IEŠANA.

10168. Kas dzīvē iet taisni, tas nodauza pauri. Bet kas
met kupri - tas sveikā cauri. /E. Miglava, Rīga./

10169. Senāk, kas staigāja salīcis, to sauca par āža ragu.
/G. Pols, Bauska./

10170. Tā meita, kura iet kājas pie zemes sizdama, ka
bukšķ vien, tā ir pēc dabas sirdīga un dūšīga. No
tālienas es pazinu dusmīgo mātes meitu, Rīb tai
soļi staigājot, skan valoda runājot.
/K. Bika, Gaujiena./

10171. Ja ejot jaunam cilvēkam uzmin uz papēža, tad dabūs
tā kāzās dancot. /A. Bīlenšteina rokraksts,
Zemīte. Marta Bīenšteine, Dobele./

10172. Nevajaga staigāt pa saslaukām, tad citi aprunā.
/V. Saulīte, Ādaži./

10173. Mātei pa priekšu ejot, bērns nedrīkst mīt mātes
pēdās, jo tad mātei jāmirst.
/A. Šķēre, Skaistkalne./

10174. Ja kāpjas uz atpakaļu, tad paīsina vecākiem mūžu.
/M. Macpāne, Alsunga./

10175. Jauni cilvēki, kuriem vecāki nav miruši, nedrīkst
atpakaļ kāpties, jo atpakaļ kāpjoties, nomērojot
saviem vecākiem kapu. /K. Corbiks, Bēne./

10176. Atmuguriski nevar iet, tad vecākiem soļus līdz ka-
pam skaita. /E. Lācis, Tirza./
10177. Atmuguriski nevajag iet, tad vecākiem drīz jāmirst,
ja tā ejot, mērījot zārka garumu.
/L. Čapa, Rīga./

10178. Nedrīkst tēvam vai mātei pa priekšu ačgārni iet,
tad tie drīz mirs. /G. Sutelis, Ezere./
10179. Bērns nedrīkst atmuguriski iet, jo tā viņš mātei
kapu mērī. /J. Ansbergs, Ēvele. Etn. IV, 173./

10180. Ja atmuguriski iet, tad mātei kāpu mēra.
/M. Poriete, Lubāna./

10181. Ja atmuguriski iet, tad tēvam kapu mēra.
/Z. Biša, Rencēni./

10182. Kas atmuguriski ejot, tas mātei kapu mērot: cik so-
ļus, jeb pēdas noejot, tik garš būšot kaps.
/A. Krūmiņa, Smiltene./

10183. Kad atmuguriski iet, tad mātei kapu mēro. Kapu mā-
tei mēro arī tad, kad kādu koku vai šķipeli pa
priekšu grūž. /V. Eglīte, Sēja./

10184. Ja ačgārni iet, tad mātei zārku mēro.
/H. Siliņa, Dobele./

10185. Ja bērni negrib, lai māte mirst, tad nedrīkst ač-
gārni iet, jo tā mātei zārku mēra.
/A. Užāne, Skujene./

10186. Ja kāds iet uz oksta (atpakaļ), tad tas mērī mātei
zārku. /O. Darbiņš, Birži./

10187. Ja iet atmugareniski, tad mērot mātei vai tēvam
zārku. /E. Abuce, Ķoņi./

10188. Kas ačgārni iet, tas saviem vecākiem zārku mērī.
/V. Miķelāns, Slate./

10189. Atmuguriski nevajaga iet, tad mātes zārkam dēļus
mērī. /M. Zariņa, Ogresgals./

10190. Atmugureniski ejot, mātei zārku mēro.
/A. Veiss, Penkule./

10191. Nav brīvu ačgārni iet, tad mātei zārku mēro.
/L. Kleinberga, Vecsaule./

10192. Ja kāds iet uz atpakaļ, tad tas mērojot mātei kapu
jeb skaitot, cik gadu vecāki dzīvošot.
/A. Vestmanis, Jēkabnieki./

10193. Atpakaļ nedrīkst iet, tad māte mirst. [Sal. bērns
un sieva.] /I. Indāns, Gārsene./

10194. Ja iet atmuguriski, tad mirst māte un tēvs.
/M. Leimane, Lubāna./

10195. Atmuguriski nedrīkst iet, tad vienam jāmirst.
/M. Bukava, Valmiera./

10196. Atmuguriski nevajag iet, tad kāds mirs.
/L. Zvaigzne, Gaujiena./

@ 10197. Kas īt atpakaļ, tys pīzīmēj mēreit kaut kam grobu.
/V. Podis, Rēzekne./

10198. Nedrīkst iet atpakaļ, jo tā iedams pats mērī savu
kapu. /J. Šmits, Ķēči./

10199. Ja cilvēks kāpjoties atpakaļ, tad viņš mērot sev
zārka garumu. Cik pēdas atkāpjas, tik garš zārks.
/I. Upenieks, Skrunda./

10200. Atpakaļ kāpties nav brīvu, jo tad pats sevim mēro
zārku. /A. L.-Puškaitis./

10201. Kas ačgārniski iet, tas mēro sev zārku.
/J. Treimans, Bērze. L. Strute, Šķibe./

10202. Ja kāds cilvēks ejot atmugeriski, tad saka, ka tas
mērot priekš sevis zārku, cik tas garš vajadzīgs.
/E. Aizpurve, Lubāna./

10203. Bērns, kas ačgārni iet, mērī sev zārku.
/V. Līce, Līgatne./

10204. Atmuguriski nevar skriet, tad velnam ceļu rādot.
/V. Pilipjonoks, Asūne./

10205. Ja kāds tīšām kāpjas atpakaļ, tad tas nomin Laimei
kājas un tam visu mūžu atpakaļ vien iet.
/A. Šķēre, Skaistkalne./

10206. Par ratu grambu nedrīkstot iet, tad māte mirstot.
/D. Dama, Smiltene./

10207. Nevajag bērniem ļaut uz ceļgaliem staigāt, tad
viens no vecākiem mirst. /L. Zvaigzne, Gaujiena./

10208. Ja ejot atsitas kāja, tad sastaps paziņu.
/E. Bole, Rīga./

10209. Kad ejot atsitas kājas pirkstgals pret akmeni, tad
satiks kādu pazīstamu. /A. Draviņa, Stende./

10210. Kad ejot atsit kājas pirkstgalu pret akmeni, tad sa-
tiks kādu pazīstamu. /Lagzdiņa, Sabile./

10211. Kad ejot piesitas kreisā kāja pie akmens, tad sa-
tiks kādu pazīstamu sievieti.
/K. Corbiks, Jelgava./

10212. Kad ejot piesitas labā kāja pie akmens, tad satiks
kādu pazīstamu vīrieti. /K. Corbiks, Jelgava./

10213. Nedrīkst iet riņķī un apkārt kādam cilvēkam, jo
tad tam stipri galva reibst. /K. Bika, Gaujiena./

10214. Nevajag ļaut iet sev riņķī, jo tad neviens nelūdz
kristībās. /A. Pidriks, Sauka./

10215. Ja iet nepieaugušam bērnam apkārt, tad tas vairs
neaug lielāks. /V. Arbidāns, Latgale./

10216. Kad cilvēks pārkāpj pāri otram cilvēkam, tad otrs
cilvēks neaug liels, bet paliek sīks un ar nesmuku
augumu. [Sal. suns.] /A. Klause, Jaunpiebalga./

10217. Ja kādam cilvēkam otrs apiet trīs reizes apkārt,
tad tas vairs lielāks neaug.
/I. Miķelsone, Rencēni./

10218. Ja divi cilvēki iet pa ceļu un laiž iziet starp
viņiem kādu pretimnācēju, tad būs abiem nelaime,
un jo lielāka tā, ja sieviete iziet.
/A. Mūrniece, Cēsis./

10219. Ja divi kur iet, tad nekad nevajaga caur vidu kādu
izlaist, tad gājiens neizdosies.
/A. Zandere, Dole./

10220. Ja ejot diviem izgadās saskriet krūtīs, tad viņi
nākamās dienās tiks par radiem.
/J. Rečs, Silajāņi./
10221. Ja divi cilvēki ejot sasitas ar galvām, tad tie
būs rados. /V. Dzilna, Rembate./

10222. Ja kādam nejauši uzmin uz kājas, tad būs jāsasto-
pas ar viņu vai nu kāzās, vai kristībās.
/A. Mūrniece, Cēsis./

10223. Ja ejot uzmin otram uz kājas, tad uzminējs ies uz-
mītam vedējos. /E. Lācis, Tirza./

10224. Kad rāpus iet, tad mātei galva sāp.
/A. L.-Puškaitis./

10225. Ja mazi bērni iet rāpus, tad gaidāmi sveši ciemi-
ņi. /M. Ķimene, Mazsalaca./

10226. Ja lielāki bērni (tādi, kas jau staigāt prot) rā-
pus iet, tad mirušu dzird. /E. Laime, Tirza./

10227. Ja tādi bērni, kuri jau staigā kājām, kādu reizi
iet rāpus, tad kāds ir nomiris.
/H. Vieglais, Vecpiebalga./

10228. Ja otram pāriet krustis ceļu, tad no rīta rasies
krusti gultā. /K. Jaunzeme, Nīca./

10229. Ja otram aiz muguras skaita tā soļus, tad caur to
paīsina viņa mūžu. /A. L.-Puškaitis./

10230. Par slotas kātu un ūdens nesamiem kāšiem nedrīkst
kāpt pāri, nedrīkst arī līst cauri vijamam valgam,
citādi sāp vēders. /M. Sikle, Nīca./

10231. Meitām nevajaga par valgu jeb diegu kāpt, tad pui-
ši ķersta pie krūtīm. /P. Zeltiņa, Baldone./

Iešana sapnī.

10232. Ja pa sapņiem jāstaigā pa tumšu vietu, tad būs bē-
das. /H. Skujiņš, Smiltene./

10233. Kad sapnī jālien pa kādu šauru caurumu, pa pagraba
velvēm, jākāpj pa grūtām saplīsušām trepēm u. t.
t., tad būs grūta dzīve. /Āronu Matīss, Bērzaune./