Ticejumi

JĀŅA DIENA.

11476. Jāņa diena esot latviešiem svētāka diena nekā
Ziemas svētki. /Latv. Avīzes, 1824, 32./

11477. Jāņa diena ir vasaras vidus.
/J. Juškevičs, B. Z. II. piel. 1933, 274./

I. Jāņa dienas līgošana un pušķošana.

11478. Nu, mīļie draugi, eimu nu ar labu Dievu Jāņos, bet
ne kā vakarēji Jāņa brāļi un māsas, katri gavilē-
dami ar dažādām zālēm miežos un rudzos salasījuši,
pāriedami mājās, ar ozola zariem un zālēm appuško
vārtus un visas ēkas no iekšas un ārienes, ticēda-
mi ar tādu lietu burvjus un raganas nost dzīt: pēc
īpašas zāles sienā iesprauž, šim un tam laimē:
kura zāle par nakti savītīs, tas tanī gadā mirs,
bet kura zāle zaļa paliek un zied, tas paliks
dzīvs. Tādu krāsnu darbu nostrādājuši, lielu Jāņa
uguni iededzena, apkārt to tie lēkā kā kādās kāzās.
Ne tā, mani draugi, visas tās lietas ir elkadievī-
ba. /Manceļa Postille, 1654, II, 44./

11479. Kad visas malas ir appušķotas un sāk jau mesties
krēsla, tad sākas līgošana. Vispirms aplīgo visas
malas un pašu māju, sevišķi saimnieku un saimnieci.
Saimnieks dabū kuplus ozola, saimniece zāļu vaiņa-
gus. Līgotājus pacienā ar alu un sieru. Līgotāji
staigā no vienas mājas uz otru, kamēr pēdīgi sanāk
lielā pulkā kādā kalnā, kur dedzina darvas mucu.
Pie ugunskuriem dejo, rotaļojas, un lēc pār uguni.
/B. Riekstiņš, "Atpūta", 1932, 17. VI, 22./

11480. Dziedāšanu Jāņos sauc par līgošanu un dziedātājus
par līgotājiem un līgotājām. Līgošanu katrā mājā
mēdz iesākt, kad vakariņas paēstas, un viņu turpi-
na visu cauru nakti gandrīz līdz saules lēkšanai,
vai nu pie Jāņu uguns, vai arī līgotāji iet no mā-
jas uz māju, kur tos laipni uzņem, pacienā gan ar
sieru, gan ar alu, gan citu ko. Tikpat pie Jāņu
uguns, kā arī pa mājām līgojot, viņi cits citu ap-
dziedas. Šādu apdziedāšanos Jāņos sauc par aplīgo-
šanu. Tādās reizēs kalpi aplīgo savus kungus,
saimniekus, maizes devējus un otrādi, kā arī mei-
tas puišus un puiši meitas, u. t. t. Līgojamais
laiks iesākas tā divas nedēļas priekš Jāņiem, savu
augstāko stāvokli sasniedz Jāņu priekšvakarā un
pastāv līdz Pētera jeb Māras dienai. Pēc tās vairs
nedrīkst līgot. /D. Ozoliņš, Jaunroze./

11481. Jāņos visiem jālīgo. /M. Navenickis, Zasa./

11482. Ja Jāņu dienā līgotājus aizraida, tad aizraidītā-
jiem sagaidāma kāda nelaime. /A. Kondrāte, Veļķi./

11483. Ja pa Jāņiem nelīgojot, tad vasarā lini sakritīšot
veldē. /M. Dambe, Ozoli./

11484. Ja Jāņos līgo, aug gari lini.
/K. Jurjāne, Penkule./

11485. Jāņa dienā jālīgo, lai usnes neaugtu tīrumā.
/P. Krievs, Lubāna./

11486. Pie Jāņa ugunīm pa visu zemi ar lielu prieku danco,
dzied un lēkā. /B. Rusovs, 1584./

11487. Jāņa dienas vakarā dedzina lielu uguni, pie kuras
tad dzied, dej un šūpojas. Dažos apgabalos ļaudis
iet ap muižas laukiem dziedādami, par ko kungi tos
pacienā. /A. Hūpelis, 1781./

11488. Jāņu vakarā saplūc zāles un iet līgot. Zāles samet
Jāņu mātei un tēvam virsū. Zāles istabā paliek vi-
su Jāņu dienu, jo pa Jāņiem istabu neslauka, lai
svētība paliek mājā. /M. Kalniņa, Vandzene./

11489. Jāņa vakarā visas saimnieces gaida līgotājus ar
Jāņa zālēm. Jāņa zāles saimnieces izdala pa kušķī-
tim govīm un priecājas, ka govis dos uz priekšu
daudz piena. Bet ja līgotāji nenāk, tad baidās no
visādām nelaimēm. /R. Prikne, Asūne./

11490. Jāņa dienā dzen lopus vislabākajā pļavā, kas tuvā-
ku pie mājas, lai govis dabūjot ziedu. Kurai govij
ir zieds, tai arī tai ziemā būšot jauns piens, bet
kurai nav, tai nebūšot. Jāņa vakarā govis mājā dze-
not, pušķo tām galvas ar vaiņagiem. Tad sūta ganus
pēc asajiem dadžiem, kurus noliek lopu kūts pa-
slieksnē, lai raganas, naktī skriedamas, izdurot
acis. Pušķo vēl istabas, visu māju durvis un vār-
tus, klēts apcirkņus un kambarī dzirnavas. Puiši
nejāj zirgu pieguļā, bet pļauj sēku un baro zirgus
mājā. Jauni cilvēki iet līgodami pa mājām un kro-
giem līdz gaismai. /A. Ģēģeris, Vecpiebalga./

11491. Jāņa vakarā vaiņagus pinot, vajaga tanīs iepīt arī
jānīšus (erigeron acer.) /A. Ūdrītis, Jaunroze./

11492. Jāņa dienā lasa jānīšu puķītes un katrs sprauž tās
sev pie griestiem. Kuram puķīte agrāk novītīs, tas
agrāk mirs. /V. Arbidāns, Latgale./

11493. Zāļu vakarā mazgātājas plūca tā saucamās bērnu zā-
lītes, kā: grābenes, kuiļu vickus, madaras, balt-
ābolu, skretēliņa saknītes u. c.
/Ziģenots, Ērgļi. Austrums./

11494. Vaiņagus ap Jāņiem pina trimpīnā no visādām puķēm,
pat no koku zariem. /D. Ozoliņš, Jaunroze./

11495. Pa Jāņu tie jaunie dedzin ugun.
/A. Šlesere, Kuršu kāpas./

11496. Jāņu dienu mēs tā pavadām. Pirmā vakarā uzkuram
uguni pie jūrmalas un kādas vecas laivas sadedzi-
nājam. Pie tāda uguns tad sanāk puiši un meitas un
līksmojas un dzied:
Kas gulēja Jāņa nakti
Līgo! līgo!
Tam rudziņi lažinēja,
Līgo! līgo!
Nu uguni beiguši saietam kādās mājās un dancojam
to nakti caur! /No Kolkas jūrmalas. "Ziņas un
stāsti par Dieva valstības lietām". 1852, IV.
Aizliegts izdevums./

11497. Jāņuos āzkur marmulē [mares malā] dižs uguns.
Pazuog laivas viens zvejs nuo cita, uoznes iz kal-
na ir āzkur. Palaiž darvas muc's iz ūden.
/A. Medne, Kuršu kāpas./

11498. Jāņuos piepropā mucu ar darvu, nuoliek iz ūden,
plud dran, aizdedzina. /A. Medne, Kuršu kāpas./

11499. Jāņa ugunis dedzināja īpaši augstās vietās, augs-
tos kalnos. /Etn. 1894, IV, 70./

11500. Jāņu ugunskuri jākur kalniņos. Ugunskura pelnos
Dieviņš naudu ber. /A. Zālīte, Bērzpils./

11501. Agrāk Cesvainē cilvēki, ar vībotnēm apjozušies,
lēkuši caur Jāņa ugunskuru.
/A. Smirnovs, Jaunlaicene./

11502. Jāņos kurina lielus ugunskurus gan laukos, gan mā-
jās, un dedzina darvas muciņas gan kokos, gan
garas kārts galos. Kas esot šās uguns tuvumā, vai
pie tās pieduroties, tas uzturot veselību un dzī-
vību. /D. Ozoliņš, Jaunroze./

11503. Jāņu vakaram saimniece papilnam pagādā sieru un
plāciņu un saimniekam jārūpējas par dzeramo. Kad
dienas darbi beigti, liels un mazs, vecs un jauns,
visi steidzas plūkt Jāņa zāles.
/S. Novickis, Ilūkste. RKR. 1./

11504. Kura māte sieru deva, Tai aug slaiki telēniņi;
Kura sieru man nedeva, Lai aug sīki, sakrupuši.
/J. Dāvids, Biksere. LD 32782./

11505. Jāņa dienā dara alu, sien sierus un ēd, jo tad
šinī vasaras laikā govis dod visvairāk piena.
/K. Bika, Gaujiena./

11506. Sasagrieza Jāņa bērni Jāņa tēva pagalmā: Sagriez,
Dievs, rudzus, miežus Jāņa tēva tīrumā.
/Āronu Matīss, LD 32852./

11507. Jāņiem alu darot, nedrīkst laist svešus cilvēkus
klāt, jo tad alus nerūgst. /R. Eglentāle, Reņģe./

11508. Ja Jāņa dienā saimnieks neiztaisa alu, tad viņam
šinī rudenī nepadosies mieži.
/H. Vieglais, Vecpiebalga./

11509. Jāņos (arī citos svētkos) pie alus struča pirmajam
jāiet saimniekam. Ja cits ies, tad tam pielips ne-
laime. /A. Zālīte, Bērzpils./

11510. Jāņu vakarā uz ganībām jāiet līgot un siera ēst,
lai govīm svētība pieliptu. /A. Zālīte, Bērzpils./

11511. Ja Jāņa dienā saimniece neizsien sieru, tad viņas
govis piemeklēs kāda slimība.
/H. Vieglais, Vecpiebalga./

11512. Jāņa vakarā gani pin kroņus un liek govīm kaklā,
tad Jāņa māte dod sieru. /J. Banazis, Nīca./

11513. Tur, kur līgotāji Jāņu naktī ejot par pļavām, augot
labāki zāle. /E. Gaile, Aumeisteri./

II. Jāņa dienas sakars ar sauli.

11514. Jāņa rītā jāskatās saulē caur vabiņu sētu jeb arī
caur biezām ķemmēm, tad var redzēt, kā saule rotā-
jas. /P. Zeltiņa, Ikšķile./

11515. Jāņu rītu nedrīkst gulēt, jo tad saulīte rotājas.
/I. Šūberts, Jaunauce./

11516. Daži līgotāji dzied un lec pār ugunskuru cauru
nakti, gaidīdami, ka saule uzlēkdama rotāsies.
/K. Priknis, Asūne./

III. Jāņa dienas sakars ar skaistumu.

11517. Kas nu meitu vai puišu grib, kab jū byutu skaisti,
tod ku jim vajag dareit? Juoņa nakti divpadsmit
stunžu jim vajag izmozguotīs ar pīnu un tu pīnu
vajag nūnest un izlīt zam ruožys kūka. Itū patai-
seidams, meita vai puiss nikam nikuo narunuoj un
dīna aiz dinys ji taisējas šmukuoki un golu gola
paliks pavysam skaisti kai pučeitja ruožys.
/V. Podis, Rēzekne./

11518. Kad Jāņa rītā bez saules iet uz avotu mazgāties,
tad paliek skaists. /A. Jaunzeme, Lizums./

11519. Jāņu dienā meitas mazgājas kviešu rasā , no tā
viņām baltas sejas. /J. Rupjais, Asūne./

11520. Jāņa dienas rītā agri līdz saules lēkšanai jauniem
cilvēkiem jāiet uz kviešu druvu un jānomazgājas
ar kviešu rasu, lai tiem visu vasaru būtu balts un
smuks ģīmis. /K. Priknis, Asūne./

11521. Jāņa nakts rasu uzskata par ļoti svarīgu. Ja tanī
mazgājas, tad tiek skaists. Ja šī rasa iebirst
apavos, tad pārvēršas par zeltu sudrabu. Arī raga-
nas notrauc un savāc Jāņu rasu, lai iegūtu citu
svētību. Viņas laižas pa gaisu priekš saules lēk-
šanas ar slaucenēm rokās uz citu ganībām. Tādēļ
Jāņa rītā govis nevajaga agri dzīt ganos un ir jā-
uzmanās, lai rasa nebūtu notraukta.
/B. Riekstiņš, "Atpūta", 1932, 17. VI,22./

IV. Papardes ziedēšana un laimes meklēšana.

11522. Jāņa naktī vīzes jāapaun ačgārniski, ar purniem uz
papēžiem, tad jāsatinas baltā palagā un jāuzmeklē
papardes zieds. Tad var iet, kur grib, un darīt,
ko grib, neviens neredz. /A. Salmāns, Balvi./

11523. Jāņu naktī paparde zied. Kurš to ziedu dabūn, tas
visu zina un redz. /K. Jansons, Plāņi./

11524. Jāņa naktī zied paparde ar krāšņiem ziediem. Kas
iegūst papardes ziedu, tas ir laimīgs, jo tam pie-
pildās viss, ko viņš vēlas. Zieda iegūšanu kavē
ļauni gari un tikai drošs cilvēks var to iegūt.
/B. Riekstiņš, "Atpūta", 1932, 17. VI, 22./

11525. Jāņa naktī jāiziet uz papardēm un jāpaklāj zīda
nezdodziņš. Papardes ziedot ziedus nobirdina nezdo-
dziņā. Nezdodziņš ir jāaizsien un jāpaglabā. Tad
visu var zināt, kas notiek pasaulē.
/L. Dragūne, Meirāni./

11526. Uz slotas kātu Jāņu naktī ir jālec 8 reizes ap 8,
kas ir uzvilkts uz zemes. Tanī laikā nedrīkst sa-
runāties un arī ne smieties. Kad ir to izdarījis,
tad uz slotas kāta jāšus ir jāaizlec līdz tuvākam
papardes pudurim, bet tikai vienam: tad tas redzēs
papardes ziedu ziedam. /L. Aizupe, Irlava./

11527. Jāņa naktī paparde zied zelta ziediem, kas viņu
redz ziedot, tas var izteikt vienu vēlēšanos, kura
piepildīsies. /K. Corbiks, Penkule./

11528. Kas Jāņu naktī paklāj zem papardes zīda segu, tas
redz papardes zeltīto ziedu. /O. Eglīte, Glūda./

11529. Jāņu nakti pulksten divpadsmitos papardes ziedot
ar zelta ziediem. /I. Upenieks, Skrunda./

11530. Jāņa naktī vajaga gulēt zem papardēm, tad dabūjot
redzēt, kā tās pašā pusnaktī zied. Viņas noziedot
vienā acumirklī. Papardes ziedot sudrabotiem, pēc
citu nostāstiem zelta vai pat dimanta ziediem. Kad
papardes ziedus ieliekot kāju apavās, tad varot
iet, kur gribot, bet neviens to nedzirdot. Tāds
cilvēks kļūstot laimīgs: viņš varot atsaukt tālus
neredzamus cilvēkus, kad tikai klusām to vēloties.
/D. Ozoliņš, Jaunroze./

11531. Zāļu vakarā jāiet uz mežu un jānostājas pie kādas
papardes. Tēva reizi skaitot ar dzelzs nūju jāap-
velk sev un papardei pēc iespējas liels riņķis un
jāgaida līdz paparde uzziedēs. Kas dabūjis papardes
ziedu, tas uz visu mūžu laimīgs.
/L. Lupiķis, Dzelzava./

11532. Jāņu nakti jāmeklē papardes zieds: kas to atrodot,
tas būšot laimīgs. /K. Corbiks, Kroņa-Vircava./

11533. Pa Jāņiem vajaga stāvēt pie papardes, tad pusnaktī
var redzēt žurku uz pīlādža ziediņa papardes galā.
Kas žurku var nosist, ziediņu noķert un palikt
pagalvē, tas varot redzēt, kas uz priekšu notikšot.
/R. Bērziņš, Lieliecava./

11534. Jāņu nakti vajag stāvēt pie papardes. Pusnaktī
redz papardes galā spīdošus ziediņus un čūsku.
Čūsku vajag nosist un ziediņus noraut, tad tos
vajag likt sev pagalvī un nu var redzēt savu
nākamību. /R. Bērziņš, Džūkste./

11535. Pulksten 12-os Jāņu naktī ziedot svētā paparde,
kuras ziedus tanī naktī sanākušie kustoņi, kā:
Čūskas, vilki, lāči, pūķi, u. c. apēdot. Šie īste-
nībā esot burvji un raganas. Tas cilvēks, kas šo
papardes ziedu apēdot, esot visu mūžu laimīgs. Kas
nu vēlas laimīgs tapt bez kādām pūlēm, tas lai iet
un apsēžas Jāņu nakti pie svētās papardes un apvelk
ar sarkano krītu riņķī, cik tālu sēdēdams var aiz-
sniegt. Šis riņķis aizsargājot pret augšminētiem
kustoņiem, kuri arī lūko dabūt ziedu. Kad neesot
no riņķa pilnīgi apsargāts, tad cilvēku tūlīt mi-
nētie kustoņi nomokot. Tiklīdz kā zieds pilnīgi
izplaucis, tad tūlīt jānoraujot, šādus vārdus ru-
nājot: "Es visu vēlos". /P. Iklavs, Zaļenieki./

11536. Dabūto papardes ziedu vajaga glabāt zem kājas,
vislabāk aiz ādas. Kam tāds zieds, tas visu zina,
kur tik kāds notikums, kur atrodas pazudusī lieta,
u. t. t. /F. Brīvzemnieks./

11537. Ja grib visu zināt, kas pasaulē notiek, Jāņu naktī
jāsargā papardes zieds, kad tas pusnaktī uzzied,
tas jānorauj, ar nazi jāiegriež rokā un rētā jāie-
liek zieds, pēc kam vaina jāaizdziedē; tad visu
mūžu zinās, kas pasaulē notiek.
/A. Šķēre, Brukna./

11538. Viens drošsirdīgs zaldāts, kur paparde zied, un
apņēmies to iegūt. Naktī viņš gājis turp, nostā-
jies zināmā vietā un, krustu mezdams, lasījis
dziesmu grāmatā. Nu nākuši visādi spoki un gribē-
juši viņu aizbaidīt, rādījušies kā plēsīgi zvēri
un čūskas tam vēlušās kamoliem virsū, bet zaldāts
nav bijies, jo zinājis, ka tie viņam neko nevar
darīt. /Mājas viesis, 1891, 25./

11539. Jāņu naktī jāiet skatīties kā paparde zied: kas to
redzējis, tas atrod apslēptu mantu.
/J. Jurjāns, Jaungulbene./

11540. Jāņa naktī jāiet uz mežu, kur daudz papardes, tad
papardes ziedot zelta ziediņiem, ziediņi jānoplūc
un vienmēr jānēsā līdz, kur vien iet, tad nekāda
nelaime nenotiks. /J. Jurjāns, Jaungulbene./

11541. Jāņu naktī 12-os vajaga iet uz mežu un atrast pa-
pardes ziedu, tad atradējs laimīgs, un piepildī-
sies viss, ko viņš vēlēsies.
/K. Corbiks, Jelgava./

11542. Ja Jāņu nakti redz papardes ziedu, bet to nenorauj,
tad tam tai gadā jāmirst. /A. Mūrniece, Cēsis./

11543. Jāņu vakarā saulei rietot jāizrauj paparde un sak-
ne jāpārgriež šķērsām pušu, kāds burts tur iekšā
salasāms, ar tādu sākas nākošā vīra vārds. [Sal.
jaunsgads.] /A. Skreija, Talsi./

11544. Jāņu naktī jāizrauj papardes sakne un jāpārgriež
gareniski. Kā vārds tur stāv rakstīts, tas būs nā-
košais brūtgāns. /V. Līce, Līgatne./

11545. Jāņa dienas rītā jānogriež papardes kāts pie pašas
pamatnes, uz nogriezuma būs redzams kāds burts, ar
to burtu sāksies nākamā vīra vai sievas vārds.
/L. Vīksne, Talsi./

11546. Jāņa naktī jāizrauj paparde ar visu sakni un jāno-
griež saknes galiņš, tur varēs redzēt nākamā vīra
vai sievas vārdu. /M. Neimane, Talsi./

11547. Jāņa naktī jāizrauj paparde, jāpārgriež papardes
sakne garām pušu. Kā vārds saknē ierakstīts, tas
būs nākošais brūtgāns vai brūte.
/Audzis, Krimulda./

V. Jāņa dienas sakars ar aprakto naudu.

11548. Zemē ierakta nauda Jāņa naktī kaltējoties.
/D. Ozoliņš, Jaunroze./

11549. Jāņa naktī varot redzēt naudu kaltējamies.
/J. Nīders, Alūksne./

11550. Dažu reizi redzot Jāņu naktī mazu uguntiņu degam
kā mazu liesmiņu. Šādās reizēs velns kaltējot nau-
du ar bērza lapām. /F. Kraujš, Jaunroze./

11551. Jāņa dienā parādoties maldu uguntiņa, kas esot
nauda, kas nākot no zemes apakšas kaltēties.
/B. Eriņa, Latgale./

11552. Jāņa nakti jāiet skatīties, kur nauda kaltējas.
/J. Jurjāns, Jaungulbene./

11553. Jāņa naktī arī nauda kaltējoties, degdama tāpat kā
uguns liesma. Kad pie tās pieejot tāds cilvēks,
kam tā neesot novēlēta, tad uguns nodziestot.
/J. Anitens, Jaunlaicene./

11554. Ja Jāņa dienas pusdienā vai pusnaktī redz kur nau-
du kaltējamies, tad vajadzīgs uzmest no kreisās
kājas kaut ko virsū un tā uguntiņu apslāpēt, tad
tās vietā paliekot naudas čupiņa zemē.
/F. Kraujš, Jaunroze./

11555. Kad Jāņa dienas rītā, pusdienā vai pusnaktī redz
kur naudas uguntiņu, tad vajaga iet droši klāt un
uzmest ko virsū. Ja uzmet cepuri, tad nauda ir se-
šas pēdas dziļi, bet ja uzmet kurpes vai pastalas,
tad tikai pēdu. /P. Tortus, Jaunlaicene./

11556. Veci ļaudis stāsta daudz nostāstu par šādām ugun-
tiņām. Ja kādam gadījies no uguntiņas uzlikt ogles
uz pīpes, vai uzbērt pelnus virsū, vai svārku stū-
ri piebērt ar ugunskura lietām, tad tās visas pār-
vēršoties par naudu. /D. Ozoliņš, Jaunroze./

11557. Jāņa dienas naktī naudas sargi salasās pirtī ap-
spriesties par naudas glabāšanu, un tur viņi arī
peras. Ja grib noklausīties un izzināt, kur nauda
noglabāta, tad vajaga apmaukt aramās sakas ap kak-
lu, uzkāpt uz pirtsaugšas un klausīties.
/A. Garijone, Domopole./

11558. Jāņu naktī ap pusnakti jābrien pa ūdeni, tad rītā
būs nauda pastalās. /M. Valtere, Jelgavas
Kalnmuiža. R. Bērziņs, Džūkste./

11559. Jāņa naktī ap pusnakti jābrien pa ūdeni, tad atra-
dīs naudu pastalās. /D. Ozoliņš, Jaunroze./

11560. Jāņa vakarā jāsalasa vībotņu ziedi, jāiesien kaba-
tas lakatiņā un naktī jābrien pa ūdeni vai rasu,
tad tie ziedi pārvēršas zeltā vai sudrabā.
/B. Riekstiņš, "Atpūta", 1932, 17. VI, 22./

11561. Jāņa naktī nevajagot iet gulēt, bet ar vīžu pārām
apkārt staigāt līdz gaismai. Jāņa naktī nauda
allaž mēdzot kaltēties, un kur nauda kaltējoties,
tur esot liesmiņa ieraugāma, tad vajagot klusi un
ātri pieiet, kamēr liesmiņa neizdziest, un uzmest
vīžu pāru, jo tad nauda dziļāk zemē nelienot, kā
vienīgi pēdas platumā. Kad nu vīžu pārs uzmests,
tad rītā jāiet un nauda jāizrok.
/Mājas Viesis, 1863, 7./

VI. Jāņa dienas sakars ar labību.

11562. Jāņu vakarā pušķo laukus: kāpostos sprauž liepu
zaru, lai mīksti kāposti izaug, rudzos ozolzaru,
lai cieti zari, pīlādzi pie vārtiem, lai sātāns
netiek iekšā, mežrozes pie kūts, lai raganas netiek
govis slaukt. /A. Skreija, Talsi./

11563. Daudz māņticīgi ļaudis Vidzemē un Kurzemē iesprauž
Jāņos vasarāja tīrumos kuplus zarus, jo bagātus
augļus gaidīdami. /K. Šilings, 1832. g., Tirza./

11564. Vai Jāņos sprausti kupli zari dos druvām, dārziem
auglību? /1809. g., Vidz. dziesmu gr., 379, 4./

11565. Jāņa vakarā tīrumos jāsprauž meijas. Tad aug kupla
labība. /J. Avotiņš, Vestiena./

11566. Jāņu vakarā vajagot laukus meijot ar pīlādzes za-
riem, tad skauģi neko nevarot padarīt.
/F. Pārups, Zante./

11567. Labībā lika ozola kroni, uzspraustu mieta galā,
vai arī iesprauda sērmūkša koku.
/D. Ozoliņš, Jaunroze./

11568. Jāņu rītā priekš saules saimniekam vajaga laukus
apstaigāt melnās drēbēs, lai aug laba labība.
/K. Lielozols, Nīca./

11569. Jāņa naktī vajaga kailam apskriet laukus, tad la-
bāk aug. /E. Žalutka, Panemune./

11570. Jāņu naktī saimniekam un saimniecei jāapstaigā
lauki, lai labība neaplīkst. /J. A.Jansons, Rīga./

11571. Jāņu vakarā appuško laukus un pļavas, lai augtu
laba labība un liela zāle.
/Austrums, 1889. J. Ceplenieks, Māņticība./

11572. Jāņa dienā vajaga vārtus pušķot, lai izdodas laba
un kupla labība. /J. Anitens, Jaunlaicene./

11573. Jāņa vakarā jāstaigā pa pupu lauku un jāsukā mati,
jo tad aug garas pupas. /K. Corbiks, Annenieki./

11574. Jāņa vakarā sprauda kāpostu dārzos un labības tī-
rumos ozolu zarus, lai aug laba labība.
/K. Kaļļa, Jaunlaicene./

11575. Kāpostu dārzos sprauda bērza meijas, lai augtu kā-
postu galviņas labi cietas kā bērza koki.
/V. Strautiņš, Taurupe./

11576. Lija lietus Jāņa dienu, Lija Jāņa vakariņu; Nu bij
miežu sējējam Rokā nest cepurīti.
/D. Balodis, Kandava. LD 33158./

11577. Jāņa vakarā iet dziedādami gar laukiem, un kāda
labība tur aug, tādu dziesmu dzied.
/J. K. Dambergs, Ēdole./

11578. Jāņa dienā jālīgo, tad aug tīri rudzi bez lāčauzām
un gari lini. /P. Zeltiņa, Ikšķile./

11579. Kad Jāņu nakti staigā gar liniem, tad ir gari lini;
tas tāpat ir, kad par vastlāvi iet ciemā, tad aŗ
aug gari lini. /J. Treimans, Bērze./

11580. Ja Jāņa nakti krustis pārlec rudzu vārpas, tad
rudzu pļāvējiem pļaujot rokas sāp.
/K. Jansons, Pilda./

11581. Kas Jāņa naktī kopojas, tam labība sagāžas veldē.
/K. Jansons, Plāņi./

11582. Kas gulēja Jāņu nakti, Tas uz labu negulēja, Tam
veldē mieži, rudzi, Veldē paša līgaviņa.
/Alaunu Reinis, Paltmale. LD 33189./

11583. Kas Jāņu nakti guļ, tam labība krīt veldē.
/Z. Prauliņš, Aumeisteri. A. L.-Puškaitis.
P. Zeltiņa, Ikšķile. K. Corbiks, Tukums.
E. Žubeckaja, Rīga. M. Sikle, Nīca. A. Buša,
Vijciems. J. A. Jansons, Olaine./

11584. Kas Jāņa nakti guļ, tam rudzi sakrīt veldē.
/M. Āboliņa, Aumeisteri. K. Jurjāne, Penkule./

11585. Ja saimnieks Jāņu nakti guļ, tad togad rudzi metī-
sies veldē. /V. Saulīte, Mālpils./

11586. Jāņa naktī neesot brīvu vīriešiem ar sievietēm ko-
pā gulēt, jo tad lini krītot veldē.
/K. Jaunzemis, Koknese./

11587. Tie, kuri negrib, ka lini krīt veldrē, lai Jāņu
nakti neguļ. /P. Iklavs, Grienvaldes Zaļenieki./

11588. Jāņa dienā nedrīkst gulēt, citādi labība krīt vel-
dē. /Audzis, Valmiera un Krimulda./

11589. Ja zāļu naktī guļ, tad tīrumos labība sakrīt
veldrē. /K. Lindbergs, Jelgava./

11590. Jāņu nakti nedrīkst gulēt, lai labība nekristu
veldrē. /M. Koškina, Elēja./

11591. Cik tālu spīd liesmas no Jāņu ugunīm, tik tālu
visi lauki paliekot auglīgi un labība to gadu labi
izdodoties. /D. Ozoliņš, Jaunroze./

11592. Jāņa dienas naktī vajaga noģērbties plikam, aiziet
uz rudzu lauku un trīsdeviņas vārpas aizlauzt no
dienvidiem uz ziemeļa pusi. Laužot var saimniekam
novēlēt visādu nelaimi, sev atkal var prasīt kādu
daļu no saimnieka rudziem. Kad rudzus nopļauj, tad
viss notiek, kas novēlēts. Kad rudzu lauzējs iet
pie saimnieka pirkt drusku rudzu, tad vēlāku visa
novēlētā daļa pāriet pie lauzēja. [Sal. rudzi.]
/A. Gari-Jone, Domopole./

11593. Ja Jāņa dienā sasien tīrumā rudzus, tad pļāvēju
vai tās maizes ēdēju lauza sāpes.
/B. Riekstiņš, "Atpūta", 1932, 17. VI, 22./

11594. Ja sienu pļaun priekš Jāņa dienas, tad siens kal-
stot stipri saraunas. Ja pļaun pēc Jāņa dienas,
tad siena tiek daudz un viņš vair neraunas.
/H. Skujiņš, Smiltene./

11595. Rāceņi jāsēj tai dienā priekš Jāņa dienas, tad
viņi labi aug. /P. Š., Rauna. I. Jurģe, Jaunroze./

VII. Jāņa dienas sakars ar lopiem.

11596. Līdz Jāņa dienai saiminieces nepļauj lopiem zāli
ar izkapti, bet plūc ar rokām vien, lai pienu ar
izkapti nenogriež. /K. Šilings, 1832. g., Tirza./

11597. Ja priekš Jāņiem neplūc sēku ar rokām, tad govīm
zūdot piens. /Latv. Avīzes, 1824, 32./

11598. Ja priekš Jāņiem sēku ar rokām neplūc, tad govīm
zūdot piens. Pēc Jāņiem zāli var ar izkapti pļaut.
/Latv. Avīzes, 1824, 32./

11599. Priekš Jāņiem nevajaga dot govīm ar izkapti pļautu
zāli, lai govis piena nenoraun.
/K. Jansons, Plāņi./

11600. Kad priekš Jāņa dienas lopiem zāles ar izkapti
pļaunot, tad tās dodot daudz piena.
/Dambenieks, Rīga./

11601. Jāņa māti apveltī ar raibiem puķu vainagiem, lai
telītes būtu raibas kā puķes.
/M. Freiberga, Talsi./

11602. Jāņos govis vajaga aplīgot, ai ir labs sviests.
/K. Corbiks, Līvbērze./

11603. Jāņa dienas vaiņagi jānes uz siena šķūni, tad
govis dod tauku pienu. /L. Reiteris, Lubāna./

11604. Jāņa dienas vaiņagi tiek pakārti priekšistabā, viņi
nozīmē laimi un labklājību; vēlāk Jāņa zāles tiek
kaltētas un dotas govīm, jo tās veicinot teļu vai-
rošanos. /J. Kōls, Ostseeprovinzen, II, 1841, 26./

11605. Ja Jāņu dienu govij paliek kušķītis zāļu mutē, tad
nākošā gadā viņai piedzimstot telīte un dodot daudz
piena. /A. Suta, Lazdona./
11606. Kurām govīm Jāņu vakarā mājās nākot mutē zāles,
tām būs telītes. /V. Rūnika, Skujene./

11607. Lai govis dotu daudz piena, tad Jāņu rītā jāiet ar
govs saiti pa rasu. /R. Vītiņa, Tukums./

11608. Jāņa dienā dzen sievas visus savus lopus: govis,
aitas, cūkas uz kopu ganību. Tur iztaisa zemē cau-
rumu, kur tad ieliek olu, karašas, alu. Nu uzkur
tur uguni un tura maltīti. Tas esot lopiem par
labu. [Sal. Vasaras svētki.]
/A. Bīlenšteina rokraksts, Lubāna./

11609. Jāņu nakti nekad nevajaga pirmajam dzīt lopus ga-
nos, jo tad raganas noburot govis un tās paliekot
klibas. /K. Corbiks, Līvbērze./

11610. Pa Jāņu nakti govis jātur mājā kūtī un jāsargā,
lai tām raganas nekaitētu.
/A. Bīlenšteina rokraksts./

11611. No rīta priekš saules lēkšanas vajaga arī Jāņu rītu
smelt rasu no zāles, ar to govīm mazgāt muguru; tad
govis dodot daudz piena.
/P. Iklavs, Grienvaldes Zaļenieki./

11612. Juoņu naktī vajag nūsavilkt plykam, apsaplēst ar
boltu pologu, pajemt tukšu slauktivi, īt pa cytu
ganībom un traukt rosu slauktivē, tod tuos gūs,
kuris gonuos tymuos ganeibuos, pavysam moz dūd
pīna, bet staiguotuoja gūs dūd daudzi pīna.
/A. Garijone, Domopole./

11613. Lai pienu padarītu vāju, tad Jāņu rītā, itin agri,
kad lopi tiek dzīti laukā, jāiet pa viņu pēdām ar
slauktuvi uz rokas un jāsaka: "Tev tā sūkal', man
tas krējums! Tev tā sūkal', man tas krējums!"
/J. Miljons, st. Birze./

11614. Lai byutu ūtra saimnīka gūvu svīsts, tad juoīt
Juoņu reitā ar slauktivi apkārt pa rūbežu, ganības
molu, juonej svīsts un juosaka, grīžot svīstu uz
sovu pusi: "Tev sulas, man svīsts!"
/C. Apšenieks, Bērzpils./

11615. Lai byutu pīna daudz, tad Juoņu nakti juoizslauc
ūtra saiminīka guovis. /C. Apšenieks, Bērzpils./

11616. Jāņu rītā govis nevarot laist laukā, kamēr rasa
nav nobirusi; tad govis vairs nedodot piena.
/P. Iklavs, Grienvaldes Zaļenieki./

11617. Jāņu vakarā vecenes, kurām ir sakari ar ļauniem
gariem, staigājot pa kaimiņu laukiem, plūkdamas
zāli, ar nolūku atņemt kaimiņu govīm pienu. Jāņu
nakti laidaros šīs vecenes esot ieradušās suņu iz-
skatā un zīdušas pienu. /Skolotāji, Rīga./

11618. Jāņa rītā nevajag slaukt govis, tad pēc tam ir
trekns piens. /L. Ērģelniece, Ķemeri./

11619. Jāņa dienā piens jāēd ar lemesi, lai govis piena
nenoraun. /K. Jansons, Plāņi./

11620. Jāņa dienas rītā piena kāstuvis jāsaslapina ar
rasu, tad govis dos daudz piena.
/K. Priknis, Asūne./

11621. Jāņa naktī saimniecei jāiziet 9 māju robežas, uz
kuru ežām jāsamērcē rasā kreisās kājas auts, kas
vēl priekš saules lēkšanas jāizmazgā savā krējuma
ķērnē, lai būtu biezs krējums. [Sal. āboliņš,
govs.] /K. Jansons, Plāņi./

11622. Jāņa vakarā lauž lapu žagarus, saulei noejot sien
deviņi zari slotā, saulei lecot staigā pa kaimiņu
ganībām, slauka rasu ar slotiņu piena slaucenē un
dod govīm dzērienā, runājot šos piena vārdus: "Ai
Dieviņ, mīļā Māra, sēd' manā laidarā! Trīs upītes
ietecēja manās govu nāstiņās, vien' no jūras, vien'
no Ventas, treš' no maniem kaimiņiem. No radziņiem
pupiņos, no pupiņiem manā slaucenē: baltu pienu,
biezu krējumu, dzeltānu sviestu dod (jāmin lopu
spalva)!" /F. Brīvzemnieks, IV, 460./

11623. Vasarā starp jauniem un veciem Jāņiem jāiet uz me-
žu, jānolauž pīlādzis un jāatvelk ačgārni uz māju,
jāaizliek aiz spāres. Ja gadās tad lopiem lietu-
vēns (sviedrošana), tad no pīlādža ņem 3 sprungu-
ļus, apņem ar katru lopam 9 reizes apkārt un tad
uzliek pirmo uz ragiem, otru uz krustiem un trešo
uz muguru. /S. Spriņģe, Budberga./

11624. Jāņu dienas svētkiem beidzoties, kaisa, govīm no
ganiem uz māju nākot, uz ceļa Jāņu zāles.
/A. Bīlenšteina rokraksts, Lubānba./

11625. Ja govīm dod Jāņu vaiņagu zāles, tad viņas dod
vairāk un treknāku pienu.
/A. Bīlenšteina rokraksts, Kazdanga./

11626. Priekš Jāņa dienas vajagot salasīt visādas puķī-
tes un no tām sapīt vaiņagus, ik kurai govij pa
vaiņagam. Kad govis ziemā nāk slaucamas, tad jādod
katrai pa vaiņagam apēst; tad viņas dodot daudz
piena.
/M. Jurģe, Jaunroze. J. Eniķis, Jaunlaicene./

11627. Jāņu nakti meitām jālasa Jāņu zāles un jāēdina ar
viņām jaunpiena govis, tad esot daudz piena.
/K. Lielozols, Nīca./

11628. Ja Jāņu zāles dod ziemu govīm, kad tās tiek slau-
camas, tad govis dos daudz piena.
/H. Dravniece, Alūksne./

11629. Jāņu vaiņagu zāles uzglabā un dod vēlāku govīm,
kad tās teļus atnesušas. Zāles tikušas uzvārītas
ar iesala miltiem. Pēdējā laikā vaiņagu vietā ņem
Zāļu dienā pļautu zāli.
/A. Bīlenšteina rokraksts, Jaunauce./

11630. Jāņu vaiņagu zāles tiek arī govīm dotas pret asins-
sērgu. /A. Bīlenšteina rokraksts, Jaunauce./

11631. Jāņu vakarā iedur govju kūts jumtā buceņu vices,
lai govis labi izdotos. /J. K. Dambergs, Ēdole./

11632. Jāņu dienas kroņi jādod govīm, kad telītes atrodas.
/E. Lācis, Tirza./

11633. Jāņa dienas vaiņagi jādod ziemā govīm, lai pienam
būtu biezs krējums. /K. Jansons, Plāņi./

11634. Lai govis daudz piena dotu, tad Jāņa dienā govīm
jāvij ap ragiem kroņi. /P. Krievs, Lubāna./

11635. Jāņu dienā govīm jāliek vaiņagi uz ragiem, tad dos
treknu pienu. /G. Stankeviča, Dzelzava./

11636. Jāņu dienā vajag izpuškot laidaru, tad govīm būs
daudz un trekns piens. /J. Kasparovics, Skrunda./

11637. Ja Jāņa vakarā gani neappuško govis, tad viņas pā-
rējā vasaras daļā nedod pienu.
/H. Vieglais, Vecpiebalga./

11638. Jāņa dienā salasīti, izkaltēti un uzglabāti ziedi
un zāles noderēja atnākušās gosniņas vārīgajām
iekšām. Zāles tapa uzplucinātas ar siltu ūdeni, un,
saujiņu miltu pieliekot, padarītas par spēcīgu un
garšīgu dzērienu. /Latviešu Avīzes, 1890, 25./

11639. Kad Jāņa sestdienas vakarā uz piena tolenīšiem uz-
liek liepu lapas, tad govīm tai gadā ir arvien
mīksti pupi. /A. Ozoliņa, Smiltene./

11640. Jāņa nakti jāiet ar aitām pieguļā, lai aitas maz-
gājas rasā, tad viņām aug balta vilna.
/E. Gaile, Trikāta un Rūjiena./

11641. Jāņu naktī vajaga dzīt ganos aitas, tad būs balta
vilna. /J. Atteka, Nīca./

11642. Zāļu naktī aitas jādzen ganos, lai tām būtu balta
vilna. /L. Lupiķis, Dzelzava./

11643. Kod zemnīks grib, kab juo aitys vai vuškys dūtu
jam lobu vylnu, tod kū jam vajag dareit? Uz Juoņa
dīnys agri da pacelšonys saulis vajag vysus vuškus
izmozguot ar rosu, tūlaik vylna byus poša lobuokai
ni pi kura zemnīka nav. /V. Podis, Rēzekne./

11644. Ja Jāņu dienā neviena mājlopa vai putna nekauj, tad
tanī gadā no mājlopiem kāds nobeidzas.
/A. Zvejniece, Piebalga./

11645. Ja katru gadu kauj uz Jāņiem tekuli un vienu gadu
nenokauj, tad viens no tekuļiem nobeidzas.
/J. Fleišers, Skrunda./

11646. Kā Ziemas svētkos, tā arī Jāņos lopi pusnaktī ru-
nājot par cilvēku likteni. Tie esot lopu laiki,
kur viņiem jādod svētku barība.
/A. Bīlenšteina rokraksts, Zvārde./

VIII. Jāņa dienas sakars ar zirgiem.

11647. Jāņa vakarā iedur staļļa jumtā bērza un ozola
vices, lai zirgi labi izdotos.
/J. K. Dambergs, Ēdole./

11648. Jāņa vakarā Jāņu bērni apveltī Jāņu tēvu ar ozola
vaiņagiem, lai aug viņam zirgi stipri kā ozoli.
/M. Freiberga, Talsi./

11649. Jāņa nakti zirgus navajaga zālē likt. [Sal. Jurģa
diena.] /K. Jansons, Plāņi./

11650. Jāņa dienā zirgus liek stallī un baro ar sēku.
/A. Bīlenšteina rokraksts, Zemīte./

11651. Jāņu naktī zirgus nelaiž ganībās (pieguļā) tāpēc,
ka pa ganībām vazājoties ļauni gari.
/RKr. 6. Bērzaune, Ērgļi un citur./

11652. Jāņa naktī nelaida zirgu pieguļā, tāpēc ka tad pa
ganībām vazājušies ļauni gari un nelabi cilvēki.
/Ziģenots, Ērgļi. Austrums./

11653. Jāņu nakti zirgus nelaida ganībās, bet baroja
kūtīs. /J. Bēdulis, Rundāle./

11654. Jāņu nakti zirgus nevar laist pieguļā, tad tie
ātri gurst. /V. Saulīte, Mālpils./

11655. Jāņu naktī zirgus nevar laist pieguļā, tad tiem
piemetas kāds sliktums. /M. Brīdaka, Jaunroze./

11656. Lai vilki nenokostu zirgus, tad tie Jāņu naktī nav
jādzen pieguļā. /P. Krievs, Lubāna./

11657. Jāņu nakti nedrīkst zirgus pieguļā laist, tad vilks
kumeļus apēd. /E. Laime, Tirza./

11658. Jāņa naktī jādzen zirgi pieguļā, tad redz saulīti
rotājamies. /A. Nenners, Brukna./

11659. Kas grib izsargāties no burvjiem, Jāņu naktī pīlā-
dža nūja nu jāaizbāž istabā vai stallī aiz gries-
tiem; caur to nevien atbaida pesteļus, bet tos var
izdevīgā brīdī ar to pat nosist.
/Austrums, 1889. J. Ceplenieks, Māņticība./

11660. Kad Jāņa nakti zirgus atstājot ganībās, tad ar
tiem jājot lietuvēni un raganas.
/J. Bēdulis, Rundāle./

11661. Jāņa dienā vajagot zirgu ar olām dzirdīt, tad tie-
kot stipri un apaļi. /P. Tortus, Jaunlaicene./

11662. Jāņu naktī nedrīkst kurināt pirti, lai zirgi ne-
svīstu. /J. A. Jansons, Piņķi./

11663. Kod puiss apvilks uz Jaņa dīnys sīvītis lyndraku,
tad itei pīzīmēj, ka tū puisi vysod kūss zyrgs.
/V. Podis, Rēzekne./

IX. Jāņa dienas sakars ar bitēm.

11664. Bitēm Jāņa dienā jāliek ozola vaiņags.
/O. Darbiņš, Birži./

11665. Jāņu vakarā jāliek uz bišu stropiem (aveļiem) brū-
nā dāboliņa vaiņagi, lai arī bites var līgot.
/RKr. 6. Taurkalns./

X. Jāņa dienas sakars ar mušām, dunduriem un odiem.

11666. Jāņu dienā no rīta priekš saulītes vajagot govu
kūtij griestus noslaucīt, tad kūtī mušas neesot.
/E. Ābole, Vijciems./

11667. Jāņa sestdienā pīleņu zariem izsprauž kūti un arī
govis sadzen ar pīleņu zariem, lai mušas aizietu
projām. /K. Pavasare, Mujāni./
11668. Jāņa vakarā nogriezti sērmūkšļa zari, ja tos aizbāž
aiz istabas sijas, pasargā māju no visādiem kukai-
ņiem: ēdējiem un cirtējiem.
/A. Bīlenšteina rokraksts, Gramzda./

11669. Jāņu vakarā labībā vajaga iedurt pīleģi, lai ku-
kaiņi neizcērt. /J. Fleišers, Skrunda./

11670. Ja priekš Jāņa dienas iznīcina vienu dunduru, tad
rodas simts vietā; bet ja pēc Jāņa dienas vienu
iznīcina, tad simts iznīkst.
/V. Zvaigznīte, Zeltiņi./

11671. Ja priekš Jāņu dienas nosit vienu aklo dunduru,
tad tā vietā rodas desmit citu.
/J. Laimiņš, Druviena./

11672. Jāņu nakti nevajag gulēt, lai odi nekož.
/A. Būmanis, Pampāļi./

11673. Kad priekš Jāņa dienas nosit odu, ta desmit odu
tai vietā rodas. /M. Āboliņa, Aumeisteri./

11674. Ja līdz Jāņiem nosit odu, tad tā vietā tūlīt rodas
desmit jauni, bet ja pēc Jāņiem nosit, tad desmit
odu uzreiz mirst. /A. Zālīte, Bērzpils./

11675. Jāņos jālec pāri ugunskuram, lai odi nekostu.
/M. Greize, Dole./

11676. Jāņa dienā jālec pāri ugunskuram, tad vasaru neēd
odi. /C. Ķelle, Jānišķi, Lietuva./

XI. Jāņu dienas sakars ar vilku, raganām un buršanu.

11677. Pa Jāņu nakti varot dabūt velnu redzēt, ja pliks
stāvot vārtu starpā.
/R. Bērziņš, Lieliecava un Džūkste./

11678. Kad saimnieki un saimnieces Jāņu nakti iet linus
sargāt, tad velns tos nenoguļ un tai gadā ir labi
lini. /J. Cinovskis, Snēpele./

11679. Jāņu nakti ap plkst. 12 jānes uz linu lauku puceņu
ziedi: tad velns neiet linus nobradāt un to gadu
izdodas labi lini. /J. Cinovskis, Snēpele./

11680. Jāņa dienā dažs burvis gājis ap trijdeviņu saim-
nieku laukiem apkārt, skauzdams.
/P. Tortus, Jaunlaicene./

11681. Jāņu nakti saimnieks uzmauc sev kaklā zirga sakas,
loku grožus, iet pa otra saimnieka tīrumu un met
tur olu vanckarus, ja grib otru noburt.
/K. Jansons, Plāņi./

11682. Jāņu vakarā kalpones iet uz pļavām, slauka kāstu-
ves pa rasu un teic: "Puse piena man, puse piena
man", tad saimniecēm govs dod pusi piena un atli-
kušo kalponēm. /J. Rupjais, Asūne./

11683. Ja viena saimniece grib, lai otrai saimniecei ne-
būtu daudz piena, tad viņa Jāņu vakarā iet ar
dvieli govis slaukt un paņem arī spaini līdz. Ja
kūts nav vaļā, viņa stāv pie durvīm un slauc to
dvieli. /A. Kāposts, Panemune./

11684. Otra lopiem pienu var atburt, ja Jāņu rītā iet pa
ganu ceļu, vico ar rīksti un skaita: "Sviests, krē-
jums manā ķērnē, viņu (kaimiņu) ķērnē sulas vien!"
/A. Aizsils, Kalsnava./

11685. Jāņu rītā piena raganas skrej rasu traukdamas un
saka: "Viss uz mani, viss uz mani!" Ja kāds to
dzird, tad lai saka: "Man kaut pusīti!" Tad arī
tam piena netrūks. /A. Zālīte, Bērzpils./

11686. Kad grib, lai govs dotu daudz piena, tad Jāņu die-
nā vajadzīgs aiziet uz svešu kūti, paņemt sauju
mēslu, sadedzināt to smalki, izsutināt un izmazgāt
ar pelniem visus stuļģus un slauktuves.
/J. Rupjais, Asūne./

11687. Jāņu nakti raganas staigā. /K. Lielozols, Nīca./

11688. Raganu turētāji Jāņa naktī pašā pusnaktī ēdinājuši
un dzirdinājuši raganas ar labākiem ēdieniem un
dzērieniem. /P. Tortus, Jaunlaicene./

11689. Lielo piektdienu vajaga iestādīt zirni; Jāņos pa-
ņemt zirņa ziedu, piespraust to pie cepures un ie-
iet baznīcā, tad var redzēt raganu.
/K. Corbiks, Līvbērze./

11690. Jāņos visvairāk gājuši spīganos. Tādiem, kas ejot
spīganos, esot kāda ozolu runga. Līdz ar šo tie
ietinoties baltā palagā, tad dvēsele izejot un lū-
kojot iegūt svētību no piena un sviesta. Ja kāds
šo miesu bez dvēseles apgriežot tā, ka galva atro-
nas tur, kur bija kājas, tad tam jāpaliek mirušam,
jo tad dvēsele vairs nezinot ieiet. Spīganos ejot
vairāk sievietes, tā kā viesuļos vairāk vīrieši.
/P. Velme, Rūjiena./

11691. Jāņa nakts ir raganu nakts. Tad tās pulkstens div-
padsmitos skrienot burdamas pa kaimiņu sētām, lau-
kiem un ganībām. /G. Pols, Baldone./

11692. Jāņu rīts ir raganu buramais laiks; tad tās skrie-
not apkārt pa mājām un ganībām, burdamas lopus un
cilvēkus. /G. Pols, Bauska./

11693. Jāņa rītā ejot raganas ar slaucenēm un slotu, rasu
slaucīdamas, caur ko govīm atraujot pienu.
/J. Bēdulis, Rundāle./

11694. Jāņa dienas vakarā saimnieks sēž pagalmā, lai
nenāk raganas un nedara kādu ļaunumu viņa lopiem,
bet ja kāds nāk, tad viņš to uzskata par burvi un
sit nost. /A. Sprūdžs, Varakļāni./

11695. Jāņu vakarā nogriež trīs buceņa un trīs ozola za-
rus, ko Miķēļu vakarā, lopus stallī liekot, ieliek
saites vietā un tura līdz pavasarim. Lopus ārā
laižot, šos zarus noliek apakš sliekšņa un trīs
reiz pārdzen lopus pāri, lai laumas netop klātu.
/J. K. Dambergs, Ēdole./

11696. Jāņu vakarā zem kūts sliekšņa vajaga pabāzt izkap-
ti, tad raganas netiek kūtī. /V. Rūnika, Skujene./

11697. Zāļu dienas vakarā liek govu kūts priekšā pret
durvīm uz jumta dadzi un paslieksnē izkapti augšu-
pēdu, lai raganas kūtī neejot.
/Raudaviete, Bērzaune./

11698. Jāņu vakarā, kad visi lopi apkopti, vajaga saraut
nātres un salikt tās laidara vārtos katrā pusē
krustiem, tāpat laidara vidū un pie durvju sliek-
šņa, tad raganas nevar tikt kūtī un izskaukt govis,
un visu gadu būs daudz piena.
/K. Corbiks, Līvbērze./

11699. Jāņa dienas vakarā vārti jāapsprauda ar smalkajām
nātrēm, lai raganas un burvji, nakti nākdami, sa-
dzeltos un nevarētu apburt pienu.
/P. Broks, Varakļāni./

11700. Jāņa dienā mājas māte liek nātres uz logiem un
sliekšņiem, lai raganas pakaļas sadedzinātu.
/L. Grīsle, Jaunlaicene./

11701. Jāņu vakarā vajaga kaisīt sīkas nātres pie kūts
durvīm, lai raganas netiek iekšā.
/K. Corbiks, Bērzmuiža./

11702. Lai aizsargātu lopus no raganām, Jāņu naktī kūts
durvis jānosprauž ar nātrēm.
/K. Corbiks, Mūrmuiža./

11703. Jāņu vakarā laidars jāizkaisa ar nātrām, lai raga-
nas noduras. /K. Corbiks, Jelgava./

11704. Jāņa naktī laidara vārti jāsprauž ar ērkšķiem un
nātrēm, tad raganas un burvji nespēj tikt pie
lopiem. /Alksnis-Zundulis, Naudīte. K. Corbiks,
Jelgava./

11705. Ja Jāņu naktī pie kūts durvīm piesprauž ērkšķu
zariņu, tad raganas netiek kūtī iekšā.
/V. Holcmane, Vandzene./

11706. Jāņu naktī raganas skrejot apkārt ar basām kājām un
kailu galvu, kādēļ baidoties, ka nesadur kājas un
nenozeldina rokas un ģīmi. Jāņu vakarā, kad lopi
bija sadzīti laidarā un apkopti, govis izslauktas,
tad aizcēla laidara vārtus un aizsēja ar nātrām.
Tāpat arī virs vārtiem un vārtu stabiem uzsprauda
nātras. Visus laidara celiņus nokaisīja ar dadžiem
un gužņām līdz pat laidara vārtiem. Tad raganas
nevarēja tikt pie lopiem laidarā un tos apburt,
īpaši govis. /J. Bēdulis, Rundāle./

11707. Jāņu naktī raganas un burvji skraida apkārt. Lai
no tiem izsargātos, jāiesprauž dadzis vārtos.
/A. Zālīte, Bērzpils./

11708. Jāņu vakarā pie kūts sliekšņa jānoliek asie dadži,
tad raganas netiek kūtī.
Skrien, ragana, krustu šķērsu
Manā sētā neieskrien;
Mana sēta dzelžiem kalta,
Adatām jumti jumti. /J. Avotiņš, Vestiena./

11709. Kad grib, lai raganas govis nenoburtu, lai tās
pienu nedod, tad Jāņa vakarā vajaga iet uz mežu
atrast asu dadzi, uz māju ejot ne ar vienu nerunāt
un aizbāzt dadzi kūtī aiz sijas.
/J. Rupjais, Asūne./

11710. Jāņu naktī sprauž gar kūtīm dadžus, adatas, ābeles
u. t. pr., tad raganas noduras. -
Appuškoju laidariņu ar ābeļu zariņiem, Lai izbada
Laumas acis, Jāņu nakti staigājot.
/R. Bērziņš, Džūkste./

11711. Pa Jāņiem kūts durvīs jāsprauž kupls dadzis, lai
raganas noduras. /K. Corbiks, Jelgava.
V. Hāzena, Nītaure./

11712. Jāņu vakarā zem kūts sliekšņa vajaga pabāzt dadžus,
tad ragana kūtī netiek. /V. Rūnika, Skujene./

11713. Pa Jāņiem vajaga dadžus nest mājā un piespraust
pie vārtiem, lai raganas netiek iekšā.
/K. Kristape, Olaine./

11714. Jāņu naktī dadzis ir jāiemet laidarā, lai raganas
uzduras. /K. Lielozols, Nīca. M. Rumpe, Tirza./

11715. Par Jāņiem laidara durvis ar dadžiem un nātrām jā-
appuško, lai raganas neieiet. /H. Siliņa, Dobele./

11716. Jāņu vakarā jānes kūtī nātras un dadži, lai raga-
nas nenāk un neslauc govis. /K. Corbiks, Ozoli./

11717. Jāņa naktī lopu kūtī jānes dadži un sausi žagari,
tad raganas ziemu govis neslaucot.
/A. Dragone, Palsmane./

11718. Jāņu vakarā, kad izslauc govis, spaiņa kante jāap-
kaisa ar nātrēm, lai raganas netiek pie piena.
/M. Veidenberga, Vecmokas./

11719. Ja gribējuši, lai govis labi pienu dotu, lai pa-
sargātu tās no pienēžiem, tad kādam uz lizes bijis
jāapjāj ap kūti, istabu un pagalmu un pati lize
jānoliek piena kambarī. Tad jāizrauj kāds asais
dadzis un jāiesprauž kūts durvīs, tad govīm būs
miers no pienēžiem. /J. Jurjāns, Jaungulbene./

11720. Tīrumus pret raganām un burvjiem nosargā, tos ap-
spraužot ar pīlādžu meijām.
/B. Riekstiņš, "Atpūta", 1932, 17.VI, 22./

11721. Jāņu vakarā visas kūtis vajaga apspraust ar pīlā-
džiem un nātrēm, - lai raganas netiek iekšā.
/K. Poga, Penkule./

11722. Jāņu vakarā pie kūts durvīm sprauž nātras, dadžus
un pīlādžus, lai burvji netiek iekšā.
/K. Corbiks, Valgunde./

11723. Jāņu vakarā pie visām durvīm jāpiesprauž pa puceņu
(sērmūkšļu) zaram, lai ļauns gars netiktu ēkā un
neatnestu postu. /J. Cinovskis, Snēpele./

11724. Jāņa vakarā jānolauž sērmūkšļam kāds zars pirms
saules rieta un jāienes istabā. Ja nenolauž, tad
raganas naktī nokož sērmūkšļiem jaunās galotnes.
/J. Avotiņš, Vestiena./

11725. Jāņu rītā raganas nogriezušas ķērmūkšai zaru gali-
ņus. /M. Navenickis, Zasa./

11726. Jāņa naktī raganas nokožot pīlāģiem galus.
/P. Tortus, Jaunlaicene./

11727. Jāņa naktī raganas nolaužot visiem pīlādžiem ga-
lotnes, lai govīm varētu pienu zagt, jo raganas
varot aizdzīt tikai ar Jāņa naktī grieztām pīlādžu
galotnēm. /F. Heidene, Talsi./

11728. Jāņu vakarā vajag nest pīlādžu koku mājās ačgārni
pa durvīm, lai raganas nenāk.
/K. Kristape, Olaine./

11729. Pa Jāņiem burvis velk ačgārni pīlādžu nūju un iet
pa mājām, dzert prasīdams; nedrīkst dzert dot, tad
būs slikti, jo burvis var apburt.
/L. Blimbergs, Baldone./

11730. Ja Jāņa vakarā pīlādzi ačgārniski pa sētu vazā,
tad nenāk zagļi mājā. /A. Kundziņa, Talsi./

11731. Ja Jāņu vakarā sētu apsprauda ar pīlāgiem, tad ra-
ganas neko ļaunu nevar izdarīt.
/N. Rudzīte, Nogale./

11732. Jāņa vakarā, kad pārdzen govis mājā, tad iedur
sērmūkšļa zarus zemē aiz vārtiem un staļļa durvīm,
lai raganas nenobur. /L. Žagata, Liepājas Krūte./

11733. Jāņa vakarā kūtī jānoliek pīlādžu zari, tad govis
nemoca lietuvēns. /M. Auziņa, Rīga./

11734. Jāņa vakarā pie visiem vārtiem un gultas galiem
vajag iespraust pīlēģus, lai nelabais neienāk.
/A. Pilskalns, Skrunda./

11735. Kad Jāņu vakarā izsprauž ar pīlādžu zariem kūts
griestus, tad lietuvēns nemoca lopus.
/J. Treimans, Bērze./

11736. Jāņu vakarā jāuzsprauž uz visām kūts durvīm pīlā-
džu zari, tad raganas un ļauni ļaudis nevar lopus
apskaust. /R. Bērziņš, Džūkste./

11737. Jāņu naktī kūtī jāsprauž pīlādžzari, lai raganas
uzdurtos. /V. Saulīte, Mālpils./

11738. Lai raganas nevarētu govis noburt, tad Jāņu vakarā
uz kūts durvīm jāsprauž sērmūkšu meijas.
/V. Johansone, Liepa./

11739. Jāņa dienā liek pie kūts durvīm sērmūkšļu meijas.
/P. Š., Preiļi./

11740. Jāņu vakarā slēdzot kūti, vajagot pārmest krustu,
lai pa nakti nenobur lopus.
/I. Upenieks, Skrunda./

11741. Jāņa vakarā iztaisa no pīlādža koka krustiņu un to
aizbāž aiz griestiem, lai tas lopus pasargātu no
nelaimes. /Dambenieks, Rīga./

11742. Jāņa dienā kulti lopi ar sērmūkša zariem pret vī-
velēm. /Vēciņš, Jaunlaicene./

11743. Pret raganām visvairāk jāsargā laidars un lopi,
tāpēc govis zāļu vakarā dzen jau laikus mājā no
ganībām. Kūts durvis aizspiež ar apses mietu, pie
tām noliek dadžus, nātres, kadiķus, gušnas u. c.
dzeļošus stādus, dažos gadījumos arī izkapti, ar
zobiem uz augšu. Uz durvīm uzvelk lietuvēna krustu,
priekšā noliek apgāztas ecēšas un pīlādža zarus.
/B. Riekstiņš, "Atpūta", 1932, 17. VI, 22./

11744. Ļaudis tic, ka Jāņa naktī raganas lien svešā kūtī,
nocērp aitas un izslauc govis. Un lai raganai aiz-
sprostotu ceļu, tad vakarā jāaizsien kūtīm durvis
ar cērmūkšas mizu, kuru ragana nevar atsiet.
/A. Smagars, Ludza./

11745. Jāņa naktī lopu laidars jāappuško ar pīlādžu za-
riem un paeglēm, kas lai izbada raganai Laumai
acis, kura staigā govis burdama.
/P. Zeltiņa, Ikšķile./

11746. Jāņu vakarā jāsadedzina raganu vēmekļi un pelni
jāizkaisa uz krustceļiem, tad skauģi un būrēji ne-
nāks tai mājā. /V. Līce, Līgatne./

11747. Ja Jāņa vakarā ieliek padusē olu un tura līdz nā-
košiem Jāņiem, tad no tās izšķiļas pūķis.
/B. Riekstiņš, "Atpūta", 1932, 17. VI, 22./

11748. Juoņa dīnas vokorā uz vuortim juolīk vaca veize,
lai rupuči nalāktu klāvā un nazeistu gūvu.
/A. Ancāns, Aglona./

XII. Precību zīlēšana.

11749. Ja meita Jāņu naktī ezera malā ūdenī skatās, tad
viņa tur var ieraudzīt tā puiša ģīmi, kas viņu ta-
nī rudenī apprecēs. /G. F. Stenders, Kurzeme./

11750. Jāņa vakarā iet jaunas meitas pie ūdens. Kāda pui-
ša atspīdumu meita ierauga ūdenī, tas būs viņas
precinieks. /A. Bīlenšteina rokraksts, Zemīte./

11751. Jāņa naktī meitas skatījušās ezerā, tad ezera ūdenī
redzot brūtgānu nākam.
/J. Eniķis jun., Jaunlaicene./

11752. Jāņu vakarā meitas iet lūkoties ūdenī, jo tad dabūn
redzēt savu nākošo brūtgānu.
/Austrums 1889. J. Ceplenieks, Māņticība./

11753. Jāņu naktī vajagot iet skatīties upē. Kas upē pa-
rādīsies, ar to iznākšot precēties.
/I. Upenieks, Skrunda./

11754. Ja meita grib dabūt zināt savu nākamo vīru, tad
viņai Jāņu naktī jāiet upes vai ezera malā un jā-
skatās ūdenī, tad varēs to ieraudzīt.
/O. Biteniece, Ogresgals./

11755. Jāņu vakarā meitas iet pie dīķa un met vaiņagus,
kuras vaiņags noplūdīs, tad tā šogad precēšoties,
bet ja nenoplūdīs, tad neprecēšoties.
/J. Rupjais, Asūne./

11756. Jāņu naktī vajaga nopīt divus vainadziņus un pus-
naktī aiziet uz upi un iemest; ja vainadziņi sa-
plūst kopā, tad izved tautās, ja nesaplūst, tad
neizved. /A. Lazdāne, Kalupe./

11757. Jāņa dienas vakarā jaunas meitas pin pa pāriem
vaiņagus un met tos dīķos. Kurai meitai vaiņagu
pārs rītā stāv kopā, tā to gadu tiks apprecēta,
bet kurai vaiņagi šķīrušies, tai jāgaida precinieks
līdz nākošam gadam. /K. Priknis, Asūne./

11758. Jāņa dienas vakarā meitas novij trīs vaiņagus:
vienu sev un divus saviem izredzētiem. Šos vaiņagus
tad iemet lielākā ūdenī. Ja viņas pašas vaiņags
sastopas ar vienu no abiem citiem vaiņagiem, tad
tas meitu apprecēs, kam vaiņags bija nozīmēts.
/V. Miķelāns, Slate./

11759. Jāņa dienā jānovij trīs vaiņagi, divi meitu vārdā,
viens paša vārdā, un visi trīs jāiemet ūdenī. Tad
bez līgošanas jāiet gulēt. Ar kuru vaiņagu paša
vaiņags ir sagājis kopā, tā meita pašam būs jāap-
precē. /J. Bečs, Silajāņi./

11760. Jāņu vakarā meitas apsmērē naudas gabalu vienā
pusē ar sarkanu krāsu, aiziet pie upes un met viņu
ūdenī, ja naudas gabals iekritīs ar sarkano pusi,
tad tā precēs nabagu, bet ja naudas gabals nokri-
tis ar nesmērēto pusi, tad precēs bagātu vīru.
/J. Rupjais, Asūne./

11761. Jāņu naktī saulei rietot, jānopin vaiņags, tad
nevienam neredzot jāiet pie ozola un vaiņags jāmet
ozola zaros. pēc cik reizēm vaiņags pakaras ozolā,
pēc tik gadiem apprecas.
/Skolnieku pulciņš, Jēkabpils./

11762. Ozoliņa kroni pinu
Jāņu nakti līgojot;
Dievs dod man šoruden
Dabūt pašu ozoliņu!
/J. Sveikuls, Nītaure. LD 33127./

11763. Jāņu nakti meitām vajaga mest Jāņu vaiņagus ozolā.
Kurš vaiņags uz pirmo sviedienu pakaras zaros, tā
meita to pašu gadu izies tautās. Kuras meitas
vaiņags nokrīt zemē, tai vēl tautas jāgaida. Cik
reizes vaiņags nokrīt zemē, tik gadi jāgaida.
/R. Eglentāle, Reņģe./

11764. Jāņuos saulei laižuoties nuo septiņ vai deviņ puķēm
tur būt vainīks nuopīts. To met meitas iz kuok.
Cik reiz viņš nuokrīt zemuj, tik metu dar trūk,
kāl meita apsaprecas. Ja viņš pirmo reiz augšam,
tad apsaprece tuo pašu meit.
/A. Medne, Kuršu kāpas./

11765. Jāņu vakarā meitas novij vaiņagu un sviež kokā. Ja
vaiņags paliek zaros, tad to gadu ir jāprecas, bet
ja nokrīt zemē, tad nē. /J. Cinovskis, Snēpele./

11766. Ja jaunava grib dabūt zināt, vai nākošo gadu ap-
precēsies, tad tai jānopin kronis no deviņām dām-
puķītēm un, saulītei noejot, jāmet vītolā. Ja
kronis paliek kokā, tad izies tautās, ja ne, vēl
jāgaida.
/Austrums 1889. J. Ceplenieks, Māņticība./

11767. Jāņa naktī jāsviež ozola vaiņags ābelē; cik reizes
vaiņags kritīs zemē, tik gadi vēl jāgaida līdz
kāzām. /K. Corbiks, Jelgava./

11768. Jāņu naktī vajaga vīt vaiņagu krustceļā un no
turienes trīs reizes mest ābelē. Ja tas reiz
paliek ābelē, tad to gadu dabūs apprecēties.
/K. Lielozols, Nīca./

11769. Jāņu vakarā vajagot meitām kroņus mest ābelē; ja
kronis uzkrīt uz zaļa zara, tad dabūjot tai rudenī
precēties; ja uz sausa, tad ne. /F. Pārups, Zante./

11770. Jāņu vakaru (nevienu vārdu nerunājot) jāskrien uz
pļavu. No trejām puķēm jāņem trejdeviņi pušķi un
jānovij vaiņags. Tāpat - nerunājot - jāskrien mājā
un vaiņags jāsviež ābalē. Cik reizes vaiņags krīt
zemē, tik gadu vēl jāgaida līdz kāzām.
/K. Corbiks, Valgunde./

11771. Jāņa vakarā meitas vij vaiņagu no divpadsmit puķēm,
met to kokā un skaita. Cik reizes neizdodas uzmest
(tas ir vaiņags nepaliek kokā), tik ilgi viņas
paliks meitās. Ja uzmet pirmā reizē, tad tai gadā
precas. /Z. Sēle, Sloka./

11772. Jāņa naktī jāiet pīt no trejdeviņām puķītēm
vaiņags, jāiet dārzā un jāsviež ābelē. Ja vaiņags
paliek kokā, tad to gadu precas, ja izkrīt, tad
jāpaliek vecmeitās. /L. Strute, Šķibe./

11773. Jāņu naktī jaunām meitām krustceļā jāvij vainadziņš
no 9 šķiru puķēm. No katras šķiras jāņem 9 ziedi.
Ar šo vainadziņu galvā jāiet gulēt. Kas sapņos
vainadziņu noņems, tas apprecēs.
/J. A. Jansons./

11774. Jāņu vakarā jānopin vaiņadziņš no 9 ziedu šķirām,
no katras ņemot 9 ziedus, un jāpaliek tas pagalvī.
Kurš no puišiem sapņos mauc to viņai galvā, tas
būs brūtgāns. /M. Bērziņš, Vaidava./

11775. Jāņu nakti jālasa puķes no trim pagastiem, jānovij
vaiņags un jāliek galvā. Kas vaiņagu noņems, tas
būs brūtgāns. /J. Cinovskis, Snēpele./

11776. Jāņu vakarā, saulei rietot, meitām jāiet ap savu
zemi, jāsaplūc trejdeviņi ziedi, jānopin vaiņags
un jāuzliek galvā; ko sapnī redzēs, tas būs īstais.
/E. Laime, Tirza./

11777. Jāņu vakarā jānovij vaiņags no trejdeviņām puķēm
un gulēt ejot jāuzliek galvā. Kas sapņos vaiņagu
noņems, tas būs izredzētais. /T. Dzilna, Birzgale.
H. Siliņa, Dobele. E. Kampare, Skrunda./

11778. Jāņu vakarā pēc saules no trejdeviņām zālēm jāpin
vainadziņš, tad sapnī redzēs izredzēto.
/M. Liniņa, Aumeisteri./

11779. Jāņos meitām jāvij trejdeviņu ziedu vaiņagi un
jāliek līgojot galvā. Kas nojem vaiņagu, ņems pašu
vijēju. /E. Jēpe, Palsmane./

11780. Jāņu sestdienas rītā meitai pirms saules jāuzceļas,
bez runāšanas jāaiziet pļavā, bet tā, lai neviens
neredz; tad no trejdeviņiem ziediem jānopin vaina-
dziņš, jāaizbāž azotē un visu dienu jāglabā. Vakarā
jāaiziet krogā, jāizdejojas un gulēt ejot vaina-
dziņš jāpaliek pagalvī. Kas pa nakti nāks vaiņagu
ņemt, tas būs nākamais vīrs.
/V. Priedīte, Mālpils./

11781. Jāņa naktī meita nopin vainadziņu un iet ar to
gulēt. Kuru sapnī redz nojemam vaiņagu, tas būs
nākošais dzīves draugs. /V. Dzilna, Rembate./

11782. Meitām Jāņu naktī jāplūc puķes un uz krustceļa
jānopin vaiņags. Šo vaiņagu uzliek galvā un iet
gulēt. Kas pa sapņiem vaiņagu noņem, tas ir viņas
īstenais nākamais. /J. Cinovskis, Snēpele./

11783. Jāņu sestdienā, kad saulīte riet, jānopin meitai
no sarkanā āboliņa vaiņags, sēdot uz krustcelēm, un
jāpaliek zem spilvena. Kas sapnī paņems vaiņagu,
ņems pašu vijēju. Ja paņem nāve, tad jāmirst.
/E. Jēpe, Palsmane./

11784. Jāņu nakti ja apgulstas ar neaizmirsteļu vaiņagu
galvā, kurš tad sapnī vaiņagu noņems, tas būs mei-
tas līgavainis.
/P. Iklavs, Zaļenieki. E. Stīpniece, Vērene./

11785. Juoņa dīnas vokorā, ni vuorda nasakūt, nu trejde-
viņuom pukītēm juonūvej vaiņaks un ar tū golvā
uzlyktu juoguļ. Kas sapnā nūjems vaiņaku, tys byus
bryuguons. /T. Beča, Preiļi./

11786. Jaunuom meituom Juoņa dīnas vokorā juonūvej vai-
ņags, juoapmauc lobajā rūkā un juoguļ duorzā. Ja
redzēs sapnī, kas viņai tū vaiņagu nūmauks, tys
apprecēs. /T. Nagle, Varakļāni./

11787. Jāņa dienā meitām vajaga kroni sviest gaisā. Ja
meitas krītošo kroni pašu saķer, tad mīļākais tūliņ
izprecēs, ja izrauj tikai puķi, tad vēl būs jāgai-
da; bet ja kronis pavisam nokrīt zemē, tad būs jā-
izšķiras. /P. Tortus, Jaunlaicene./

11788. Jāņa naktī meitai jānoģērbjas kailai, jāuzliek
rožu vaiņags galvā; kurš puisis to noķers, tas būs
meitas nākamais vīrs. /P. Zeltiņa, Rīga./

11789. Kad Jāņa rītu iet cita tīrumā zāles plūkt, tad
meitas apprec. /R. Bērziņš, Džūkste./

11790. Jāņa naktī vajagot iet uz tīrumu un sapīt divas
saujas augošu rudzu vārpu. Ja vārpas otrā rītā esot
atpinušās vaļā, tad pinējs to gadu apprecēšoties.
/K. Skujiņš, Smiltene./

11791. Ja meita Jāņos uzliek pati sev kroni galvā un tad
sapnī redz kroņa noņēmāju, tad tas arī apprec to
meitu. /A. Smilga, Gaiķi./

11792. Jāņa naktī meitas pinušas kronīšus, ko galvā likt.
Kurš naktī sapnī to kronīti noņemot, tas izredzē-
tais vīrs laulībā. /V. Strautiņš, Zelgauska./

11793. Jāņu vakarā jānopin trejdeviņu puķu vainadziņš un
ar to jāguļ; kas sapnī ies ņemt vainagu nost, tas
apprecēs. /O. Darbiņš, Birži./

11794. Juoņa dīnas vokorā, ni vuorda nasokūt, nu trejde-
viņom puķītēm ir juonūvej vaiņaks un ar tū golvā
juoguļ. Kas sapnā nūjems vaiņaku, tys byus par
bryuguonu. /T. Beča, Preiļi./

11795. Ka jauni ļauds, vysvairuok meitys grib zynuot,
kurā godā jī izīs pi veira. Tod kū vajag dareit
taidim ļaudim? Juoņa nakti izpuškot sev skaistu
vaiņigu, izlikt sev uz golvys un, kab nikas nare-
dzeitu, ap pusnakti divpadsmit stunžu nūjīt uz
mežu, kur aug papardes, ti pi papardes suokt ru-
nuot: "Juoneiš, atsyut mani itū godu veiru!" Ka pi
papardis atskrīs vardivja un suoks peikstēt, tod
itei pīzīmēj, ka tei meita tū gods izīs pi veira,
a ka vardivja puorskrīs puor par papardi, itei jau
pīzīmēj, ka meitai sēdēt pi tāva ustobā, nikas jū
itū gods napajims. /V. Podis, Rēzekne./

11796. Zāļu vakarā jānopin vaiņags no trīsdeviņām puķēm,
ņemot no katras trīs ziediņus, un jāaiznes mežā uz
krustcelēm. Pašam jānoslēpjas krūmos un jāgaida,
līdz kāds nāks un paņems vaiņagu, tas būs īstais.
/L. Lupiķis, Dzelzava./

11797. Pret Juoņa dīnu tamā vakarā vajag nūpeit sešus
vaiņukus nu vysaidom puķēm pi vaiņukim pīsīt sve-
cītes un izbraukt laivā uz azara vai uz upes; aiz-
dadzynuot sveceites un palaist vaiņukus uz yudina.
Tod skatētis: juo vaiņuki peļdēs cyts pi cytu tyvu,
tod meita, kura palaidja vaiņukus uz yudiņa, izīs
pi veira, bet jo peldēs tuoli vaiņuki cyts nu cyta,
tod naizīs pi veira. /A. Garijone, Domopole./

11798. Juoņa dīnas vokorā vajag nu smolkom nuotrēm nūpeit
deveņus vaiņukus un deveņus nu ceļminēm, vysus
vaiņukus palikt zam golvas, tod nokti var redzēt
sapyna, kaids byus veirs. /A. Gari-Jone, Dricēni./

11799. Ja meitas jau iepriekš savu brūtgānu gribot redzēt,
tad vajagot priekš Jāņa dienas no deviņu kungu
āboliņa kroni nopīt un to Jāņa naktī galvā likt,
tad tas nākot sapnī un to kroni noņemot.
/E. Mazajāns, Jaunroze./

11800. Jāņa naktī meitām jānopin kronis no deviņiem zie-
diem un tas guļot jātur galvā, tad sapnī brūtgāns
parādoties. /J. Kriķis, Starti./

11801. Jāņu naktī meita nopin kroni ar deviņiem ziediem
un ar to galvā apguļas. Kas sapnī tai kroni noņems,
tas būs viņas brūtgāns. /K. Jansons, Plāņi./

11802. Jāņa naktī jānopin kronis no trejdeviņiem ziediem
un jāliek guļot galvā: kurš puisis sapnī nāks ņemt
kroni, tas būs zīlētājas vīrs.
/P. Zeltiņa, Lielvārde./

11803. Jāņu vakarā jānopin vaiņags no 99 ziediem un jāpa-
tur galvā visu Jāņu nakti. No rīta, gulēt ejot,
vaiņags jāpakar pie gultas. Cilvēku, kuru sapnī
redz, apprecēs. /A. Leimane, Mārsnēni./

11804. Jāņa naktī jānopin no 99 puķītēm vaiņadziņš un
jānoliek pagalvī; ko guļot redz sapņos, tas būs
nākamais līgavainis. /M. Neimane, Talsi./

11805. Jāņa dienā jānopin no 9 rudzu puķītēm vainadziņš,
jāuzliek galvā un jāguļ aizmigušam turpat rudzu
laukā, tad sapņos redzēs savu nākamo vīru jājam.
/O. Mucniece, Ventspils./

11806. Jāņu vakarā meitas, gulēt iedamas lika sev kroņus
apakš galvas, lai dabūtu zināt, kas kroni ņems un
būs brūtgāns. /RKr. 6. Rūjiena./

11807. Zāļu dienā jaunavām jāsalasa ziedi no deviņu kai-
miņu robežām un jāsavij vainagā. Vakarā, gulēt
ejot, vainags jāpakar gultas galvgalī. Kas šo kro-
ni sapnī noņem, tas jaunavu apprecēs.
/J. Jurjāns, Jaungulbene./

11808. Jāņu naktī meitām jāiet uz krustceļu no trijdevi-
ņām puķēm kroni pīt; tas jāpaliek pagalvī, tad
dabūj redzēt nākamo mīļāko.
/J. Krūmiņš, Auļukalns./

11809. Jāņa naktī jānopin vaiņags no trejādām puķēm, no
katras pa deviņi ziedi. Vaiņags jāpaglabā tā, ka
neviens neatrod. Jaungada naktī vaiņags jāpaglabā
pagalvī. Kas pa sapņiem vaiņagu noņems, tas būs
līgavainis. /K. Corbiks, Jelgava./

11810. Jāņa vakarā meitas, iedamas gulēt, pin vaiņagus no
Jāņu zālēm, parasti kādīlēm, tad ar vaiņagiem galvā
iet gulēt, lai redzētu sapnī savu brūtgānu.
/K. Priknis, Asūne./

11811. Vaiņagus pinot, Jāņa nakti meitai jābūt gluži mē-
mai, t. i. nemaz nevarot runāt, tad tik sapnī da-
būjot brūtgānu redzēt. /A. Ūdrīte, Jaunroze./

11812. Jāņu naktī jāiesprauž puķīte matos; naktī pa sap-
ņiem kas ņem ārā, to apprec.
/M. Koškina, Elēja./

11813. Jāņu sestdienā meitām matos jāiesprauž mirtes zars,
ar kuru jāstaigā visa diena un naktī nedaudz priekš
saules lēkta jāiet gulēt, neizņemot mirtes zaru no
matiem; ja tad saulei lēcot redzēs, kas izņems, tas
arī būs nākamais vīrs. /K. Grantiņš, Krustpils./

11814. Smaržīgo āboliņu vajaga Jāņa naktī pagalvī likt,
kad viņš uzzied, tad ir laime. /V. Eglīte, Rīga./

11815. Juoņa dīnas vokorā juonūplyuc vēļ naizzīduša va-
caines duobuliņa un, aizdūmuojūt kaidu vēlēšanūs,
tys juoaizsprauž aiz sejas. Juo tys par nakti
izzīdēs, tad vēlēšanuos izapildīs.
/T. Beča, Preiļi./

11816. Meitas, Jāņa vakarā gulēt iedamas, liek sev zem
pagalvja divus jānīšu (erigeron acer) pušķus: vie-
nu izplaukušu, otru neizplaukušu. Ja rītā neiz-
plaukušais pušķis izplaucis, tad nākamā gadā ap-
precēsies, ja ne, tad neapprecēsies.
/A. Ūdrītis, Jaunroze./

11817. Jāņu vakaru jāiedomājas kāda persona, jānoplūc
margrietiņa, un, noplūcot katru ziedlapu, jāsaka:
"Viņš mīlē, no sirds, ar sāpēm, mazdrusciņ, nemaz."
Ja "mazdrusciņ", tad tā persona, par kuru domā,
mazdrusciņ mīlē. /K. Corbiks, Kroņa-Vircava./

11818. Naktī divpadsmitā stundā jāskatās caur gredzenu
ūdens glāzē, tad dabū redzēt savu mīļāko.
/J. Eniķis jun., Jaunlaicene./

11819. Jāņa naktī meitām vajagot zirga sakas kaklā likt
un uz krustceļiem stāvēt, tad dabūjot brūtgānu re-
dzēt. /A. Liepiņa, Ape./

11820. Jāņa naktī meitas lai paliek jaunus cimdus pagalvī.
Kas paņems cimdus, tas apprecēs.
/A. Zālīte, Bērzpils. L. Reiteris, Lubāna./

11821. Jāņa vakarā meitai jātaisa tilts pār ūdens bļodu
un bļoda jāpaliek apakš gultas. Kurš naktī sapnī
ies pār tiltu, tas būs īstais brūtgāns; ja tilts
tam pāri ejot ielūzīs, tad viņš nebūs pareizais.
/J. Eniķis jun., Jaunlaicene./

11822. Ja meita grib zināt savu brūtgānu, tad Jāņu dienas
vakarā zem gultas jāpataisa tilts, naktī aties
brūtgāns un pārvedīs pār tiltu.
/J. Rupjais, Asūne./

11823. Jāņa vakarā meitām jāvāra bieza putra, nemaz neru-
nājot, un tās putras paēdušām jāiet gulēt. Kurš
nāks nakti runāties, tas to meitu apprecēs.
/J. Eniķis jun., Jaunlaicene./

11824. Jāņa naktī meitas, gulēt iedamas, novilkušas visas
drēbes līdz kreklam, arī apavus, un atstājušas pie
gultas zemē. Kurš ir meitas brūtgāns, tas nākot
nakti pie gultas, bet drēbēm pāri nekāpjot, tikai
paceļot un noliekot uz krēsla un tad vēl tuvojoties
gultai. /J. Eniķis jun., Jaunlaicene./

11825. Jāņa nakti salocīju
Villainīti pūriņā;
Vai tādēļ gadījās
Jānīts miežu arājiņš? /Rundēls, Nītaure. LD 33097./

11826. Jāņa vakarā meitai jāmazgā ģīmis, bet nav jāno-
slauka. Pie gultas jāatstāj ūdens bļoda, ziepes un
dvielis. Kurš būs meitas patiesais brūtgāns, tas
nāks naktī viņai ar dvieli muti slaucīt.
/J. Eniķis jun., Jaunlaicene./

11827. Jāņa vakarā jaunas meitas mazgā muti, bet neslau-
kās dvielī. Kas nu meitai naktī sapnī pasniedz
dvieli, tas būs viņas brūtgāns.
/A. Bīlenšteina rokraksts, Mežmuiža./

11828. Ja meita grib zināt savu brūtgānu, tad vajaga Jāņu
dienā līdz saulei kviešu rasā nomazgāties, bet
neslaucīties un iet apgulties, sapnī brūtgāns
atnāks un noslaucīs. /J. Rupjais, Asūne./

11829. Jāņa vakarā meitām jāēd siļķe un tad jāiet gulēt.
Kas nu tai naktī sapnī pasniegs ko dzert, tas būs
brūtgāns. /J. Eniķis jun., Jaunlaicene./

11830. Jāņu naktī vajagot pasēt miežus zem gultas. Kas
miežus iet pļaut, pie tā jāaiziet.
/I. Upenieks, Skrunda./

11831. Vellu roku (pļavas puķi ar lillā ziediem un sakni
rokas veidā) vajagot Jāņa naktī izraut, saknei
apukšā būšot kāds burts, kas brūtei vai brūtgānam
būšot vārda pirmais burts. /T. Ziemele, Smiltene./

11832. Jāņu naktī vajaga dedzināt sūnas; ja labi degs,
tad drīz apprecēšoties. /E. Vīķele, Iecava./

11833. Jāņa naktī vajag dedzināt tikko no meža pārnestas
sūnas. Ja tās labi deg, tad dedzinātājs drīz appre-
cēsies. /L. Rone, Iecava./

XIII. Jāņa dienas vispārīga nākamības zīlēšana.

11834. Jāņa naktī, kad parādās zvaigznes, ja atminēsi sa-
vu zvaigzni, tad paliksi svēts.
/J. Rupjais, Asūne./

11835. Jāņu nakti atveroties debesis. Ja tai brīdī kaut
ko vēlas, tad tas piepildās.
/J. Cinovskis, Snēpele./

11836. Īstās Jāņa zāles, ar kurām te cilvēki visvairāk
zīlē nākotni, ir jānīši (erigeron acer).
/A. Ūdrītis, Jaunroze./

11837. Uz norām aug puķītes, kuras sauc par laimītēm, arī
par jānīšiem. Šīs puķītes jānoplūc Jāņu vakarā uz
katra cilvēka pa vienai un jāienes istabā, tad
katram jāizrauga sava, un jānoliek zīmīgi. Kuram
nav laimīte līdz rītam izplaukusi, tam tanī gadā
jāmirst. /P. Tortus, Jaunlaicene./

11838. Jāņa vakarā priekš saules noiešanas norauj dārzā
kādas puķes un tās iesprauž vērbaļķu šķirbās šim
un tam par laimi, un tad no rīta skatās, kura būs
novītusi, tad tas tai gadā miršot.
/A. Bīlenšteina rokraksts, Lubāna.
K. Boivics, 1862. g./

11839. Juoņa dīnas pīvakarē vajag nūraut taidu puķīti sau-
camū dīvredzeite, pīspraust pi sovas gultas, juo
par nakti tei puķeite labi izaplēss, tod ilgi
dzeivuosi, bet jo nivins zīdeņč naizaplēss, tod
miersi tymā pat godā. /A. Garijone, Domopole./

11840. Jāņa vaiņagus meitas met ūdenī, un katrs vaiņags,
kas peld un nenogrimst, ir zīme, ka meita, ja maz,
tad vienu gadu vēl dzīvošot. Citkārt arī mēdza
Jāņa naktī ap pusnakti pie upes uzkurt uguni. Kāda
meita tad paņēma vaiņagu puķēm pītu, nogāja un tur
to iemeta. /D. Ozoliņš, Jaunroze./

11841. Jāņa naktī zem galvas jāliek vaiņags no trejdevi-
ņiem ziediem, tad sapnī rādās, kas būs uz priekšu.
/J. Jurjāns, Jaungulbene./

11842. Jāņu naktī vaiņagu vijot, pirmie ziedi jāliek
krustā, lai ļauni ļaudis neaprunātu.
/K. Grantiņš, Krustpils./

11843. Jāņos vajagot nopīt no deviņu māju robežiem vaiņa-
gu, ko tad visu nakti turēt galvā līdz saulīte lēc,
tad redzot, kā paparde zied. Vaiņagu vajagot 3
reizes sviest ozolā. Ja tas visas 3 reizes nokrīt
zemē, tad metējai jāmirst, bet ja vaiņags paliek
zarā, tad jādzīvo. /I. Ābele, Valle./

11844. Jāņu naktī jānopin kronis no Jāņu pūpoliem un
jāpiekar pie gultas; ja kronis stāv ilgi un neno-
vīst, tad ilgi dzīvo. /M. Eglīte, Vijciems./

11845. Jāņu priekšvakarā priekš saules rietas vajag sala-
sīt deviņas sugas puķes, no katras sugas pa
deviņām. Nakti pulksten divpadsmitos uz krustceļa
no šiem ziediem vajagot nopīt kroni, uzlikt galvā,
nerunāt ne ar vienu un iet gulēt. Ko redz pa sap-
ņiem, tas piepildās. /M. Kalniņa, Vandzene./

11846. Jāņa naktī vajaga salasīt zināmas puķes, piesiet
tās pie griestiem un katram pumpuram uzlikt kāda
cilvēka vārdu. Kurš pumpurs Jāņa naktī uzplaucis,
tam cilvēkam tai gadā jāmirst.
/Z. Lancmanis, Lejasciems./

11847. Ja Jāņu naktī izplūkst norauti Jāņu ziedi (līdzīgi
pienenēm), tad visas vēlēšanās piepildās.
/K. Jansons, Plāņi./

11848. Jāņu naktī starp pusdivpadsmitiem līdz divpadsmi-
tiem norauj trīs dažādas puķes, no katras pa trim
ziediem, pāriet mājā, nerunā ne ar vienu, noliek
puķes uz krēsla pie gultas, noskaita trīs reizes
tēvreizi. Ko redz sapņos, tas piepildās.
/M. Kalniņa, Vandzene./

11849. Jāņu vakarā jānoplūc laimes puķe, un jāaizsprauž
istabā vai klētī aiz sijas. Ja Jāņu rītā ziedu
galviņas uzplaukušas labi platas, tad spraudējam
gaidāma laime; ja ne, tad nav cerams nekas labs.
/M. Sikle, Nīca./

11850. Zāļu vakarā noplūc laimes puķi (Erigeron acer, arī
Zedum vulgare L.) un to aizsprauž istabā vai klētī
aiz sijas (vai arī citur). Otrā, t. i. Jāņa dienas
rītā iet to lūkot. Ja ziedu galviņas uzplaukušas
labi platas, tad spraudējai vai spraudējam laime
gaidāma; ja ne, tad nav cerams nekas labs.
/J. A. Jansons, Rīga. RKr. 6. Bērzaune./

11851. Jāņa vakarā iesprauž ēkas sienā vienam jeb otram
par laimi dažādus ziedus. Kam zieds paliek vesels,
tam klāsies labi; kam zieds novītis, tam tai gadā
būs jāmirst. /A. Bīlenšteina rokraksts./

11852. Jāņa dienas sestdienā ir jānoplūc pusplaukuši jā-
nīši un kaut kur jānoliek. Ja noplūktās puķes par
nakti izplauks, tad tas, kas ir nodomāts, izdosies;
ja neizplauks, tad neizdosies. /A. Salmāns, Balvi./

11853. Jāņa vakarā jāsaplūc viņējādas zāles un gulēt ejot
jāliek pagalvī, tad tas, ko sapnī redz, piepildās.
/L. Bērziņa, Rīga./

11854. Kod uz Juoņa dīnys grib zynuot sovu laimi, tod nū-
raun dīvradis (erigeron acer) un aizdūmuoj, kū
gribi, uz laimis. Ka dīvradis rozplyuks par nakti,
tod tovys dūmys izpildeisīs, a ka na, tod nikuo
naizīs. /V. Podis, Rēzekne./

11855. Kad Jāņa naktī jaunava mirti stāda, tad no tās vi-
ņai izaugs brūtes kronis.
/P. Tortus, Jaunlaicene./

11856. Jāņa dienā slēgtas laulības esot nelaimīgas, tā ka
jānis Kristītājs šinī dienā nokauts.
/P. Tortus, Jaunlaicene./

11857. Jāņu nakti nedrīkst gulēt, jo tad guļ visu gadu.
/O. Jaunozols, Dzelzava. N. Dārziņa, Ranka./

11858. Ja Jāņu nakti guļ, tad visu vasaru nāk miegs.
/V. Johansone, Liepa, Jaunpiebalga./

11859. Jāņa naktī nevar iet gulēt, jo kas to nakti guļ,
tas snauduļo visu gadu.
Ai jūs, puiši, ai jūs, meitas,
Jāņu nakti neguliet!
Kas gulēja Jāņu nakti,
Visu gadu snauduļoja. /Alksnis-Zundulis, Dobele./

11860. Jāņu naktī nevajaga gulēt. Pretējā gadījumā gulē-
tājs top liels gulētājs. /E. Brīnums, Rūjiena./

11861. Lai vasaras rītos agri ceļoties nenāktu miegs, tad
Jāņu naktī nedrīkst gulēt.
/A. Plaudis, Kosa. P. Krievs, Lubāna./

11862. Daži saimnieki Jāņu naktī neļauj saviem cilvēkiem
gulēt, jo tad esot slikti mieži.
/J. Cinovskis, Snēpele./

11863. Jāņa naktī nevajagot gulēt, tad cilvēks esot visu
gadu miegains, vai arī nedabūjot sievas.
/Audzis, Valmiera un Krimulda./

11864. Meitām jāiet Jāņu naktī līgot; ja gulēsi Jāņu nak-
ti, mūžam vīra nedabūsi. /A. Zvejniece, Lubāna./

11865. Kas nu jaunu preceitu ļauds grib zynuot, kaida jam
laimeiga dzeive byus tuoļuok, tod jam vajag Juoņa
nakti izgrīzt gobolu zemis un apguozt tū zemi ar
viersu; uz reita, kod vel naizlecja sauleitja
pazavērtīs, ka ti bys kaids nebejs tuorpeņš, tod
itei pīzīmēj, ka dzeivja tuo cylvāka byus pylna
vysa kuo, a ka ti nabyus nikuo, itei pīzīmēj, ka
dzeivja byus gryuta, cik cylvāks napelneisi, bet
nikur nikuo nabyus vyss pusts.
/V. Podis, Rēzekne./

11866. Jāņa naktī vajagot iegriezt vienā eglē sirdi. Ja
otrā rītā sirdī esot meijvabulīte, tad griezējam
tai gadā būšot liela laime. Ja sirdī esot melns
tauriņš, tad griezējs to gadu nomiršot. Bet ja
sirdī esot sveķu piles, tad tās nozīmējot asaras.
/K. Skujiņš, Smiltene./

XIV. Jāņa diena laika zīlēšanā.

11867. Tik priekš Jāņiem vēlies lietu, pēc tam tas neder
nenieka. Kad Jāņa dienā lietus līst, tad pļaujamā
laikā arī ar lietu būs jākaujas.
/J. Eniķis sen., Jaunlaicene./

11868. Priekš Jāņu lietus nakti nelīst.
/K. Jansons, Plāņi ./

11869. Ja Jāņos līst lietus, tad slapja vasara.
/E. Zirnītis, Lubāna./

11870. Zāļu dienā arvien līst lietus, bet Jāņa dienā
nekad. /Z. Lancmanis, Lejasciems./

11871. Lai vai cik sausa vasara, bet Jāņu sestdienā kaut
drusku, bet tomēr līst. /J. A. Jansons, Bīriņi./

11872. Ja Jāņa dienā tik ilgi līst lietus, kamēr zirgu var
apseglot, tad būs auglīga vasara.
/K. Jansons, Plāņi./

11873. Ja pa Jāņiem lietus līst, tad labs siena laiks.
/E. Žubeckaja, Rīga./

11874. Ja Jāņu dienā nelīst lietus, būs jauks rudens.
/K. Corbiks, Tukums./

11875. Kad pirmās Jāņa zāles nevīst ātri, tad pirmais
siens nekaltīs (līs lietus).
/Atbalss k. 1894. P. Lodziņš, Sērpils./

11876. Jāņu vakarā visās ēkās jāiesprauž pīlādži, lai
pērkons neiespertu. /M. Macpāne, Alsunga./

11877. Ja Jāņu naktī govis maujot, tad būšot slapjš ru-
dens. /K. Corbiks, Kroņa-Vircava./

11878. Ja Jāņu naktī govis mauj, tad būs nākošgad gara
zāle. /K. Corbiks, Kroņa-Vircava./

XV. Jāņa dienas sakars ar dažādām zālēm un slimību dziedēšanu.
[Sal. zāļu diena.]

11879. Jāņa dienai tiek piešķirts tāds spēks un svētums,
ka zālēm, kas tai dienā lasītas, esot lielas un
brīnišķīgas īpašības pret ugunsgrēkiem, cilvēku un
lopu ļaunām sērgām un slimībām.
/P. Einhorns, 1627./

11880. Visas zāles, kas plūktas Jāņa vakarā, der ārstē-
šanai. /Latv. Avīzes, 1824, 32./

11881. Jāņu zāles paliek istabā visu Jāņa dienu, jo tās
nes mājai svētību. Kamēr tās ir istabā, tikmēr to
neslauka, lai neizslaucītu svētību laukā. Jāņu
vaiņagus sakaltē, uzglabā un lieto dažādu vainu
ārstēšanai. Tās dod govīm dzirā pavadājoties un
Lielās piektas rītā. Jāņu meijas sprauž rudenī ap
labības laukiem, lai putni neēstu graudus. Viņas
liek arī klētīs un šķūņos uz grīdas, lai sargātu
ražu no pelēm.
/B. Riekstiņš, "Atpūta" 1932, 17. VI, 22./

11882. Jāņu vakarā salasītas lauka zāles der visu gadu
visām lopu un cilvēku slimībām.
/A. Šķēre, Skaistkalne./

11883. Jāņu zāles izpilda vairāk uzdevumus: netikvien
senseno ierašu piekopšanai, bet reizē kalpo arī
tautas medicinai. /RKr. 11. S. Novickis, Ilūkste./

11884. Jāņu vakarā salasītas zāles un puķes der visām
slimībām. /K. Corbiks, Bērze./

11885. Zāle aug līdz Jāņa vakaram, bet jau ar Jāņa dienu
sāk briest. Tādēļ zālēm un tējai jāievāc augi līdz
Jāņa dienai. /P. Š., Rauna./

11886. Priekš Jāņiem lauku ārstes sameklēja savas zāles.
Tās zāles turēja par vislabākām, kas plūktas Jāņu
vakarā bez saules. Tādām piemita vislabākais dzie-
dināmais spēks, un tās tad arī tika uzglabātas.
Zāles savārīja un deva arī slimām govīm, tomēr
nekad tūlīt pēc atnešanās, bet tikai pēc septiņām
dienām, jo citādi piens pastāvot tikai līdz Jāņiem.
Citiem lopiem deva Jāņa zāles bez ierobežojumiem.
/J. Bēdulis, Rundāle./

11887. Koki līdz Jāņiem vien aug, bet pēc Jāņiem tikai
briest. /J. Eniķis sen., Jaunlaicene./

11888. Audekli tikai līdz Jāņa dienai vien balinās un pēc
Jāņiem pel. /I. Jurģe, Jaunroze./

11889. Jāņa dienā jālasa puķu kušķi un jāliek glāzē ūdenī,
tad pēcāk jālieto tējā pret visādām vainām.
/P. Tortus, Jaunlaicene./

11890. Jāņa vakarā sasien pīleģa zariņus slotiņās, kuras
jem, kad vajadzīgs bērnu apkvēpināt. [Sal. bērns,
sērmūkslis.] /Ķilevice, Saldus./

11891. Pīlādzi, bet ar nenokostu galotni, pārnes zāļu
dienā un svēpē ar to bērnus.
/Birkvalde, Lielsatiķi./

11892. Jāņu rītā priekš saules jāsavāc rasa, dažādu izsi-
tumu un kaišu dziedēšanai. /G. Pols, Baldone./

11893. Jāņos balta drēbe jāvalkā pa rasu, nogriezto ūdeni
savāra ar medu, tad ar to jāmazgā acis, lai neasa-
ro, un kājas, lai nesalst.
/V. Garais, Vecgulbene./

11894. Juoņa dīnas vokorā juonūplyuc vēļ naizzīdušu va-
caines duobuliņu un, aizdūmojūt vēlēšanūs, juoaiz-
sprauž tū aiz sejas. Jo tys par nakti izzīdēs
(izzīss), tad vēlēšonuos izapildīs.
/T. Beča, Preiļi./

11895. Pie Jāņa zālēm pieder gandrīz visi lakstaugi, bet
īpaši madaras, ņerbules, debestiņas, āboliņš u. c.
Ar tām izpušķo istabas, sētu, pagalmu, tās vij arī
vaiņagos. No kokiem pušķošanai noderīgas bērza
meijas un ozola zari. Nekad māju nepušķo ar apses
un alkšņa zariem: tos uzskata par ļaunā kokiem.
/B. Riekstiņš, "Atpūta" 1932, 17. VI, 22./

11896. Drudzi var atstāt uz ceļa, kad ņem Jāņa vakarā
grieztu pīlādža koka spieķi, vai, ja tāda nav pie
rokas, krāsns čauksturi, un kad drudzis sāk kratīt,
kāpj tam mugurā un jāj uz krustceļu. Še spieķis vai
čauksturis jānosviež un jāsaka: "Kas pirmais šo
spieķi (čauksturi) ieraudzīs, tam lai drudzis
paliek!" Tad slimajam jāiet atkal uz māju, atpakaļ
neskatoties. [Sal. drudzis.]
/F. Brīvzemnieks, IV, 299./

11897. Jāņa naktī sists sviests jājauc kopā ar sagrauzdē-
tu krupi un ar to niezis jāsmērē, tad tas noejot.
/P. Tortus, Jaunlaicene./

11898. Jāņu rītu sakrātā rasa ir labas zāles.
/R. Bērziņš, Džūkste./

11899. Jāņa dienas rasa ir derīga pret acu slimībām un
tura baltu ģīmi. /D. Ozoliņš, Jaunroze./

11900. Ja Jāņa dienā ņem adatu rokās, tad uz pirkstiem
metas augoni. /A. Broža, Naukšēni./

11901. Kad Jāņa naktī var dabūt no otra drēbēm, kas mugu-
rā, kādas, tad tās jāieliek vaska lodītē un jāie-
rok zem tā paša durvīm, tad viņu apmeklēs zagļi,
uguns un sērgas. /P. Tortus, Jaunlaicene./

11902. Jāņa rītā jānogriež nūja un ar to jāiet baznīcā un
pēc tam jāiesprauž aiz griestiem, tad tā noder pret
pesteļiem un nešļavām /Mājas Viesis, 1892, 17./

XVI. Dažādi brīnumi.

11903. Kas grib, lai visas viņa lūgšanas tiktu piepildī-
tas, tam jānoķer sikspārnis un Jāņu naktī pulksten
12 jāiznes un jānoliek uz skudru pūžņa. Atpakaļ
skrejot jāaizbāž ausis, lai nedzirdētu sikspārņa
pīkstēšanu, jo tad paliek kurls. Kad skudras sik-
spārni saēdušas, atlikušie kauliņi jāsalasa, un
tiklīdz ka no otra ko lūdz, kauliņi jāpiedur pie
tā drēbēm vai rokas, un lūgšana tūlīt tiks paklau-
sīta! /K. Ķuze, Annasmuiža. M. Sikle, Nīca./

11904. Jāņa dienas naktī jāņem gluži melns suns jeb teļš,
jāiet ar to uz mežu, tur jāuzvāra lielā katlā
ūdens, un tur jāiemet paņemtais kustonis tik ātri,
ka suns nedabū kaukt jeb teļš bļaut. Katlam jāuz-
liek vāks un tikmēr jāvāra, kamēr gaļa atkrīt no
kauliem. Kad tas izdarīts, tad jānodzēš uguns un
jāņam kauli laukā. Nu ir jābāž kauli cits pēc cita
mutē un jāprasa otram: "Vai tu mani redzi?" Kad
otrs atbild: "Redzu", tad jāņam atkal cits kauls,
kamēr otrs saka, ka neredzot. Ja šādu kauliņu pie
sevis turot, tad, lai ejot kur iedams, neviens
kauliņa nesēju neredzēšot.
/A. Gari-Jone, Domopole./

11905. Jāņu naktī vajaga noķert melnu kaķi un to dzīvu
izvārīt, pēc tam no šī izvārītā kaķa kauliem iz-
meklēt divus: Keksīti un kruķīti; ja tādus kaulus
dabon, tad ar tiem var izdarīt lielus brīnumus,
par piemēru: ja grib kļūt bagāts, tad griežas pie
ķeksīša ar lūgumu un bagātība rokā; ja grib izvai-
rīties no nelaimes, tad griežas pie kruķīša un ne-
laime ir novērsta. /K. Šuberts, Bramberga./

11906. Jāņa naktī skrienot tāda pelīte ar zālīti mutē. Tā
pelīte esot jānoķer un jāizņem tai zālīte no mutes.
Ar to zālīti cilvēks varot palikt neredzams.
/T. Ziemele, Smiltene./

11907. Kas Jāņu nakti divpadsmitos viens atrodas mežā, to
var saplosīt zvēri. /A. Mūrniece, Cēsis./

11908. Ja Jāņu vakaru izlaiž caur skursteni baltu balodi,
tad to cilvēku visi mīlot. /M. Koškina, Elēja./

11909. Jāņu vakaru kaimiņienēm vajaga runāt, tad neesot
jāstrīdas visu gadu. /K. Corbiks, Līvbērze./

11910. Jāņa vakaru vajagot iet uz kaimiņu robežas ēst,
tad apēdīšot kaimiņa lauka svētību.
/A. Zebuliņš, Vidriži./

11911. Ja kāds grib otru noskaust, tad vajaga Jāņa vakarā
kurināt pirti un lūgt to pirtī, kuru grib noskaust.
/J. A. Jansons, Olaine./

11912. Ja grib, lai gari mati aug, tad Jāņu naktī pusnak-
tī vajag iet kur apīņi aug un sukāt galvu.
/K. Lielozols, Nīca./

11913. Jāņos nedrīkst čūskas pieminēt, tad tās nāk mājā.
/M. Valtere, Jelgavas Kalnmuiža./

11914. Cik dienas pēc Jāņu dzeguze kūko, tik nedēļas lopi
pēc Mārtiņiem iet ganos. /J. Stirna, Skrunda./

11915. No Jāņa dienas dzeguze mēdās. /K. Jansons, Plāņi./