IESNA.
10112. Degunā jāierauj auksts ūdens.
Jāšņauc tabaka. Jāož
karstas maizes garaiņas. Papēži jāsmērē
ar taukiem
un pret uguni jākarsē. /Etn. 1894. IV, Ērgļi./
10113. Kad iesna piemetusies, tad no rīta, kamēr
cilvēks
vēl nav ar citiem runājis, vajaga trīs reiz nāsīs
ievilkt aukstu ūdeni. /K. Jansons, Plāņi./
10114. Ja ir iesna, tad pirts sestdienā jāiet
pirtī pie
saltā ūdens trauka, jāpaņem ūdens saujā,
jāierauj
degunā, tūliņ jāizlaiž saujā atpakaļ
un jāuzmet uz
pirts krāsns. Tā tas jādara trīs reizes, tad iesna
pāriet. /E. Laime, Lizums./
10115. Iesnu aizdzen, kad ož sadedzināta
nātna lupata dū-
mus. Labi jāsaožas gruzdoša aukla. /Etn. 1894. IV./
10116. Iesna noiet, ja dūšīgi saožas
linu drēbes dūmus.
/E. Jēpe, Palsmane./
10117. Lai iesnu izdziedētu, tad jāsaplucina
nātna dzija,
jādedzina un tās dūmi jālaiž nāsīs.
/P. Zeltiņa, Ikšķile./
10118. Iesna pāriet, ja saožas auklas vai
lupatas dūmus.
/A. Vaskis, Tukums./
10119. Kad ir stipra iesna, jāsaostās nātnu
lupatu dūmi,
tad iesna pāriet. /K. Veinberga, Aumeisteri./
10120. Jāņem zilas krāsas nātna
dzija, jāsadedzina un tas
pulveris jāievelk nāsīs, tad pāriet iesna.
/E. Zommere, Rauna./
10121. Ja stipra iesna, tad jādedzina nātna
(linu) lupati-
ņa un dūmi jāieelpo caur degunu. Var dedzināt
arī
rupjas maizes garoziņu un tās dūmus ieelpot.
/E. Vēvere, Ļaudona./
10122. Kad iesna piemetas, tad kastāņu augļi
jācepina pel-
nos vai kvēlošās oglēs, un kad tie pārplīst,
tad
jāliek pie deguna. /E. Zommere, Rauna./
10123. Iesnu var nodzīt, ja smēķē
nātru kaulus (stublā-
jus). /E. Jēpe, Palsmane./
10124. Iesnu var izārstēt, ja aizdedzina
kaķa asti un tos
dūmus ieošņā. /J. Zvaigzne, Rēzekne./
10125. Ja ir iesna, tad vajaga dūmus pa degunu
elpot.
/E. Barbaka, Rīga./
10126. Jāož karsta maize, arī zvirbuļa
mēsli, ap degunu
jāapsien karsti kāposti. /Etn. 1894. IV, Sērpils./
10127. Kad ir iesna, tad jāož karstas maizes
suta, kad
maize tikko no krrāsns izņemta un pušu pārlauzta.
/K. Bika, Gaujiena./
10128. Kad ir iesna, tad jāapsmērē
kāju apakšas ar taukiem
un tāpat deguns, tad jāsilda pie karstas kurinātas
krāsns ķieģeļiem. /K. Bika, Gaujiena./
10129. Kad ir iesna, tad jāsadzeras stipri karsta
tēja, un
tad cieši ar siltiem deķiem jāapsedzas un jāguļ.
/K. Bika, Gaujiena./
10130. Kad no iesnas grib tikt vaļā, tad vajaga
ostīt kā-
ju sārņus. /A. Salmāns, Balvi./
10131. Kad ir iesna, tad jādzer rudzu salmu tēja.
/K. Bika, Gaujiena./
10132. Ja iesna ir, tad jāēd cepti sīpoli.
/Etn. 1894. IV, Alsviķi./
10133. Pret iesnām jāēd cepti sīpoli.
/A. Aizsils, Lubāna./
10134. Iesnās derot brūkleņu novārījums.
/K. Jansons, Plāņi./
10135. No zaļiem zirņiem iesnas metas.
/H. Skujiņš, Smiltene./