IEVAINOJUMS.

10281. Ja ar cirvi jeb citu ieroci ievainojas, tad vajaga
tūliņ no tās vietas, kur stāvējis, paņemt zemes,
uzlikt tās uz ievainotās vietas un apsiet. To iero-
ci, ar ko ievainojies, vajaga tai vietā zemē ie-
rakt. Tad apstājas asinu tecēšana un ievainojums
ātri sadzīst. /J. Rubenis, Ērgļi./

10282. Kad jaunā mēnesī iegriež vai ieskrambā pirkstā,
tad ilgi nesadzīst, aug un pūznī.
/O. Darbiņš, Birži./

10283. Ja jaunā mēnesī iegriež, tad brūce aug un čūlo,
vai arī ja noplēš pusaizdzijušu brūci, tad atkal
brūce aug pa jaunu. /M. Macpāne, Alsunga./

10284. Ja vecā mēnesī gadās iegriezt rokā, pirkstā vai
citur, tad pūznīj, bet ja jaunā mēnesī iegriež,
tad rēta drīzi aizaug. /A. Skrūze, Saikava./

10285. Ja gadās kāds ievainojums vecā mēnesī, tad ātri
sadzīst, bet ja jaunā, tad čūlā līdz vecam mēne-
sim. /O. Biteniece, Ogresgals./

10286. Ja ar nazi iegriež pirkstā vai kur citur, tad jā-
sakož tā paša naža asmens, tad asinis vairs netecē-
šot. /J. Auziņš./

10287. Ja pārcērt kāju, tad kas pirmais ierauga, tam va-
jag trīs reizes uzšpļaut uz ievainojuma, un tas
sadzīst. /K. Steinbergs, Skrunda./

10288. Ja sasit galvu, tad lai neuzpamptu, tā sasistā vie-
tā jāapspaida ar nazi. /A. Bērziņa, Aloja./

10289. Ja cilvēkam kāds ievainojums vai kāds augons u. t.
t., tad nevarot iet baznīcā zem zvana, tas esot
kaitīgi slimībai. /M. Klause, Jaunpiebalga./

10290. Kas ar kādu asu rīku sevi ievainojis, tam esot jā-
sargās, ka to rīku vairs neņem rokā, kamēr vaina
nav sadzijusi, citādi tā nesadzīstot.
/K. Šilings, 1832. g., Tirza./

10291. Vakarā, kad skaidrs mēnesis, tad jāiet ārā, rokas
jāspiež pie iecirstas vainas un jāsaka: "Kā mēne-
sis pie debess pazūd, tā lai pazūd man vaina. Iekš
tā vārda Dieva, Tēva, Dēla un svētā Gara. Amen +
+ +." /K. Skujiņš, Smiltene. J. Jansons, Rīga./

10292. Kod cylvāks īgrīz pierstā un jam īt ašnis, ka ni-
kai tū ašni navar aptureit, tod buri runuoj, vajag
izraksteit uz papeira itūs burtus: R, U, U, N, Y,
K, K, V, un pīlikt pi tuos vainys, kur tak ašnis.
Nu reizis ašnis apstuos īt un rana suoks dzeit.
/V. Podis, Rēzekne./

10293. Sunim vajagot dot laizīt pušumus, vātis u. c., tad
tās ātri izveseļojoties, jo sunim uz mēles atrodas
trejdeviņas indeves, kuras viņš varot izdziedēt.
/P. Āboliņa, Jelgava./

10294. Ja grib, lai brūce ātri sadzīst, tad jādod sunim
aplaizīt. /H. Jankovska, Rīga./

10295. Ja roku vai kāju sagriež, tad vajaga dot suņam no-
laizīt, tad ātri sadzīs. /R. Svekre, Valka./

10296. Ja ieduras skabarga, vai citādi gadās kāds ievai-
nojums, ņem nātanu drēbi, aizdedzini un ar dūmiem
apsvēpē slimo vietu. /A. Brūvele un A. Suse, Ape./

10297. Ja ir kāds ievainojums, tad otrs nedrīkst izrādīt
nekādu brīnēšanos, citādi tas nedzīst.
/A. Rozentāle, Jaunauce./

10298. Ārīgas vainas pie locekļiem tā varot ārstēt. No tā
ūdens, kas atrasts uz triju kungu robežas kādā ak-
mens dobulē, un ar to pašu ūdeni vaina jāmazgā.
Jeb arī no sienas esot jānocērt tai vietā skaida,
kur baļķī ir zars, bet tā kā zars netiekot līdzi
nocirsts, bet paliekot pie sienas un skaida vien
nošķeļoties ar apaļu zara caurumu. Caur to caurumu
lai nu lejot trijdeviņas reizes ūdeni, un tad lai
dzerot un vainu mazgājot.
/K. Šilings, 1832. g., Tirza./

10299. Pie pušuma vātīm, kas ceļas no ieciršanas un ie-
griešanas, asinis mēģina apturēt starp citu ar
aukstu ūdeni un brandvīnu. Aizdziedēšanai vēl lie-
to pārgriestas alejas lapas, apsien ar tauku plē-
vi, liek plāksterus virsū. /K. Miļnus, Žeime./

10300. Ja pārgriež pirkstu, tad tas jāiegrūž stipri kar-
stā ūdenī, lai drīz vesels paliktu.
/H. Skujiņš, Smiltene./

10301. Zirnekļu plēkas, kas gar istabas griestiem un kak-
tos ir dabūjamas, der likt uz vainas, tās aptura
asins tecēšanu un dziedina vainu. Var likt virsū
arī sakapātu cūkas gaļu ar sīpoliem.
/K. Seržants, Blīdiene./

10302. Ap brūci jāapliek zirnekļa tīkli vai jāapsien ceļ-
mala lapiņa, tad asinis apstājas tecēt.
/V. Amoliņa, Vecpiebalga./

10303. Kad iecērt kādā loceklī, tad jāuzber tabakas pelni
vai jāuzliek zirnekļa tīkliņš.
/A. Bērziņa, Aloja./

10304. Ja cilvēks iegriež pirkstā vai citā kādā vietā,
tad ievainojumu jāaptin ar zirnekļu tīkliem.
/J. Ķikuts, Nīca./

10305. Ja pārgriež pirkstu, tad uztin zirnekļa tīklu, lai
vairs asinis netek.
/P. Š., Rauna. I. Johansone, Rīga./

10306. Uz pušuma jāliek zirnekļa tīkls, lai asinis netek.
/K. Jansons, Plāņi./

10307. Sien virsū zirnekļa tītiņus. /Ūdre, Tetelminde./

10308. Uz pušuma liek pulverī saberztu čūskas nomauku.
/K. Jansons, Plāņi./

10309. Uz ievainojuma liek ālavu zaru, kuru vienā pusē
iegriež, izplēš un tad liek virsū.
/Etn. 1894. IV, Bilstiņi./

10310. Uz asiņu rētas, pušuma liek baltās ušnas sulu.
/K. Jansons, Plāņi./

10311. Ja ir kāds ievainojums, tad jāsaspiež pelašķi un
sula jāuzpilina uz vainas. /P. Š., Preiļi./

10312. Pret iegriezumiem, iecirtumiem un līdzīgiem ievai-
nojumiem drīzumā uz vāts jāuzliek kaļķes un jātura,
kamēr atlec. /Etn. 1894. IV, Bilstiņi./

10313. Labs dziedināms līdzeklis pret lielākām vainām, kā
pārcirtumiem un plīsumiem, ir skābs krējums, savā-
rīts ar dzīviem sveķiem.
/Etn. 1894. IV, Grazdona./

10314. Lielākus ievainojumus, ja tanīs sāk jau rasties
liekā miesa, dziedē šā : papriekšu uzliek kaļķes,
lai vāti labi izēd, tad pārmaina ar alonu un šo at-
kal ar kaļķiem, kamēr vāti liekās miesas vairs nav,
pēc kam liek virsū dziedināmās zāles. Pret lieko
miesu un pūžņošanu der arī saldens krējums ar su-
kurs par sviestu sakults. Saldenu krējumu tikām
cep uz pannas, kamēr tas pieņem sviesta izskatu.
/Etn. 1894. IV, Bilstiņi./

10315. Ja kaut kur ir pušu, tad uzliek ceļmallapas, kā-
postu vai arī biešu lapas. /I. Johansone, Rīga./

10316. Uz ievainojuma liek ceļmallapu. /P. Š., Rauna./

10317. Asinsdziru lapas jāsaberž uz delnas un viņu sula
jāuzspiež uz pušuma. /L. Ozole, Sērpils./

10318. Dzelzu zāles derīgas ievainojumiem. Viņas ir drē-
bes gabaliņā jāsasit un jāpiesien pie ievainojuma.
/J. Banazis, Nīca./

10319. Ja ir pirkstā iegriezts, tad vajag uzlikt siļķes
ādu, lai sadzītu. /K. Jaunzeme, Nīca./

10320. Kad bērns pirkstā iegriež, saēd labi maizi ar sāli
un piesien [to ievainojumam]; piesējums stāv, kamēr
nozied. /Austere, Saldus./

10321. Kas nezinot roku pārskrampis, tas ar svešu cilvēku
iepazīsies. /K. Jansons, Plāņi./

10322. Kod cylvāks, nikuo nadūmuodams, īgrīzs sev pierstā,
itys pīzīmēj, ka jis ar kū nebejs īpazeistas.
/V. Podis, Rēzekne./