ISKAPTS.
(Izkapts.)
10340. Kad ar iskapti sāk pļaut govīm
zāles, tad iskapts
jāaplej ar rūgušpienu no purna līdz pēdai
trīs reiz,
tad piens nezūd. /A. Elksnītis, Prauliņi./
10341. Beidzot pļaut, jāsviež izkapts;
ja viņa krīt ar iz-
kapts galu uz augšu, tad nākošā gadā vēl
te pļaus,
un otrādi. /A. Ozoliņa, Lubāna./
10342. Iskapti nedrīkst pie malas nolikt ar asmeni
uz aug-
šu, jo tad laime var kājas sagriezt.
/A. Užāne, Skujene./
10343. Ja, sienu pļaujot, kādam salūzt
iskapts, tad kāds
no pļāvējiem drīz mirs. /A. Kondrāte, Cēsis./
10344. Iskapts salūšana nozīmēja
katrā ziņā īpašnieka nā-
vi. /A. Skuja, Mālupe./
10345. Iskapti strīķē jauna bara
galā.
/H. Skujiņš, Smiltene./
10346. Iskapti strīķē jauna bara
galā, bet nekad vecu ba-
ru nobeidzot. /H. Skujiņš, Smiltene./
10347. Siena pļaušanu beidzot, jāizstrīķē
iskapts, lai
ziemā siena ēdājiem būtu asi zobi.
/K. Oļļe, Mazsalaca./
10348. Ar izstrīķētu iskapti nedrīkstot
mest mieru pļau-
šanai, bet tūlī, kā iskapts izstrīķēta,
vajagot
pļaut, tad aitas kūtī nebrēkšot.
/K. Skujiņš, Bilska./
10349. Vasarā, kad beidz sienu pļaut, jāuzasina
iskapts,
lai lopi paēduši nebļauj. /A. Zeltkalns, Lubāna./
10350. Kad tikko iskapti izasina ar sirīķi
un nevienu vē-
zienu nenopļauj, tad ziemu aitas vienmēr blēj.
/J. Zaķītis, Lautere./
10351. Iskapti nestrīķē, kad cirtienu
izbeidz, bet kad
nostājas jauna cirtiena galā.
/J. Zaķītis, Lautere./
10352. Ja iskapti asinot miglainā rītā
tālu skan, būs labs
laiks. /L. Jenne, Allaži./
10353. Kad iskapti strīķējot roka
paliek melna, tad būs
lietus. /Brīvā Zeme, 1929. VI, 7./
10354. Pļaušanu beidzot, sviež iskapti
gaisā un, ja tā
sēdus nokrīt, tad vēl būs jāpļauj
nākošā gadā, bet
ja uz mutes, tad jāmirst. /J. Vilnītis, Jumurda./
10355. Ja sapnī redz iskapti, būs sāpes.
[Sal. adata, na-
zis.] /J. Kalniņš, Druviena./