Ieēdināšana.

10001. Lai meita pievilktu precinieku, tad tai savās val-
kājamās pastalās vajag ieliet ūdeni, paskalot un
tad to ūdeni dot iecerētajam izdzert. Tad būs vīrs
rokā. /A. Korsaks, Ezere./

10002. Kad pirtī peras un pie kailas miesas pielīp kāda
lapa, tad tā jānoņem, jāpārnes mājā un jāsadedzina.
No pelniem jāpagatavo dzēriens un jādod dzert tam,
kuru mīl. /Skolnieku pulciņš, Jēkabpils./

10003. Ja meita grib dabūt brūtgānu, tad jāņem pirts slo-
tas lapas, ar kuru pirtī pērusies, un ar viņu tēju
jādzirda kārotais puisis. /A. Zvejniece, Lubāna./

10004. Lai pieburtu puisi, tad jāņem tās slotas lapas,
kas pirtī peroties bij pie miesas, jāsakaltē un
jāsavāra tēja, un jādod tam puisim, kuru grib. Tad
šis puisis lips klāt kā bērza lapa.
/A. Zālīte, Bērzpils./

10005. Ja pirtī peroties pielīp bērza lapa, tad šī lapa
jāsagrauzdē un jāiedod puisim, kuru grib; puisis
tad lipšot klāt kā bērza lapa.
/O. Darbiņš, Birži./

10006. Kad meitas peras pirtī, tad jāsalasa tās slotas
lapiņas, kas pielīp pie miesas, jāsakaltē un jādod
tam puisim, kuru grib dabūt par draugu.
/P. Zeltiņa, Ikšķile./

10007. Ja meitas grib ieēdināt kādu puisi, tad tām jāda-
bon bērza lapa, kas pirtī pielipusi pie miesas, tā
jāsaberž un jāiedod puisim apēst.
/K. Corbiks, Jelgava./

10008. Ja grib puišus pievilkt, tad jāsaberž pie miesas
pirtī pielipusi lapa un jādod tā puisim apēst.
/V. Spandegs, Pociems./

10009. Kod cylvāks īt uz pierti un ti piertī pi juo pīly-
pa lapeņa, tod pajam itū lapeņi un īdūd vai meitai,
vai puišam; kas pajam nūrij itū lapeņi, tas cīši
mīļos tū cylvāku, kur tū īdevja.
/V. Podis, Rēzekne./

10010. Vajaga nostāties mežā pie bērza, un kad dzird dze-
guzi kūkojam pirmo reizi šai gadā, tad vajaga no-
raut bērza lapas un pārnest mājās, tad tās sakal-
tēt un pieliet puisim pie ēdiena, tad viņš to mei-
tu mīlēs un darīs priekš viņas visu. Bet kad ap-
precēsities, tad dzīvos ļoti naidīgi, bet atstāt
viņš tevi neatstās, kamēr nomirs.
/P. Pauliņš, Asūne./

10011. Sestdienas vakarā pirtī, kad visa miesa nosvīst,
jāieņem pudelītē sviedri pa visu miesu un pudelīte
jānokorķē. Tad trīs trešdienas vakaros pulksten
divpadsmitos naktī jāiet uz krustcelēm un jāapgriež
pudelīte trīs reiz ap kreiso padusi pret sauli. Ja
divatā iet, nedrīkst runāt un atpakaļ skatīties.
Sviedri tad jāiedod tam, kuru grib. Tas tad paņems.
/A. Elksnītis, Prauliņi./

10012. Meita var ieēdināt puisi ar saviem sviedriem, kuri
jāsakrāj pirtī sestdienas vakarā un puisim nezinot
jāiedod. /K. Jansons, Plāņi./

10013. Sievietes uzsmērējušas jeb uzsviedušas sviedrus no
pupiem jeb čičiem uz maizes un tad to devušas pui-
šiem ieēst. /K. Bika, Gaujiena./

10014. Sieviete stipri saslapēja ar saviem sviedriem mu-
tes autiņu un to deva jauneklim, lai tas arī ar to
vēl tāpat velgu esošu noslaucītos, tad abēju svied-
ri tā sajauktos. /K. Bika, Gaujiena./

10015. Ja kāda meita ir piebūrusi kādu puisi un cita grib
to atburt, tad jāizkasa no pirmās meitas kurpes
vai kāda cita apava, kas viņai bijis kājā, sviedri
un jāiebaro puisis, tad viņš būs atburts.
/K. Preiss, no 79. g. v. M. Zvirgzdiņas,
Vecgulbene./

10016. Jāņem uz pirti kāda bulka jeb cits kas ēdams, jā-
tur padusē, kamēr piesūcas ar sviedriem. Tad jālū-
ko, lai iedotu to otram apēst. Ieēdinātais tā mī-
lēs ceturtdaļ gada, pēc kam var atkal ieēdināšanu
atkārtot. /F. Brīvzemnieks, 1881. VI, 199./

10017. Meitai vajaga ielikt maizes gabalu padusē un tad
stipri iet, ka lai dabū labi sasvīst, tad maize
pārklājas ar sviedriem, un tad tā jādod puisim ēst.
/K. Bika, Gaujiena./

10018. Ar zirga sviedriem, tos pie ēdiena pieliekot, va-
rot puisi vai meitu ieēdināt. /D. Dama, Smiltene./

10019. Ja meita grib sev puisi pievilt, tad jādod puisim
nezinot apēst maizes doniņa, kuru meita trīs die-
nas nesusi padusē. /A. Užāne, Skujene./

10020. Kad meita grib iegūt sev patīkamu puisi par vīru,
tad viņai jānēsā astoņi mēneši sukura grauds padu-
sē, kurš tad slepeni kādā dzērienā jāiedod dzert
tam puisim. Viņš tad apprecēs to meitu, bet pirmo
gadu dzīvos tomēr naidīgi, jo precēšanās notikusi
ar velna palīdzību. /P. Zeltiņa, Ikšķile./

10021. Ābols jānonēsā pie plikas ādas trīs dienas un trīs
naktis un jāiedod tam, kuru grib ieburt. Kas apē-
dīs, tas par to būrēju vien domās.
/A. Elksnītis, Prauliņi./

10022. Ja meita trīs dienas no vietas nonēsā ābolu padusē
un tad vienam iedod, tad tas viņu apprecēs.
/A. Smilga, Gaiķi./

10023. Lai meita dabūtu patīkamo puisi, tad viņai jātur
ābols 9 dienas padusē. Pēc tam tas puisim jādod
apēst. /M. Poriete, Lubāna./

10024. Ja meita grib sev patīkamā puiša pretmīlestību ie-
gūt, tad vajag nēsāt 9 dienas savā azotē ābolu un
to iedot puisim apēst.
/V. Greble, Kalnamuiža, Valkas apr./

10025. Ja meita grib iegūt kāda puiša mīlestību, tad viņai
vajaga dabūt āboliņa lapu ar četriem stariem, to
ar kādu drēbi iesiet padusē un nonēsāt tur trīs ne-
dēļas, nemaz nenoņemot. Tad lapa jāpārdala uz pu-
sēm, katrā pusē jāatstāj divi stari, un viena puse
jānomet nemanot puisim priekšā, lai tas pārietu
pāri. Pēc tam lapa atkal jāpaceļ un jāpaglabā.
/V. Grīva, Lubāna./

10026. Meita var puisi ieēdināt, ja viņa Jāņa dienas nak-
tī kreisā padusē sasautē sieru un to iedod uzcerē-
tam puišam. /K. Jansons, Plāņi./

10027. Puisi var ieēdināt, ja tam iedod padusē sasildīta
siera gabalu. /E. Laime, Tirza./

10028. Ja kāda meita puisi mīl, bet viņš tās ne, tad mei-
tai jāieliek sev padusē siers vai ābols un tas,
kādu dienu panēsājušai, jādod puisim, lai apēd,
tad tas viņu mīlēs. /K. Preiss, Vecgulbene./

10029. Sieviete var apēdināt vīrieti, ja tā viņam nezinot
iedod no savas kreisās paduses deviņas spalvas.
/K. Jansons, Plāņi./

10030. Meita var puisi ieēdināt ar savam' spalvām, ja tās
izlasa no pirts slotas, ar kuru pērusies, un nezi-
not tās iedod puisim apēst. /K. Jansons, Plāņi./

10031. Bezkaunīgas sievietes pat nocirpušas apakšējās
spalvas un tad sagrauzdētas uzlikušas uz maizes
jeb sajaukušas ar to un devušas jaunekļiem apēst.
/K. Bika, Gaujiena./

10032. Meita puisi apēdinot, ja tā nezinot iedodot tam
trīsdeviņas kūša spalvas, sagrauzdētas un pulverī
sagrūstas. /J. Jansons, Plāņi./

10033. Kad meita grib, lai to kāds puisis apprecētu, tad
tai jānocērp spalvas no dzimumorgana un puisim ar
ēdienu jāiedod, tad tas viņu apprecēs.
/G. Pols, Valka./

10034. Ja meita gribot ieēdināt sev kādu puisi, tad tai
veca gada vakarā pulkstens pusdivpadsmitos jāejot
uz pirti un jānoģērbjoties plikai. Tad no kūša tai
vajagot izraut trīs spalvas un pirts krāsnī tās
sagrauzdēt. Kad tās sagrauzdētās spalvas iedodot
pie ēdiena vai pie dzēriena puišam, tad tas esot
ieēdināts un meitu apprecot.
/H. Skujiņš, Smiltene./

10035. Ja kāds(-a) grib sev pieburt līgavu(-aini), tad
vajagot nocirpt sev kūsi un sagrauzdēt, tad šo
grauzdējumu iedot vai nu ar dzērienu, vai ēdienu
tam, kuru grib pieburt - tad viņa(-š) kā lipten
pielipīs. /E. Puriņš, Skujene./

10036. Vienai k... spalvai ir deviņu zirgu spēks, ja to
ņem ieēdināšanai. /K. Jansons, Plāņi./

10037. Lai meita pievilktu precinieku, tad vajag iemest
tai ēdiena ' savus matus, ko dod izredzētajam ēst.
Tad šis būs klāt. /A. Korsaks, Ezere./

10038. Ja puišus grib iebarot, tad meklē to matus.
/K. Str., no 80 g. v. Cerbuku mātes, Kraukļi./

10039. Jāņem drusku zemes no kāju apakšas, drusku mati no
galvas un padušu spalvas, jāuzliek uz pannas, jā-
sagrauzdē un tad jāaizberzē aiz kakla meitai jeb
puisim, kā grib. /K. Mūlenbachs./

10040. Lai iegūtu kādas meitas sirdi, jānocērp ūsas, jā-
sadedzina, pelni jāieber kabatas lakatiņā un izrī-
kojumā izredzētai jāpavēdina ģīmī ar šo lakatiņu.
/V. Miķelāns, Dunava./

10041. Meita var puisi ieēdināt arī ar olu pirmā Lieldie-
nas dienā: ola viņai jāapņem ap kreisās kājas gur-
nu un puisim, par to nezinot, jāiedod.
/K. Jansons, Plāņi./

10042. Meita var apēdināt puisi ar visu ko ēdamu, ja tā
puišam nezinot apņem sev trīs reiz ap nabu.
/K. Jansons, Plāņi./

10043. Ja meitu vai puisi gribot pieburt, tad tam, kas to
gribot, vajagot izkaltēt savu sūdu un to iedot tam,
ko gribot pieburt. /K. Skujiņš, Smiltene./

10044. Kad mazai meitiņai nabas galiņš nokritis, tad tas
jāietin dziju kamolā, no kurienes, kad meitene pie-
augusi, jāiztin un kaut kādā veidā jāiedod tam vī-
rietim, kuru tā mīlē. /K. Jansons, Plāņi./

10045. Meita puisi var iebarot un iegūt par savu, dodot
tam nabas saikli. Tas no dzimšanas ir jāuzglabā.
/J. Vilnītis, Jumurda./

10046. Meita puisi var pielabināt, ja tā uz krēsla, kur
puisis sēd, nezinot paklāj drēbi, kas samērcēta
viņas mēnešziedos. /K. Jansons, Plāņi./

10047. Kad meitai pirmo reiz esot mēneša ziedi, tad tos
vajagot noglabāt. Kad no tiem iedodot trīs pilie-
nus ar ēdienu vai dzērienu kādam puisim, tad tas
no meitas netiekot vaļā un to apprecot.
/K. Skujiņš, Smiltene./

10048. Ja kāda meita grib dabūt puisi par vīru, tad tai
klusi jānogriež puisim matu šķipsna un jāieliek sa-
vā pagalvī, bet savi mati jāieliek puiša pagalvī.
Ja tomēr ar to vien nepietiek, tad jāsataisa mēne-
ša ziedi ar cukuru vai citu kaut ko un puisis jāie-
ēdina. Ja lieto pēdējo līdzekli, tad puisim meita
katrā ziņā jāņem, citādi tam jāmirst.
/A. Zavicka, Sātiņi./

10049. Sieviete var apēdināt vīrieti ar savu pirmo asins
pilienu mēnešstarpas pirmajā dienā.
/K. Jansons, Plāņi./

10050. Meita puisi varot ieēdināt tā. Vajagot ar adatiņu
iedurt pirsta galā un ņemt trīs pilienus asins, kas
no pirksta iztek. Kad tās asinis iedodot kādam pui-
sim ar ēdienu, tad tas netiekot vaļā no tās meitas,
kura tam savas asinis iedevusi.
/K. Skujiņš, Smiltene./

10051. Ja tu gribi, lai tevi kāds puisis apprec (vai lai
meita pie tevis iet), tad iegriez kreisās rokas
mazā pirkstiņā un iztecini trīs pilienus asiņu, ku-
rus nezinis iedod iedzert savam izredzētam.
/A. Liepiņa, Lubāna./

10052. Lai iegūtu to puisi, kurš patīk, tad jāiegriež ro-
kas mazā pirkstiņā un jāiepilina 3 asins piles ūde-
nī un šis ūdens jāiedod tam puišam.
/L. Aizpurve, Lubāna./

10053. Ja grib kādu puisi vai meitu ieēdināt - jāieteci-
na no kreisās rokas mazā pirkstiņa asinis maizes
kumosā un jādod lai apēd. /K. Zilberts, Meņģele./

10054. Ja meita grib puisi dabūt uz savu pusi, lai tas to
mīlētu, tad iegriež vainu pirkstā jeb citur, lai
dabūtu asinis, un līdz ar ēdienu mēģina iedot mī-
lamam puisim, tad šim ar visu varu jāmīlot zināmā
meita. /A. Bundža, Ķieģeļi./

10055. Lai piespiestu otru sevi mīlēt, jāiedod tam kaut kā
norīt savu sēklu. /F. Brīvzemnieks, 1881. VI, 199./

10056. Ja grib otru ieēdināt, lai tas ieēdinātāju mīlētu,
tad jādod tam sava sēkla norīt.
/F. Brīvzemnieks, 1881. VI, 199./

10057. Ja grib pieburt meitu, vajaga pilna mēneša naktī
nošaut ar sudraba skrotīm sikspārni. Veca mēneša
naktī sikspārnis, nevienam nezinot un neredzot, jā-
vāra rijas jeb pirts pavardā. Kad gaļa no kauliņa
novārīta, jāizņem spīļu kauliņš. Ar šo kauliņu jā-
piebikstot meitai trīs reizes, tad tā tūliņ pati
pakaļ skrejot. /K. Skujiņš, Smiltene./

10058. Meita var puisi ieēdināt, ja tam iedod sikspārņa
asinis, nosakot pie sevis tādus vārdus: "Kā siks-
pārnis sapinas matos, tā lai puisis ieķeras mani!"
/E. Zommere, Rauna./

10059. Meita varot puisi ieēdināt, ja tā iedodot tam ne-
jauši ar ēdienu kaltētas sikspārņa asinis.
/J. Jansons, Plāņi./

10060. Lai pievilktu precinieku, tad vajag noķert sikspār-
ni. Viņam apakš ādas pie spārniem esot mazs āķītis.
Šo āķīti vajaga iekabināt iecerētajam drēbēs, tad
tas drīz bildinās. /A. Korsaks, Ezere./

10061. Lai puisi ieēdinātu, tad jāsaķer sikspārnis un jā-
uzliek uz skudru pūļa; kad skudras gaļu noēdušas,
tad jāņem viens sikspārņa kauliņš un ar to jāaiz-
ķer puisim aiz drēbēm. /E. Laime, Tirza./

10062. Ja grib kādu cilvēku pie sevis paturēt, tad Jāņa
naktī jāsagūsta sisenis (sienāzis), jāsakaltē, jā-
saberž smalkā pulverī un tad šie pīšļi jāpieber
ēdienam un jādod tam cilvēkam ēst, kura mīlestību
grib iegūt. Ēdienu taisot jāteic šādi vārdi: "Vie-
glis kā sisenis, uzticams kā suns un padevīgs kā
tārpiņš". Ja uz visu mūžu šo cilvēku grib ieman-
tot, tad vēl ir jāskaita arī šādi vārdi: "Uz mūžī-
bu, uz trim gadiem, uz trim dienām, uz trim acu
mirkļiem". /A. Priede, Ērgļi./

10063. Lai saistītu pie sevis kādu cilvēku, tad nakti jā-
sagūsta sienāzis vai sisenis un jāsakaltē. Sakaltē-
tā siseņa atliekas jāsaberž smalkā pulverī. Pēc tam
šie pīšļi jāieber tā cilvēka ēdienā, kura mīlestī-
bu gribi iegūt, un jādod, lai tas jeb tā apēd.
Ēdienu pagatavojot, jāteic šādi vārdi: "Viegls kā
sisenis, uzticams kā suns, padevīgs kā tārpiņš -
uz mūžību, uz trim gadiem, uz trim dienām, uz trim
acumirkļiem". /J. Jansons, Rīga./

10064. Jānoķer jaunie krupji, jānēsā deviņas dienas padu-
sī un tad jāsadedzina. Ja nu tos saberž pulverī un
paslepēni iedod otram, tad to var ieēdināt.
/E. Zommere, Rauna./

10065. Pavasarī jāuzmeklē divas vardes, tēviņš un mātīte
kopā, tās jāsadedzina un to pulverī sagrūstie pel-
ni paslepēni jāiedod otram. Kas tos pelnus ieņems,
tas visu mūžu skries devējam pakaļ.
/E. Zommere, Rauna./

10066. Zaļā ceturtdienā jānoķer varžu pāris un starp
abām vardēm jāizvelk adata ar diegu. Ja šo diegu
izšuj caur caur mīlama cilvēka drēbēm, tad tas ir
iegūts. /A. Pidriks, Sauka./

10067. Jo gribi ka meitas mīļuotu, ej pēdejā pīkdinā pyrms
Vosoras svātkiem uz avīkšu kryumim, sameklēj zam
tuo speidūšus tuorpiņus, izkaltēj viņus un īdūd
kai navin meitai īdzert. Tad tei tevi mīļuos.
/M. Apeļs, Stoļerova./

10068. Puisis meitu un otrādi var ieēdināt, ja 9 vienā
reizē dzimušas peles jeb žurkas bērnus izvāra tējā
un nezinot iedod uzcerētam. /K. Jansons, Plāņi./

10069. Lai puiši pieliptu, meitām jāēd maizes donas pie-
lipas (kribiņas). /V. Spandegs, Pociems./

10070. Meita puisi var ieēdināt ar tādu ūdens zāli, kura
pret straumi aug. /K. Jansons, Plāņi./

10071. Lai sieviete vīrieti jeb vīrietis sievieti ieēdinā-
tu, vajaga dabūt ieēdināmās puķes jeb auga ogu, un
to iedot apēst tam, kuram nu vēlas, zināms, lai tas
par to nekā nezinātu. Šim ieēdināmam stādam ir ti-
kai viena melna oga. /K. Bika, Gaujiena./

10072. Puisis meitu un otrādi var apēdināt, ja tas, ne-
vienam nezinot, izdzen mironam caur kreiso delnu
melnu adatu ar melnu diegu un iešuv to uzcerētā
cilvēka drēbēs. /K. Jansons, Plāņi./

10073. Caur tās eglītes skujām, kura aug skudru pūžņa pašā
vidū, 3 reizes jāizver ar adatu un šī adata jāie-
sprauž izredzētā - izredzētās - drēbēs, tad uz mū-
žu paliks tavs. /V. Miķelāns, Dunava./

10074. Lai puisi ieēdinātu, tad caur kādu miroņa drēbes
gabalu jāizvelk adata ar diegu; pēc tam tā adata
jāiesprauž puisim aiz svārku oderes.
/E. Laime, Tirza./

10075. Šujot līķim uzvalku, jānozog adata ar diegu. Ja
grib kādu personu iegūt sev par vīru, tad ar šo
diegu vajaga tai personai kaut ko sašūt un adatu tā
noglabāt vīlē, ka nevar manīt. Visu šo notikumu
nevienam neizpaust. /K. Corbiks, Kroņa-Vircava./

10076. Lai meita dabūtu puisi, tad meitai vajadzēja šūt
tā puiša drēbes ar tādu adatu, ar kuru ir šūts mi-
rona krekls. Un tai puiša drēbei vajadzēja būt tā-
dai, kura stāv tuvāk pie miesas klāt.
/G. Pols, Vecgulbene./

10077. Ja mirēja drēbes šūn ar divām adatām, un meita
vienu no tām sev nēsā drēbēs, tad neviens tai nevar
viņas brūtgānu atņemt. /K. Jansons, Plāņi./

10078. Puisis meitu un meita puisi pielabina, ja tas sev
ap viduci adatu apņem pret sauli un iedur tam, ko
grib par draugu dabūt. /K. Jansons, Plāņi./

10079. Ja meita grib puisi ieēdināt, tad jāuzraksta uz pa-
pīra it kā no puiša puses šādi vārdi: "Anna (jeb
cits vārds), es tevi neatstāšu pie saules, mēneša
un debess zvaigznēm. Es tev zvēru pie visiem eņģe-
ļiem: it kā Jēzus Kristus savu draudzi neatstās, tā
es tevi nekad neatstāšu. Āmen!" Šo papīru vajaga
apņemt sev ap kailu viduci trīsreiz apkārt no
priekšas uz muguras pusi, noskaitīt tēva reizi,
sadedzināt un tad tam ar ēdienu jeb dzērienu iedot.
/E. Zommere, Ranka./

10080. Ja grib iemīlēto dabūt, tad kādā sestdienas vaka-
rā jāuzraksta viņa vārds uz papīra un jāliek aiz
sveces un jāskatās no divpadsmitiem līdz vienam,
tad katrā ziņā iemīlēto dabūs.
/M. Eglīte, Vijciems./

10081. Trīs vakari, bez saules jāņem no izrakta kapa pa
trim smilšu saujiņām, un ceturtā vakarā no aizbērtā
kapa, kuru cilvēku tad grib iegūt, tam jāuzkaisa no
šīm smiltīm. /Z. Prauliņš, Aumeisteri./

10082. Ja trīs reiz pusnaktī pie kāda cilvēka bešanas no
kapa paņem smiltis, tad puisis vai meita, kas to
dara, var būt drošs, ka viņa līgava tam paliks uz-
ticīga. /K. Jansons, Plāņi./

10083. Lai pievilktu precinieku, tad vajag paņemt smiltis
no trijiem kapiem, tās smiltis uzbērt trijās vie-
tās uz krēsla. Ja iecerētais tur uzsēdīsies, tad
viņš to meitu (uzbērēju) drīz bildinās.
/A. Korsaks, Ezere./

10084. Meita puisi var pielabināt, ja tā pie puiša durvīm
noliek mālu podu (trauku). /K. Jansons, Plāņi./

10085. Jāņa naktī jānorauj neaizmirstelīte, jānēsā uz
krūtīm, kamēr sakalst un tad jāiedod patīkamam pui-
sim, tad viņš būs apdzirdīts. /P. Zeltiņa, Tome./

10086. Ar vāģu tapu, kas zemē atrasta, var dabūt ikkatru
sievieti pie sevis. Tai vietā, kur tā sieviete ir
mīzusi, jāiedzen tā tapa zemē, tad sieviete pati
piedāvāsies vīram. /J. Jansons, Plāņi./

10087. Kod meitai gribis izīt pi veira, bet jū nikas na-
grib jimt, tod meitai vajaga praseit burus, kab sa-
taiseitu, kab jū pajimtu tys cylvāks, kuru jei mī-
luoj. Burs runuoj uz meitys: "Tu gribi pi veira,
tod tev vajaga sagiut malnu kači, nūpleist nu tuo
kača uodu un itū kača gaļi īlikt pūdā un labi iz-
vuoreit, kab pi kaulu napaliktu nicik gaļis. Tūlaik
izjimt nu pūda tūs kaulus un samalt kai myltus. Un
kod puiss atīs, pībērt, kab jis naredzeitu, jam
pylnus karmynus." Kod vyss byus gotovs, puiss nu
reizis suoks mīļuot tū meitu un pajims sev par
sīvu, un cik jis dzeivos uz šuo pasauļa nikod ar
sīvu nasalomuosīs, bet meitai itū navajag nikam
runuot. /V. Podis, Rēzekne./


10088. Kad puisis grib, lai jū meita mīļuotu, jam pēdējā
pīktdīnā pyrms Vosoras svātkim juoaizīt uz avīšuo-
ju, juosalosa speidūšūs tuorpeņus, tūs juoizkolta
un tai dabuotū pulveri juoīdūd kaidai meitai
īdzert. /Jaunais Vords, 1932, V./

10089. Ka meita pavysam našmuka, nikas nu puišu uz juos
nagrib pavysam viertīs, kū dareit taidai meitai?
Namiert že jai par vacu meitu. Taida meita lai īt
uz mežu pavasara laikā un meklēj čyuškys uodu.
Varbyut vysi zynit, ka čyuška kotru godu puormaina
uodu. Kod itei meita otrass uodu, tod lai pajam tū
uodu, pajam teiru daguna skusteņi un tū uodu aiz-
sīn, atnas uz sātu, sātā tū uodu nulikt ceplī un
sadadzynot palnūs. Tūs palnus pajimt un taipat aiz-
sīt boltā lupateņī un aizšyut kur nebejs sovā krak-
lā un nikam nikuo par itū narunuot. Nu tuos reizis
koč pavysam našmuku meitu vysi puiši cīši mīluos
un tei meita dreiži izīs pi veira, bet koč jei izīs
pi veira, a tūs palnus lai tur vys pi sevis, par
tū, ka veirs var jū koč jau preceitu pamest. Ka
meita nanuosuos tūs palnus pi sevis, tod pi veira
nabyus tuos mīlesteibys. Itū padareidama, koč kai-
da nalaimeiga meita var byut par laimeigu.
/V. Podis, Rēzekne./

10090. Ja ieēdinātājs neizstāstot ieēdinātajam savu no-
slēpumu, tad abi dzīvojot labi kopā. Bet kā ieēdi-
nātais dabūjot taisnību zināt, tā viņš jūtot pret
otru nepārvaramu riebumu. /A. Vaskis, Tukums./

10091. Ja sieviete grib pievilkt vīriešus, tad tai jāpel-
das tādās vietās, kur to vīrieši bieži kailu redz.
/J. Jakāns, Bebrene./

10092. Ja ieēdinātais puisis vai meita vairs nepatīk, tad,
nevienam neredzot, jāuzslauka ieēdinātajam tas
ūdens virsū, ar ko mirons mazgāts, un jāsaka:
"Smirdi tu kā mirons!" Tad tiek no ieēdinātā vaļā.
/H. Skujiņš, Smiltene./