ISTABAS SLAUCĪŠANA.
I. Kā jāslauka.
II. Istabas slaucīšanā zīlē
viesi.
III. Istabu slaukot gādā par Laimu.
IV. Sods par slaucīšanu pēc saules.
V. Istabas slaucīšana sapnī.
10398. Pirmo reizi istabu slaukot, vajaga slaucīt
no dur-
vīm uz dibenu, tad tur ilga dzīvošana būs.
/K. Kristape, Olaine./
10399. Istabu slaukot, nedrīkst gružus vilkt
uz savu pu-
si, tad ļaudis nicina. /A. Rozentāle, Jaunauce./
10400. Mēslus nedrīkst slaucīt uz
durvju pusi, lai neiz-
slaucītu svētību. /J. A. Jansons, Piņķi./
10401. Istabu slaukot, mēsli jāslauka uz
dibenu, bet ne
uz durvju pusi, citādi jāiziet no mājām.
/Vidzemes Maliena./
10402. Kad istabu slauka no durvīm uz iekšu,
tad dzīvo
visa saime. /M. Pelēce, Cirsti./
10403. Ja mēslus slaukot pā(r) slieksni
istabā iekšā, tad
slaucītājs ar savējiem saiešot naidā.
/H. Skujiņš, Smiltene./
10404. Istabu slaukot mēsli nav jāslauka
uz durvju pusi,
jo tad kāds mirs. /A. Skuja, Vestiena./
10405. Vakaros no istabas nedrīkst iznest mēslus
un slota
jānoliek kaktā ar spici uz augšu, tad šinī mājā
esot Dieva svētība. /K. Šuberts, Bramberga./
10406. Senos laikos veci cilvēki domājuši,
ka istabu slau-
kot mēslus nedrīkst slaucīt pār slieksni, tad
iz-
slauka visu mājas svētību.
/Skolnieku pulciņš, Jēkabpils./
10407. Lielās piektdienas, pirmo Lieldienu, pirmo
Vasar-
svētku un pirmo Ziemassvētku rītu nedrīkst slaucīt
istabu. Tad izslauka mājas svētību.
/A. Done, Liepāja./
10408. Ja vakarā istabu slauka, tad aizslauka bagātību.
/V. Johansone, Liepa./
10409. Vakarā nevajaga slaucīt istabu, tad
bagātību aiz-
slauka. Papīrus tik vajaga uzlasīt, tad būs ienā-
kumi - nauda. /M. Hermakile, Rīga./
10410. Mēslus nevajaga slaucīt pāri
slieksnim, tad izslau-
cīs visu labumu. /E. Hiršsone, Talsi./
10411. Ja vakarā mēslus slauka pār
slieksni, tad precinie-
kus aizslauka projām. /M. Hermakile, Valka./
10412. Mēslus nedrīkst slaucīt pār
slieksni, jo tad iz-
slauka laimi. /A. Aizsils, Lubāna./
10413. Istabu slaukot mēslus nedrīkst slaucīt
pār slieks-
ni, jo tad slaucītājs aizslauka projām savu laimi.
/E. Stīpniece, Vērene./
10414. Ja pēc vakariņām slauka istabu,
tad izslauka laimi.
/A. Tīsone, Talsi./
10415. Istabas mēslus nevarot bērt ārā,
bet jāberot krās-
nī, jo tad savu laimi izsviežot.
/M. Kļaviņa, Koknese./
10416. Kad, slaukot istabu, mēslus pārslaukot
pār slieks-
ni, tad visu bagātību izslaukot ārā, bet vajagot
mēslus istabā sagrābt un tad iznest ārā.
/P. Eglīte, Priekuļi./
10417. Istabas mēslus nevar pār slieksni
slaucīt, jo tad
ķildīgi jādzīvo. /M. Velvele, Straupe./
10418. Ar egļu skujām nedrīkst istabu
slaucīt: drīz būs
ar skujām jākaisa (kāds nomirs).
/A. Upmane, Jaungulbene./
10419. Istabu slaukot, mēslus nedrīkst mest
pāri sliekš-
ņam, tad ļaudis aprunā. /P. Zeltiņa, Ikšķile./
10420. Nevar vakarā slaucīt istabu un mēslus
izmest laukā,
tad to slaucītāju aprunās. /A. Aizsils, Zilupe./
10421. Vakarā nedrīkst slaucīt istabu
un mēslus (saslau-
kas) mest laukā, tad aprunā. /A. Aizsils, Zilupe./
10422. Jaunā mājā istabu slaukot, nedrīkst
pirmo reiz
mēslus pār slieksni slaucīt, jo tad atkal drīz
būs
jāaiziet. /A. Dragone, Palsmane./
10423. Mēslus pār slieksni kad slauka, tad
saimniekam jā-
iziet no mājas. /T. Dzintarkalns, Talsi./
10424. Ja slauka pār slieksni mēslus, tad
drīzi no dzī-
vokļa jāizvācas. /E. Lappuķe, Jelgava./
10425. Mēslus nevajagot pār slieksni otrā
istabā slaucīt,
jo tad naids ceļoties. /H. Skujiņš, Smiltene./
10426. Ja mēslus slaukot no istabas pā(r)
slieksni ārā,
tad slaucītājs saiešot ar svešiem cilvēkiem
naidā.
/H. Skujiņš, Smiltene./
10427. Istabu slaukot jāuzmanās, lai mēslus
neslaucītu
pār slieksni, no vienas istabas otrā, jo tad iz-
slaukot mājas saimnieku, tam drīzumā jāmirst.
/K. Corbiks, Jelgava./
10428. Ja mēslus slaukot pār slieksni, tad
meitas palie-
kot neprecētas. /H. Lindberga, Veselauska./
10429. Istabu slaukot, nevajaga mēslu pa logu
mest laukā,
tad slaucītāja ilgi neapprecas.
/P. Zeltiņa, Jūdaži./
10430. Ja istabu slaukot, meita atstāj sie(n)māļus
netī-
rus, tad viņai gaidāms spalvains vīrs.
/K. Jansons, Plāņi./
10431. Meita ja istabu slaukot pamet mēslus, tad
vīrs bū-
šot spalvains. /Vidzemes Maliena./
10432. Jaunas meitas istabu slaukot nedrīkst pamest
gru-
žus, tad dabū bārdainu vīru.
/E. Kampare, Skrunda./
10433. Ja istabu tīri neizslauka, tad dabū
bārdaiņu vīru.
/J. Cinovskis, Snēpele./
10434. Ja meitas, istabu slaukot, mēslus atstāj,
tad
dabūs vīru ar bārdu. /E. Laime, Tirza./
10435. Ja istabu tīru neizslauka, tad dabon bārdainu
vīru. /T. Dzirnkalns, Talsi./
10436. Ja keitas izslauka istabas un atstāj slaukas
kakta, tad dabūn vīru ar bārdu.
/J. Cinovskis, Snēpele./
10437. Ja meita slauka istabu un izslauka tīru,
tad meita
dabūs pūkainu vīru. /A. Bērziņa, Aloja./
10438. Meitas nedrīkst kaktā atstāt
mēslus, tad brūtgāns
būs netīrs. /I. melnralve, Melūži./
10439. Jāslauka tīras istabas, lai nestaibā
skrandains
vīrs. /A. Zalmieze, Grenči./
10440. Ja ja meitas skaidas mēslos izslauka, tad
tās
neizprecē, jo pat skaidiņa lūdzot Dievu, lai
meitas izved drīz tautīņās. /K. Jansons, Plāņi./
10441. Istabu slaukot, ja'skatās, lai neizslaucītu
laukā
koka gabalus, jo ātrāk nevarēs iziet tautās, kamēr
koki nebūs satrūdējuši. /V. Bērziņa,
Priekule./
10442. Jaunas meitas nedrīkst žagaru rūsu
jeb malkas
bruģi pie citiem mēsliem bērt, jo tad tās tikmēr
neizprecē, kamēr rūsa nav satrūdējusi.
/E. Zommere, Raunna./
10443. Meitām, istabu slaukot, jāizlasa no
mēsliem
skaidiņas, citādi meitas neapprecēsies pirms
skaidiņu satrūdēšanas. /S. Ozole, RIga./
10444. Lielu koku nedrīkst slaucīt mēslos,
jo tad tai
meitai jāgaidot precinieki tik ilgi, kame'r koks
sapu'stot. /L. Aizpurve, Lubāna./
10445. Istabu slaukot mēslus nedrīkst atstāt
istabā, jo
tādā gadījumā tai meitai ilgi jāgaida uz
precinie-
kiem. /K. Cobriks, Ozoli./
10446. Mēslus saslauctus kurvī, nedrīkst
nolikt aiz dur-
vīm namiņā (koridorā), tad neiet precinieki
istabā. /V. Miķelāns, Dunava./
10447. Ja negrib, lai neslava no mājas iziet, tad
gavēņa
piektdienā mēsli jāslauka paslieksnī un tur jāat-
siāj. /V. Johansone, Liepa./
10448. Kad saslaucītus mēslus atstāj
kaktā, tad nemīl jeb
necienī vīra māti. /J. Treimans, Bērze./
10449. Ja istabā stāv mēsli neslaucīti,
tad būs barga vī-
ra māte. /A. Brāka, Meirāni./
10450. Ja istabu slaukot mēsli skrien atpakaļ,
tad slau-
cītājai jāpaliek vecmeitās.
/Skolnieku pulciņš, Jēkabpils./
10451. Ja slaukot istabu mēsli skrien atpakaļ,
tad sagai-
dāma kāda mājinieka nāve. /K. Corbiks, Svēte./
10452. Kas istabu atstāj pusslaucītu, tas
paliek puspre-
cēts. /A. Skreija, Talsi./
10453. Istabu pusslaucītu nedrīkst atstāt,
paliks meita
ieprecēta (t. i. iecerētais viņu atstās).
/M. Poriete, Lubāna./
10454. Ja meita atstājot istabu pusē ieslaucītu,
tad viņa
paliekot ieprecēta. /H. Skujiņš, Smiltene./
10455. Ja jaunas meitas mēslus slauka krāsns
priekšā, tad
paliek neprecētas. /B. Kalniņš, Lubāna./
10456. Ja slauka netīru istabu, tad apprec bārdainu
vīru.
/L. Druķe, Virbi./
10457. Ja netīri istabu slauka, tad dabū
bārdainu vīru.
/J. Cinovskis, Snēpele./
10458. Ja jauna meita istabu tīri slauka, tad vīrs
būs
bez bārdas, netīri - ar bārdu.
/V. Miķelāns, Dunava./
10459. Nedrīkst atstāt ieslaucītu istabu,
jo tad ar vīru
jākaujas. /Fr. Vāvere, Rembate./
10460. Ja meita istabu pamet pusslaukā, tad vīrs
viņu
bieži sitīs. /A. Zvejniece, Lubāna./
10461. Jaunas meitas slaukot istabu nedrīkst atstāt
pus-
slaucītu, tad kad apprecoties, tad vīrs sitīšot un
atstāšot un pēc tam sitīšot atkal.
/J. Stucka, Stāmariene./
10462. Ja kura meita istabu slaucīdama atpūšas,
to vīrs
sitīs. /J. Rupjais, Asūne./
10463. Meitas, istabu slaukot, nedrīkst atpūsties:
vīrs
vēlāk sitot atpūzdamies. /J. A. Jansons, Salaca./
10464. Ja istabu slaukot, pūšas, tad vīrs
pūzdamies sit.
/M. Leimane, Lubāna./
10465. Ja meitas atpūzdamās slauka istabas
un ja viņas
apprecējas, tad vīri atpūzdamies viņas sit.
/R. Kalniņš, Lubāna./
10466. Meita istabu slaukot nedrīkst apstāties,
tad vīrs
to pērs dusēdamies. /L. Zvirbule, Jaunlaicene./
10467. Ja jaunava, istabu slaucīdama, atpūšas,
tad viņas
nākamais vīrs to atpūzdamies piekaus.
/A. Salmāns, Balvi./
10468. Ja atpūzdamies slauka istabu, tad vīrs
būšot atpūz-
damies pērt. /E. Pļaviņa, Koknese./
10469. Jauna meita, istabu slaucīdama, nedrīkst
stāvēt,
tad vēlāk viņu vīrs ar slotas kātu sitīs.
/A. Upmane, Jaungulbene./
10470. Istabu slaukot, kad slaucītājas apstājas,
tad nā-
kamās dienās vīrs to sitot tik ilgi, cik ilgi stā-
vējusi istabu slaukot. /E. Aizpurve, Lubāna./
10471. Istabu slaukot, nevajag atpūsties, tad precinieki
ilgi stāv aiz vārtiem. /R. Kalniņš, Lubāna./
10472. Ja istabā uz grīdas atrodas kaut kur
salmiņi vai
skaidiņas krustā sakritušas, tad šai istabā
dzers
krustības. /V. Miķelāns, Dunava./
10473. Ja istabu slaukot jeb mēslus berot, kaut
kas sakrīt
krustiņā, tad kādam jāmirst. /O. Darbiņš,
Birži./
10474. Ja slaukot istabu, kāds pārkāpj
pār mēsliem, tad
tas paliek palaidnīgs, un ko tas slaucītājs saka,
tas piepildās. /L. Strute, Šķibe./
10475. Istabu slaukot mēsli nav jāsviež
citiem cilvēkiem
virsū, jo tad to neņemot kūmās.
/J. Rubenis, Ērgļi. K. Jansons, Plāņi./
10476. Kuram istabu slaukot mēslus uzslauka virsū,
to ne-
viens kūmās neaicina. /T. Rigerte, Brunava./
10477. Ja istabu slaukot, kāds stāv, tā
ka mēsli slaukās
virsū, tad to neņem kūmās.
/Skolnieku pulciņš, Jēkapils./
10478. Kam ustobu slaukūt
apslauka kuojas, tuo najems kū-
muos. /V. Pilipjonoks./
10479. Ja meita istabu slaucīdama apslauka kādam
kājas,
tad to neviens kūmās neņems. /J. Rupjais, Asūne./
10480. Ja gružus uz kājām slauka, tad
kristībās nelūdz.
/H. Siliņa, Dobele./
10481. Mēsli nav jāslauka otram virsū,
tad kūmos neprasa.
/R. Kalniņš, Lubāna./
10482. Jo ustubu slaukūt
kam ar māslīm apsaslauka kuojas,
tad tū najims kyumuōs. /T. Beča, Preiļi./
10483. Kam uzslauka mēslus uz kājām,
to nelūgs kāzās.
/J. A. Jansons, Piņķi./
10484. Ja viens slauka istabu un uzslauka otram uz kājām
mēslus, tad to otru nevienā godā nelūgs.
/A. Šķēre, Skaistkalne./
10485. Ja slauka ar slotu stāvoša cilvēka
priekšā, tad uz-
liek tam parādus. /V. Pilipjonoks, Asūne./
10486. Vīrietim nevajaga sev laist slaucīt
mēslus uz kā-
jām un slotai mesties klāt, tad meita nemīlēs
un
būs dusmīga. /K. Bika, Gaujiena./
10487. Kad kāds taisās iziet uz lauku, nevajaga
istabas
slaucīt, kamēr iziet, citādi tam neiet labi.
/M. Pelēce, Cirsti./
10488. Istabā zemē nolijušu dzērienu
nedrīkst šķērsi slau-
cīt. /K. Jansons, Vijciems./
10489. Divi nedrīkst kopā istabu slaucīt,
citādi tie sa-
strīdēsies. [Sal. krāsns.]
/A. Bīlenšteina rokraksts no Jaunauces./
10490. Istabu nedrīkst slaucīt divi slaucītāji,
jo tad,
tanī pašā gadā, mājās kāds nomirs.
/A. Ķirse, Ruba./
10491. Ja vienu istabu slauka vairākām slotām,
tad bagā-
tība aizies uz visām pusēm.
/V. Pilipjonoks, Asūne./
10492. Ja istabu slaukot slota nokrīt, tad kaunu
dabūnot.
/A. Šietiņš, Taurene./
10493. Istabu slaukot nedrīkst kāpt pāri
slotai, tad bēr-
ni negulēs. /C. Ķelle, Lietuva, Janišķe./
10494. Kad istabu slauka, tad nevar otram dot mēslus
laukā
nest, jo ar to atdodot otram savu laimi.
/E. Zommere, Rauna./
10495. Istabas slaucītājam pašam vajaga
arī mēslus iznest,
otram dodot nest, atdod savu laimi uz aitām.
/Atbalss k. 1897. K. Kleķeris, Skujene./
10496. Ieslaucītu istabu meita neļauj otrai
meitai slau-
cīt, lai tā viņai brūtgānu nepaņem.
/K. Jansons, Plāņi./
10497. Kad istabu līdz pusei izslauka un otram
dod tālāk
slaucīt, tad brūtgānu atņem. /H. Siliņa,
Penkule./
10498. Ja atstāj istabu ieslaucītu, tad atstāj
vīrs jeb
līgavainis. /L. Strute, Šķibe./
10499. Kad divas sievietes reizē slauka istabu,
tad viņas
rāsies. /A. L.-Puškaitis. B. Daņilovs, Kacēni./
10500. Ja divi istabu slauka, tie dabūs to dien'
abi
izbārties. /V. Miķelāns, Dunava./
10501. Kad divi reizē slauka istabu, tad jābaras.
/M. Valtere, Jelgava. J. Treimans, Bērze./
10502. Kad divas sievietes istabu reizē slauka,
tad krupji
pa to lēkā (tas ir, nāk istabā).
/Alksnis - Zundulis, Naudīte./
10503. Ja vairāk cilvēki reizā slauka
vienu istabu, tad
govis badās. /J. Jakāns, Bebrene./
10504. Ja ar divām slotām slauka istabu,
tad slaucītāja
govis badās. /V. Krieviņš, Daugmale./
II. Istabas slaucīšanā zīlē viesi
10505. Kad istabu slaukot mēsli lec atpakaļ,
tad būs vie-
sis. /J. Apsalons, Sērpils./
10506. Ja mēsli velkas atpakaļ, tad sagaidāms
kāds rets
viesis. /J. Putniņš, Bērzpils./
10507. Ja istabu slaukot mēsli (mēšļi)
skrien atpakaļ, tad
ciemiņš gaidāms. /K. Matisons, Talsi./
10508. Kad istabu slaukot mēsli lec atpakaļ,
tad būs kāds
ciemiņš. /K. Corbiks, Jelgava./
10509. Ja istabu slaukot mēsli lec atpakaļ,
tad būs gri-
bīgs ciemiņš. /E. Laime, Tirza./
10510. Kad istabu slaukot mēsli skrien atpakaļ,
tad būs
viesi. /M. Pelēce, Cirsti./
10511. Ja slaukot istabu mēslus vējš
nes atpakaļ, tad gai-
dāmi viesi. /Z. Akmentiņa, Lubāna./
10512. Ja istabu slaukot vējš pūš
mēslus atpakaļ, tad būs
viesi. /O. Darbiņš, Birži./
10513. Kad istabu slaukot mēslus met atpakaļ,
tad gaidāmi
viesi. /Z. Prauliņš, Aumeisteri. A. Bērziņš,
Džūkste. J. Treimans, Bērze./
10514. Ja slaukot mēsli velkas atpakaļ, tad
gaidāmi ciemiņi.
/A. Ozoliņa, Lubāna./
10515. Ja istabu slaukot vēl paliek mēsli
uz grīdas, tad
gaidāmi ciemiņi. /L. Kundziņa, Talsi./
10516. Ja slaukot istabu mēsli sprāgst atpakaļ,
tad nāks
ciemiņi. /A. Tīsone, Talsi./
10517. Ja istabu slaukot skrien gruži atpakaļ,
tad būs
ciemiņi. /Ž, Bergmanis, Aizupe./
10518. Ja istabu slaukot slaumi skrej atpakaļ, tad
visā
drīzumā būs ciemiņi. /E. Puriņš, Skujene./
10519. Ja istabu slaukot mēsli lec atpakaļ,
tad gaidāmi
viesi. /L. Zvaigzne, Gaujiena./
10520. Ja istabu slaukot mēsli lec atpakaļ
un tinas ap
slotu, tad būs ciemiņi. /V. Greble, Kalnamuiža./
10521. Ja istabu slaukot, slotā ieķeras
salms un velkas
līdz, tad nāk viesi. /A. Korsaks, Ezere./
10522. Ja istabu slaukot gruži lec atpakaļ,
tad nāk viesi.
/A. Korsaks, Ezere./
10523. Ja istabu slaukot salms (vai cits kas līdzīgs)
sviežas atpakaļ, tad gaidāmi viesi.
/V. Vintere, Matīši./
10524. Ja istabu slaukot mēsli skrien atpakaļ,
tad būs
bārdains ciemiņš. /E. Lācis, Tirza./
10525. Ja meitai, istabu slaukot, mēsli skrien
atpakaļ,
tad viņa dabūs bārdainu vīru.
/E. Melnbārdis, Virbi./
10526. Ja meitai istabu slaukot, mēsli skrien
atpakaļ, tad
viņa dabūs vīru ar bārdu. /P. Zeltiņa,
Rīga./
10527. Kad istabu slaukot mēsli lec atpakaļ,
tad būs nepa-
tīkami viesi. /K. Corbiks, Līvbērze./
10528. Kad istabu slaukot mēsli krīt atpakaļ,
tad būs
rupjš viesis. /P. Zeltiņa, Ikšķile./
10529. Istabu slaukot, kad mēsli skrien atpakaļ,
tad būšot
nelabi ciemiņi. /K. Corbiks, Jelgava./
10530. Kad istabu slaukot netīrumi lec atpakaļ,
tad nāks
kāds svešs cilvēks. /K. Lielozols, Nīca./
10531. Kad slaukot istabu, mēsli skrej atpakaļ,
tad ap-
meklē ļauni cilvēki. /L. Strute, Šķibe./
10532. Ja istabu slaukot mēsli skrien atpakaļ,
būs izsal-
kuši viesi. /J. A. Jansons./
10533. Ja istabu slaukot mēsli lec atpakaļ,
sagaidāms ne-
kaunīgs viesis. /A. Šķēre, Skaistkalne./
10534. Kad istabu slaukot mēsli put atpakaļ,
tad nāk ne-
kaunīgi viesi. /A. Bīlenšteins, Dobele./
10535. Ja telpas slaukot mēsli krīt atpakaļ,
pāri slotai,
tad ieradīsies nepatīkami, nekaunīgi viesi.
/A. Kurzemniece, Taurkalns./
10536. Ja slaukot istabu netīrumi nāk atpakaļ
un ir grūti
no istabas izslaukāmi, tad gaidāms nepatīkams vie-
sis. /K. Bruņinieks, Sēme./
10537. Ja istabu slaukot mēsli lec atpakaļ,
tad nāks ne-
kaunīgi ciemiņi. /A. Lillenurms, Veclaicene./
10538. Ja vakarā istabu slauka, tad būs slinki
ciemiņi.
/A. Miglava, Rīga./
10539. Ja istabu slaukot netīrumi nāk slaucītājam
virsū,
tad par slaucītāju sarunās dažādas tenkas.
/K. Bruņinieks, Sēme./
10540. Ja istabu slaukot mēslos garš salms,
nāks garš cie-
miņš, ja līks, tad būs līks. /K. Jansons,
Plāņi./
10541. Ja istabu slaukot pakaļ paliek garš salms,
tad
gaidāms garš (liels) ciemiņš; ja īss salms -
īss
ciemiņš. /A. Mencis, Puikule./
10542. Ja istabu slaukot paliek kāds garāks
gruzis (salms)
istabā neredzēts, tad būs garš viesis.
/V. Sauļite, Mālpils./
10543. Ja istabu slaukot slotai kāts izmūk,
tad tūliņ būs
kāds ciemiņš, tāpat ja ēdot kumoss no mutes
izkrīt.
/L. Pogule, Gatarta./
III. Istabu slaukot gādā par Laimu.
10544. No rīta vispirms jānoslauka istabas
padurve, lai
Laime var istabā ietikt. /K. Jansons, Plāņi./
10545. Istabu vajaga izslaucīt un gultu uztaisīt,
pirms
saulīte paspējusi grīdu apspīdēt, tad saules
gaismā
Laima pa grīdu dancos. /L. Ezīte, Alūksne./
10546. Vakarā jāslauka istaba, lai Laimiņa
var pa nakti
pastaigāt. /P. Zeltiņa, Ikšķile./
10547. Vakarā gulēt ejot jāpārslauka
istaba, citādi Laima
nestaigājot. /H. Siliņa, Penkule./
10548. Vakaros meitām istaba jāslauka, jo
tad Laima nākot.
/L. Aizpurve, Lubāna./
10549. Katru vakaru jāizslauka istaba, tad pa nakti
Laima
nāks. /S. Spriņģe, Bauska./
10550. Jaunām meitām vakarā jāizslauka
istaba, jo tur
staigās Laima. /J. A. Jansons, Bauska./
10551. Vakarā jāizslauka istaba, lai Laima
var tecēt.
/J. Zariņš, Skrīveri./
10552. Vakarā, priekš gulēt iešanas,
jāizslauka istaba,
kur Laimiņai tecēt. /A. Neimers, Brukna./
10553. Katru vakaru vajaga izslaucīt istabu, lai
var Lai-
ma pa nakti staigāt. /K. Corbiks, Jaunsvirlauka./
10554. Vakarā jāslauka istaba, kur Laimiņai
staigāt.
/A. Mednis, Limbaži./
10555. Vakarā jāizslauka istaba, savādāk
Laimīte nevar
pastaigāt. /A. Ozoliņa, Taurene./
10556. Vakarā vajaga istabu slaucīt, tad
Laimiņai ceļu
noslauka. /M. Hermakile, Rīga./
10557. Vakarā jāizslauka istaba, jo tad nakti
pa to Lai-
miņa dancojot. /L. Rone, Ikšķile./
10558. Vakaros vajag izslaucīt istabu, lai pa nakti
būtu
kur Laimiņai diet. /E. Kampare, Skrunda./
10559. Vakarā vajaga istabu izslaucīt, lai
Laimīte nākot
nenosit kājas. /M. Velvele, Straupe./
10560. Vakarā jāslauka istaba, lai Laima
naktī staigādama
nesadur kājas. /L. Tokele, Sesava./
10561. Vakarā priekš gulēt iešanas
jāizslauka istaba, lai
Laimīte nākot neizlauž kāju.
/E. Rotmane, Jaunauce./
10562. Kad istabu slaukot smiltis atstāj paslieksnē,
tad
Laimas māte nevar tikt iekšā.
/J. Treimans, Bērze./
10563. Vakaros vajag istabu izslaucīt, lai Laimīte
nāk
iekšā. /K. Corbiks, Vecsvirlauka./
10564. Vakarā vajag istabu izslaucīt, Lai
Laimai nevajag
pa mēsliem staigāt. /M. Kalniņa, Vandzene./
10565. Ja gružus slauka pāri slieksnim, tad
slauka Laimai
acis. /G. Pūliņa, Mīlgrāvis./
10566. Ja mēslus no vienas istabas otrā
pār slieksni, tad
slaucītāja savai laimei acis aizslauka.
/E. Laime, Tirza./
10567. Kad istabu izslauka, tad gružus nevajaga
šļākt par
slieksni pāri; tad iešļācot Laimai acīs.
/K. Lielozols, Nīca./
10568. Istabu slaukot nevajaga mēslus slaucīt
pār slieksni,
jo tad tos ieslaukot ļaimai acīs.
/M. ZaKis, Stiene./
10569. Vakarā nevar slaucīt istabu, jo tad
veļiem pie-
slaukot acis. /O. Grenševica, Vietalva./
10570. Pēc saules noiešanas nedrīkst
istabu slaucīt, tad
Laimai acis izgrābsta. /M. Auziņa, Rīga./
10571. Mēslus nedrīkst slaucīt pār
slieksni, jo tad aiz-
slauka Laimai acis. /J. A. Jansons, Piņķi./
10572. Istabu slaukot, nedrīkst gružus slaucīt
pāri
slieksnim, tad aizslauka Laimai acis; bet pie kat-
ra sliekšņa gruži jāsaslauka un jāpārmet
slieksnim
pāri. /Z. Pūtele, Sabile./
10573. Mēslus nedrīkst slaucīt pāri
slieksnim, tad slauka
Laimai acīs. /V. Saulīte, Mālpils./
10574. Vakarā nedrīkst istabu slaucīt,
tad Laimai acis
izslaukot. /M. Auziņa, Rīga./
10575. Kad pēc saules noiešanas izmet mēslus
no istabas,
tad izmet Laimīti ārā. /P. Š., Rīga./
10576. Saulei noejot, nedrīkst mēslus nest
laukā un ista-
bu slaucīt, tad Laimīti iznes laukā.
/M. Kalniņa, Vandzene./
10577. Mēslus nedrīkst pār slieksni
slaucīt, jo tad Lai-
mīti aizslauka. /H. Siliņa, Dobele./
10578. Nekad nevajaga slaucīt mēslus pa
durvīm laukā, bet
uz iekšpusi, tad nelaiž Laimīti ārā.
/E. Barbaka, Rīga./
10579. Mēslus nedrīkst atstāt pie
durvīm, tad Laima nenāk
istabā. /R. Gailīte, Rīga./
10580. Mēsli vakarā pie durvīm jāsaslauka
čupiņā, lai
Laima, pār tiem lēkdama, kāju pārlauž un
neiet
projām. /K. Jansons, Plāņi./
10581. Kad saslaucītus mēslus izsviež
pār slieksni, tad
Laimas mātei acis pieberot. /M. Valtere, Jelgava./
10582. Kas, istabu slaukot, mēslus pār slieksni
sviež,
tas savai laimei acis aizsviež. /E. Laime, Tirza./
10583. Kad istabu slaukot atstāj smiltis paslieksnē,
tad
Laimas mātei aizber acis. /J. Treimans, Bērze./
10584. Kad saslaucītus mēslus sviež par slieksni pāri,
tad Laimas mātei aizber acis.
/J. Treimans, Bērze./
10585. Ja pēc saules noiešanas slauka istabu,
tad Laimi-
ņai atņem svētību. /A. L.-Puškaitis./
10586. Istabu slaukot, mēslus nevajaga izsviest
pa durvīm,
jo tad Laimai aizber acis.
/O. Freimane, Jaunrumbas muiža./
10587. Vakarā saslaucītus mēslus nedrīkst
ārā izsviest,
tad līdz ar to iznes arī Laimīti no mājas.
/M. Auziņa, Rīga./
10588. Ja vakarā slauka istabu, nevajaga mēslus
nest ārā,
jo tad iznes laimi. /A. Mužika, Rīga./
10589. Istaba jāslauka tā, kā saule
iet, lai laimi ne-
aizslauka. /K. Jansons, Ludzas Pilda./
10590. Kad pagulti neizslauka, tad Laima garām
iet.
/K. Jansons, Plāņi./
10591. Mēslus nedrīkst ugunī sviest,
tad Laimai acis iz-
dedzina. /M. Auziņa, Rīga./
10592. Kad izslauka istabu, tad mēslus nevajag
bērt ugunī
nedz ūdenī, tad Laimīti sadedzina jeb noslīcina.
/M. Auziņa, Rīga./
10593. Vakarā priekš gulēt iešanas
vajaga istabu slaucīt,
tad naktī pa istabu eņģeļi danco.
/K. Jansons, Plāņi./
10594. Ja vakarā priekš gulēt iešanas
izslauka istabu,
tad pa nakti nāk eņģeļi slaucīt.
/A. Šulcs, Krievijas pierobeža./
10595. Ja vakarā istabu izslauka, tad pa nakti
viņā eņģeļi
staigā. /A. Šķēre, Jaunsaule./
10596. Vakarā gulēt ejot istaba jāslauka,
lai eņģeļi nāk
dejot. /K. Corbiks, Jelgava./
10597. Ja vakarā neizslauka istabu, Dievs nenāk
iekšā un
neapsargā. /J. Jakāns, Bebrene./
10598. Vakaros vajagot istabu slaucīt, tad Dieviņš
tos
ļautiņus pa naktīm apmeklējot.
/A. Strode, Rudzēti./
10599. Ja vakarā priekš gulēt iešanas
neslauka istabu, tad
naktī nāk velni slaucīt.
/A. Šulcs, Krievijas pierobeža./
IV. Sods par slaucīšanu
pēc saules.
10600. Kad bez saules istabu slauka, tad māte bez valodas
mirst. [Sal. pirts.] /P. Š., Rauna./
10601. Bez saules vakarā nevajag istabu slaucīt,
jo tad
kāds mirs. /L. Rone, Ikšķile./
10602. Istabu nedrīkst pēc saules slaucīt,
tad māte mirst.
/M. Brīdaka, Jaunroze./
10603. Ja pēc saules noiešanas slaukot mēslus
pār sliek-
sni, tad māte mirstot. /Lejasciems./
10604. Ja slauka istabu pēc saules rieta, tad
vecāki
mirst. /Tichonova, Abrene./
10605. Vakara laikā nevajag istabu slaucīt,
jo tad kāds
mirst. /A. Biedriņa, Alūksne./
10606. Vakarā nedrīkst slaucīt istabu,
jo tad mājās būs
ķildas. /V. Rimpele, Rīga./
10607. Istabu nedrīkst slaucīt vakarā,
tad nāk bads un
raizes. /E. Krēģere, Vandzene./
10608. Ja pie vakara mājā slauka istabu,
tad šai mājā
gadās nelaime. /T. Ķenga, Jelgava./
10609. Kad nakti slauka
ustobu, itei pīzīmēj, ka pi tuo
saiminīka nikod nabyus naudys, jis jū izslauka.
/V. Podis, Rēzekne./
10610. Mēslus nedrīkst nest ārā
no istabas pēc saules
rieta, tad iznes svētību. /V. Amoliņa, Olaine./
10611. Vakarā, kad saulīte nogājusi,
vai rītā, kad saulīte
nav lēkusi, nevajaga nest ārā istabas mēslus.
Ja
tos nes ārā, tad iznes no mājām visu svētību.
/J. Atteka, Nīca./
10612. Vakaros nevajag slaucīt istabu, lai neizslauka
svētību. /M. Sils, Nīca./
10613. Vakara laikā nedrīkst istabu slaucīt,
tad izslauka
svētību ārā. /J. Cinovskis, Snēpele./
10614. Kad saulīte nogājusi, istabu nevajag
slaucīt, tad
visu mantu izslauka. /L. Čapa, Rīga./
10615. Saslaukas nedrīkst pēc saules nest
ārā, tad iznes
līdz svētību. /V. Saulīte, Mālpils./
10616. Ja pēc saules istabu slauka, tad badu mājā
ieslau-
kot. /A. Šietiņš, Taurene./
10617. Vakarā nevajaga istabu slaucīt, tad
kādam jāaiziet
uz citu vietu. /I. Upenieks, Skrunda./
10618. Ja vakarā bez saules slauka istabu vai pagalmu,
tad aizslauka preciniekus. /E. Bērziņa, Mārsnēni./
10619. Ja meita istabu ieslaucītu atstāj,
tad to ieprecē,
bet neizprecē. /K. Jansons, Plāņi./
10620. Ja pēc saules noiešanas meitas istabu
slauka, tad
viņas paliek vecmeitas. /K. Jansons, Plāņi./
10621. Ja meitas aizdurvē atstāj čupā
saslaucītus mēslus,
tad viņas neizprecē. /K. Jansons, Plāņi./
10622. Ja mēslus atstājot istabas kaktā,
tad tanī istabā
paliekot vecas meitas. /H. Lindberga, Veselauska./
10623. Ja istabu slaukot meitas ieslauka mēslos
skaidas,
tad tās paliek vecmeitas. /K. Jansons, Plāņi./
10624. Kura meita krēslā istabu slauka un
mēslus izmet
ārā, tā pazaudē brūtgānu. /H. Skujiņš,
Smiltene./
10625. Sēžot uz krēsla, nevajag ļaut
apkārt slaucīt, jo
tad pazaudēšot brūtgānus. /A. Vimba, Alsviķi./
10626. Ja pēc saules istabu slauka, tad blusas
aug.
/M. Bukava, Valmiera./
10627. Kad sapnī izslauka istabu, tad no tās
istabas vi-
siem būs jāiziet. /V. Slaidiņa, Drusti./
10628. Ja sapnī redz istabu slaukām, tad
tai mājā kāds
mirs. /P. Š. Rīga. K. Jansons, Plāņi./
10629. Ja pa sapņiem slauka, tad tam jāizvācas.
/M. Erdmane, Rīga./
10630. Ja sapnī istabu izslauka, tad no dzīvokļa
izies.
/M. Zaube, Rīga./
10631. Ja sapnī redz, ka slauka istabu, tad ātri
jāiziet
no tās mājas, kurā dzīvo. /K. Palteris, Nītaure./
10632. Ja sapnī redz istabu slaukām, tam jāaiziet
no tu-
rienes. /A. Aizsils, Prauliena./
10633. Ja sapnī redz istabu slaukām, tad
tas nozīmē, ka
sapņotājam no līdzšinējās dzīves
vietas jāaiziet.
/A. Plaudis, Kosa./
10634. Kad pa sapņiem istabu slauka, tad tas ir
uz izie-
šanu jeb miršanu. /H. Skujiņš, Smiltene./
10635. Ja sapnī slauka istabu jeb sētas
vidu, tad no tās
mājas būs jāaiziet. /P. Zeltiņa, Ikšķile./
10636. Ja sapnī redz istabu mazgājam, tad
tai mājā kādam
jāmirst, vai jāaiziet. /A. Oše, Lubāna./
10637. Ja sapnī redz mazgājam vai slaukām
istabu, tad no
tās vietas jāaiziet. /A. Aizsils, Kalsnava./
10638. Ja sapnī redz mazgājam istabu, tad
būs jāaiziet no
tās mājas, kurā dzīvo. /E. Everts, Oļi./