GULTA.
9770. Gulta, vecā mēnesī taisīta,
ir no visiem kukaiņiem
brīva. /J. Vilnītis, Jumurda./
9771. Gultas kājgalis nedrīkst atrasties
uz durvju pusi,
jo tad pa nakti pie gultas nāk dažādi gari. [Sal.
gulēšana.] /K. Corbiks, Tukums./
9772. Nevajaga gultu likt pie sienas ar kājgali
uz durv-
ju pusi, jo tad drīz jāmirst. /E. Jēpe, Palsmane./
9773. Gultu nedrīkst likt ar galvgali pret durvīm,
jo
tad gulētājam drīz jāmirst. /A. Oše, Lubāna./
9774. Gultas galvgali nedrīkst pret ziemeļiem
griezt,
tad pastarā dienā nevarēs uzcelties.
/P. Zeltiņa, Ikšķile./
9775. Salmi gultas maisos jābāžot vecā
pilnā mēnesī, tad
ātri nesabirstot. /E. Aizpurve, Lubāna./
9776. Cisas jāliek gultā jeb jābāž
gultas maisos vecā
mēnesī, lai blusas neaug. /J. Rubenis, Ērgļi./
9777. Gultas maisiem cisas jābāž veca mēneša
pirmā piekt-
dienā, jo tad neaugot blusas.
/L. Aizpurve, Lubāna./
9778. Gultas maisā salmi jābāž
vecā mēnesī, lai blusas
neaug. /M. Klause, Jaunpiebalga./
9779. Ja jaunā mēnesī bāž
gultā salmus, tad blusas kož.
/E. Zirnītis, Lubāna./
9780. Gultas maisā salmus vajagot bāzt vecā
mēnesī, tad
neaugot blusas. /H. Lindberga, Veselauska./
9781. Tā meita, kas gultu taisa no rīta puses,
žigli iz-
ies pie vīra; bet tā, kas uz vakara pusi taisa,
paliks par vecu meitu. /H. Skujiņš, Smiltene./
9782. Kad meitām pataisa jaunu gultu, kurš
puisis tad
pirmais iegulstoties tai gultā, tam esot jādod
(butele) degvīns. /J. Daizis, Nīca./
9783. Ka gulta, uz
kuris tu gul, salauž un tu prokrissi
caur, tod itei pīzīmēj, ka tu dreiži pamessi sovu
sātu un ilgi nabyusi atpakaļ. /V. Podis, Rēzekne./
9784. Ja guļot čīkst gulta, tad gulētājam
būs jāmaina
dzīves vieta. /M. Klīpa, Spāre./
9785. Kad gulta brīkšķ, tad gultā
gulētājam sagaidāma
nāve. /E. Poriete, Lubāna./
9786. Kad gulta lūst, tad tās gulētājs
drīz mirs.
/V. Līce, Līgatne./
9787. Rītā no gultas nevajag izkāpt
ar labo kāju, tad
visu dienu ir sagaidāmas neveiksmes. [Sal. gulēša-
na, kājas.] /V. Greble, Kalnamuiža, Valkas apr./
9788. No gultas ceļoties, ir jākāpj
ar labo kāju, bet ja
izkāpj ar kreiso, tad visu dienu nekas neizdodas.
/P. Š., Rauna./
9789. Ja no rīta no gultas izkāpj ar kreiso
kāju, tad
dienā ies labi. Ja ar labo - slikti.
/E. Reinbacha, Vecpiebalga./
9790. Lai dienā klātos labi, rītā
no gultas kāpjot, pir-
mā jāizceļ labā kāja. /K. Corbiks, Jelgava./
9791. Rītos ja no gultas izkāpj ar kreiso
kāju, tad tāds
cilvēks esot visu dienu dusmīgs.
/T. Dzintarkalns, Talsi./
9792. Gulēt ejot nedrīkst kāpt ar
kreiso kāju gultā, jo
tad velni rādās. /T. Dzintarkalns, Talsi./
9793. Kad ar kreiso kāju gultā kāpj,
tad tai naktī redz
sliktus sapņus, bet kad ar labo rītā no gultas ārā
kāpj, tad tai dienā saskaistas.
/Z. Lancmanis, Lejasciems./
9794. Ja vīrs pirmo nakti ar savu sievu guļ
īsā gultā,
tad viņam paliks pliks pakausis.
/K. Jansons, Plāņi./
9795. Gultā ēst ir grēks; tikai slimnieks
var ēst gultā.
/P. Š., Rauna. K. Jansons, Smiltene./
9796. Kas gultā ēd, tas velnam ēd. /K. Jansons, Plāņi./
9797. Uz gultas sēdot nedrīkst ēst,
tad naktī velns dīda.
/A. Aizsils, Lubāna./
9798. Gultā ēdot no maizes druskām
aug blusas.
/K. Jansons, Plāņi./
9799. Kad gulēt ejot piesit trīs reizes
pie gultas kājas
un piesauc kādu vārdu, tad par to cilvēku nakti
sapņo. /K. Corbiks, Kroņa-Vircava./
9800. Salmus, ko izpurinot no gultas maisa, nedrīkstot
kaisīt cūkas midzenī, jo tad cūka savus sivēnus
noguļot. /E. Aizpurve, Lubāna./
9801. Cisu maisu nevar cūkām un aitām
purināt, tad viņas
savus bērnus noguļ. /E. Vīksne, Vecpiebalga./
9802. Kad pa sapņiem guļ labā mīkstā
vietā (gultā), tad
iemanto labu dzīvošanu. /Āronu Matīss, Bērzaune./
9803. Kad sapnī redz, ka gulta salūst vai
saplīst, tad
viens gulētājs nomirs. /Āronu Matīss, Bērzaune./
9804. Ja sapnī redz istabu ar daudz gultām,
tad būs ne-
patikšanas ar sievietēm. /M. Zaube, Rīga./