IGAUŅI.

10323. Igauņi dzīvo kārtīgos ciemos kopā, bet latviešu
mājas ir izkaisītas. Pēdējiem ir blakus rijai pa
lielākai kāds tīrāks kambaris ar vienu jeb diviem
maziem glāžu logiem. Latvieši tura mazāk kustoņus
savā istabā, augstākais ziemā suņus, kaķus un kā-
das vistas. Igauņi dzīvo ļoti netīrīgi un tura sa-
vās tumšās dzīvojamās ēkās arī aitas, cūkas un ci-
tus lopus. Lielākā starpība parādās abu tautu rak-
sturā. Latvieši ir saticīgi, čakli darbā. Pieklā-
jīgi un pazemīgi kā krievi. Turklāt viņi ir drusku
iedomīgi, labsirdīgi, ļoti māņticīgi un vienaldzī-
gi ticības mācībā. Igauņi ir turpretī viltīgi,
skaudīgi, strīdīgi, atriebīgi, stūrgalvīgi un ar
lielākām verga īpašībām. Viņi izturas nežēlīgi pret
citiem cilvēkiem un kustoņiem, priecājas, kad var
otru apvainot, sevišķi vācieti, ir nepieklājīgi un
reti nojem savu cepuri... Visi precējušies igauņi
nes garu bārdu; latvieši turpretī mēdz bārdu dzīt,
izjemot gluži vecus vīrus... Tāpat igauņi, kā arī
latvieši ir ļoti netīrīgi savā apģērbā, sevišķi vēl
vīrieši. Latviešu tautiskā krāsa ir pelēka, igauņu
brūna. Latvietis iet vasarā parasti ar kailu galvu,
bet igaunis valkā lielu apaļu malās nokārušos ce-
puri. Ziemā abas tautas nēsā biezas kažoka cepures,
zem kurām juku jukām nokaras bārda un mati. Neviens
zemnieks nevalkā kājās ne kurpes, ne zābakus, bet
gan pastalas un vīzes, kuras auj uz autiem, retāki
zeķēm. Igaunietes un latvietes, kamēr nav vēl pre-
cētas, nenēsā ne cepures, ne aubes. Viņas šķir ma-
tus ar celiņu un sapin bizēs, jeb arī atstāj tos
vaļējus zem vaiņaga. Vaiņagu taisa no papes, kas
ir pārvilkta ar vilnātnu drēbi. Šāda galvas rota
viņām izskatās ļoti labi un liekas ļoti līdzīga
seno grieķiešu galvas segām. Latvietes mēdz vēl
pušķot savu galvu ar zaļumiem, puķēm, sparģeļiem,
magonēm, zalpijām, krūzmētrām un citām puķēm, ku-
ras viņas rūpīgi audzina savos dārzos. Igaunietes
tā nedara. Visi valkā jostas, vīrieši parasti sik-
snas. Neprecēti igauņi nēsā siksnas ar daudz misi-
ņa sprādzēm. Sievietes auž savas jostas no vilnas
un diegiem, igaunietes greznas ar visādām puķēm,
latvietes vairāk vienkrāsainākas. Turīgākas lat-
vietes mēdz nēsāt sidraba ķēdes, mazāk turīgas mi-
siņa ķēdes, pie kurām piesien savus nažus. Savus
vadmalas svārkus vīrieši valkā garus un platus, pa-
rasti bez pogām un āķiem, sasienot ar jostām un
siksnām. Ziemu nēsā aitādas kažokus bez virsdrēbes.
Igauņi valkā kažokus arī vasarā. Latvieši mēdz tai-
sīt arī sieru no tvāraga, piena un olām. Parasti
viņi ēd tvāragu, maisītu ar krējumu un olām. Igau-
ņi netaisa ne sieru, ne tvāraga mērcekli, bet ēd
rūgušu pienu gluži nemaisītu, jeb pieliek tam tikai
varītus miltus. Latvieši pļauj labību ar īsām iz-
kaptīm; bet igauņi griež vairāk ar sirpjiem. Lat-
vieši ar savus tīrumus tikai ar zirgiem, bet igau-
ņi arī ar vēršiem. /J. Petri, Neuestes Gemālde
von Lief- und Ehstland. 1809, 467-478 (saīsināts).

10324. Kōls raksta, ka krievs, polis un latvietis panesot
dzimtbūšanu ar lielu pacietību, bet igaunis ar
rūgtumu un stūrgalvību. Baltijas vācieši latviešus
nicinot, bet no igauņiem baidoties. Igauņi esot
slinkāki, netīrīgāki un nekaunīgāki par latviešiem.
Zaglību turpretī abām tautām varot vienādi pārmest.
Bet igauņi un latvieši zogot tikai ēdamas lietas
un citus sīkumus, tomēr liela zādzība esot abām
sveša. /J. Kohl, Ostseepr. II, 1841, 193- 201./

10325. Līdz šim dēvē igauņus par vislabākiem pūtējiem,
vārdotājiem un burvjiem. /Balss, 1879, 2./

10326. Igauņi mēdzot sacīt, ka igaunis esot cūka, latvie-
tis aita. Ja nelaime uzbrūk kādam latvietim, citi
visi noskatās mierīgi kā aitas, vai aizbēg. Bet ja
kādam igaunim kas uzbrūk, tad citi visi igauņi kā
cūkas uzbrucējam virsū. /Apsesdēls./