IESVĒTĪŠANA.

10136. Iesvētāmo kleiti vajag šūt beidzamā brīdī, lai āt-
ri apprecas. /M. Kalniņa, Vandzene./

10137. Kad jauna meita iet mācībā, tad nemaina (virsas)
drēbes, lai brūtgāni nemainās.
/H. Skujiņš, Smiltene./

10138. Ja mācībā ejot gadās tik daudz meitu kā puišu, tad
visas meitas izprecēs. /A. Biša, Rencēni./

10139. Uz iesvētīšanu nevajag braukt ar ķēvi, jo tad ne-
var viegli apprecēties.
/K. Corbiks, Kroņa-Vircava./

10140. Kad meita iet pie iesvētīšanas, tad krusttēvs krei-
sās kājas zeķē ieliek sudraba naudu un maizi. Baz-
nīcā ejot jākāpj ar labo kāju pār slieksni un pir-
mais skats jāuzmet mācītājam.
/M. Miezīte, Liepkalne./

10141. Ja iesvētāmais zeķē ieliek sudraba rubli, tad tas
dzīvē nav nekad bez naudas. /E. Jēpe, Palsmane./

10142. Iesvētīšanas dienā iesvētāmam jāpaņem uz baznīcu
līdzi sāls, maize un nauda, tad būs pārtikusi dzī-
ve. /E. Bukava, Rīga./

10143. Jauniesvētāmam bērnam jāliek kabatā maize un nauda,
tad viņa dzīvē maize un nauda netrūks.
/L. Seržante, Aloja./

10144. Kad iet pie iesvētīšanas, tad iešuj kādā drēbē nau-
du, sāli un maizi, tas nozīmē, lai jaunam cilvēkam
dzīvē nekas netrūktu. [Sal. brūte, kristīšana.]
/K. Celmiņš, Balvi./

10145. Iesvētāmiem bērniem jāņem līdzi sudraba nauda un
maize,tad dzīvē tās netkūks.
/M. Brīdaka, Jaunroze./

10146. Iesvētījot un laulājot, jāturot klāt sudraba nau-
da, tad visu mūžu būšot naudīgs.
/K. Skujiņš, Smiltene./

10147. Ejot pie laulībām jeb iesvētīšanas jāieliek kurpē
nauda, tad visu mūžu naudas netrūks.
/L. Tomsone, Ikšķile./

10148. Iesvētāmiem bērniem vajag vilnas zeķes aut kājā,
lai visa dzīve būtu silta. /J. Širmanis, Vilzēni./

10149. Iesvētījamam jaunēkļam un jaunēklei pie pirmām va-
kariņām baznīcā vajaga būt baltu vilnas zeķu.
/K. Jansons, Plāņi./

10150. Iesvētāmām meitām jāmauc vilnas zeķes iesvētot,
jo tad iet aitas labi uz roku. /E. Jēpe, Palsmane./

10151. Lai ātri meita apprecētos, tad ejot uz iesvētīšanu,
jāuzvelk vīriešu krekls mugurā.
/A. Broža, Naukšēni./

10152. Iesvētīšanas dienā aiz kakla jāaizbāž maizi, tad
visā mūžā maizes netrūks.
/H. Krastiņa, Ungurpils./

10153. Kad meitenes iet pie iesvētīšanas, tad tās, kas
iet gar vīriešu pusi, ātri apprecas, bet citas gar
sieviešu pusi paliek vecmeitas.
/K. Corbiks, Sesile./

10154. Kad jaunās meitas iet baznīcā, tad tā jaunā meita
izies pirmā pie vīra, kas turas vīriešu pusē, kad
iet baznīcā. /H. Skujiņš, Smiltene./

10155. Ja jauna meita iet pie iesvētīšanas, tad tai vaja-
ga nostāties vīriešu pusē; tad dabūs ātrāk vīru.
/A. Smilga, Gaiķi./

10156. Ja iesvētāmās meitas iet baznīcā, tad tā, kura iet
kungu pusē - pirmā apprecēsies.
/A. Ratniece, Pabaži./

10157. Uz iesvētīšanu jāiet pa labo (vīriešu) pusi, tad
meita nepaliek vecmeitās. /A. Aizsils, Kārķi./

10158. Ja meitai iesvētīšanas dienā pirmais laimi novēl
vīrietis, tad drīz apprecēsies, ja sieviete, tad
paliks veca meita. /A. Upmane, Jaungulbene./

10159. Pēc iesvētīšanas, kad pirmo reizi dzeguzi dzird
kūkojam, vajag skaitīt, cik reizes kūko, pēc tik
gadiem apprecas. /M. Kalniņa, Vandzene./

10160. Divas meitas brauc mācībā. Pretī nāk jauneklis.
Kuras pusē paiet garām - tā pirmā apprecēsies.
/Z. Biša, Rīga./

10161. Kad iesvēta jaunas meitas, tad tās iet pa pāram.
Kura meita ejot gar vīru pusi, tā ātrāki dabūšot
precēties. /J. Daizis, Nīca./

10162. Iesvētīšanas dienā no otra nedrīkst neko aizņem-
ties, tad visu mūžu būs no citiem jālasa.
/E. Laime, Tirza./

10163. Ja par iesvētāmām drēbēm paliek parādā, tad paliek
parādā nāvei. /H. Augstkalne, Rīga./

10164. Ja meita ir iesvētīta, tad nekad nevajaga sievie-
tei pirmai novēlēt laimi, tad meita neapprecēsies.
/A. Zandere, Dole./

10165. Ja iesvētīšanas dienā laimi pirmā novēl sieviete
(vecmeita), tad neapprecēsies.
/M. Šķipsna, Gulbene./

10166. Ja iesvētīšanas dienā neviens nedāvā gredzenu, tad
jāpaliek vai nu vecmeitai, vai vecpuisim.
/M. Šķipsna, Gulbene./

10167. Ja iesvētāmā dienā saule spīd, būs saulaina dzīve;
ja visu dienu līst, tad ir slikti; ja drusku līst,
tā ir svētība. /H. Augstkalne, Rīga./