju pirkstu
starpām izslauka sviedrus un tos labi saostās, tad
vairs ģēlons negriež. /H. Skujiņš, Smiltene./

9615. Kad jēlons ēd kaklā, tad vajaga šņaukāt un ievilkt
nāsīs zeķu un kāju sviedru nepatīkamo smaku.
/K. Bika, Gaujiena./

9616. Kam ģēlons griež, tam sestdienas vakarā ar krekla
pakaļasgalu trīs reiz mute jānoslauka.
/K. Jansons, Plāņi./

9617. Pret grēmiena dedzināšanu jāsaberž kreisās rokas
delnā zaļais zirneklis, un kad grēmiens dedzina,
tad šī delna jālaiza. /K. Miļnus, Žeime./

9618. Kad grēmu dedzina, tad jādzer ķiminu novārījums ar
medu. /P. Zeltiņa, Ikšķile./

9619. Kad grēmu dedzina, tad vajaga dzert vērmeļu tēju,
lai pārietu. /M. Ķaupelis, Nīca./

9620. Grēmas var aizdzīt ar tām plūrēm, kuŗas pēc putras
kūsēšanas piekalst pie katla malas.
/J. Rubenis, Ērgļi./

9621. Krīts ar saldu pienu ir derīgs, kad vērmeles de-
dzina. /V. Strautiņš, Taurupe un Zelgauska./