ISTABAS SLAUCĪŠANA.

I. Kā jāslauka.
II. Istabas slaucīšanā zīlē viesi.
III. Istabu slaukot gādā par Laimu.
IV. Sods par slaucīšanu pēc saules.
V. Istabas slaucīšana sapnī.

I. Kā jāslauka.

10398. Pirmo reizi istabu slaukot, vajaga slaucīt no dur-
vīm uz dibenu, tad tur ilga dzīvošana būs.
/K. Kristape, Olaine./

10399. Istabu slaukot, nedrīkst gružus vilkt uz savu pu-
si, tad ļaudis nicina. /A. Rozentāle, Jaunauce./

10400. Mēslus nedrīkst slaucīt uz durvju pusi, lai neiz-
slaucītu svētību. /J. A. Jansons, Piņķi./

10401. Istabu slaukot, mēsli jāslauka uz dibenu, bet ne
uz durvju pusi, citādi jāiziet no mājām.
/Vidzemes Maliena./

10402. Kad istabu slauka no durvīm uz iekšu, tad dzīvo
visa saime. /M. Pelēce, Cirsti./

10403. Ja mēslus slaukot pā(r) slieksni istabā iekšā, tad
slaucītājs ar savējiem saiešot naidā.
/H. Skujiņš, Smiltene./

10404. Istabu slaukot mēsli nav jāslauka uz durvju pusi,
jo tad kāds mirs. /A. Skuja, Vestiena./

10405. Vakaros no istabas nedrīkst iznest mēslus un slota
jānoliek kaktā ar spici uz augšu, tad šinī mājā
esot Dieva svētība. /K. Šuberts, Bramberga./

10406. Senos laikos veci cilvēki domājuši, ka istabu slau-
kot mēslus nedrīkst slaucīt pār slieksni, tad iz-
slauka visu mājas svētību.
/Skolnieku pulciņš, Jēkabpils./

10407. Lielās piektdienas, pirmo Lieldienu, pirmo Vasar-
svētku un pirmo Ziemassvētku rītu nedrīkst slaucīt
istabu. Tad izslauka mājas svētību.
/A. Done, Liepāja./

10408. Ja vakarā istabu slauka, tad aizslauka bagātību.
/V. Johansone, Liepa./

10409. Vakarā nevajaga slaucīt istabu, tad bagātību aiz-
slauka. Papīrus tik vajaga uzlasīt, tad būs ienā-
kumi - nauda. /M. Hermakile, Rīga./

10410. Mēslus nevajaga slaucīt pāri slieksnim, tad izslau-
cīs visu labumu. /E. Hiršsone, Talsi./

10411. Ja vakarā mēslus slauka pār slieksni, tad precinie-
kus aizslauka projām. /M. Hermakile, Valka./

10412. Mēslus nedrīkst slaucīt pār slieksni, jo tad iz-
slauka laimi. /A. Aizsils, Lubāna./

10413. Istabu slaukot mēslus nedrīkst slaucīt pār slieks-
ni, jo tad slaucītājs aizslauka projām savu laimi.
/E. Stīpniece, Vērene./

10414. Ja pēc vakariņām slauka istabu, tad izslauka laimi.
/A. Tīsone, Talsi./

10415. Istabas mēslus nevarot bērt ārā, bet jāberot krās-
nī, jo tad savu laimi izsviežot.
/M. Kļaviņa, Koknese./

10416. Kad, slaukot istabu, mēslus pārslaukot pār slieks-
ni, tad visu bagātību izslaukot ārā, bet vajagot
mēslus istabā sagrābt un tad iznest ārā.
/P. Eglīte, Priekuļi./

10417. Istabas mēslus nevar pār slieksni slaucīt, jo tad
ķildīgi jādzīvo. /M. Velvele, Straupe./

10418. Ar egļu skujām nedrīkst istabu slaucīt: drīz būs
ar skujām jākaisa (kāds nomirs).
/A. Upmane, Jaungulbene./

10419. Istabu slaukot, mēslus nedrīkst mest pāri sliekš-
ņam, tad ļaudis aprunā. /P. Zeltiņa, Ikšķile./

10420. Nevar vakarā slaucīt istabu un mēslus izmest laukā,
tad to slaucītāju aprunās. /A. Aizsils, Zilupe./

10421. Vakarā nedrīkst slaucīt istabu un mēslus (saslau-
kas) mest laukā, tad aprunā. /A. Aizsils, Zilupe./

10422. Jaunā mājā istabu slaukot, nedrīkst pirmo reiz
mēslus pār slieksni slaucīt, jo tad atkal drīz būs
jāaiziet. /A. Dragone, Palsmane./

10423. Mēslus pār slieksni kad slauka, tad saimniekam jā-
iziet no mājas. /T. Dzintarkalns, Talsi./

10424. Ja slauka pār slieksni mēslus, tad drīzi no dzī-
vokļa jāizvācas. /E. Lappuķe, Jelgava./

10425. Mēslus nevajagot pār slieksni otrā istabā slaucīt,
jo tad naids ceļoties. /H. Skujiņš, Smiltene./

10426. Ja mēslus slaukot no istabas pā(r) slieksni ārā,
tad slaucītājs saiešot ar svešiem cilvēkiem naidā.
/H. Skujiņš, Smiltene./

10427. Istabu slaukot jāuzmanās, lai mēslus neslaucītu
pār slieksni, no vienas istabas otrā, jo tad iz-
slaukot mājas saimnieku, tam drīzumā jāmirst.
/K. Corbiks, Jelgava./

10428. Ja mēslus slaukot pār slieksni, tad meitas palie-
kot neprecētas. /H. Lindberga, Veselauska./

10429. Istabu slaukot, nevajaga mēslu pa logu mest laukā,
tad slaucītāja ilgi neapprecas.
/P. Zeltiņa, Jūdaži./

10430. Ja istabu slaukot, meita atstāj sie(n)māļus netī-
rus, tad viņai gaidāms spalvains vīrs.
/K. Jansons, Plāņi./

10431. Meita ja istabu slaukot pamet mēslus, tad vīrs bū-
šot spalvains. /Vidzemes Maliena./

10432. Jaunas meitas istabu slaukot nedrīkst pamest gru-
žus, tad dabū bārdainu vīru.
/E. Kampare, Skrunda./

10433. Ja istabu tīri neizslauka, tad dabū bārdaiņu vīru.
/J. Cinovskis, Snēpele./

10434. Ja meitas, istabu slaukot, mēslus atstāj, tad
dabūs vīru ar bārdu. /E. Laime, Tirza./

10435. Ja istabu tīru neizslauka, tad dabon bārdainu
vīru. /T. Dzirnkalns, Talsi./

10436. Ja keitas izslauka istabas un atstāj slaukas
kakta, tad dabūn vīru ar bārdu.
/J. Cinovskis, Snēpele./

10437. Ja meita slauka istabu un izslauka tīru, tad meita
dabūs pūkainu vīru. /A. Bērziņa, Aloja./

10438. Meitas nedrīkst kaktā atstāt mēslus, tad brūtgāns
būs netīrs. /I. melnralve, Melūži./

10439. Jāslauka tīras istabas, lai nestaibā skrandains
vīrs. /A. Zalmieze, Grenči./

10440. Ja ja meitas skaidas mēslos izslauka, tad tās
neizprecē, jo pat skaidiņa lūdzot Dievu, lai
meitas izved drīz tautīņās. /K. Jansons, Plāņi./

10441. Istabu slaukot, ja'skatās, lai neizslaucītu laukā
koka gabalus, jo ātrāk nevarēs iziet tautās, kamēr
koki nebūs satrūdējuši. /V. Bērziņa, Priekule./

10442. Jaunas meitas nedrīkst žagaru rūsu jeb malkas
bruģi pie citiem mēsliem bērt, jo tad tās tikmēr
neizprecē, kamēr rūsa nav satrūdējusi.
/E. Zommere, Raunna./

10443. Meitām, istabu slaukot, jāizlasa no mēsliem
skaidiņas, citādi meitas neapprecēsies pirms
skaidiņu satrūdēšanas. /S. Ozole, RIga./

10444. Lielu koku nedrīkst slaucīt mēslos, jo tad tai
meitai jāgaidot precinieki tik ilgi, kame'r koks
sapu'stot. /L. Aizpurve, Lubāna./

10445. Istabu slaukot mēslus nedrīkst atstāt istabā, jo
tādā gadījumā tai meitai ilgi jāgaida uz precinie-
kiem. /K. Cobriks, Ozoli./

10446. Mēslus saslauctus kurvī, nedrīkst nolikt aiz dur-
vīm namiņā (koridorā), tad neiet precinieki
istabā. /V. Miķelāns, Dunava./

10447. Ja negrib, lai neslava no mājas iziet, tad gavēņa
piektdienā mēsli jāslauka paslieksnī un tur jāat-
siāj. /V. Johansone, Liepa./

10448. Kad saslaucītus mēslus atstāj kaktā, tad nemīl jeb
necienī vīra māti. /J. Treimans, Bērze./

10449. Ja istabā stāv mēsli neslaucīti, tad būs barga vī-
ra māte. /A. Brāka, Meirāni./

10450. Ja istabu slaukot mēsli skrien atpakaļ, tad slau-
cītājai jāpaliek vecmeitās.
/Skolnieku pulciņš, Jēkabpils./

10451. Ja slaukot istabu mēsli skrien atpakaļ, tad sagai-
dāma kāda mājinieka nāve. /K. Corbiks, Svēte./

10452. Kas istabu atstāj pusslaucītu, tas paliek puspre-
cēts. /A. Skreija, Talsi./

10453. Istabu pusslaucītu nedrīkst atstāt, paliks meita
ieprecēta (t. i. iecerētais viņu atstās).
/M. Poriete, Lubāna./

10454. Ja meita atstājot istabu pusē ieslaucītu, tad viņa
paliekot ieprecēta. /H. Skujiņš, Smiltene./

10455. Ja jaunas meitas mēslus slauka krāsns priekšā, tad
paliek neprecētas. /B. Kalniņš, Lubāna./

10456. Ja slauka netīru istabu, tad apprec bārdainu vīru.
/L. Druķe, Virbi./

10457. Ja netīri istabu slauka, tad dabū bārdainu vīru.
/J. Cinovskis, Snēpele./

10458. Ja jauna meita istabu tīri slauka, tad vīrs būs
bez bārdas, netīri - ar bārdu.
/V. Miķelāns, Dunava./

10459. Nedrīkst atstāt ieslaucītu istabu, jo tad ar vīru
jākaujas. /Fr. Vāvere, Rembate./

10460. Ja meita istabu pamet pusslaukā, tad vīrs viņu
bieži sitīs. /A. Zvejniece, Lubāna./

10461. Jaunas meitas slaukot istabu nedrīkst atstāt pus-
slaucītu, tad kad apprecoties, tad vīrs sitīšot un
atstāšot un pēc tam sitīšot atkal.
/J. Stucka, Stāmariene./

10462. Ja kura meita istabu slaucīdama atpūšas, to vīrs
sitīs. /J. Rupjais, Asūne./

10463. Meitas, istabu slaukot, nedrīkst atpūsties: vīrs
vēlāk sitot atpūzdamies. /J. A. Jansons, Salaca./

10464. Ja istabu slaukot, pūšas, tad vīrs pūzdamies sit.
/M. Leimane, Lubāna./

10465. Ja meitas atpūzdamās slauka istabas un ja viņas
apprecējas, tad vīri atpūzdamies viņas sit.
/R. Kalniņš, Lubāna./

10466. Meita istabu slaukot nedrīkst apstāties, tad vīrs
to pērs dusēdamies. /L. Zvirbule, Jaunlaicene./

10467. Ja jaunava, istabu slaucīdama, atpūšas, tad viņas
nākamais vīrs to atpūzdamies piekaus.
/A. Salmāns, Balvi./

10468. Ja atpūzdamies slauka istabu, tad vīrs būšot atpūz-
damies pērt. /E. Pļaviņa, Koknese./

10469. Jauna meita, istabu slaucīdama, nedrīkst stāvēt,
tad vēlāk viņu vīrs ar slotas kātu sitīs.
/A. Upmane, Jaungulbene./

10470. Istabu slaukot, kad slaucītājas apstājas, tad nā-
kamās dienās vīrs to sitot tik ilgi, cik ilgi stā-
vējusi istabu slaukot. /E. Aizpurve, Lubāna./

10471. Istabu slaukot, nevajag atpūsties, tad precinieki
ilgi stāv aiz vārtiem. /R. Kalniņš, Lubāna./

10472. Ja istabā uz grīdas atrodas kaut kur salmiņi vai
skaidiņas krustā sakritušas, tad šai istabā dzers
krustības. /V. Miķelāns, Dunava./

10473. Ja istabu slaukot jeb mēslus berot, kaut kas sakrīt
krustiņā, tad kādam jāmirst. /O. Darbiņš, Birži./

10474. Ja slaukot istabu, kāds pārkāpj pār mēsliem, tad
tas paliek palaidnīgs, un ko tas slaucītājs saka,
tas piepildās. /L. Strute, Šķibe./

10475. Istabu slaukot mēsli nav jāsviež citiem cilvēkiem
virsū, jo tad to neņemot kūmās.
/J. Rubenis, Ērgļi. K. Jansons, Plāņi./

10476. Kuram istabu slaukot mēslus uzslauka virsū, to ne-
viens kūmās neaicina. /T. Rigerte, Brunava./

10477. Ja istabu slaukot, kāds stāv, tā ka mēsli slaukās
virsū, tad to neņem kūmās.
/Skolnieku pulciņš, Jēkapils./

10478. Kam ustobu slaukūt apslauka kuojas, tuo najems kū-
muos. /V. Pilipjonoks./

10479. Ja meita istabu slaucīdama apslauka kādam kājas,
tad to neviens kūmās neņems. /J. Rupjais, Asūne./

10480. Ja gružus uz kājām slauka, tad kristībās nelūdz.
/H. Siliņa, Dobele./

10481. Mēsli nav jāslauka otram virsū, tad kūmos neprasa.
/R. Kalniņš, Lubāna./

10482. Jo ustubu slaukūt kam ar māslīm apsaslauka kuojas,
tad tū najims kyumuōs. /T. Beča, Preiļi./

10483. Kam uzslauka mēslus uz kājām, to nelūgs kāzās.
/J. A. Jansons, Piņķi./

10484. Ja viens slauka istabu un uzslauka otram uz kājām
mēslus, tad to otru nevienā godā nelūgs.
/A. Šķēre, Skaistkalne./

10485. Ja slauka ar slotu stāvoša cilvēka priekšā, tad uz-
liek tam parādus. /V. Pilipjonoks, Asūne./

10486. Vīrietim nevajaga sev laist slaucīt mēslus uz kā-
jām un slotai mesties klāt, tad meita nemīlēs un
būs dusmīga. /K. Bika, Gaujiena./

10487. Kad kāds taisās iziet uz lauku, nevajaga istabas
slaucīt, kamēr iziet, citādi tam neiet labi.
/M. Pelēce, Cirsti./

10488. Istabā zemē nolijušu dzērienu nedrīkst šķērsi slau-
cīt. /K. Jansons, Vijciems./

10489. Divi nedrīkst kopā istabu slaucīt, citādi tie sa-
strīdēsies. [Sal. krāsns.]
/A. Bīlenšteina rokraksts no Jaunauces./

10490. Istabu nedrīkst slaucīt divi slaucītāji, jo tad,
tanī pašā gadā, mājās kāds nomirs.
/A. Ķirse, Ruba./

10491. Ja vienu istabu slauka vairākām slotām, tad bagā-
tība aizies uz visām pusēm.
/V. Pilipjonoks, Asūne./

10492. Ja istabu slaukot slota nokrīt, tad kaunu dabūnot.
/A. Šietiņš, Taurene./

10493. Istabu slaukot nedrīkst kāpt pāri slotai, tad bēr-
ni negulēs. /C. Ķelle, Lietuva, Janišķe./

10494. Kad istabu slauka, tad nevar otram dot mēslus laukā
nest, jo ar to atdodot otram savu laimi.
/E. Zommere, Rauna./

10495. Istabas slaucītājam pašam vajaga arī mēslus iznest,
otram dodot nest, atdod savu laimi uz aitām.
/Atbalss k. 1897. K. Kleķeris, Skujene./

10496. Ieslaucītu istabu meita neļauj otrai meitai slau-
cīt, lai tā viņai brūtgānu nepaņem.
/K. Jansons, Plāņi./

10497. Kad istabu līdz pusei izslauka un otram dod tālāk
slaucīt, tad brūtgānu atņem. /H. Siliņa, Penkule./

10498. Ja atstāj istabu ieslaucītu, tad atstāj vīrs jeb
līgavainis. /L. Strute, Šķibe./

10499. Kad divas sievietes reizē slauka istabu, tad viņas
rāsies. /A. L.-Puškaitis. B. Daņilovs, Kacēni./

10500. Ja divi istabu slauka, tie dabūs to dien' abi
izbārties. /V. Miķelāns, Dunava./

10501. Kad divi reizē slauka istabu, tad jābaras.
/M. Valtere, Jelgava. J. Treimans, Bērze./

10502. Kad divas sievietes istabu reizē slauka, tad krupji
pa to lēkā (tas ir, nāk istabā).
/Alksnis - Zundulis, Naudīte./

10503. Ja vairāk cilvēki reizā slauka vienu istabu, tad
govis badās. /J. Jakāns, Bebrene./

10504. Ja ar divām slotām slauka istabu, tad slaucītāja
govis badās. /V. Krieviņš, Daugmale./

II. Istabas slaucīšanā zīlē viesi

10505. Kad istabu slaukot mēsli lec atpakaļ, tad būs vie-
sis. /J. Apsalons, Sērpils./

10506. Ja mēsli velkas atpakaļ, tad sagaidāms kāds rets
viesis. /J. Putniņš, Bērzpils./

10507. Ja istabu slaukot mēsli (mēšļi) skrien atpakaļ, tad
ciemiņš gaidāms. /K. Matisons, Talsi./

10508. Kad istabu slaukot mēsli lec atpakaļ, tad būs kāds
ciemiņš. /K. Corbiks, Jelgava./

10509. Ja istabu slaukot mēsli lec atpakaļ, tad būs gri-
bīgs ciemiņš. /E. Laime, Tirza./

10510. Kad istabu slaukot mēsli skrien atpakaļ, tad būs
viesi. /M. Pelēce, Cirsti./

10511. Ja slaukot istabu mēslus vējš nes atpakaļ, tad gai-
dāmi viesi. /Z. Akmentiņa, Lubāna./

10512. Ja istabu slaukot vējš pūš mēslus atpakaļ, tad būs
viesi. /O. Darbiņš, Birži./

10513. Kad istabu slaukot mēslus met atpakaļ, tad gaidāmi
viesi. /Z. Prauliņš, Aumeisteri. A. Bērziņš,
Džūkste. J. Treimans, Bērze./

10514. Ja slaukot mēsli velkas atpakaļ, tad gaidāmi ciemiņi.
/A. Ozoliņa, Lubāna./

10515. Ja istabu slaukot vēl paliek mēsli uz grīdas, tad
gaidāmi ciemiņi. /L. Kundziņa, Talsi./

10516. Ja slaukot istabu mēsli sprāgst atpakaļ, tad nāks
ciemiņi. /A. Tīsone, Talsi./

10517. Ja istabu slaukot skrien gruži atpakaļ, tad būs
ciemiņi. /Ž, Bergmanis, Aizupe./

10518. Ja istabu slaukot slaumi skrej atpakaļ, tad visā
drīzumā būs ciemiņi. /E. Puriņš, Skujene./

10519. Ja istabu slaukot mēsli lec atpakaļ, tad gaidāmi
viesi. /L. Zvaigzne, Gaujiena./

10520. Ja istabu slaukot mēsli lec atpakaļ un tinas ap
slotu, tad būs ciemiņi. /V. Greble, Kalnamuiža./

10521. Ja istabu slaukot, slotā ieķeras salms un velkas
līdz, tad nāk viesi. /A. Korsaks, Ezere./

10522. Ja istabu slaukot gruži lec atpakaļ, tad nāk viesi.
/A. Korsaks, Ezere./

10523. Ja istabu slaukot salms (vai cits kas līdzīgs)
sviežas atpakaļ, tad gaidāmi viesi.
/V. Vintere, Matīši./

10524. Ja istabu slaukot mēsli skrien atpakaļ, tad būs
bārdains ciemiņš. /E. Lācis, Tirza./

10525. Ja meitai, istabu slaukot, mēsli skrien atpakaļ,
tad viņa dabūs bārdainu vīru.
/E. Melnbārdis, Virbi./

10526. Ja meitai istabu slaukot, mēsli skrien atpakaļ, tad
viņa dabūs vīru ar bārdu. /P. Zeltiņa, Rīga./

10527. Kad istabu slaukot mēsli lec atpakaļ, tad būs nepa-
tīkami viesi. /K. Corbiks, Līvbērze./

10528. Kad istabu slaukot mēsli krīt atpakaļ, tad būs
rupjš viesis. /P. Zeltiņa, Ikšķile./

10529. Istabu slaukot, kad mēsli skrien atpakaļ, tad būšot
nelabi ciemiņi. /K. Corbiks, Jelgava./

10530. Kad istabu slaukot netīrumi lec atpakaļ, tad nāks
kāds svešs cilvēks. /K. Lielozols, Nīca./

10531. Kad slaukot istabu, mēsli skrej atpakaļ, tad ap-
meklē ļauni cilvēki. /L. Strute, Šķibe./

10532. Ja istabu slaukot mēsli skrien atpakaļ, būs izsal-
kuši viesi. /J. A. Jansons./

10533. Ja istabu slaukot mēsli lec atpakaļ, sagaidāms ne-
kaunīgs viesis. /A. Šķēre, Skaistkalne./

10534. Kad istabu slaukot mēsli put atpakaļ, tad nāk ne-
kaunīgi viesi. /A. Bīlenšteins, Dobele./

10535. Ja telpas slaukot mēsli krīt atpakaļ, pāri slotai,
tad ieradīsies nepatīkami, nekaunīgi viesi.
/A. Kurzemniece, Taurkalns./

10536. Ja slaukot istabu netīrumi nāk atpakaļ un ir grūti
no istabas izslaukāmi, tad gaidāms nepatīkams vie-
sis. /K. Bruņinieks, Sēme./

10537. Ja istabu slaukot mēsli lec atpakaļ, tad nāks ne-
kaunīgi ciemiņi. /A. Lillenurms, Veclaicene./

10538. Ja vakarā istabu slauka, tad būs slinki ciemiņi.
/A. Miglava, Rīga./

10539. Ja istabu slaukot netīrumi nāk slaucītājam virsū,
tad par slaucītāju sarunās dažādas tenkas.
/K. Bruņinieks, Sēme./

10540. Ja istabu slaukot mēslos garš salms, nāks garš cie-
miņš, ja līks, tad būs līks. /K. Jansons, Plāņi./

10541. Ja istabu slaukot pakaļ paliek garš salms, tad
gaidāms garš (liels) ciemiņš; ja īss salms - īss
ciemiņš. /A. Mencis, Puikule./

10542. Ja istabu slaukot paliek kāds garāks gruzis (salms)
istabā neredzēts, tad būs garš viesis.
/V. Sauļite, Mālpils./

10543. Ja istabu slaukot slotai kāts izmūk, tad tūliņ būs
kāds ciemiņš, tāpat ja ēdot kumoss no mutes izkrīt.
/L. Pogule, Gatarta./

III. Istabu slaukot gādā par Laimu.

10544. No rīta vispirms jānoslauka istabas padurve, lai
Laime var istabā ietikt. /K. Jansons, Plāņi./

10545. Istabu vajaga izslaucīt un gultu uztaisīt, pirms
saulīte paspējusi grīdu apspīdēt, tad saules gaismā
Laima pa grīdu dancos. /L. Ezīte, Alūksne./

10546. Vakarā jāslauka istaba, lai Laimiņa var pa nakti
pastaigāt. /P. Zeltiņa, Ikšķile./

10547. Vakarā gulēt ejot jāpārslauka istaba, citādi Laima
nestaigājot. /H. Siliņa, Penkule./

10548. Vakaros meitām istaba jāslauka, jo tad Laima nākot.
/L. Aizpurve, Lubāna./

10549. Katru vakaru jāizslauka istaba, tad pa nakti Laima
nāks. /S. Spriņģe, Bauska./

10550. Jaunām meitām vakarā jāizslauka istaba, jo tur
staigās Laima. /J. A. Jansons, Bauska./

10551. Vakarā jāizslauka istaba, lai Laima var tecēt.
/J. Zariņš, Skrīveri./

10552. Vakarā, priekš gulēt iešanas, jāizslauka istaba,
kur Laimiņai tecēt. /A. Neimers, Brukna./

10553. Katru vakaru vajaga izslaucīt istabu, lai var Lai-
ma pa nakti staigāt. /K. Corbiks, Jaunsvirlauka./

10554. Vakarā jāslauka istaba, kur Laimiņai staigāt.
/A. Mednis, Limbaži./

10555. Vakarā jāizslauka istaba, savādāk Laimīte nevar
pastaigāt. /A. Ozoliņa, Taurene./

10556. Vakarā vajaga istabu slaucīt, tad Laimiņai ceļu
noslauka. /M. Hermakile, Rīga./

10557. Vakarā jāizslauka istaba, jo tad nakti pa to Lai-
miņa dancojot. /L. Rone, Ikšķile./

10558. Vakaros vajag izslaucīt istabu, lai pa nakti būtu
kur Laimiņai diet. /E. Kampare, Skrunda./

10559. Vakarā vajaga istabu izslaucīt, lai Laimīte nākot
nenosit kājas. /M. Velvele, Straupe./

10560. Vakarā jāslauka istaba, lai Laima naktī staigādama
nesadur kājas. /L. Tokele, Sesava./

10561. Vakarā priekš gulēt iešanas jāizslauka istaba, lai
Laimīte nākot neizlauž kāju.
/E. Rotmane, Jaunauce./

10562. Kad istabu slaukot smiltis atstāj paslieksnē, tad
Laimas māte nevar tikt iekšā.
/J. Treimans, Bērze./

10563. Vakaros vajag istabu izslaucīt, lai Laimīte nāk
iekšā. /K. Corbiks, Vecsvirlauka./

10564. Vakarā vajag istabu izslaucīt, Lai Laimai nevajag
pa mēsliem staigāt. /M. Kalniņa, Vandzene./

10565. Ja gružus slauka pāri slieksnim, tad slauka Laimai
acis. /G. Pūliņa, Mīlgrāvis./

10566. Ja mēslus no vienas istabas otrā pār slieksni, tad
slaucītāja savai laimei acis aizslauka.
/E. Laime, Tirza./

10567. Kad istabu izslauka, tad gružus nevajaga šļākt par
slieksni pāri; tad iešļācot Laimai acīs.
/K. Lielozols, Nīca./

10568. Istabu slaukot nevajaga mēslus slaucīt pār slieksni,
jo tad tos ieslaukot ļaimai acīs.
/M. ZaKis, Stiene./

10569. Vakarā nevar slaucīt istabu, jo tad veļiem pie-
slaukot acis. /O. Grenševica, Vietalva./

10570. Pēc saules noiešanas nedrīkst istabu slaucīt, tad
Laimai acis izgrābsta. /M. Auziņa, Rīga./

10571. Mēslus nedrīkst slaucīt pār slieksni, jo tad aiz-
slauka Laimai acis. /J. A. Jansons, Piņķi./

10572. Istabu slaukot, nedrīkst gružus slaucīt pāri
slieksnim, tad aizslauka Laimai acis; bet pie kat-
ra sliekšņa gruži jāsaslauka un jāpārmet slieksnim
pāri. /Z. Pūtele, Sabile./

10573. Mēslus nedrīkst slaucīt pāri slieksnim, tad slauka
Laimai acīs. /V. Saulīte, Mālpils./

10574. Vakarā nedrīkst istabu slaucīt, tad Laimai acis
izslaukot. /M. Auziņa, Rīga./

10575. Kad pēc saules noiešanas izmet mēslus no istabas,
tad izmet Laimīti ārā. /P. Š., Rīga./

10576. Saulei noejot, nedrīkst mēslus nest laukā un ista-
bu slaucīt, tad Laimīti iznes laukā.
/M. Kalniņa, Vandzene./

10577. Mēslus nedrīkst pār slieksni slaucīt, jo tad Lai-
mīti aizslauka. /H. Siliņa, Dobele./

10578. Nekad nevajaga slaucīt mēslus pa durvīm laukā, bet
uz iekšpusi, tad nelaiž Laimīti ārā.
/E. Barbaka, Rīga./

10579. Mēslus nedrīkst atstāt pie durvīm, tad Laima nenāk
istabā. /R. Gailīte, Rīga./

10580. Mēsli vakarā pie durvīm jāsaslauka čupiņā, lai
Laima, pār tiem lēkdama, kāju pārlauž un neiet
projām. /K. Jansons, Plāņi./

10581. Kad saslaucītus mēslus izsviež pār slieksni, tad
Laimas mātei acis pieberot. /M. Valtere, Jelgava./

10582. Kas, istabu slaukot, mēslus pār slieksni sviež,
tas savai laimei acis aizsviež. /E. Laime, Tirza./

10583. Kad istabu slaukot atstāj smiltis paslieksnē, tad
Laimas mātei aizber acis. /J. Treimans, Bērze./

10584. Kad saslaucītus mēslus sviež par slieksni pāri,
tad Laimas mātei aizber acis.
/J. Treimans, Bērze./

10585. Ja pēc saules noiešanas slauka istabu, tad Laimi-
ņai atņem svētību. /A. L.-Puškaitis./

10586. Istabu slaukot, mēslus nevajaga izsviest pa durvīm,
jo tad Laimai aizber acis.
/O. Freimane, Jaunrumbas muiža./

10587. Vakarā saslaucītus mēslus nedrīkst ārā izsviest,
tad līdz ar to iznes arī Laimīti no mājas.
/M. Auziņa, Rīga./

10588. Ja vakarā slauka istabu, nevajaga mēslus nest ārā,
jo tad iznes laimi. /A. Mužika, Rīga./

10589. Istaba jāslauka tā, kā saule iet, lai laimi ne-
aizslauka. /K. Jansons, Ludzas Pilda./

10590. Kad pagulti neizslauka, tad Laima garām iet.
/K. Jansons, Plāņi./

10591. Mēslus nedrīkst ugunī sviest, tad Laimai acis iz-
dedzina. /M. Auziņa, Rīga./

10592. Kad izslauka istabu, tad mēslus nevajag bērt ugunī
nedz ūdenī, tad Laimīti sadedzina jeb noslīcina.
/M. Auziņa, Rīga./

10593. Vakarā priekš gulēt iešanas vajaga istabu slaucīt,
tad naktī pa istabu eņģeļi danco.
/K. Jansons, Plāņi./

10594. Ja vakarā priekš gulēt iešanas izslauka istabu,
tad pa nakti nāk eņģeļi slaucīt.
/A. Šulcs, Krievijas pierobeža./

10595. Ja vakarā istabu izslauka, tad pa nakti viņā eņģeļi
staigā. /A. Šķēre, Jaunsaule./

10596. Vakarā gulēt ejot istaba jāslauka, lai eņģeļi nāk
dejot. /K. Corbiks, Jelgava./

10597. Ja vakarā neizslauka istabu, Dievs nenāk iekšā un
neapsargā. /J. Jakāns, Bebrene./

10598. Vakaros vajagot istabu slaucīt, tad Dieviņš tos
ļautiņus pa naktīm apmeklējot.
/A. Strode, Rudzēti./

10599. Ja vakarā priekš gulēt iešanas neslauka istabu, tad
naktī nāk velni slaucīt.
/A. Šulcs, Krievijas pierobeža./

IV. Sods par slaucīšanu pēc saules.

10600. Kad bez saules istabu slauka, tad māte bez valodas
mirst. [Sal. pirts.] /P. Š., Rauna./

10601. Bez saules vakarā nevajag istabu slaucīt, jo tad
kāds mirs. /L. Rone, Ikšķile./

10602. Istabu nedrīkst pēc saules slaucīt, tad māte mirst.
/M. Brīdaka, Jaunroze./

10603. Ja pēc saules noiešanas slaukot mēslus pār sliek-
sni, tad māte mirstot. /Lejasciems./

10604. Ja slauka istabu pēc saules rieta, tad vecāki
mirst. /Tichonova, Abrene./

10605. Vakara laikā nevajag istabu slaucīt, jo tad kāds
mirst. /A. Biedriņa, Alūksne./

10606. Vakarā nedrīkst slaucīt istabu, jo tad mājās būs
ķildas. /V. Rimpele, Rīga./

10607. Istabu nedrīkst slaucīt vakarā, tad nāk bads un
raizes. /E. Krēģere, Vandzene./

10608. Ja pie vakara mājā slauka istabu, tad šai mājā
gadās nelaime. /T. Ķenga, Jelgava./

10609. Kad nakti slauka ustobu, itei pīzīmēj, ka pi tuo
saiminīka nikod nabyus naudys, jis jū izslauka.
/V. Podis, Rēzekne./

10610. Mēslus nedrīkst nest ārā no istabas pēc saules
rieta, tad iznes svētību. /V. Amoliņa, Olaine./

10611. Vakarā, kad saulīte nogājusi, vai rītā, kad saulīte
nav lēkusi, nevajaga nest ārā istabas mēslus. Ja
tos nes ārā, tad iznes no mājām visu svētību.
/J. Atteka, Nīca./

10612. Vakaros nevajag slaucīt istabu, lai neizslauka
svētību. /M. Sils, Nīca./

10613. Vakara laikā nedrīkst istabu slaucīt, tad izslauka
svētību ārā. /J. Cinovskis, Snēpele./

10614. Kad saulīte nogājusi, istabu nevajag slaucīt, tad
visu mantu izslauka. /L. Čapa, Rīga./

10615. Saslaukas nedrīkst pēc saules nest ārā, tad iznes
līdz svētību. /V. Saulīte, Mālpils./

10616. Ja pēc saules istabu slauka, tad badu mājā ieslau-
kot. /A. Šietiņš, Taurene./

10617. Vakarā nevajaga istabu slaucīt, tad kādam jāaiziet
uz citu vietu. /I. Upenieks, Skrunda./

10618. Ja vakarā bez saules slauka istabu vai pagalmu,
tad aizslauka preciniekus. /E. Bērziņa, Mārsnēni./

10619. Ja meita istabu ieslaucītu atstāj, tad to ieprecē,
bet neizprecē. /K. Jansons, Plāņi./

10620. Ja pēc saules noiešanas meitas istabu slauka, tad
viņas paliek vecmeitas. /K. Jansons, Plāņi./

10621. Ja meitas aizdurvē atstāj čupā saslaucītus mēslus,
tad viņas neizprecē. /K. Jansons, Plāņi./

10622. Ja mēslus atstājot istabas kaktā, tad tanī istabā
paliekot vecas meitas. /H. Lindberga, Veselauska./

10623. Ja istabu slaukot meitas ieslauka mēslos skaidas,
tad tās paliek vecmeitas. /K. Jansons, Plāņi./

10624. Kura meita krēslā istabu slauka un mēslus izmet
ārā, tā pazaudē brūtgānu. /H. Skujiņš, Smiltene./

10625. Sēžot uz krēsla, nevajag ļaut apkārt slaucīt, jo
tad pazaudēšot brūtgānus. /A. Vimba, Alsviķi./

10626. Ja pēc saules istabu slauka, tad blusas aug.
/M. Bukava, Valmiera./

V. Istabas slaucīšana sapnī.

10627. Kad sapnī izslauka istabu, tad no tās istabas vi-
siem būs jāiziet. /V. Slaidiņa, Drusti./

10628. Ja sapnī redz istabu slaukām, tad tai mājā kāds
mirs. /P. Š. Rīga. K. Jansons, Plāņi./

10629. Ja pa sapņiem slauka, tad tam jāizvācas.
/M. Erdmane, Rīga./

10630. Ja sapnī istabu izslauka, tad no dzīvokļa izies.
/M. Zaube, Rīga./

10631. Ja sapnī redz, ka slauka istabu, tad ātri jāiziet
no tās mājas, kurā dzīvo. /K. Palteris, Nītaure./

10632. Ja sapnī redz istabu slaukām, tam jāaiziet no tu-
rienes. /A. Aizsils, Prauliena./

10633. Ja sapnī redz istabu slaukām, tad tas nozīmē, ka
sapņotājam no līdzšinējās dzīves vietas jāaiziet.
/A. Plaudis, Kosa./

10634. Kad pa sapņiem istabu slauka, tad tas ir uz izie-
šanu jeb miršanu. /H. Skujiņš, Smiltene./

10635. Ja sapnī slauka istabu jeb sētas vidu, tad no tās
mājas būs jāaiziet. /P. Zeltiņa, Ikšķile./

10636. Ja sapnī redz istabu mazgājam, tad tai mājā kādam
jāmirst, vai jāaiziet. /A. Oše, Lubāna./

10637. Ja sapnī redz mazgājam vai slaukām istabu, tad no
tās vietas jāaiziet. /A. Aizsils, Kalsnava./

10638. Ja sapnī redz mazgājam istabu, tad būs jāaiziet no
tās mājas, kurā dzīvo. /E. Everts, Oļi./